Ātrāk nekā pārlūku!
283 attiecības: Afganistāna, Akmeņu cauna, Alūksnes augstiene, Alnis, Alpu kovārnis, Alpu vārna, Altāra Mī b, Altāra Mī c, Altāra Mī d, Amariļļu dzimta, Amerikas āpsis, Amerikas bizons, Amerikas korsaks, Amerikas melnais lācis, Anticiklons, Antilopvāveres, Antons Justs, Argals, Atmosfēras spiediens, Augstie gubumākoņi, Augusta klimats Latvijā, Ausainais cīrulis, Auseklis Baušķenieks, Austrālija, Austrijas Olimpiskā komiteja, Austrumkursas augstiene, Austrumu plankumainais skunkss, Azūra krasts, Šakils O'Nīls, Šalča, Ģemze, Žubīte, Čakstu dzimta, Čīle, Čeboksari, Čita, Ēģipte, Ābols, Āpsis, Āzijas melnais lācis, Āzijas savvaļas ēzelis, Baibaks, Baldones novads, Baltais zaķis, Baltirbe, Baltirbes, Baltvalis, Baltvēdera erickiņš, Barnaula, Batonrūža, ..., Bēdrozis, Bengāliešu kalendārs, Bezdelīga, Bišu šūnas, Bišu dzenis, Boeing 747, Brūnais lācis, Brūnkakla gārgale, Brētliņa, Caunas, Cefeja Gamma Ab, Cekulainais cīrulis, Cekuldūkuris, Chuck, Circeņi, Darba bite, Darba svētki (ASV), Dānijas futbola Superlīga, Dārza salāti, Dižā bezzobe, Dižbrūklene, Diena, Dienvidaustrumāzija, Dienvidlidvāvere, Dienvidu kiangs, Dienvidu ziloņronis, Dievturība, Distanču slēpošana, Divkupru kamielis, Dzeltenkakla cauna, Eiropas alu lācis, Eiropas ūdrs, Eiropas kurmis, Eiropas medus bite, Emu, Fergāna, Fjordu zirgs, Fonds Nāc līdzās!, Franča Jozefa Zeme, Gadalaiks, Garastes zebiekste, Gelendžika, Gliemji, Gliese 581 c, Gliese 581 d, Gliese 581 e, Goldkosta, Grizlilācis, Gubumākoņi, HD 147513 b, HD 50554 b, HD 81040 b, Himalaju melnais lācis, Ibērijas lūsis, Igaunijas klimats, Ikaluita, Indija, Islandes zirgs, Itālija, Jakutska, Japānas cauna, Japānas susuris, Jāņi, Jānis (mitoloģija), Jūnija klimats Latvijā, Jūnijs, Jūras efekta nokrišņi, Jūras leopards, Jūras putns, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Jēkabpils Sporta skola, Jenotsuns, Kaļiņingradas zoodārzs, Kalnu bebrs, Kalnu slēpošana, Kalnu zebiekste, Kanādas lūsis, Kaspijas tīģeris, Kākaulis, Kiangs, Kiklādu salas, Kipras muflons, Koijots, Kotiks, Krabjēdājjenots, Kravas marka, Krusa, Krustpils—Jēkabpils tilts, Kuriļu salas, Lamantīni, Lapseņu dzimta, Laputis, Larga ronis, Lasvegasa, Latgales augstiene, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Latvijas zilā, Laukirbe, Lautas grāfiste, Lādogas pogainais ronis, Leduslācis, Leopards, Lidvāvere, Lielausu lapsa, Lielā sīga, Maiami, Malka, Maltas medus bite, Maltas Olimpiskā komiteja, Marss (planēta), Mazais gulbis, Mazais susuris, Mājas bumbiere, Mājas cūka, Mājas strazds, Mājas trusis, Mājas vista, Mēmais kino Latvijā, Mērenā josla, Meža cauna, Meža cūka, Meža pīle, Meža sesks, Meža sicista, Mežābele, Medusāpsis, Meinkūns, Mirāža, Mjanma, Molīna cūkšņukura skunkss, Muskusvērsis, Musons, Navigācija, Negaiss, Ogre, Ogres rajons, Ogres vēsture, Oklūzijas fronte, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Pagalms, Parastais jenots, Parastā vāvere, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pavasaris, Pūšļu fuks, Pīle, Pērkona negaisi Latvijā, Pelēkais strazds, Pelēkā vāvere, Pireneju ģemze, Plakanie gubumākoņi, Plankumainais ronis, Pleckāji, Polārais loks, Polārlapsa, Polija, Positivus, Purva bruņurupucis, Rasa, Raunda, Rīga, Rīgas klimats, Rīgas līcis, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūgtā sērsēne, Rūsendāles pils, Roņi, Rudens, Sabulis, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sandales, Sarkanais vilks, Sarkanā panda, Saulgrieži, Sīlis, Sermulis, Sibīrijas haskijs, Sibīrijas kolonoks, Sirseņi, Skaņa, Skābputra, Skrīveru pagasts, Slovākija, Sniega