Komunikācija

1146 attiecības: Adalberts Bubenko, Ado Grencšteins, Agrārā reforma Latvijā, Ahto Valters, Aiviekste, Aiviekstes pagasts, Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts), Aksels Treijs, Alūksne, Alūksnes draudzes novads, Alūksnes novads, Alūksnes vēsture, Alberts Brambats, Alberts Jērums, Alberts Krievs, Alberts Traubergs, Aleksandrs (Andrejs Zaķis), Aleksandrs Apsītis (mākslinieks), Aleksandrs Apsītis (radioinženieris), Aleksandrs Štange, Aleksandrs Baginskis, Aleksandrs Būmanis, Aleksandrs Bērziņš, Aleksandrs Bieziņš, Aleksandrs Birzenieks, Aleksandrs Birznieks (diplomāts), Aleksandrs Drēviņš, Aleksandrs Eiduks, Aleksandrs Faltins, Aleksandrs fon der Borhs, Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis), Aleksandrs fon Midendorfs, Aleksandrs Gruzdiņš, Aleksandrs Gubens, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Kīters, Aleksandrs Klinklāvs, Aleksandrs Mālmeisters, Aleksandrs Mežciems, Aleksandrs Ozols, Aleksandrs Plensners, Aleksandrs Rācenis, Aleksandrs Spunde, Aleksandrs Tīpainis, Aleksandrs Timrots, Aleksandrs Vanags (arhitekts), Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells, ..., Aleksandrs Ziemelis, Aleksis Adolfi, Aleksis Dreimanis, Alfons Bērziņš, Alfrēds Andersons, Alfrēds Bīlmanis, Alfrēds Feils, Alfrēds Grīnbergs, Alfrēds Kalniņš (biologs), Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts), Alfrēds Mēders, Alfrēds Nurža, Alfrēds Pūpols, Alfrēds Tauriņš, Alfrēds Vītols (ārsts), Alfrēds Vītols (inženieris), Alfreds Dziļums, Allažu draudzes novads, Allažu pagasts, Alojas draudzes novads, Ambrozijs Bergmanis, Anatols Dinbergs, Andreass fon Lēviss of Menārs, Andrejs Aivars, Andrejs Bērziņš (politiķis), Andrejs Brutāns, Andrejs Kampe, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Andrejs Skuja, Andrejs Stērste, Andrejs Veckalns, Anhels Ganivets, Anna Bormane, Anna Irbe, Anna Sakse, Ansis Daumanis, Ansis Zeltiņš, Antons Austriņš, Antons Buhholcs, Antss Pīps, Apekalna draudzes novads, Apollons Edelsons, Aristīds Grose, Arno Šikedancs, Arnolds Baumanis, Arnolds Jirgensons, Arnolds Krūkliņš, Arnolds Maidels, Arnolds Moltrehts, Arnolds Nikolajs Čuibe, Arnolds Vēverbrants, Arnolds Vilhelms Nerlings, Artūrs Bethers, Artūrs Bobkovics, Artūrs Cimermanis, Artūrs Galindoms, Artūrs Reinfelds, Artūrs Veckalniņš, Artūrs Zēbergs, Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arturs Gedvillo, Arvīds Brēdermanis, Arvīds Brēmers, Arvīds Grigulis, Arvīds Kalniņš (ķīmiķis), Arvīds Kalniņš (deputāts), Arvīds Krīpens, Arvīds Pētersons, Arvīds Rogulis, Arvēds Sukurs, Arveds Mihelsons, Askolds Hermanovskis, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Augu aizsardzības institūts, Augusts Apsītis-Apse, Augusts Ķešāns, Augusts Baltpurviņš, Augusts Ekhardts, Augusts fon Bulmerinks, Augusts fon Pistolkorss, Augusts Kicbergs, Augusts Korks, Augusts Lēbers, Augusts Lietavietis, Augusts Matiass Hāgens, Augusts Muižulis, Augusts Raņķis (grāmatizdevējs), Augusts Reijs, Augusts Reinbergs, Augusts Rumpēters, Augusts Saulietis, Augusts Tentelis, Augusts Vite, Aumeisteru draudzes novads, Auseklis (dzejnieks), Auseklis Veģis, Austra Dāle, Autoceļš A8 (Latvija), Autonomā Igaunijas guberņa, Štakelbergi, Štēli