Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Alberts Einšteins, Atomfizika, Atoms, Ļevs Landaus, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Berlīne, Edvards Tellers, Ervīns Šrēdingers, Fizika, Getingenes Universitāte, Heizenberga nenoteiktības princips, Izidors Rabi, Kodolfizika, Kopenhāgenas interpretācija, Kvantu mehānika, Lauks (fizika), Leipciga, Li Džendao, Makss Borns, Marija Geperte-Maiere, Matrica, Nilss Bors, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nobela prēmijas laureāti pēc valsts, Nobela prēmiju laureāti, Openheimers (filma), Pions, Pols Diraks, Rihards fon Veiczekers, Roberts Openheimers, Sinitiro Tomonaga, Vācija, Verners, Vircburga, 1. februāris, 1901. gads, 5. decembris.
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Atomfizika · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Atoms · Redzēt vairāk »
Ļevs Landaus
Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »
Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Edvards Tellers
Edvards Tellers (dzimis, miris) bija Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis, plašāk zināms kā "ūdeņraža bumbas tēvs", lai gan pats apgalvoja, ka viņam šāds tituls nepatīk.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Edvards Tellers · Redzēt vairāk »
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Fizika · Redzēt vairāk »
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Izidors Rabi
Izidors Aizeks Rabi (dzimis, miris) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Izidors Rabi · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kopenhāgenas interpretācija
Kopenhāgenas interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kuru ap 1927.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kopenhāgenas interpretācija · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Leipciga · Redzēt vairāk »
Li Džendao
Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), dzimis) ir ķīniešu/ASV fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Li Džendao · Redzēt vairāk »
Makss Borns
Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Makss Borns · Redzēt vairāk »
Marija Geperte-Maiere
Marija Geperte-Maiere (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Marija Geperte-Maiere · Redzēt vairāk »
Matrica
Matricas elementu norādīšanai lieto indeksus: pirmais indekss norāda rindu, bet otrais — kolonnu. Matrica ir matemātisks objekts — reālu vai kompleksu skaitļu masīvs, kur skaitļi izvietoti taisnstūra veida tabulā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Matrica · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti pēc valsts
Nobela prēmijas laureāti pa valstīm Šis ir Nobela prēmijas laureātu uzskaitījums pa valstīm.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmijas laureāti pēc valsts · Redzēt vairāk »
Nobela prēmiju laureāti
Vilhelma Rentgena diploms Nobela prēmiju laureāti ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām. Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē, literatūrā vai nozīmīgu ieguldījumu miera veicināšanā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmiju laureāti · Redzēt vairāk »
Openheimers (filma)
"Openheimers" ir 2023.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Openheimers (filma) · Redzēt vairāk »
Pions
Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Pions · Redzēt vairāk »
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Pols Diraks · Redzēt vairāk »
Rihards fon Veiczekers
Rihards Kārlis brīvkungs fon Veiczekers (dzimis, miris) bija vācu politiķis no CDU.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Rihards fon Veiczekers · Redzēt vairāk »
Roberts Openheimers
Dž.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »
Sinitiro Tomonaga
Sinitiro Tomonaga (dzimis, miris) bija Japānas fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Sinitiro Tomonaga · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vācija · Redzēt vairāk »
Verners
Verners var būt.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Verners · Redzēt vairāk »
Vircburga
Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vircburga · Redzēt vairāk »
1. februāris
1.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un 1. februāris · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un 1901. gads · Redzēt vairāk »
5. decembris
5.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un 5. decembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Heisenberg, Heizenbergs, Werner Heisenberg.