leopards, Spānija, Spīdvaboles, Stellera pūkpīle, Stepe, Strauss, Subtropu josla, Sudrabainie mākoņi, Taurs, Teherāna, Tesmeņveidīgie mākoņi, Tilts, Tinis, Tivoli Grēnalunda, Tomskas apgabals, Ugunskrusts (organizācija), UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Upes tilbīte, Upsilon Andromedae d, V391 Pegasi b, Vakars, Valzirgs, Vapiti, Vasaras saulgrieži, Vēžošana, Vēderskropstaiņi, Vestindijas lamantīns, Vologda, Zeļķu tilts, Zeltknābja žagata, Zibens, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļblāzma, Ziemeļbriedis, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu puslode, Zivju cauna, Zommers, 109 Piscium b, 1895. gads Latvijā, 1931. gada plūdi Jēkabpilī, 1987. gada laikapstākļi Latvijā, 1994. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2014. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (233 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Vasara un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Akmeņu cauna
Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »
Alūksnes augstiene
Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Vasara un Alūksnes augstiene · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Vasara un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Vasara un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Vasara un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Altāra Mī b
Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »
Altāra Mī c
Altāra Mī c (arī Mu Arae c) ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Altāra Mī c · Redzēt vairāk »
Altāra Mī d
Mu Arae d ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Altāra Mī d · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Vasara un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Jaunums!!: Vasara un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Jaunums!!: Vasara un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »
Amerikas korsaks
Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Amerikas korsaks · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Vasara un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Anticiklons
Anticiklons, augsta spiediena apgabals, Austrālijas dienvidos 2012. gada septembrī Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu.
Jaunums!!: Vasara un Anticiklons · Redzēt vairāk »
Antilopvāveres
Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.
Jaunums!!: Vasara un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »
Antons Justs
Antons Justs (dzimis Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā, miris Jelgavā) bija Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 11.07.1960, konsekrēts 06.01.1996, no 2011.
Jaunums!!: Vasara un Antons Justs · Redzēt vairāk »
Argals
Argali jeb kalnu aitas, arī arhari vai kačkari ir pārnadžu zīdītāji no dobradžu dzimtas, kas dzīvo Vidusāzijas un Centrālāzijas kalnu reģionos (Himalajos, Tibetā, Altajā), tostarp Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Vasara un Argals · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Vasara un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Augstie gubumākoņi
Augstie gubumākoņi Augstie gubumākoņi Altocumulus (Ac) ir tipiski siltās sezonas mākoņi.
Jaunums!!: Vasara un Augstie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Augusta klimats Latvijā
Augusta klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vasara un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Vasara un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Auseklis Baušķenieks
Auseklis Baušķenieks (—) bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20.