fon Holšteini, Štriki, Ķekava, Ķemeri, Ķikuļu Jēkabs, Ļaudonas draudzes novads, Žanis Spure, Ērģemes draudzes novads, Ērgļu muiža, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēvalds Ezerietis, Ēveles draudzes novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Ādams Ārgals, Ādams Jende, Ādams Ore, Ādams Plāters, Ādolfs Erss, Ādolfs Karnups, Ādolfs Osvalds Plamšs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Āraišu draudzes novads, Ārends Berholcs, Baltavas viduslaiku pils, Baltazars fon Bergmanis, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823), Baltenlande, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Baltkrievijas guberņa, Baumaņu Kārlis, Bīriņu muiža, Bērzaunes draudzes novads, Bebru Kartupeļu dumpis, Benjamins fon Bergmanis, Bergi, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bernhards Borherts, Bernhards Dīriķis, Bernhards Frīdrihs Bērenss, Bernhards Zutis, Berta Rūmniece, Biķernieku draudzes novads, Birzgales pagasts, Boriss Švānebahs, Boriss Henrihsons, Botānika, Brāļu draudze, Brīvmūrnieku uzskaitījums — B, Brīvmūrnieku uzskaitījums — G, Brīvmūrnieku uzskaitījums — J, Brestļitovskas miera līgums, Bruno Jirgensons, Buļļu muiža, Burhards fon Etingens, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Burhards Zīlmanis, Burkards Dzenis, Burtnieku draudzes novads, Cēsu apriņķis, Cēsu draudzes novads, Centrālās lielvalstis, Cesvaines draudzes novads, Daile (kinoteātris), Daugavpils apriņķis, Daugavpils novads, Dāvids Cimze, Dāvids Golts, Dāvids Rudzītis, Dūres pagasts, Džordžs Brauns, Dienas Lapa, Dikļu draudzes novads, Dionīsijs Gotfrīds Krons, Doku Atis, Doles draudzes novads, Draudzes skolas, Drustu pagasts, Dubinska muiža, Dubulti (Jūrmala), Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eberhards Zāvari, Ebreju vēsture Latvijā, Edgars Frīzendorfs, Edgars Hasmanis, Edgars Krieviņš, Edgars Rihters, Edmunds fon Trompovskis, Edmunds Vrēdens, Eduards Šīrons, Eduards Šturms, Eduards Bērziņš, Eduards Cālītis, Eduards Eliass, Eduards Erdmanis, Eduards fon Bergmanis, Eduards Gartjē, Eduards Gešels, Eduards Grantskalns, Eduards Laursons, Eduards Leitmanis, Eduards Miķelsons, Eduards Pavasars, Eduards Prāmnieks, Eduards Rūdolfs fon Tranzē, Eduards Reiziņš, Eduards Stīpnieks, Eduards Traubergs, Eduards Vītols, Eduards Veidenbaums, Eduards Volters, Eduards Zariņš, Edvards Kalniņš, Edvards Liedskalniņš, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Edvīns Aleksandrs Mednis, Edvīns Bitte, Egons Žiglevics, Eižens Švarcs, Eižens Bergs, Eižens Finks, Eižens Leimanis, Eižens Zemmers, Elīze Junga-Štillinga, Elizabete Petrovna, Elvīra Šnore, Emīls Lencs, Emma Asona, Emma Liekne, Erhards Bricke, Erhards Deblers, Ernests Švehs, Ernests Birkhāns, Ernests Blanks, Ernests Blese, Ernests Brože, Ernests Burtnieks, Ernests Kreišmanis, Ernests Paukuls, Ernests Putniņš, Ernsts fon Bergmanis, Ernsts Grāvītis, Ernsts Peders, Ervins Gross, Ervins Volfeils, Esenberģu Jānis, Eva Borherte-Šveinfurte, Fabiāns fon Belinshauzens, Fēlikss Kerstens, Fēlikss Vrēdens, Felkerzāmi, Ferdinands Valters, Fjodors Ņikonovičs, Fon Belovi, Francis Balodis, Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis, Francs Johans