Ātrāk nekā pārlūku!
197 attiecības: Aļģirds Greims, Aiga Veckalne, Aija Priedīte, Aina Blinkena, Aldis Lauzis, Alvils Augstkalns, Andra Kalnača, Andrejs Veisbergs, Anna Ābele, Anna Stafecka, Antans Baranausks, Antonija Ahero, Antons Breidaks, Antropoģenēze, Antropoloģija, Arābu valoda, Arheogrāfija, Artikulācijas veids, Artikuls, Arturs Krišjānis Kariņš, Arturs Ozols (valodnieks), Astra Skrābane, Atis Kronvalds, Augusts Ģiezens, Augusts Bīlenšteins, Austrālija, Ķempju Kārlis, Ļudovīts Štūrs, Žans Fransuā Šampolions, Žans Fransuā Liotārs, Čārlzs Pīrss, Ņerīga virsla, Baumaņu Kārlis, Boriss Kolkers, Brāļi Grimmi, Celms (valodniecība), Cilvēka ģeogrāfija, Dabiskās valodas apstrāde, Dante Aligjēri, Džons Maksvels Kutzē, Debora Tanena, Dekonstrukcija, Diglosija, Diskursa analīze, Diskurss, Dite Liepa, Divpadsmitais Doktors, Dmitrijs Ļihačovs, Ebla, Edīte Hauzenberga-Šturma, ..., Eduards Volters, Edvards Sapīrs, Emīlija Soida, Etnolingvistika, Ferdināns de Sosīrs, Filoloģija, Fleksija (valodniecība), Fonētika, Frederiks Perēns, Fricis Brīvzemnieks, Funkcionālie valodas stili, Galotne (valodniecība), Georgs Mancelis, Gersicania, Gilads Cukermans, Gimalajiešu lācis, Gotfrīds Leibnics, Gramatika, Hārvarda Universitāte, Henrijs Visendorfs, Hezeras Universitāte, Humanitārās zinātnes, Implikatūra, Inarts Skujiņš, Indieši, Indoeiropieši, Inesīvs, Informātika, Izolēta valoda, Izpratne, Izskaņa, Jakobs Hurts, Janīna Kursīte-Pakule, Jans Karigers, Jākobs Grimms, Jānis Endzelīns, Jānis Langijs, Jānis Reiters, Jānis Sīlis (valodnieks), Jānis Straubergs, Jānis Zēvers, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Velme, Jehvi, Johanness Āviks, Johans Georgs Rehehūzens, Johans Hāzentēters, Johans Kristofs Adelungs, Jons Jablonskis, Joprojām Alise, Josefs Dobrovskis, Juris Alunāns, Juris Baldunčiks, Juris Bārs, Juris Plāķis, Katalina Kovāča, Kazimirs Būga, Kārlis Mīlenbahs, Konjugācija, Konstantīns Karulis, Konstrukcija, Kontaminācija, Krišjānis Ancītis, Krievu alfabēta transliterācija, Krievu formālisms, Laimute Balode, Lakūna, Latviešu valodas gramatika, Līdzskanis, Leksikoloģija, Leonards Latkovskis (valodnieks), Levenšteina attālums, Lidija Leikuma, Lietuviešu valoda, Lingua franca, Literatūrzinātne, Ludzas igauņi, Maija Burima, Maksis Veinreihs, Marija Gimbutiene, Marta Rudzīte, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Mūsdienu valoda, Mēlenis, Mirdza Ābola, Morfoloģija (valodniecība), Moriss Halle, Mutvārdu valoda, Naratoloģija, Nazalizācija, Nācija, Ninnimisinuoki, Noams Čomskis, Nordeuropaforum, Ojārs Bušs, Onomastika, Pēckara staļinisms, Pēteris Šmits, Presuppozīcija, Provansa, Psiholingvistika, Rekursija, Rigvēda, Runas akts, Ruta Veidemane, Sakne (valodniecība), Semantika, Simons Dubnovs, Sinkrētisms, Sintakse, Sjui Juihua, Skotu valoda, Sociālās zinātnes, Sociolingvistika, Socioloģija, Spriešana, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskā somugru studentu konference, Stilistika, Strukturālisms, Tartu semiotikas skola, Tēlainā domāšana, Tenu Karma, Toponīmija, Transformatīvās gramatikas teorija, Trevors Fennels, Uldis Balodis, Valentīna Skujiņa, Valentīns Sedovs, Valoda, Valodu saime, Valsts valodas centrs, Valts Ernštreits, Velta Rūķe-Draviņa, Velta Staltmane, Venna diagramma, Viesis no bezgalības, Vilhelms fon Humbolts, Vincenzs Grimms, Vineta Skujiņa, Visvaldis Lāms, Vladimirs Toporovs, Zigms Zinkevičs, Zinātne, 1441. gads, 1888. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā. Izvērst indekss (147 vairāk) »
Aļģirds Greims
Aļģirds Žiljēns Greims (dzimis kā Aļģirds Juļus Greims, miris) bija lietuviešu/franču semiotiķis.