Jaunums!!: Vasara un Auseklis Baušķenieks · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Vasara un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrijas Olimpiskā komiteja
Austrijas Olimpiskā komiteja (ÖOC) ir bezpeļņas organizācija, kas pārstāv Austriju un tās sportistus Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK).
Jaunums!!: Vasara un Austrijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Austrumkursas augstiene
Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.
Jaunums!!: Vasara un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Vasara un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Azūra krasts
Azūra krasts (— ‘Zilais krasts’) jeb Franču Rivjēra ir Ligūrijas jūras piekrastes rajons un populārs kūrorts Francijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vasara un Azūra krasts · Redzēt vairāk »
Šakils O'Nīls
Šakils Rašons O'Nīls (dzimis Ņuarkā, Ņūdžersijā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, vēl ir darbojies kā reperis un aktieris.
Jaunums!!: Vasara un Šakils O'Nīls · Redzēt vairāk »
Šalča
Šalča (lietuviski Šalčia) ir upe Lietuvas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Vasara un Šalča · Redzēt vairāk »
Ģemze
Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.
Jaunums!!: Vasara un Ģemze · Redzēt vairāk »
Žubīte
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Jaunums!!: Vasara un Žubīte · Redzēt vairāk »
Čakstu dzimta
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Vasara un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Vasara un Čīle · Redzēt vairāk »
Čeboksari
Čeboksari jeb Šupaškara ir Čuvašijas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Vasara un Čeboksari · Redzēt vairāk »
Čita
Čita ir pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vasara un Čita · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Vasara un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Ābols
Dažādu šķirņu āboli thumb Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles.
Jaunums!!: Vasara un Ābols · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Vasara un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas melnais lācis
Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Vasara un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Āzijas savvaļas ēzelis
Āzijas savvaļas ēzelis jeb onagrs (Equus hemionus) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu sugām.
Jaunums!!: Vasara un Āzijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »
Baibaks
Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).
Jaunums!!: Vasara un Baibaks · Redzēt vairāk »
Baldones novads
Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Vasara un Baldones novads · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Vasara un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Jaunums!!: Vasara un Baltirbe · Redzēt vairāk »
Baltirbes
Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).
Jaunums!!: Vasara un Baltirbes · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Vasara un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Baltvēdera erickiņš
Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Vasara un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »
Barnaula
Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.
Jaunums!!: Vasara un Barnaula · Redzēt vairāk »
Batonrūža
Batonrūža ir pilsēta ASV, Luiziānas štata administratīvais centrs un otra lielākā pilsēta tajā.
Jaunums!!: Vasara un Batonrūža · Redzēt vairāk »
Bēdrozis
Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.
Jaunums!!: Vasara un Bēdrozis · Redzēt vairāk »
Bengāliešu kalendārs
Bengāliešu kalendārs ir Saules kalendārs, ko izmanto Bangladešā un dažos Indijas austrumu štatos (Rietumbengālē, Asamā, Tripurā).
Jaunums!!: Vasara un Bengāliešu kalendārs · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Vasara un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bišu šūnas
Medus šūniņas Bišu šūnas ir sešstūraina, no bišu vaska izgatavota bišu stropa ligzdas uzbūves pamatvienība.
Jaunums!!: Vasara un Bišu šūnas · Redzēt vairāk »
Bišu dzenis
Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).
Jaunums!!: Vasara un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »
Boeing 747
Boeing 747 ir komerciāla lidmašīna, un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu "Jumbo Jet".
Jaunums!!: Vasara un Boeing 747 · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Vasara un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Brūnkakla gārgale
Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Vasara un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Jaunums!!: Vasara un Brētliņa · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Vasara un Caunas · Redzēt vairāk »
Cefeja Gamma Ab
Cefeja Gamma Ab ir citplanēta, kas atrodas 14,1 pc attālumā no Zemes Cefeja zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Cefeja Gamma Ab · Redzēt vairāk »
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Vasara un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Cekuldūkuris
Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.
