Ātrāk nekā pārlūku!
128 attiecības: Akatsuki, Apsīda, Aptumsums, Astronomija, Astronomisks objekts, Atiras tipa asteroīds, Atona tipa asteroīds, Auseklis, Īpašvārds, Īzaks Ņūtons, Ķīmiskais simbols, Bengāliešu kalendārs, Blok D, Bolīds, Brāļi Strugacki, Brīvās krišanas paātrinājums, Cassini-Huygens, Cerera, Džeimss Kuks, Džovanni Dzupi, Ežēns Antoniadi, Ekliptika, Faetonts (asteroīds), Fantastikas pasaulē, Fobos programma, Gaismas piesārņojums, Galileo (starpplanētu zonde), Galileo Galilejs, Ganimēds (pavadonis), Georgijs Martinovs, Gravitācijas manevrs, Haleja armāda, Heila—Bopa komēta, Jupiters (planēta), Kosmos-21, Kosmos-27, Kosmos-359, Kosmos-96, Lielā 1910. gada janvāra komēta, Lucifers, Mariner 1, Mariner 10, Mariner 2, Mariner 5, Mariner programma, Mars Express, Marsa pavadoņi, Marss (planēta), Mēness, Mēness (dievība), ..., Merkurs (planēta), MESSENGER, Mihails Lomonosovs, Orbītas slīpums, Otrais kosmiskais ātrums, Parker Solar Probe, Pērnava, Planēta, Rītausma, Reaktīvās kustības laboratorija, Redzamais spožums, Saule (dievība), Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Sīriuss, Sergejs Koroļovs, Sigrida Unsete, Siltumnīcas gāze, Siva, Solar Orbiter, Svari (zodiaka zīme), Taro kārtis, Titāns (pavadonis), Tjažolyj sputnik, Triecienkrāteris, Vērsis (zodiaka zīme), Venera, Venera (dieviete), Venera-1, Venera-2, Venera-3, Venera-7, Veneras pāriešana, Venus Express, Viesis no bezgalības, Zemes grupas planētas, Zinātniskā fantastika, Zond-1, 1. marts, 10. augusts, 11. aprīlis, 12. februāris, 12. jūnijs, 14. decembris, 14. jūnijs, 15. decembris, 16. maijs, 16. novembris, 17. augusts, 18. oktobris, 1862 Apollons, 19. oktobris, 1961. gads, 1962. gads, 1962. gads kosmonautikā, 1966. gads, 1966. gads kosmonautikā, 1969. gads, 1970. gads, 1994. gads, 1M, 2006. gads, 2010. gads kosmonautikā, 2015. gads, 2015. gads kosmonautikā, 2019. gads kosmonautikā, 2021. gads kosmonautikā, 2031. gads, 2060. gadi, 2065. gads, 22. jūlijs, 23617 Duna, 24709 Mitau, 27. augusts, 3MV, 3MV-1 № 2, 5. marts, 9. novembris. Izvērst indekss (78 vairāk) »
Akatsuki
Akatsuki (あかつき, "lēkts"), agrākais nosaukums Venus Climate Orbiter (VCO) jeb Planet-C ir Japānas starpplanētu zonde, kas paredzēta Veneras izpētei.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Akatsuki · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Apsīda · Redzēt vairāk »
Aptumsums
Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Aptumsums · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Atiras tipa asteroīds
Marss (sarkans). Atiras tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītas pilnībā ietver Zemes orbīta.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Atiras tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Atona tipa asteroīds
Marss (sarkans). Atona tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir mazākas par 1 AU un afēlija attālums lielāks par 0,983 AU.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Atona tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Auseklis
Auseklis var būt.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Auseklis · Redzēt vairāk »
Īpašvārds
Īpašvārds ir lietvārds, ar kuru tiek apzīmēts kāds konkrēts priekšmets, lai to atšķirtu no citiem attiecīgās klases priekšmetiem.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Īpašvārds · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais simbols
Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »
Bengāliešu kalendārs
Bengāliešu kalendārs ir Saules kalendārs, ko izmanto Bangladešā un dažos Indijas austrumu štatos (Rietumbengālē, Asamā, Tripurā).
Jaunums!!: Venera (planēta) un Bengāliešu kalendārs · Redzēt vairāk »
Blok D
Blok D Blok D ir PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu saime, kas paredzēti kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās vai arī trajektorijās uz Mēnesi vai citām planētām.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Blok D · Redzēt vairāk »
Bolīds
right Bolīds (grieķu βολίς, βολίδος — metamais šķēps) ir ļoti spožs meteors, kura spožums lielāks par −4 (Veneras vidējo zvaigžņlielumu).