Jaunums!!: Valodniecība un Aļģirds Greims · Redzēt vairāk »
Aiga Veckalne
Aiga Veckalne (dzimusi 1979. gada 28. augustā) ir latviešu valodniece, Ventspils Augstskolas lektore, tulkošanas nozares eksperte, čehu un slovāku valodas tulkotāja un tulce, latviešu valodas pasniedzēja, rakstiskās saziņas lietišķā sarakstes un iekļaujošās valodas eksperte.
Jaunums!!: Valodniecība un Aiga Veckalne · Redzēt vairāk »
Aija Priedīte
Aija Priedīte (dzimusi Janelsiņa Rīgā), arī Aija Janelsiņa-Priedīte, ir latviešu literatūrzinātniece un valodniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Aija Priedīte · Redzēt vairāk »
Aina Blinkena
Aina Blinkena (dzimusi Limbažos, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Aina Blinkena · Redzēt vairāk »
Aldis Lauzis
Aldis Lauzis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, tulkotājs un redaktors, kas darbojies letonikas un terminoloģijas laukā.
Jaunums!!: Valodniecība un Aldis Lauzis · Redzēt vairāk »
Alvils Augstkalns
Alvils Augstkalns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, bibliogrāfs, valodas vēsturnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Alvils Augstkalns · Redzēt vairāk »
Andra Kalnača
Andra Kalnača (dzimusi Prauliņa Liepājā) ir latviešu valodniece un pedagoģe.
Jaunums!!: Valodniecība un Andra Kalnača · Redzēt vairāk »
Andrejs Veisbergs
Andrejs Veisbergs (dzimis Rīgā -->) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un profesors.
Jaunums!!: Valodniecība un Andrejs Veisbergs · Redzēt vairāk »
Anna Ābele
Anna Alīde Ābele (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Anna Ābele · Redzēt vairāk »
Anna Stafecka
Anna Stafecka (dzimusi Strode) ir latviešu valodniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Anna Stafecka · Redzēt vairāk »
Antans Baranausks
Antans Baranausks (dzimis, miris) — lietuviešu katoļu baznīcas darbinieks, dzejnieks un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Antans Baranausks · Redzēt vairāk »
Antonija Ahero
Antonija Ahero (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece un pedagoģe, darbojusies anglistikas un letonikas nozarē.
Jaunums!!: Valodniecība un Antonija Ahero · Redzēt vairāk »
Antons Breidaks
Antons Breidaks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Antons Breidaks · Redzēt vairāk »
Antropoģenēze
Cilvēka evolūcijas diagramma. Redzama nepārtraukts antropoģenēzes process Āfrikas kontinentā (pa labi) un atzarojumi Eirāzijas kontinentā. Antropoģenēze (no (ánthrōpos) — 'cilvēks' un γένεσις (génesis) — 'izcelšanās') mācība par cilvēka izcelšanos.
Jaunums!!: Valodniecība un Antropoģenēze · Redzēt vairāk »
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Valodniecība un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Valodniecība un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Arheogrāfija
Arheogrāfija ir vēstures nozare, kas pēta rakstīto vēstures avotu apzināšanas, aprakstīšanas un publicēšanas teorijas un prakses jautājumus.
Jaunums!!: Valodniecība un Arheogrāfija · Redzēt vairāk »
Artikulācijas veids
Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.
Jaunums!!: Valodniecība un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »
Artikuls
nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.
Jaunums!!: Valodniecība un Artikuls · Redzēt vairāk »
Arturs Krišjānis Kariņš
Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis Delavēras štatā, ASV) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, pēc izglītības valodnieks, pašreizējais Latvijas Republikas Arlietu ministrs.
Jaunums!!: Valodniecība un Arturs Krišjānis Kariņš · Redzēt vairāk »
Arturs Ozols (valodnieks)
Arturs Ozols (dzimis, miris) bija latviešu letonists, folklorists un pedagogs.
Jaunums!!: Valodniecība un Arturs Ozols (valodnieks) · Redzēt vairāk »
Astra Skrābane
Astra Skrābane (dzimusi 1953. gada 11. martā Durbē) ir latviešu valodniece, atdzejotāja, filoloģijas zinātņu doktore, franču valodas un literatūras, kā arī starpkultūru komunikācijas eksperte, tulkotāja un pasniedzēja.
Jaunums!!: Valodniecība un Astra Skrābane · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Valodniecība un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Augusts Ģiezens
Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Augusts Ģiezens · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Valodniecība un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ķempju Kārlis
Ķempju Kārlis (Ķempi Kārl) ir Salacas lībiešu valodā rakstošs igauņu dzejnieks, īstajā vārdā Karls Pajusalu pseidonīms.
Jaunums!!: Valodniecība un Ķempju Kārlis · Redzēt vairāk »
Ļudovīts Štūrs
Ļudovīts Štūrs (dzimis, miris) bija slovāku skolotājs, publicists un politiķis, slovāku literārās valodas standarta izveidotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Ļudovīts Štūrs · Redzēt vairāk »
Žans Fransuā Šampolions
Žans Fransuā Šampolions (dzimis, miris) bija franču vēsturnieks, valodnieks un eģiptologs.