Jaunums!!: Vasara un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »
Chuck
Chuck ir kanādiešu alternatīvā roka grupas Sum 41 trešais studijas albums, kas tiek laists klajā sadarbībā ar Island Records.
Jaunums!!: Vasara un Chuck · Redzēt vairāk »
Circeņi
Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Vasara un Circeņi · Redzēt vairāk »
Darba bite
Darba bite savāc ziedputekšņus un nektāru Darba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Vasara un Darba bite · Redzēt vairāk »
Darba svētki (ASV)
Darba svētki Amerikas Savienotajās Valstīs tiek svinēti septembra pirmajā pirmdienā.
Jaunums!!: Vasara un Darba svētki (ASV) · Redzēt vairāk »
Dānijas futbola Superlīga
Dānijas Superlīga ir augstākā futbola līga Dānijā.
Jaunums!!: Vasara un Dānijas futbola Superlīga · Redzēt vairāk »
Dārza salāti
Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.
Jaunums!!: Vasara un Dārza salāti · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Vasara un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Vasara un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Vasara un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Vasara un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dienvidlidvāvere
Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).
Jaunums!!: Vasara un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »
Dienvidu kiangs
Dienvidu kiangs (Equus kiang polyodon) ir kianga (Equus kiang) pasuga, kas ir mazākā no visām kianga pasugām.
Jaunums!!: Vasara un Dienvidu kiangs · Redzēt vairāk »
Dienvidu ziloņronis
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Vasara un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Dievturība
Māras krusts Dievturība ir Ernesta Brastiņa ar domubiedriem 1925.
Jaunums!!: Vasara un Dievturība · Redzēt vairāk »
Distanču slēpošana
Distanču slēpošana Distanču slēpošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas pa sniegā izveidotu trasi, izmantojot slēpes un nūjas.
Jaunums!!: Vasara un Distanču slēpošana · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Vasara un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Dzeltenkakla cauna
Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Vasara un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Vasara un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Vasara un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Vasara un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Emu
Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).
Jaunums!!: Vasara un Emu · Redzēt vairāk »
Fergāna
Fergāna ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vasara un Fergāna · Redzēt vairāk »
Fjordu zirgs
Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Vasara un Fjordu zirgs · Redzēt vairāk »
Fonds Nāc līdzās!
Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas uz statūtu pamata.
Jaunums!!: Vasara un Fonds Nāc līdzās! · Redzēt vairāk »
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras.
Jaunums!!: Vasara un Franča Jozefa Zeme · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Vasara un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Gelendžika
Gelendžika ir kūrortpilsēta, kas atrodas Krasnodaras novadā Krievijas Federācijā pie Melnās jūras Gelendžikas līča, starp Novorosijsku un Tuapsi (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses).
Jaunums!!: Vasara un Gelendžika · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Vasara un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gliese 581 c
Gliese 581 c ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Gliese 581 c · Redzēt vairāk »
Gliese 581 d
Gliese 581 d ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Gliese 581 d · Redzēt vairāk »
Gliese 581 e
Gliese 581 e ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Gliese 581 e · Redzēt vairāk »
Goldkosta
Goldkosta (— 'zelta krasts') ir piekrastes pilsēta Austrālijā, kas atrodas dienvidaustrumu Kvīnslendā un 66 kilometrus uz dienvidiem no štata galvaspilsētas Brisbenas.
Jaunums!!: Vasara un Goldkosta · Redzēt vairāk »
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Vasara un Grizlilācis · Redzēt vairāk »
Gubumākoņi
Gubumākoņi Gubumākoņi, cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.