Nerlings, Franks Tīss, Frīdis Zālītis, Frīdrihs Akels, Frīdrihs Žiglevics, Frīdrihs Briedis, Frīdrihs Canders, Frīdrihs Dāvids Lencs, Frīdrihs fon Bergs, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Frīdrihs fon Meijendorfs, Frīdrihs fon Siverss, Frīdrihs fon Tranzē, Frīdrihs Fromholds Martenss, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Kalniņš, Frīdrihs Linde, Frīdrihs Parots, Frīdrihs Puriņš, Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna, Frīdrihs Skujiņš, Frīdrihs Veinbergs, Frīdrihs Vilhelms Dzirne, Frīdrihs Vilhelms fon Taube, Fricis Bārda, Fridrihs Rubenis, Gaujienas draudzes novads, Georgijs Baklanovs, Georgs Šeibelis, Georgs fon Meijendorfs, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Karlsons, Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters, Georgs Ludvigs Kolinss, Georgs Mihaels Tēlemanis, Georgs Veinblūms, Gerhards fon Mende, Gerhards fon Tīzenhauzens, Gerhards Rokss, Gogoļa iela, Gostiņi, Gregora kalendārs, Gregors fon Bergs, Gulbenes draudzes novads, Gustavs Šķilters, Gustavs Ērenpreiss, Gustavs Boķis, Gustavs fon Bergmanis, Gustavs Francis, Gustavs Kīzerickis, Gustavs Manteifelis, Gustavs Praudiņš, Gustavs Reinholds fon Klots, Gustavs Turss, Gustavs Zemgals, Hamilkārs Felkerzāms (politiķis), Hamilkārs fon Felkerzāms, Hanss fon Krannhalss, Hanss fon Rozens, Hanss fon Volfs, Hanss Kalms, Hanss Rimša, Haralds Biezais, Haralds Blaus, Haralds Jūliuss Bose, Haralds Lūkins, Haralds Loudons, Harijs Moora, Harijs Plūcis, Heincs Erhards, Heincs Pīrangs, Heinrihs Andreass Konciuss, Heinrihs Bose, Heinrihs fon Štorhs, Heinrihs fon Štriks, Heinrihs Georgs fon Jannavs, Heinrihs Johans fon Jannavs, Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs, Heinrihs Kupfers, Heinrihs Skuja, Helmers Pavasars, Henrijs Simsons, Herberts Bērtulsons, Herberts Līkums, Herberts Zommers, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Hermanis Albats, Hermanis Asars, Hermanis Bergengrūens, Hermanis Eduards Hartmanis, Hermanis fon Keizerlings, Hermanis Hildebrands, Hermanis Kreicers (rakstnieks), Hermanis Treijs, Hilda Vīka, Hugo Dzelzītis, Hugo Riekstiņš, Hugo Teodors Krūmiņš, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Iļķēnsalas muiža, Igauņi, Igaunija, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas guberņa, Igaunijas krievi, Igaunijas latvieši, Igaunijas Laucinieku savienība, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Ikšķiles—Salaspils draudzes novads, Imants Sudmalis, Indriķis Blankenburgs, Indriķis Jurko, Indriķis Zīle, Indriķis Zvejnieks, Inflantijas vaivadija, Irma Stubava, Iskolats, Ivande Kaija, Ivans Krilovs, Ivars Smilga, Jakobs Hurts, Jakobs Johans fon Zīverss, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpils (Zaubes) draudzes novads, Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Ampermanis, Jānis Apeters, Jānis Apsītis, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Ķepītis, Jānis Čoke, Jānis Balodis (senators), Jānis Bērziņš (TP loceklis), Jānis Bergsons, Jānis Bumbiers, Jānis Cīrulis, Jānis Celms, Jānis Ciemiņš, Jānis Daumanis, Jānis Drēziņš, Jānis Dzirne, Jānis Ezeriņš (rakstnieks), Jānis Fogelis, Jānis Francis, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Garklāvs, Jānis