Jaunums!!: Valodniecība un Žans Fransuā Šampolions · Redzēt vairāk »
Žans Fransuā Liotārs
Žans Fransuā Liotārs (dzimis, miris) bija franču filozofs, sociologs, literatūrkritiķis, viens no postmodernisma redzamākajiem pārstāvjiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Žans Fransuā Liotārs · Redzēt vairāk »
Čārlzs Pīrss
Čārlzs Senderss Pīrss (Charles Sanders Peirce; dzimis, miris) bija amerikāņu matemātiķis, filozofs, semiotiķis un loģiķis.
Jaunums!!: Valodniecība un Čārlzs Pīrss · Redzēt vairāk »
Ņerīga virsla
"Ņerīga virsla, ņurgti izcūcerējusi bukaini, mukšķerē bukainīti" ir mākslīga frāze latviešu valodā, kurā visas saknes morfēmas aizstātas ar bezjēdzīgu skaņu kombinācijām.
Jaunums!!: Valodniecība un Ņerīga virsla · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Boriss Kolkers
Boriss Kolkers Boriss Kolkers (dzimis 1939. gada 15. jūlijā Tiraspolē, Moldāvijas PSR, toreizējā PSRS) — svešvalodu pasniedzējs un tulkotājs, interlingvists, četru esperanto valodas mācību grāmatu autors.
Jaunums!!: Valodniecība un Boriss Kolkers · Redzēt vairāk »
Brāļi Grimmi
Elizabetes Jērikas-Baumanes gleznā Brāļi Grimmi (vai), Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859), bija vācu akadēmiķi, filologi, kultūras pētnieki, leksikogrāfi un autori, kuri 19.
Jaunums!!: Valodniecība un Brāļi Grimmi · Redzēt vairāk »
Celms (valodniecība)
Celms valodniecībā ir vārda daļa bez galotnes.
Jaunums!!: Valodniecība un Celms (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Cilvēka ģeogrāfija
Iedzīvotāju blīvums pasaules valstīs, 2006 Cilvēka ģeogrāfija ir ģeogrāfijas nozare, kas pēta modeļus un procesus, kas nosaka cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši pievēršot uzmanību cilvēka aktivitātes telpiskajai izplatībai uz Zemes virsmas.
Jaunums!!: Valodniecība un Cilvēka ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Dabiskās valodas apstrāde
Dabiskās valodas apstrāde (NLP) ir starpdisciplināra valodniecības, datorzinātņu un mākslīgā intelekta apakšnozare, kas saistīta ar datora un cilvēka valodas mijiedarbību.
Jaunums!!: Valodniecība un Dabiskās valodas apstrāde · Redzēt vairāk »
Dante Aligjēri
Dante Alighieri vai Alighiero, kristīts Durante di Alighiero degli Alighieri (dzimis 1265. gada maijā vai jūnijā, miris) bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Dante Aligjēri · Redzēt vairāk »
Džons Maksvels Kutzē
Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee, dzimis) ir rakstnieks, literatūrkritiķis un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Džons Maksvels Kutzē · Redzēt vairāk »
Debora Tanena
Debora Tanena (dzimusi) ir amerikāņu akadēmiķe un valodniecības profesore Džordžtaunas Universitātē Vašingtonā.
Jaunums!!: Valodniecība un Debora Tanena · Redzēt vairāk »
Dekonstrukcija
Dekonstrukcija ir analīzes metode un teorija par attiecībām starp tekstu un nozīmi, kas cēlusies no Žaka Deridā idejām.
Jaunums!!: Valodniecība un Dekonstrukcija · Redzēt vairāk »
Diglosija
Diglosija (no (diglōssia) — 'divas valodas') valodniecībā ir situācija, kad kādā kopienā vienlaikus tiek lietoti vienas valodas divi atšķirīgi dialekti, no kuriem katram dialektam ir citāda sabiedriskā funkcija.
Jaunums!!: Valodniecība un Diglosija · Redzēt vairāk »
Diskursa analīze
Diskursa analīze ir valodniecības metode, kurā tiek pētīti vienotu tekstu vai runas aktu kopumi pēc dažādām pazīmēm.
Jaunums!!: Valodniecība un Diskursa analīze · Redzēt vairāk »
Diskurss
Diskurss kognitīvajā psiholoģijā ir saistītu izteikumu, teikumu virkne, teksts ar pabeigtu domu.
Jaunums!!: Valodniecība un Diskurss · Redzēt vairāk »
Dite Liepa
Dite Liepa (dzimusi Rīgā) ir latviešu valodniece, pedagoģe un bijusī basketboliste.
Jaunums!!: Valodniecība un Dite Liepa · Redzēt vairāk »
Divpadsmitais Doktors
Divpadsmitais Doktors ir Doktora, BBC zinātniskās fantastikas televīzijas seriāla Doctor Who personāža un galvenā varoņa trīspadsmitā inkarnācija, kuru atveido aktieris Pīters Kapaldi.
Jaunums!!: Valodniecība un Divpadsmitais Doktors · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Ļihačovs
Dmitrijs Ļihačovs (dzimis, miris) bija padomju un krievu filologs, kultorologs, mākslas vēstures zinātnieks, lingvists, filoloģijas zinātņu doktors (1947), profesors, Krievijas Kultūras fonda (līdz 1991. gadam — Padomju) valdes priekšsēdētājs (1986—1993).