Jaunums!!: Vasara un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »
HD 147513 b
HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un HD 147513 b · Redzēt vairāk »
HD 50554 b
HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un HD 50554 b · Redzēt vairāk »
HD 81040 b
HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un HD 81040 b · Redzēt vairāk »
Himalaju melnais lācis
Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Vasara un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »
Ibērijas lūsis
Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Vasara un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »
Igaunijas klimats
Igaunijas klimats ir samērā maigs, jo Igauniju (un visu Ziemeļeiropu) nepārtraukti silda jūras gaiss, ko ietekmē Atlantijas okeāna ziemeļdaļa.
Jaunums!!: Vasara un Igaunijas klimats · Redzēt vairāk »
Ikaluita
Ikaluita (Iqaluit) ir pilsēta Kanādā, Nunavutas teritorijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Vasara un Ikaluita · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Vasara un Indija · Redzēt vairāk »
Islandes zirgs
Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Vasara un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Vasara un Itālija · Redzēt vairāk »
Jakutska
Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.
Jaunums!!: Vasara un Jakutska · Redzēt vairāk »
Japānas cauna
Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Japānas cauna · Redzēt vairāk »
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Jaunums!!: Vasara un Japānas susuris · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Vasara un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jānis (mitoloģija)
Anša Cīruļa 1931. gada Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Jānis” Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, kas cieši saistīta ar ūdeni un uguni.
Jaunums!!: Vasara un Jānis (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Jūnija klimats Latvijā
Jūnija klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vasara un Jūnija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Vasara un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jūras efekta nokrišņi
13. oktobrī. Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa).
Jaunums!!: Vasara un Jūras efekta nokrišņi · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Vasara un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūras putns
''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.
Jaunums!!: Vasara un Jūras putns · Redzēt vairāk »
Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola
Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.
Jaunums!!: Vasara un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Poļu pamatskola
Jēkabpils Poļu pamatskola bija viena no pamatizglītības iestādēm Jēkabpilī.
Jaunums!!: Vasara un Jēkabpils Poļu pamatskola · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Sporta skola
Jēkabpils Sporta skola ir pašvaldības dibināta profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde Jēkabpilī, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, Jēkabpils sporta centra teritorijā.
Jaunums!!: Vasara un Jēkabpils Sporta skola · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Vasara un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.
Jaunums!!: Vasara un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »
Kalnu bebrs
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).
Jaunums!!: Vasara un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »
Kalnu slēpošana
Kalnu slēpošana ir ziemas sporta (slēpošanas) veids, kurā sacensības notiek vairākās disciplīnās.
Jaunums!!: Vasara un Kalnu slēpošana · Redzēt vairāk »
Kalnu zebiekste
Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »
Kanādas lūsis
Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Vasara un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Vasara un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kākaulis
Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Vasara un Kākaulis · Redzēt vairāk »
Kiangs
Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) viena no ēzeļu sugām.
Jaunums!!: Vasara un Kiangs · Redzēt vairāk »
Kiklādu salas
Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vasara un Kiklādu salas · Redzēt vairāk »
Kipras muflons
Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Vasara un Kipras muflons · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Koijots · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Vasara un Kotiks · Redzēt vairāk »
Krabjēdājjenots
Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Vasara un Krabjēdājjenots · Redzēt vairāk »
Kravas marka
Kravas marka Kravas marka ir riņķa līnija ar ārējo diametru 300 milimetri (12 collas) un ar līnijas platumu 25 milimetri (1 colla), ko šķērso 450 milimetru (18 collas) gara un 25 milimetrus (1 collu) plata horizontāla līnija, kuras augšējā mala šķērso riņķa līnijas centru.
Jaunums!!: Vasara un Kravas marka · Redzēt vairāk »
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Jaunums!!: Vasara un Krusa · Redzēt vairāk »
Krustpils—Jēkabpils tilts
Krustpils—Jēkabpils tilts bija tilts pār Daugavu, kas savienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas.
Jaunums!!: Vasara un Krustpils—Jēkabpils tilts · Redzēt vairāk »
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Jaunums!!: Vasara un Kuriļu salas · Redzēt vairāk »
Lamantīni
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Vasara un Lamantīni · Redzēt vairāk »
Lapseņu dzimta
Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita).
