Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Indekss V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.

Satura rādītājs

  1. 27 attiecības: Ai, manu kumeļu, Aun, meitiņa, balti kājas, Ceļinieks, Dieva lūgums, Dzērāj' puisis bēdājās, Ernests Pole, Ernests Vīgners, Gaismas pils, Imanta (dziesma), Kas tie tādi, kas dziedāja, Kārlis Līdaks, Kur, priedīte, tavas skujas, Latviešu tautastērpi, Mana tēvija, Maza biju, neredzēju, Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs), Mēness starus stīgo, Nevis slinkojot un pūstot, Pāvuls Jurjāns, Pūt, vējiņi (dziesma), Rīgas vēstures hronoloģija, Sporta iela (Rīga), Stādīju ieviņu, Tautiešam roku devu, Tu, kas mīti debesīs, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 1910. gads Latvijā.

Ai, manu kumeļu

Ai, manu kumeļu ir Emiļa Melngaiļa vīru kora dziesma ar Andrieva Niedras vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ai, manu kumeļu

Aun, meitiņa, balti kājas

„Aun, meitiņa, balti kājas” sākuma notis. Aun, meitiņa, balti kājas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Aun, meitiņa, balti kājas

Ceļinieks

Ceļinieks ir Jāzepa Vītola elēģiska kora dziesma ar Poruka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ceļinieks

Dieva lūgums

Dieva lūgums ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Augusta Kažoka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dieva lūgums

Dzērāj' puisis bēdājās

Dzērājpuisis bēdājās ir Emiļa Melngaiļa jauktā kora dziesma, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dzērāj' puisis bēdājās

Ernests Pole

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ernests Pole

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ernests Vīgners

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Gaismas pils

Imanta (dziesma)

Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Imanta (dziesma)

Kas tie tādi, kas dziedāja

Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kas tie tādi, kas dziedāja

Kārlis Līdaks

Kārlis Līdaks 1930.gadā Kārlis Līdaks (dzimis Rīgā, miris Noriļskā) bija diriģents, komponists, vijolnieks un mūzikas pedagogs.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kārlis Līdaks

Kur, priedīte, tavas skujas

"Kur, priedīte, tavas skujas" sākuma notis. Kur, priedīte, tavas skujas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kur, priedīte, tavas skujas

Latviešu tautastērpi

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latviešu tautastērpi

Mana tēvija

Mana tēvija ir Jāzepa Vītola patētiska kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mana tēvija

Maza biju, neredzēju

"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Maza biju, neredzēju

Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs)

Jurjānu Andreja 1889.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs)

Mēness starus stīgo

"Mēness starus stīgo" sākuma notis. Mēness starus stīgo ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1901) vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mēness starus stīgo

Nevis slinkojot un pūstot

Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Nevis slinkojot un pūstot

Pāvuls Jurjāns

Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pāvuls Jurjāns

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pūt, vējiņi (dziesma)

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas vēstures hronoloģija

Sporta iela (Rīga)

Sporta iela (2015). Rīgas hipodroma attēls Sporta ielā. Rudens sezonas reklāma (1925). Sporta iela ir iela Vidzemes priekšpilsētā, Rīgas centrā un Skanstē.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Sporta iela (Rīga)

Stādīju ieviņu

Stādīju ieviņu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Stādīju ieviņu

Tautiešam roku devu

Tautiešam roku devu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tautiešam roku devu

Tu, kas mīti debesīs

„Tu, kas mīti debesīs” ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Alunāna latviskotā Gētes dzejoļa „Gājēja dziesma naktī” vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tu, kas mīti debesīs

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Skatīt V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1910. gads Latvijā

Zināms kā 5. vispārējie latviešu dziesmu svētki.