Jaunums!!: Valodniecība un Dmitrijs Ļihačovs · Redzēt vairāk »
Ebla
Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Valodniecība un Ebla · Redzēt vairāk »
Edīte Hauzenberga-Šturma
Edīte Hauzenberga-Šturma (dzimusi Hauzenberga, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Edīte Hauzenberga-Šturma · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: Valodniecība un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Edvards Sapīrs
Edvards Sapīrs (dzimis, miris) — ASV valodnieks un antropologs.
Jaunums!!: Valodniecība un Edvards Sapīrs · Redzēt vairāk »
Emīlija Soida
Emīlija Soida (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece un pedagoģe.
Jaunums!!: Valodniecība un Emīlija Soida · Redzēt vairāk »
Etnolingvistika
Etnolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta attiecības starp valodu un kultūru, kā arī dažādu etnisko grupu pasaules uztveres īpatnības.
Jaunums!!: Valodniecība un Etnolingvistika · Redzēt vairāk »
Ferdināns de Sosīrs
Ferdināns de Sosīrs (dzimis, miris) ir mūsdienu valodniecības pamatlicējs, kurš ietekmējis gan literatūras, gan sociālo zinātņu analīzes metodes.
Jaunums!!: Valodniecība un Ferdināns de Sosīrs · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Fleksija (valodniecība)
Ar vārdu fleksija (— liekt, locīt) valodniecībā apzīmē izmaiņas vārdā, kas atspoguļo gramatisku attieksmju maiņu jeb, citiem vārdiem, vārda locīšanu.
Jaunums!!: Valodniecība un Fleksija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Valodniecība un Fonētika · Redzēt vairāk »
Frederiks Perēns
Frederiks Perēns (Londona — Ņujorka) bija ASV šahists.
Jaunums!!: Valodniecība un Frederiks Perēns · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Valodniecība un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Funkcionālie valodas stili
Funkcionālie valodas stili ir valodas iedalījums, kurus lieto ikdienas un professionālajā saziņā, tos raksturo atšķirīgas pazīmes.
Jaunums!!: Valodniecība un Funkcionālie valodas stili · Redzēt vairāk »
Galotne (valodniecība)
Galotne jeb fleksija (no — ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.
Jaunums!!: Valodniecība un Galotne (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gersicania
Studentu korporācijas "Gersicania" krāsu vairodziņš un cirķelis Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā - 1947.
Jaunums!!: Valodniecība un Gersicania · Redzēt vairāk »
Gilads Cukermans
Gilads Cukermans (dzimis, Telaviva, Izraēla) (D.Phil., Oksfordas Universitāte; Ph.D., Kembridžas Universitāte) ir lingvists un Adelaidas Universitātes (Austrālija) lingvistikas profesors.
Jaunums!!: Valodniecība un Gilads Cukermans · Redzēt vairāk »
Gimalajiešu lācis
Gimalajiešu lācis ir Latvijas PSR laikā ieviesies apzīmējums nemākulīgam tulkojumam, krievu valodas vārdus burtiski pārtulkojot latviešu valodā.
Jaunums!!: Valodniecība un Gimalajiešu lācis · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Leibnics
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.
Jaunums!!: Valodniecība un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »
Gramatika
Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.
Jaunums!!: Valodniecība un Gramatika · Redzēt vairāk »
Hārvarda Universitāte
Hārvarda Universitātes tieslietu skolas bibliotēkas lasītava Hārvarda Universitāte ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par labāko universitāti pasaulē.
Jaunums!!: Valodniecība un Hārvarda Universitāte · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Valodniecība un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Hezeras Universitāte
Hezeras Universitāte (— 'Kaspijas Universitāte') ir privāta universitāte Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.
Jaunums!!: Valodniecība un Hezeras Universitāte · Redzēt vairāk »
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Jaunums!!: Valodniecība un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »
Implikatūra
Par implikatūru valodniecībā sauc papildu pragmatisku nozīmi, kas noteiktā kontekstā (un vidē) piemīt izteikumam.
Jaunums!!: Valodniecība un Implikatūra · Redzēt vairāk »
Inarts Skujiņš
Inarts Skujiņš (dzimis 1936. gadā) ir Latvijas žurnālists.
Jaunums!!: Valodniecība un Inarts Skujiņš · Redzēt vairāk »
Indieši
Indieši ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17,3% pasaules iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Valodniecība un Indieši · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Valodniecība un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Inesīvs
Inesīvs (no − 'būt iekšā') − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā.
Jaunums!!: Valodniecība un Inesīvs · Redzēt vairāk »
Informātika
Informātika ir zinātnes nozare, kas pēta informācijas ievadi, apstrādi, saglabāšanu, un izvadi, kā arī pēta matemātiskās struktūras saistībā ar datoru jeb elektronisko skaitļojamo mašīnu (ESM), kā arī šo teorētisko atziņu izstrādi un ieviešanu dzīvē.
