Ātrāk nekā pārlūku!
120 attiecības: Aderkasi, Aizkraukles kauja (1279), Aknīstes katoļu baznīca, Aleksandrs Šmēlings, Aumeisteru muiža, Šķirstiņu muiža, Šļahta, Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Ļaudonas viduslaiku pils, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu muiža, Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ārciems, Bērzaune, Bērzaunes draudzes novads, Bērzaunes luterāņu baznīca, Bērzaunes pagasts, Bērzaunes pils, Borkholmas pils, Bukshēvdeni, Cesvaines viduslaiku pils, Cirstu muiža, Dikļu muiža, Dzērbenes viduslaiku pils, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Elejas muiža, Elejas pagasts, Elizabetes iela (Rīga), Gerhards fon Tīzenhauzens, Gothards Vilhelms fon Bergs, Igaunijas bruņniecība, Ignalina, Ikšķiles novads, Ikskili, Ilcenes pils, Inciems, Indriķa hronika, Inflantijas vaivadija, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpiebalgas novads, Johans Georgs fon Zīverss, Johans Reinholds fon Patkuls, Jumurdas muiža, Juzefats Zībergs, Kalsnavas pils, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Karagājiens uz Kernavi (1279), Kavildas pils, ..., Koknese, Koknese (valsts), Kokneses pils, Kokneses vēsture, Kongutas pils, Krievciema pils, Krustpils pils, Lašu muiža, Laudoni, Līveni, Letu gals, Lielais Ziemeļu karš, Liepupes muiža, Liepupes pagasts, Livonijas bruņniecība, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lizuma pagasts, Lokstenes viduslaiku pils, Mazozolu pagasts, Mārcienas muiža, Mārcienas pagasts, Mēklenburgas Kristofs, Mežaparks (Rīga), Mscislavas vaivadija, Muiža, Muses biedrība, Nabes pils, Nīnburga pie Vēzeres, Negeste, Odzienas muiža, Paikuli, Pastavi, Patkuli, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piebalgas pils, Polockas Rurikoviču dinastija, Puikule, Randenes pils, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas arhibīskapija, Reinholds Šmēlings, Rokišķi, Ropažu viduslaiku pils, Rozeni, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Silvestra žēlastība, Smiltenes pils, Staļģenes muiža, Stendera iela (Rīga), Suntažu viduslaiku pils, Tallinas bīskapi, Tanaisa, Tālavas dalīšanas līgums, Tīnūži, Tīnūžu pagasts, Tērbatas kauja (1224), Tirzas kauja, Tirzas pagasts, Tirzas viduslaiku pils, Turaidas pils, Ungerni-Šternbergi, Variešu pagasts, Varka (pilsnovads), Vecākā atskaņu hronika, Vecgulbenes muiža, Vecpiebalgas draudzes novads, Vestienas muiža, Vetseke, 1598. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā. Izvērst indekss (70 vairāk) »
Aderkasi
Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Aderkasi · Redzēt vairāk »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Aknīstes katoļu baznīca
Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Aknīstes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Šmēlings
Aleksandrs Vilhelms Šmēlings (1877–1961) bija vācbaltiešu arhitekts.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Aleksandrs Šmēlings · Redzēt vairāk »
Aumeisteru muiža
Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Aumeisteru muiža · Redzēt vairāk »
Šķirstiņu muiža
Šķirstiņu muižas, arī Raudupes muižas, kungu mājas drupas atrodas pie Šķirstiņas upes netālu no vietējā autoceļa V115 Šķirstiņi — Āstere — Ludiņi, ap no pagasta centra Viļķenes.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Šķirstiņu muiža · Redzēt vairāk »
Šļahta
Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Šļahta · Redzēt vairāk »
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ļaudona · Redzēt vairāk »
Ļaudonas pagasts
Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu muiža
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ērgļu muiža · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ārciems
Ārciems ir ciems Pāles pagastā, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ārciems · Redzēt vairāk »
Bērzaune
Bērzaune ir ciems Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bērzaune · Redzēt vairāk »
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bērzaunes luterāņu baznīca
Bērzaunes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Madonas novada Bērzaunes pagasta Bērzaunē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bērzaunes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bērzaunes pagasts · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Borkholmas pils
Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Borkholmas pils · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Cirstu muiža
Cirstu muižas kungu māja (2005). Cirstu muiža bija muiža, kas atradās tagadējā Inešu pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Cirstu muiža · Redzēt vairāk »
Dikļu muiža
Dikļu muiža ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Dikļu muiža · Redzēt vairāk »
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Elejas muiža
Elejas muiža (ap 1820). Elejas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Fasādes skats Aizmugures skats Elejas muižas kungu mājas jeb Elejas pils drupas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Elejas muiža · Redzēt vairāk »
Elejas pagasts
Elejas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Elejas pagasts · Redzēt vairāk »
Elizabetes iela (Rīga)
Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Elizabetes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Tīzenhauzens
Gerhards fon Tīzenhauzens (1878—1917) bija vācbaltiešu arhitekts, viens no Mežaparka apbūves projekta autoriem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Gerhards fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »
Gothards Vilhelms fon Bergs
Gothards Vilhelms fon Bergs (1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730).