Jaunums!!: Vasara un Lapseņu dzimta · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Vasara un Laputis · Redzēt vairāk »
Larga ronis
Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Vasara un Larga ronis · Redzēt vairāk »
Lasvegasa
Lasvegasa ir pilsēta ASV, lielākā pilsēta Nevadas štatā.
Jaunums!!: Vasara un Lasvegasa · Redzēt vairāk »
Latgales augstiene
Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Vasara un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vasara un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Vasara un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Latvijas zilā
Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.
Jaunums!!: Vasara un Latvijas zilā · Redzēt vairāk »
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Jaunums!!: Vasara un Laukirbe · Redzēt vairāk »
Lautas grāfiste
Lautas grāfiste ir grāfiste Īrijā, Lensteras provincē.
Jaunums!!: Vasara un Lautas grāfiste · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Vasara un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Vasara un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Vasara un Leopards · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Vasara un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielausu lapsa
Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Jaunums!!: Vasara un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »
Lielā sīga
Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).
Jaunums!!: Vasara un Lielā sīga · Redzēt vairāk »
Maiami
Maiami ir pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs, Floridas štata dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vasara un Maiami · Redzēt vairāk »
Malka
Malkas sadedzināšana ugunskurā siltuma iegūšanai ir pazīstama kopš seniem laikiem Malka ir koksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kā kurināmais.
Jaunums!!: Vasara un Malka · Redzēt vairāk »
Maltas medus bite
Maltas medus bite ir rietumu medus bišu pasuga, kas naturalizējusies un pielāgojusies Maltas salu videi.
Jaunums!!: Vasara un Maltas medus bite · Redzēt vairāk »
Maltas Olimpiskā komiteja
Maltas Olimpiskā komiteja ir Nacionālā Olimpiskā komiteja, kas pārstāv Maltu un tās sportistus olimpiskajās spēlēs un citos starptautiskajos sporta pasākumos.
Jaunums!!: Vasara un Maltas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Vasara un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Vasara un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Vasara un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mājas bumbiere
Mājas bumbiere ir rožu dzimtas koks, kas plaši tiek kultivēts mērenajā joslā, lai iegūtu tā ēdamos augļus — bumbierus.
Jaunums!!: Vasara un Mājas bumbiere · Redzēt vairāk »
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Jaunums!!: Vasara un Mājas cūka · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Vasara un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Vasara un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Vasara un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mēmais kino Latvijā
Režisors Sergejs Eizenšteins (dzimis Rīgā), viens no slavenākajiem mēmā kino režisoriem pasaulē Mēmā kino zvaigzne Marija Leiko (dzimusi Rīgā) Mēmais kino Latvijā ir viens no Latvijas kino vēstures periodiem (1920—1931),Pērkone, I. (2008).
Jaunums!!: Vasara un Mēmais kino Latvijā · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Vasara un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Vasara un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Vasara un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Meža sesks · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Vasara un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Mežābele
Mežābele ir rožu dzimtas koks.
Jaunums!!: Vasara un Mežābele · Redzēt vairāk »
Medusāpsis
Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).
Jaunums!!: Vasara un Medusāpsis · Redzēt vairāk »
Meinkūns
Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.
Jaunums!!: Vasara un Meinkūns · Redzēt vairāk »
Mirāža
Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.
Jaunums!!: Vasara un Mirāža · Redzēt vairāk »
Mjanma
Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Vasara un Mjanma · Redzēt vairāk »
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Vasara un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Vasara un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Musons
Musons nes nokrišņus Musoni ir pastāvīgs vienas sezonas vējš, kura virziens mainās divreiz gadā un kuru izraisa lielas gaisa temperatūras starpības starp sauszemi un jūru.