Jaunums!!: Valodniecība un Informātika · Redzēt vairāk »
Izolēta valoda
Izolēta valoda ir dabiska valoda, kurai nav redzamu ģenealoģisku saikņu ar citām dzīvajām valodām, respektīvi, kurām nav kopēja zināma izcelsme ar kādu citu valodu.
Jaunums!!: Valodniecība un Izolēta valoda · Redzēt vairāk »
Izpratne
Izpratne ir cilvēku garīgās darbības specifiska forma, kurā zināšanas savijas ar emocionālo pieredzi un pārliecību; saprašanas procesa gala rezultāts.
Jaunums!!: Valodniecība un Izpratne · Redzēt vairāk »
Izskaņa
Izskaņa valodniecībā ir vārda daļa, ko veido vārda pēdējais piedēklis un galotne.
Jaunums!!: Valodniecība un Izskaņa · Redzēt vairāk »
Jakobs Hurts
Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Jakobs Hurts · Redzēt vairāk »
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Jaunums!!: Valodniecība un Janīna Kursīte-Pakule · Redzēt vairāk »
Jans Karigers
Jans Karigers (dzimis, miris) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.
Jaunums!!: Valodniecība un Jans Karigers · Redzēt vairāk »
Jākobs Grimms
Jākobs Ludvigs Kārlis Grimms (dzimis, miris) bija vācu filologs, jurists un mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Jākobs Grimms · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jānis Sīlis (valodnieks)
Dr.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Sīlis (valodnieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Jānis Zēvers
Jānis Zēvers (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, skolotājs, šahists.
Jaunums!!: Valodniecība un Jānis Zēvers · Redzēt vairāk »
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Jaunums!!: Valodniecība un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Velme
Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Jēkabs Velme · Redzēt vairāk »
Jehvi
Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Valodniecība un Jehvi · Redzēt vairāk »
Johanness Āviks
Johanness Āviks (dzimis 1880. gada 8. decembrī Laimjalā, Sāremā apriņķī, Igaunijā, miris 1973. gada 18. martā Stokholmā, Zviedrijā) bija igauņu valodnieks, kuram bija liela loma igauņu valodas attīstībā un modernizācijā.
Jaunums!!: Valodniecība un Johanness Āviks · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Rehehūzens
Johans Georgs Rehehūzens (arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen, miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Johans Georgs Rehehūzens · Redzēt vairāk »
Johans Hāzentēters
Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.
Jaunums!!: Valodniecība un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Adelungs
Johans Kristofs Adelungs (dzimis, miris) bija vācu valodnieks un bibliotekārs.
Jaunums!!: Valodniecība un Johans Kristofs Adelungs · Redzēt vairāk »
Jons Jablonskis
Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »
Joprojām Alise
"Joprojām Alise" ir 2014.
Jaunums!!: Valodniecība un Joprojām Alise · Redzēt vairāk »
Josefs Dobrovskis
Josefs Dobrovskis (dzimis, miris) bija čehu lingvists un vēsturnieks, redzams čehu nacionālās atmodas darbinieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Josefs Dobrovskis · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Juris Baldunčiks
Juris Baldunčiks (dzimis 1950. gada 29. novembrī Jēkabpilī, miris 2022. gada 27. jūlijā Rīgā) bija latviešu valodnieks (letonists un anglists), terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Juris Baldunčiks · Redzēt vairāk »
Juris Bārs
Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Juris Bārs · Redzēt vairāk »
Juris Plāķis
Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Juris Plāķis · Redzēt vairāk »
Katalina Kovāča
Katalina Kovāča (dzimusi) ir ungāru valodniece, esperantiste un matemātiķe.
Jaunums!!: Valodniecība un Katalina Kovāča · Redzēt vairāk »
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »
Konjugācija
Konjugācija ( — ‘saistīšana, savienošana’) lingvistikā ir darbības vārdu grupa, kam ir kopīgas gramatiskās formas.
Jaunums!!: Valodniecība un Konjugācija · Redzēt vairāk »
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Jaunums!!: Valodniecība un Konstantīns Karulis · Redzēt vairāk »
Konstrukcija
Konstrukcija ( — 'uzbūve') var būt.
Jaunums!!: Valodniecība un Konstrukcija · Redzēt vairāk »
Kontaminācija
Kontaminācija (— ‘jaukšana’) ir termins, kas tiek izmantots vairākās zinātnes nozarēs, piemēram, valodniecībā, ķīmijā, bioloģijā, medicīnā.
Jaunums!!: Valodniecība un Kontaminācija · Redzēt vairāk »
Krišjānis Ancītis
Krišjānis Ancītis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks un literatūrzinātnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Krišjānis Ancītis · Redzēt vairāk »
Krievu alfabēta transliterācija
Krievu alfabēta transliterācija jeb romanizācija ir krievu valodas transliterācija no kirilicas uz latīņu alfabētu.
Jaunums!!: Valodniecība un Krievu alfabēta transliterācija · Redzēt vairāk »
Krievu formālisms
Krievu formālisms bija ļoti ietekmīgs literatūras teorijas virziens Krievijā 1910.-1920. gados; kā tā pazīstamākie pārstāvji minami Viktors Šklovskis, Jurijs Tiņanovs, Boriss Eihenbaums, Romans Jakobsons, ar šo kustību var saistīt arī Vladimiru Propu.