Jaunums!!: Venera (planēta) un Bolīds · Redzēt vairāk »
Brāļi Strugacki
Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Cerera · Redzēt vairāk »
Džeimss Kuks
Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »
Džovanni Dzupi
Džovanni Batista Dzupi (arī Zupuss) (dzimis ap 1590. gadu, miris 1650. gadā, dzimis Katandzāro, Itālijā) bija itāļu astronoms, matemātiķis un jezuītu priesteris.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Džovanni Dzupi · Redzēt vairāk »
Ežēns Antoniadi
Ežēns Antoniadi (dzimis, miris) bija Stambulā dzimis grieķu astronoms, kurš lielāko daļu no mūža pavadījis Francijā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Ežēns Antoniadi · Redzēt vairāk »
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Ekliptika · Redzēt vairāk »
Faetonts (asteroīds)
Faetonts (oficiālais nosaukums 3200 Phaethon) ir asteroīds, kurš šķērso Zemes, Marsa, Veneras un Merkura orbītas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Faetonts (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Fantastikas pasaulē
250px Fantastikas pasaulē ir zinātniskās fantastikas grāmatu sērija latviešu valodā, kas izdota Rīgā, izdevniecībā "Zinātne", no 1966.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Fantastikas pasaulē · Redzēt vairāk »
Fobos programma
Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Fobos programma · Redzēt vairāk »
Gaismas piesārņojums
Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Georgijs Martinovs
Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »
Haleja armāda
Haleja armāda ir apzīmējums kosmisko aparātu grupai, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Haleja armāda · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kosmos-21
Kosmos-21 jeb 3MV-1 № 1 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Kosmos-21 · Redzēt vairāk »
Kosmos-27
Kosmos-27 jeb 3MV-1 № 3 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Kosmos-27 · Redzēt vairāk »
Kosmos-359
Kosmos-359 bija PSRS ''Venera'' programmas kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Kosmos-359 · Redzēt vairāk »
Kosmos-96
Kosmos-96 jeb 3MV-4 № 6 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras izpēte.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Kosmos-96 · Redzēt vairāk »
Lielā 1910. gada janvāra komēta
Lielā 1910.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Lielā 1910. gada janvāra komēta · Redzēt vairāk »
Lucifers
Miltona poēmai "Zaudētā paradīze"). Kristietības mitoloģijā Lucifers ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Lucifers · Redzēt vairāk »
Mariner 1
Mariner 1 bija NASA Mariner programmas pirmā starpplanētu zondēm, kas paredzēta Veneras sasniegšanai.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mariner 1 · Redzēt vairāk »
Mariner 10
Mariner 10 bija 1973.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mariner 10 · Redzēt vairāk »
Mariner 2
''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mariner 2 · Redzēt vairāk »
Mariner 5
Mariner 5 bija Mariner programmas aparāts, kas tika palaists veikt Veneras pārlidojumu - pētīt Veneras atmosfēru ar radiosignālu palīdzību, mērīt ūdeņraža līmeni un novērot kā Saules vējš ietekmē planētas magnetosfēru.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mariner 5 · Redzēt vairāk »
Mariner programma
Mariner programma (laikaposms: 1962 - 1973) bija ASV NASA aģentūras, sadarbībā ar Reaktīvās kustības laboratoriju, planētu izpētes programma ar mērķi pētīt Marsu, Venēru un Merkuru.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mariner programma · Redzēt vairāk »
Mars Express
Mars Express (no "Marsa ekspresis") ir ESA starpplanētu zonde Marsa izpētei.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mars Express · Redzēt vairāk »
Marsa pavadoņi
Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Venera (planēta) un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mēness · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
MESSENGER
MESSENGER (no) bija NASA starpplanētu zonde, kas veica Merkura izpēti.