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Gothards Vilhelms fon Bergs · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ignalina
Ignalina ir pilsēta Lietuvā, Utenas apriņķī, Ignalinas rajona un Ignalinas pilsētas seņūnijas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ignalina · Redzēt vairāk »
Ikšķiles novads
Ikšķiles novads bija pašvaldība Vidzemē, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ikšķiles novads · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ikskili · Redzēt vairāk »
Ilcenes pils
Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ilcenes pils · Redzēt vairāk »
Inciems
Inciems(iepriekš Ezerciems) ir apdzīvota vieta Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Inciems · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas novads
Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Jaunpiebalgas novads · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Zīverss
Johans Georgs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, 1778-1827) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813).
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Johans Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Jumurdas muiža
Jumurdas pils 2000. gadā. V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866). Jumurdas muižas kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Jumurdas muiža · Redzēt vairāk »
Juzefats Zībergs
Juzefats Zībergs (dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Juzefats Zībergs · Redzēt vairāk »
Kalsnavas pils
Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kalsnavas pils · Redzēt vairāk »
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kernavi (1279)
Kernavi. 1279.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Karagājiens uz Kernavi (1279) · Redzēt vairāk »
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kavildas pils · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Koknese · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Kokneses vēsture
Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Kongutas pils · Redzēt vairāk »
Krievciema pils
Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Krievciema pils · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Lašu muiža
Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Lašu muiža · Redzēt vairāk »
Laudoni
Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Laudoni · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Līveni · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Letu gals · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepupes muiža
Liepupes muižas kungu māja (2014) Liepupes muižas kungu mājas pārbūve 2011. gadā Liepupes muiža senāk Liepupes muižas jeb Perniģeles muižas pils ir baroka stilā 1751.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Liepupes muiža · Redzēt vairāk »
Liepupes pagasts
Liepupes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Liepupes pagasts · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Lizuma pagasts
Lizuma pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Lizuma pagasts · Redzēt vairāk »
Lokstenes viduslaiku pils
Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mārcienas pagasts · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mežaparks (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mscislavas vaivadija
Mscislavas ģerbonis (1672). Mscislavas vaivadijas karogs ar ģerboni. Mscislavas vaivadija bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1566—1772) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Mscislavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Muiža · Redzēt vairāk »
Muses biedrība
Muses biedrības ģerbonis (1912). Rīgas Muses biedrība bija 1787.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Muses biedrība · Redzēt vairāk »
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Nabes pils · Redzēt vairāk »
Nīnburga pie Vēzeres
Nīnburgas pie Vēzeres pilsētas ģerbonis Nīnburgas rātsnams Nīnburga pie Vēzeres ir sena pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē Vācijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Nīnburga pie Vēzeres · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Negeste · Redzēt vairāk »
Odzienas muiža
Odzienas muižas plāna fragments. 1690. gads. (Sast. A. Bilmans. LVVA, 7404. f.,1. apr., 1666. l.) Odzienas pils pēc nodedzināšanas (1906). Odzienas pils tornis (2007). Odzienas muižas pils ir Odzienas muižas kungu māja, viena no zīmīgākajām neogotikas stila celtnēm Latvijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Odzienas muiža · Redzēt vairāk »
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Paikuli · Redzēt vairāk »
Pastavi
Pastavi jeb Postavi ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Pastavu rajona centrs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Pastavi · Redzēt vairāk »
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Patkuli · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Puikule
Puikule (arī Puytele, Puikele, Puiķele) ir sena lībiešu apmetnes vieta.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Puikule · Redzēt vairāk »
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Randenes pils · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »
Rokišķi
Rokišķi ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Rokišķi · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Rozeni · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Silvestra žēlastība
Silvestra žēlastība bija 1457.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Silvestra žēlastība · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Staļģenes muiža
Staļģenes muižas kungu māja atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta pagasta centrā Staļģenē.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Staļģenes muiža · Redzēt vairāk »
Stendera iela (Rīga)
Stendera iela ir iela Mežaparka apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Stendera iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Suntažu viduslaiku pils
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tallinas bīskapi
Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »
Tanaisa
Tanaisa bija antīkā sengrieķu pilsēta Donas upes grīvā, kas pastāvēja no 3 gadsimta pr.Kr.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tanaisa · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tīnūži
Tīnūži ir ciems Ogres novada Tīnūžu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tīnūži · Redzēt vairāk »
Tīnūžu pagasts
Tīnūžu pagasts ir viena no administratīvajām teritorijām Ogres novadā Daugavas un Mazās Juglas krastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tīnūžu pagasts · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Tirzas pagasts
Tirzas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tirzas pagasts · Redzēt vairāk »
Tirzas viduslaiku pils
Tirzas pilsmuižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999). Tirzas viduslaiku pilsmuiža bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Tirzas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Variešu pagasts
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Variešu pagasts · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vecgulbenes muiža
Skats uz centrālo ēku Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Vecgulbenes muiža · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vestienas muiža
Vestienas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Vestienas muiža bija muiža Vestienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Vestienas muiža · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un Vetseke · Redzēt vairāk »
1598. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1598.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1646. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1646.
Jaunums!!: Tīzenhauzeni un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fon Tīzenhauzeni, Fon Tīzenhauzens, Tiesenhausen, Tīzenhauzens, Tīzenhauzenu dzimta.
