Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Ņencu valoda, Baltijas somu valodas, Basku valoda, Dienvidigauņu valoda, Divskaitlis, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Erzju valoda, Hanti, Hantu valoda, Ižoru valoda, Igauņu valoda, Indoeiropiešu valodas, Jukagiru valodas, Karēļu valoda, Komi valoda, Kvenu valoda, Lībiešu valoda, Ludzas igauņu dialekts, Mokšu valoda, Mordviešu valodas, Mulgi dialekts, Patskaņu harmonija, Permiešu valodas, Samodiešu valodas, Sāmi, Sāmu valodas, Setu dialekts, Somu valoda, Somugru valodas, Udmurtu valoda, Ugru valodas, Ungāri, Ungārija, Ungāru valoda, Urāli, Urālieši, Vepsu valoda, Veru valoda, Votu valoda, Ziemeļsāmu valoda, Ziemeļu Dvina, Ziemeļvalstis.
Amerikas pamatiedzīvotāju valodas
Čičenicā atrasts maiju jukateku valodā ap 11.—12. gadsimtu sarakstītais Drēzdenes kodekss Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Amerikas pamatiedzīvotāju valodas · Redzēt vairāk »
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Ņencu valoda
Ņencu valoda (ненэцяʼ вада) ir viena no divām Krievijas ziemeļos mītošās ņencu tautas valodām.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ņencu valoda · Redzēt vairāk »
Baltijas somu valodas
Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Baltijas somu valodas · Redzēt vairāk »
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Basku valoda · Redzēt vairāk »
Dienvidigauņu valoda
Dienvidigauņu (lõunaeesti kiil) jeb ugaļu valoda, dažreiz arī dienvidigauņu dialekts, ir urāliešu valodu saimes somugru atzara reģionālā valoda Igaunijā, kura dažreiz tiek uzskatīta par igauņu valodas dialektu.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Dienvidigauņu valoda · Redzēt vairāk »
Divskaitlis
Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Divskaitlis · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Erzju valoda
Erzju valoda (эрзянь кель) līdzās mokšu valodai ir viena no divām mordviešu etnosu — erzju literārā valoda, izplatītākā no abām.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Erzju valoda · Redzēt vairāk »
Hanti
Hanti (pašnosaukums: ханти, хантэ, хандэ, кантэк, кантах), agrāk zināmi kā ostjaki, ir somugru tauta Eirāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Hanti · Redzēt vairāk »
Hantu valoda
Hantu valoda (ханты ясаӈ), agrāk zināma arī kā ostjaku valoda, ir urāliešu valodu saimes valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Hantu valoda · Redzēt vairāk »
Ižoru valoda
Ižoru valoda ir somugru valodu saimes Baltijas jūras atzara valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ižoru valoda · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Jukagiru valodas
Jukagiru valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kurā runā jukagiri.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Jukagiru valodas · Redzēt vairāk »
Karēļu valoda
Karēļu valoda ir viena no somugru valodām, kura ir ļoti tuva somu valodai un reizēm tiek uzskatīta par somu valodas dialektu.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Karēļu valoda · Redzēt vairāk »
Komi valoda
Komi valoda (коми кыв) jeb komiešu valoda ir urāliešu valodu saimes makrovaloda, kurā ietilpst komi permiešu valoda un komi zirjāņu valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Komi valoda · Redzēt vairāk »
Kvenu valoda
Kvenu valoda (kvääni vai kväänin kieli; kainu vai kainun kieli; vai kveenin kieli) ir Norvēģijas ziemeļos sastopama Baltijas somu valoda vai somu valodas dialektu grupa.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Kvenu valoda · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Ludzas igauņu dialekts
Ludzas igauņu dialekts, jeb Ludzas igauņu izloksne, arī Ludzas igauņu valoda (Ludzī kīļ) ir dienvidigauņu valodas dialekts, kuru lietoja Ludzas igauņi, kas dzīvoja Ludzas apkārtnē.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ludzas igauņu dialekts · Redzēt vairāk »
Mokšu valoda
Mokšu valoda līdzās erzju valodai ir viena no mordviešu valodām, kas agrāk tikušas uzskatītas par vienu kopēju valodu (skatīt erzju un mokšu valodu salīdzinājumu).
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Mokšu valoda · Redzēt vairāk »
Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem, tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Mordviešu valodas · Redzēt vairāk »
Mulgi dialekts
Mulgi dialekts jeb mulgi valoda (mulgi kiil) ir dienvidigauņu valodas dialekts, ko prot 9698 cilvēki, galvenokārt Mulgimā.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Mulgi dialekts · Redzēt vairāk »
Patskaņu harmonija
Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »
Permiešu valodas
Permiešu valodas ir valodu grupa urāliešu virssaimes somugru saimē.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Permiešu valodas · Redzēt vairāk »
Samodiešu valodas
Jukagiru Samodiešu (agrāk samojedu) valodu saime kopā ar somugru saimi ir viena no divām saimēm urāliešu virssaimē.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Samodiešu valodas · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Sāmi · Redzēt vairāk »
Sāmu valodas
Sāmu valodas ir somugru saimes makrovaloda, kurā runā sāmu tauta Eiropas ziemeļos.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Sāmu valodas · Redzēt vairāk »
Setu dialekts
Setu dialekts jeb setu valoda (seto kiil´) ir dienvidigauņu valodas dialekts, kurā runā seti.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Setu dialekts · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Udmurtu valoda
Udmurtu valoda (удмурт кыл) ir permiešu valoda, kas izplatīta Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kur to galvenokārt lieto udmurti.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Udmurtu valoda · Redzēt vairāk »
Ugru valodas
Ugru valodas ir augsta līmeņa atzars urāliešu virssaimes somugru saimē, parasti tam pretnostatīts tiek somu-permiešu atzars, kas ietver visas pārējās somugru saimes grupas.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ugru valodas · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ungārija · Redzēt vairāk »
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Urāli · Redzēt vairāk »
Urālieši
Urālieši ir tautu kopums, kas runā urāliešu valodu saimes valodās.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Urālieši · Redzēt vairāk »
Vepsu valoda
Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Vepsu valoda · Redzēt vairāk »
Veru valoda
Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī veru dialekts, ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Veru valoda · Redzēt vairāk »
Votu valoda
Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Votu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļsāmu valoda
Ziemeļsāmu valoda (davvisámegiella) ir somugru saimes sāmu valodu grupas valoda, ko prot lielākā daļa sāmu tautas.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ziemeļsāmu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Urāliešu valodas un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Urāliešu saime, Urāliešu virssaime.