Jaunums!!: Valodniecība un Krievu formālisms · Redzēt vairāk »
Laimute Balode
Laimute Balode (pirmslaulību uzvārds Anelauskaite; dzimusi) ir Latvijā dzīvojoša lietuviešu valodniece, asociētā profesore, Latvijas Universitātes Lituānistikas centra direktore.
Jaunums!!: Valodniecība un Laimute Balode · Redzēt vairāk »
Lakūna
Lakūna (no — ‘dobums, caurums’) valodniecībā ir apzīmējums izlaidumam, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda atbilsmes trūkuma dēļ.
Jaunums!!: Valodniecība un Lakūna · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas gramatika
Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.
Jaunums!!: Valodniecība un Latviešu valodas gramatika · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Valodniecība un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Leksikoloģija
Leksikoloģija (— ‘ar vārdu saistīts’, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir valodniecības nozare, kas pēta leksiku.
Jaunums!!: Valodniecība un Leksikoloģija · Redzēt vairāk »
Leonards Latkovskis (valodnieks)
Leonards Latkovskis vecākais (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV) bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.
Jaunums!!: Valodniecība un Leonards Latkovskis (valodnieks) · Redzēt vairāk »
Levenšteina attālums
Par Levenšteina attālumu jeb rediģēšanas attālumu starp divām simbolu virknēm informācijas teorijā un datorzinātnē sauc minimālo darbību skaitu, kas nepieciešams, lai vienu virkni pārveidotu otrā.
Jaunums!!: Valodniecība un Levenšteina attālums · Redzēt vairāk »
Lidija Leikuma
Lidija Leikuma (dzimusi 1954. gada 14. decembrī) ir latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste.
Jaunums!!: Valodniecība un Lidija Leikuma · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Valodniecība un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lingua franca
Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.
Jaunums!!: Valodniecība un Lingua franca · Redzēt vairāk »
Literatūrzinātne
Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Literatūrzinātne · Redzēt vairāk »
Ludzas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Ludzas igauņi jeb luci bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa, kuri runāja Ludzas igauņu dialektā.
Jaunums!!: Valodniecība un Ludzas igauņi · Redzēt vairāk »
Maija Burima
Maija Burima (dzimusi) ir latviešu literatūrzinātniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Maija Burima · Redzēt vairāk »
Maksis Veinreihs
Maksis Veinreihs (1893-1969) jeb Meijers Makss Veinreihs bija Kuldīgā dzimis valodnieks, kas specializējās jidiša pētīšanā.
Jaunums!!: Valodniecība un Maksis Veinreihs · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Valodniecība un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe.
Jaunums!!: Valodniecība un Marta Rudzīte · Redzēt vairāk »
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
278px Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
Jaunums!!: Valodniecība un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Mūsdienu valoda
Mūsdienu valoda (arī dzīvā valoda, modernā valoda) ir valoda, kas tiek lietota ikdienas saziņai.
Jaunums!!: Valodniecība un Mūsdienu valoda · Redzēt vairāk »
Mēlenis
Par mēleņiem latviešu valodniecībā sauc līdzskaņus, kuru aktīvais artikulētājs ir mēle.
Jaunums!!: Valodniecība un Mēlenis · Redzēt vairāk »
Mirdza Ābola
Mirdza Ābola (dzimusi Jaunvalka, 1923—2007) bija latviešu literatūrzinātniece un valodniece, tulkotāja, baltkrievu valodas speciāliste.
Jaunums!!: Valodniecība un Mirdza Ābola · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Jaunums!!: Valodniecība un Morfoloģija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Moriss Halle
Moriss Halle 2011. gadā Moriss Halle (Morris Halle, dzimis Moriss Pinkovics 1923. gada 23. jūlijā, miris 2018. gada 4. aprīlī) bija Latvijas ebreju izcelsmes ASV valodnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Moriss Halle · Redzēt vairāk »
Mutvārdu valoda
Mutvārdu valoda ir cilvēku dabīga valoda, kurā vārdi tiek izpausti ar artikulētu skaņu palīdzību, kuras rada ar runas orgāniem.
Jaunums!!: Valodniecība un Mutvārdu valoda · Redzēt vairāk »
Naratoloģija
Naratoloģija (no, kas savukārt no — 'stāstīt, vēstīt') ir zinātne, kas pēta stāstījumu jeb naratīvu, tā struktūru un veidus, kā tie ietekmē mūsu uztveri.
Jaunums!!: Valodniecība un Naratoloģija · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Valodniecība un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Jaunums!!: Valodniecība un Nācija · Redzēt vairāk »
Ninnimisinuoki
penakuku kopienas. Springfīldas muzejā. Mašantuketu pekotu muzejā. Ninnimisinuoki ir termins, ar kuru apzīmē Jaunanglijas dienvidu reģiona pamatiedzīvotājus.
Jaunums!!: Valodniecība un Ninnimisinuoki · Redzēt vairāk »
Noams Čomskis
Avrams Noams Čomskis (dzimis) ir amerikāņu valodnieks, filozofs kognitīvais zinātnieks, vēsturnieks, sabiedrības struktūru kritiķis un politiskais aktīvists.