Jaunums!!: Vasara un Musons · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Vasara un Navigācija · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Vasara un Negaiss · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vasara un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Vasara un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogres vēsture
Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vasara un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »
Oklūzijas fronte
Oklūzijas frontes apzīmējums meteoroloģiskajās kartēs Ciklons oklūzijas stadijā Oklūzijas fronte (— slēgts) ir atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā.
Jaunums!!: Vasara un Oklūzijas fronte · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Vasara un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Pagalms
Tipisks priekšpilsētu pagalms ASV austrumos Pagalms ir zemes platība blakus mājai vai dzīvojamām un saimniecības telpām.
Jaunums!!: Vasara un Pagalms · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Vasara un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Vasara un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Vasara un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Vasara un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pūšļu fuks
Pūšļu fuks jeb pūšļaļģe ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšanas ilgums ir vidēji 4—5 gadi.
Jaunums!!: Vasara un Pūšļu fuks · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Vasara un Pīle · Redzēt vairāk »
Pērkona negaisi Latvijā
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Vasara un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Vasara un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Vasara un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Pireneju ģemze
Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 3 pasugas un kurām savstarpēji ir izolēta izplatība.
Jaunums!!: Vasara un Pireneju ģemze · Redzēt vairāk »
Plakanie gubumākoņi
Cu hum mākoņi ar Cu cong mākoņiem pie horizonta Plakanie gubumākoņi ((Cu hum)) ir pa visām debesīm izmētāti gubumākoņi ar diezgan stingru pamatu, bet tie ir ļoti maz attīstīti vertikālā virzienā.
Jaunums!!: Vasara un Plakanie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Vasara un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Vasara un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Vasara un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Polārlapsa · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Vasara un Polija · Redzēt vairāk »
Positivus
''Positivus'' uzraksts Salacgrīvas pludmalē Positivus festivāls ir ikgadējs Latvijas vasaras mūzikas un kultūras festivāls, kas notiek jūlija trešajā nedēļā no piektdienas līdz svētdienai.
Jaunums!!: Vasara un Positivus · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupucis
Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Vasara un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Rasa
Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.
Jaunums!!: Vasara un Rasa · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Vasara un Raunda · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vasara un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas klimats
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.
Jaunums!!: Vasara un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Vasara un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Vasara un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūgtā sērsēne
Rūgtā sērsēne (Hypholoma fasciculare) ir indīga virpainīšu dzimtas sēne.
Jaunums!!: Vasara un Rūgtā sērsēne · Redzēt vairāk »
Rūsendāles pils
Rūsendāles pils Pils 1900. gadā Rūsendāles pils ir viena no Stokholmas pilīm un muzejiem, kas atrodas Jūrgordenā.
Jaunums!!: Vasara un Rūsendāles pils · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Vasara un Roņi · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Vasara un Rudens · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Sabulis · Redzēt vairāk »
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Vasara un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »
Sandales
Viena sandale Sandales, novecojušā formā zandales, ir apavi, kuriem nav purngala un arī papēdis ir atkailināts.
Jaunums!!: Vasara un Sandales · Redzēt vairāk »
Sarkanais vilks
Sarkanais vilks (Canis rufus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Sarkanais vilks · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Vasara un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Vasara un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Jaunums!!: Vasara un Sīlis · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Sermulis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haskijs
Sibīrijas haskijs Sibīrijas haskijs. Sibīrijas haskijs ir suņu šķirne, kuras dzimtene ir Sibīrijas ziemeļaustrumi, bet tālāk attīstijusies tā ir Aļaskā.
Jaunums!!: Vasara un Sibīrijas haskijs · Redzēt vairāk »
Sibīrijas kolonoks
Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Vasara un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »
Sirseņi
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.
Jaunums!!: Vasara un Sirseņi · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Vasara un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skābputra
Skābputra ir tradicionāls latviešu graudu un skābpiena ēdiens — miežu putraimu putra ar rūgušpienu —, kas vasarā bijis galvenais pusdienu un launaga ēdiens un ņemts līdzi lauku darbos.