Jaunums!!: Venera (planēta) un MESSENGER · Redzēt vairāk »
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Jaunums!!: Venera (planēta) un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Parker Solar Probe
Parker Solar Probe (PSP, sākotnēji zināms kā Solar Probe, Solar Probe Plus) ir ASV NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules vainaga pētīšanai.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Parker Solar Probe · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Pērnava · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Rītausma
Rītausma virs Gaosjunas ostas Rītausma jeb ausma ir diennakts daļa pirms sauleslēkta un pēc nakts tumsas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Rītausma · Redzēt vairāk »
Reaktīvās kustības laboratorija
Reaktīvas kustības laboratorija ((JPL)) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadīnā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Reaktīvās kustības laboratorija · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Sīriuss · Redzēt vairāk »
Sergejs Koroļovs
Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis Žitomirā, tagad Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Sergejs Koroļovs · Redzēt vairāk »
Sigrida Unsete
Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Sigrida Unsete · Redzēt vairāk »
Siltumnīcas gāze
Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »
Siva
"Siva"; Dženijas Nīstremas glezna (1893). Siva skandināvu mitoloģijā ir āsu dieviete, Tora sieva.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Siva · Redzēt vairāk »
Solar Orbiter
''Solar Orbiter'' testēšanas modelis 2015. gadā. Priekšpusē karstuma vairogs. Solar Orbiter (SolO) ir Saules izpētes kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Solar Orbiter · Redzēt vairāk »
Svari (zodiaka zīme)
Svaru zodiaka zīmes simbols Svari ir septītā zodiaka zīme, kas reprezentē Svaru zvaigznāju.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Svari (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »
Taro kārtis
Taro ir sena zināšanu sistēma, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Taro kārtis · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Venera (planēta) un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tjažolyj sputnik
Tjažolyj sputnik (— «Smagais pavadonis») bija 1961.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Tjažolyj sputnik · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Vērsis (zodiaka zīme)
Vērša zodiaka zīmes simbols Vērsis ir otrā zodiaka zīme, kas reprezentē Vērša zvaigznāju.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Vērsis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »
Venera
Venera var būt.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Venera-1
Venera-1 (Венера-1) bija 1961.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera-1 · Redzēt vairāk »
Venera-2
Venera-2 jeb 3MV-4 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras izpēte.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera-2 · Redzēt vairāk »
Venera-3
Venera-3 jeb 3MV-3 № 1 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija izpētīt Veneras atmosfēru ar nolaižamo aparātu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera-3 · Redzēt vairāk »
Venera-7
Venera-7 bija PSRS ''Venera'' programmas kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venera-7 · Redzēt vairāk »
Veneras pāriešana
Veneras pāriešana pāri Saules diskam 2004. gadā Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Veneras pāriešana · Redzēt vairāk »
Venus Express
Venus Express (no "Veneras ekspresis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde Veneras izpētei.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Venus Express · Redzēt vairāk »
Viesis no bezgalības
"Viesis no bezgalības" ir krievu rakstnieka Georgija Martinova 1961.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Viesis no bezgalības · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »
Zond-1
Zond-1 jeb 3MV-1 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un Zond-1 · Redzēt vairāk »
1. marts
1.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1. marts · Redzēt vairāk »
10. augusts
10.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 10. augusts · Redzēt vairāk »
11. aprīlis
11.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 11. aprīlis · Redzēt vairāk »
12. februāris
12.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 12. februāris · Redzēt vairāk »
12. jūnijs
12.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 12. jūnijs · Redzēt vairāk »
14. decembris
14.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 14. decembris · Redzēt vairāk »
14. jūnijs
14.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »
15. decembris
15.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 15. decembris · Redzēt vairāk »
16. maijs
16.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 16. maijs · Redzēt vairāk »
16. novembris
16.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 16. novembris · Redzēt vairāk »
17. augusts
17.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 17. augusts · Redzēt vairāk »
18. oktobris
18.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 18. oktobris · Redzēt vairāk »
1862 Apollons
Apollons, arī 1862 Apollons ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 1,5 km.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1862 Apollons · Redzēt vairāk »
19. oktobris
19.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 19. oktobris · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 1962. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1962. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 1966. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1966. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1M
1M bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1959.-1960.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 1M · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2010. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2010. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2015. gads
2015.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2015. gads · Redzēt vairāk »
2015. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2015. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2015. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2019. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2019. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2019. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2021. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2021. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2021. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2031. gads
2031.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2031. gads · Redzēt vairāk »
2060. gadi
2060.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2060. gadi · Redzēt vairāk »
2065. gads
2065.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 2065. gads · Redzēt vairāk »
22. jūlijs
22.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 22. jūlijs · Redzēt vairāk »
23617 Duna
23617 Duna, arī 23617 Daugava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1996.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 23617 Duna · Redzēt vairāk »
24709 Mitau
24709 Mitau, arī 24709 Mītava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1991.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 24709 Mitau · Redzēt vairāk »
27. augusts
27.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 27. augusts · Redzēt vairāk »
3MV
3MV (3МВ) bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1962.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 3MV · Redzēt vairāk »
3MV-1 № 2
3MV-1 № 2 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 3MV-1 № 2 · Redzēt vairāk »
5. marts
5.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 5. marts · Redzēt vairāk »
9. novembris
9.
Jaunums!!: Venera (planēta) un 9. novembris · Redzēt vairāk »