Jaunums!!: Valodniecība un Noams Čomskis · Redzēt vairāk »
Nordeuropaforum
NORDEUROPAforum ir zinātnisks žurnāls vācu valodā, kas tiek izdots Berlīnē kopš 1991.
Jaunums!!: Valodniecība un Nordeuropaforum · Redzēt vairāk »
Ojārs Bušs
Ojārs Bušs (1944—2017) bija latviešu valodnieks, dr.
Jaunums!!: Valodniecība un Ojārs Bušs · Redzēt vairāk »
Onomastika
Onomastika ((onomastikós), no ὄνομα (ónoma) — 'vārds') ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi.
Jaunums!!: Valodniecība un Onomastika · Redzēt vairāk »
Pēckara staļinisms
Staļins, 1945 Pēckara staļinisms apzīmē PSRS un pasaules vēstures posmu no 1945.
Jaunums!!: Valodniecība un Pēckara staļinisms · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Valodniecība un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Presuppozīcija
Valodniecībā par presuppozīciju (iepriekšēju pieņēmumu) sauc no saziņas akta konteksta un tās dalībnieku fona zināšanām atkarīgus izdarītus (bet noklusētus) pieņēmumus attiecībā uz izteikumu.
Jaunums!!: Valodniecība un Presuppozīcija · Redzēt vairāk »
Provansa
Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.
Jaunums!!: Valodniecība un Provansa · Redzēt vairāk »
Psiholingvistika
Psiholingvistika ir psiholoģijas un lingvistikas starpzinātne, kas pētī valodu mijiedarbību ar tās lietotāju.
Jaunums!!: Valodniecība un Psiholingvistika · Redzēt vairāk »
Rekursija
Kakao paciņa, uz kā attēlota sieviete, kura tur rokā tādu pašu paciņu, uz kuras atkal attēlota šī sieviete utt. Rekursija ir process, kurā kaut kādi objekti tiek atkārtoti vai definēti pašlīdzīgā veidā (tātad, sarežģītākus reducējot uz vienkāršākiem, tos uz vēl vienkāršākiem utt.). Piemēram, ja divu spoguļu virsmas ir paralēlas viena otrai, tad atkārtotie attēli, kas rodas, ir bezgalīgas rekursijas veids.
Jaunums!!: Valodniecība un Rekursija · Redzēt vairāk »
Rigvēda
uguni) pielūdzu Dieva (meistara) priekšā, dievišķo, taisno kareivi" (अग्निमीळे पुरोहितं यज्ञस्य देवमृत्विजम् । होतारं रत्नधातमम् ''agniṃ iḷe puraḥ-hitaṃ yajñasya devaṃ ṛtvijaṃ''). Rādžastānā, ''Padam Nath'' templī.)http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01050.htm Saules himnas teksts en ikona Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā.
Jaunums!!: Valodniecība un Rigvēda · Redzēt vairāk »
Runas akts
Runas akts ir valodniecībā un valodas filozofijā lietots jēdziens, kas apraksta darbību, kas tiek darīta, izrunājot izteikumu.
Jaunums!!: Valodniecība un Runas akts · Redzēt vairāk »
Ruta Veidemane
Ruta Veidemane (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, literatūrkritiķe.
Jaunums!!: Valodniecība un Ruta Veidemane · Redzēt vairāk »
Sakne (valodniecība)
Sakne valodniecībā ir morfēma.
Jaunums!!: Valodniecība un Sakne (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Semantika
Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Semantika · Redzēt vairāk »
Simons Dubnovs
Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Simons Dubnovs · Redzēt vairāk »
Sinkrētisms
Sinkrētisms ((synkrētismos) — 'savienojums') var būt.
Jaunums!!: Valodniecība un Sinkrētisms · Redzēt vairāk »
Sintakse
Sintakse (— ‘kopējā kārtība’) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu savienojumus un teikumu gramatisko struktūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Sintakse · Redzēt vairāk »
Sjui Juihua
Sjui Juihua (dzimusi, Ķīnā) ir Ķīnas starptautiskā lielmeistare šahā (GM, 2006).
Jaunums!!: Valodniecība un Sjui Juihua · Redzēt vairāk »
Skotu valoda
Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.
Jaunums!!: Valodniecība un Skotu valoda · Redzēt vairāk »
Sociālās zinātnes
Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.
Jaunums!!: Valodniecība un Sociālās zinātnes · Redzēt vairāk »
Sociolingvistika
Sociolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta ar valodu un sabiedrību saistītas problēmas.
Jaunums!!: Valodniecība un Sociolingvistika · Redzēt vairāk »
Socioloģija
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.
Jaunums!!: Valodniecība un Socioloģija · Redzēt vairāk »
Spriešana
Spriešana, arī saprāts, ir spēja domāt loģiski un balstīties uz faktiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Spriešana · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Valodniecība un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Starptautiskā somugru studentu konference
2014.gada konferences logotips Starptautiskā somugru studiju studentu konference (International Finno-Ugric Students' Conference IFUSCO) ir ikgadēja starptautiska somugristikas studentu rīkota konference studējošajiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Starptautiskā somugru studentu konference · Redzēt vairāk »
Stilistika
Stilistika (cēlies no — ‘irbulis rakstīšanai’, vēlāk ‘runas veids, izklāsts’) ir stila pētniecības nozare.