Jaunums!!: Vasara un Skābputra · Redzēt vairāk »
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Vasara un Skrīveru pagasts · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Vasara un Slovākija · Redzēt vairāk »
Sniega leopards
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).
Jaunums!!: Vasara un Sniega leopards · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Vasara un Spānija · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Vasara un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Vasara un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Vasara un Stepe · Redzēt vairāk »
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Jaunums!!: Vasara un Strauss · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Vasara un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Jaunums!!: Vasara un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Vasara un Taurs · Redzēt vairāk »
Teherāna
Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Vasara un Teherāna · Redzēt vairāk »
Tesmeņveidīgie mākoņi
Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus, (mam)) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā.
Jaunums!!: Vasara un Tesmeņveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Jaunums!!: Vasara un Tilts · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Vasara un Tinis · Redzēt vairāk »
Tivoli Grēnalunda
Parkā. Parks naktī. Tivoli Grēnalunda ( — 'Tivoli Zaļā birzs'), ir vecākais izklaides parks Zviedrijā, kas atrodas Stokholmā, Jūrgordenā 9.
Jaunums!!: Vasara un Tivoli Grēnalunda · Redzēt vairāk »
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Jaunums!!: Vasara un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (organizācija)
Latviešu tautas apvienība "Ugunskrusts" bija latviešu galēji labēja nacionālistiska organizācija, kas darbojās no 1932.
Jaunums!!: Vasara un Ugunskrusts (organizācija) · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Vasara un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »
Upes tilbīte
thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.
Jaunums!!: Vasara un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »
Upsilon Andromedae d
Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »
V391 Pegasi b
V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »
Vakars
Vakars virs ezera Vakars ir diennakts daļa ap saules rieta laiku, pēc pēcpusdienas un pirms nakts.
Jaunums!!: Vasara un Vakars · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vasara un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Vasara un Vapiti · Redzēt vairāk »
Vasaras saulgrieži
Terminatora līnija vasaras saulgriežu laikā Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Vasaras saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vislielākā deklinācija.
Jaunums!!: Vasara un Vasaras saulgrieži · Redzēt vairāk »
Vēžošana
Vēžošana ir vēžu ķeršana vai nu ar rokām, brienot pa ūdeni un cenšoties tos saskatīt un notvert vai arī izmantojot vēžošanas rīkus, kuros vēži tiek ievilināti ar ēsmu.
Jaunums!!: Vasara un Vēžošana · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Vasara un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Vasara un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vasara un Vologda · Redzēt vairāk »
Zeļķu tilts
Zeļķu tilts ir dzelzceļa tilts pār Daugavu, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagastā Zeļķos.
Jaunums!!: Vasara un Zeļķu tilts · Redzēt vairāk »
Zeltknābja žagata
Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Vasara un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: Vasara un Zibens · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Vasara un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Vasara un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Vasara un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļlidvāvere
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).
Jaunums!!: Vasara un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Vasara un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Vasara un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zommers
Zommers (— 'vasara'; sieviešu dzimtē Zommere) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Vasara un Zommers · Redzēt vairāk »
109 Piscium b
109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.
Jaunums!!: Vasara un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »
1895. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1895.
Jaunums!!: Vasara un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1931. gada plūdi Jēkabpilī
1931.
Jaunums!!: Vasara un 1931. gada plūdi Jēkabpilī · Redzēt vairāk »
1987. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1987.
Jaunums!!: Vasara un 1987. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
1994. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1994.
Jaunums!!: Vasara un 1994. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2009. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2009.
Jaunums!!: Vasara un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2014. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2014.
Jaunums!!: Vasara un 2014. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2018. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2018.
Jaunums!!: Vasara un 2018. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Jaunums!!: Vasara un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2022. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.
Jaunums!!: Vasara un 2022. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