Jaunums!!: Valodniecība un Stilistika · Redzēt vairāk »
Strukturālisms
Strukturālisms bija virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas izveidojās 20.gs.
Jaunums!!: Valodniecība un Strukturālisms · Redzēt vairāk »
Tartu semiotikas skola
Tartu semiotikas skola, arī Tartu—Maskavas semiotikas skola ir apzīmējums kultūras semiotikas pētniecības tradīcijai 20. gadsimta otrajā pusē, ko nodibināja Tartu Universitātes profesors Jurijs Lotmans.
Jaunums!!: Valodniecība un Tartu semiotikas skola · Redzēt vairāk »
Tēlainā domāšana
Tēlainā domāšana jeb vizuālā domāšana ir domāšanas fenomens, kas attiecīgo procesu nodrošina caur vizuāliem priekšstatiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Tēlainā domāšana · Redzēt vairāk »
Tenu Karma
Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Tenu Karma · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Valodniecība un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Transformatīvās gramatikas teorija
Noams Čomskis, kurš ir dzimis 1928.
Jaunums!!: Valodniecība un Transformatīvās gramatikas teorija · Redzēt vairāk »
Trevors Fennels
Trevors Gārts Fennels (dzimis) ir Austrālijas valodnieks, latviešu valodas vēsturnieks un gramatiķis.
Jaunums!!: Valodniecība un Trevors Fennels · Redzēt vairāk »
Uldis Balodis
Uldis Balodis (dzimis 1978. gada 23. jūnijā) ir trimdas latviešu valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Uldis Balodis · Redzēt vairāk »
Valentīna Skujiņa
Valentīna Skujiņa (dzimusi, mirusi) bija valodniece, terminoloģe.
Jaunums!!: Valodniecība un Valentīna Skujiņa · Redzēt vairāk »
Valentīns Sedovs
Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Valodniecība un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Valodniecība un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Valodniecība un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »
Velta Rūķe-Draviņa
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe, mirusi) bija latviešu valodniece un folkloriste.
Jaunums!!: Valodniecība un Velta Rūķe-Draviņa · Redzēt vairāk »
Velta Staltmane
Velta Marija Staltmane (1926—2010) bija latviešu valodniece, filoloģijas zinātņu LZA goda doktore (1993), latviešu personvārdu pētniece.
Jaunums!!: Valodniecība un Velta Staltmane · Redzēt vairāk »
Venna diagramma
krievu alfabētiem (lielie burti) Venna diagramma jeb kopu diagramma ir diagramma, kura attēlo visas iespējamās loģiskās attiecības starp galīga skaita kopām.
Jaunums!!: Valodniecība un Venna diagramma · Redzēt vairāk »
Viesis no bezgalības
"Viesis no bezgalības" ir krievu rakstnieka Georgija Martinova 1961.
Jaunums!!: Valodniecība un Viesis no bezgalības · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Humbolts
Frīdrihs Vilhelms Kristians Karls Ferdinands brīvkungs fon Humbolts (dzimis, miris) bija vācu valdības funkcionārs, diplomāts, filozofs, Humbolta universitātes dibinātājs.
Jaunums!!: Valodniecība un Vilhelms fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Vincenzs Grimms
Vincenzs Grimms (1800. gads Vīne — Budapešta) bija Ungārijas šahists.
Jaunums!!: Valodniecība un Vincenzs Grimms · Redzēt vairāk »
Vineta Skujiņa
Vineta Skujiņa (iepriekš Vineta Zoldnere un Vineta Poriņa; dzimusi Rīgā) ir latviešu valodniece, sociolingviste un politiķe.
Jaunums!!: Valodniecība un Vineta Skujiņa · Redzēt vairāk »
Visvaldis Lāms
Visvaldis Lāms (—) bija latviešu prozaiķis.
Jaunums!!: Valodniecība un Visvaldis Lāms · Redzēt vairāk »
Vladimirs Toporovs
Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.
Jaunums!!: Valodniecība un Vladimirs Toporovs · Redzēt vairāk »
Zigms Zinkevičs
Zigms Zinkevičs (dzimis 1925. gada 4. janvārī Jodaušos (Juodausiai), Ukmerģes apriņķī, miris 2018. gada 20. februārī Viļņā) bija lietuviešu valodnieks (lituānists, baltists, dialektologs un onomasts) un Viļņas Universitātes profesors, kā arī vairāku ārvalstu zinātņu akadēmiju loceklis un vairāku universitāšu goda doktors.
Jaunums!!: Valodniecība un Zigms Zinkevičs · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Valodniecība un Zinātne · Redzēt vairāk »
1441. gads
1441.
Jaunums!!: Valodniecība un 1441. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: Valodniecība un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1907. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1907.
Jaunums!!: Valodniecība un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lingvisti, Lingvistika, Lingvists, Valodniece, Valodnieciba, Valodnieks.