Gūters, Jānis Goldmanis, Jānis Gregors, Jānis Gustsons, Jānis Jaunzems, Jānis Jēgermanis, Jānis Judiņš, Jānis Jurgens, Jānis Kalacis, Jānis Kalniņš (komponists), Jānis Kārkliņš (dzejnieks), Jānis Krauze, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Kroders, Jānis Kronītis, Jānis Lakše-Lasmanis, Jānis Lapiņš, Jānis Larri, Jānis Lībietis (ārsts), Jānis Līcis, Jānis Līdums, Jānis Lūsis (zoologs), Jānis Linters, Jānis Mazpolis, Jānis Mediņš, Jānis Menska, Jānis Miķelsons, Jānis Misiņš, Jānis Muncis, Jānis Neilands, Jānis Norvilis, Jānis Ozols-Zars, Jānis Priede, Jānis Priede (aktieris), Jānis Puksis, Jānis Pupurs, Jānis Puriņš (kara ārsts), Jānis Puriņš (pulkvedis), Jānis Rainbergs, Jānis Rūdolfs Mēders, Jānis Roze, Jānis Ruģēns, Jānis Ruberts, Jānis Rudzītis (kritiķis), Jānis Seskis, Jānis Skuja, Jānis Sproģis (arhivārs), Jānis Staņislavs Roze, Jānis Straume (komponists), Jānis Tirzītis, Jānis Turss, Jānis Veikins, Jānis Vilhelms, Jānis Zalcmanis, Jānis Zālītis (komponists), Jānis Zālītis (virsnieks), Jāns Sarvs, Jāns Tenisons, Jūlija Hausmane, Jūlija Skaidrīte, Jūlijs Šimanovskis, Jūlijs Feders, Jūlijs fon Ekards, Jūlijs Jansons, Jūlijs Jaunkalniņš, Jūlijs Pētersons, Jūlijs Roze, Jūlijs Straume, Jūliuss fon Vulfs, Jūrmala, Jēkabpils, Jēkabs Alksnis (virsnieks), Jēkabs Bukse, Jēkabs Dravnieks, Jēkabs Dzenis, Jēkabs Grots, Jēkabs Mediņš, Jēkabs Mors, Jēkabs Osis, Jēkabs Poruks, Jēkabs Prīmanis, Jēkabs Strazdiņš, Jēkabs Velme, Jēkabs Zvaigznīte, Jegors Raudseps, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jesaja Berlins, Jirgens fon Hēns, Jiri Jāksons, Johaness Lecmanis, Johanness Āviks, Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Johans Eliass Lorencs Šacs, Johans Georgs Eizens, Johans Gotfrīds Ageluts, Johans Gotlībs fon Volfs, Johans Heinrihs Rozenplenters, Johans Kārlis Ulrihs Bērs, Johans Kēlers, Johans Kristiāns Frīdrihs Morics, Johans Kristofs Švarcs (ārsts), Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Teodors Bērents, Juris Bebris, Juris Caunītis, Juris Jurjāns (mežradznieks), Juris Neikens, Juris Veide, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kampenhauzeni, Kaspars Biezbārdis, Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks, Katlakalna draudzes novads, Kauguru nemieri, Kazimirs fon Meijendorfs, Kārels Ēnpalu, Kārlis Abens, Kārlis Augusts Zenfs, Kārlis Šilings, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Šlavs, Kārlis Šmits (farmaceits), Kārlis Štrāls, Kārlis Ābele, Kārlis Balodis, Kārlis Baltiņš, Kārlis Baumanis (komunists), Kārlis Bērenss, Kārlis Blūms, Kārlis Bojārs, Kārlis Bormanis, Kārlis Brants, Kārlis Brencēns, Kārlis Ducmanis, Kārlis Eberhards fon Zīverss, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Egle, Kārlis fon Bahmanis, Kārlis fon Bukshēvdens, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks, Kārlis Frikhofs, Kārlis Gailis (1888—1960), Kārlis Georgs fon Zīverss, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Kārlis Grigaitis, Kārlis Gulbis, Kārlis Hūns, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Irbītis, Kārlis Jēkabsons, Kārlis Johans Felsko, Kārlis Johansons, Kārlis Kasparsons, Kārlis Kārkliņš, Kārlis Krūmiņš (politiķis), Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kārlis Lībietis, Kārlis Lēberehts Bekmanis, Kārlis Lejiņš, Kārlis Moltrehts, Kārlis Oskars Kundziņš (teologs), Kārlis Oto fon Tranzē, Kārlis Ozoliņš (jurists), Kārlis Ozols, Kārlis Pamše, Kārlis Plaude, Kārlis Plāters, Kārlis Prauls, Kārlis Rabācs, Kārlis Ramats, Kārlis Rubis, Kārlis Sebris, Kārlis Seržants (revolucionārs), Kārlis Strazdiņš, Kārlis Tenters, Kārlis Teodors Podnieks, Kārlis Vanags, Kārlis Zemmers, Kihnu, Kisa fon Zīversa, Klāvs Siliņš, Kokneses draudzes novads, Konstantīns Ūders, Konstantīns Grēvinks, Konstantīns Koniks, Konstantīns Pēkšēns, Konstantīns Petss, Konversācijas vārdnīca (1903—1921), Krišjānis Barons, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas guberņas, Krievijas Republika, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Krimuldas novads, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kristaps Bergs, Kristaps Reinholds Girgensons, Kristaps Salniņš, Kristians Panders, Kristiāns Dāvids Lencs, Kristiāns Frīdrihs Dingelštets, Kristiāns Jāks Petersons, Kristiāns Vilhelms Brokhūzens, Kristjans Rauds, Ksavers Marnics, Kuresāres pils, Kurts Štegmanis fon Pricvalds, Kurts Fridrihsons, Kurzemes guberņa, Landtāgs, Lapmežciems, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latgale, Latgales atbrīvošana, Latgales vēsture, Latgales Zemes padome, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvieši, Latviešu Avīzes, Latviešu literārā biedrība, Latviešu personvārdi, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas augstskolas un koledžas, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Šaha biedrība, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas zirgs, Lazdonas draudzes novads, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lēvenšterni, Lēvisi of Menāri, Lejasciema pagasts, Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, Leons Paegle, Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds, Liborijs fon Bergmanis, Lieljumpravas draudzes novads, Lielstraupes pils, Lielvārdes draudzes novads, Lielzalves muiža, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Liepupes draudzes novads, Liezēres draudzes novads, Limbažu draudzes novads, Linards Laicens, Litene, Livonia, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa landmaršali, Luīze Rādeke, Lubānas draudzes novads, Lubānas novads, Ludolfs Liberts, Ludvigs Augusts Mellīns, Ludvigs Štīda, Ludvigs Blaksons, Ludvigs Cimmermanis, Ludzas apriņķis, Lugažu draudzes novads, Madliena, Madlienas draudzes novads, Madlienas pagasts, Madonas novads, Magda Štaudingera-Voita, Magnuss Gustavs fon Esens, Maksimiliāns Glāzenaps, Maksis fon Siverss, Makss Hildeberts Bēms, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marģers Skujenieks, Marija Gūleke, Marija Leiko, Marija Pēkšēna, Mariona fon Klota, Mariss Vētra, Markus Ozols, Marta Krūmiņa-Vitrupe, Matīšu draudzes novads, Matīss Ārons, Mazozolu pagasts, Mazsalacas draudzes novads, Mazsalacas vidusskola, Mājas Viesis, Mālpils draudzes novads, Mālpils pagasts, Mārcienas muiža, Mārcis Sārums, Mārtiņš Antons, Mārtiņš Lapa, Mārtiņš Nukša, Mārtiņš Prīmanis, Mārtiņš Vācietis, Mārtiņš Veide, Mārtiņš Zīle, Māte Marija, Mīna Herma, Mērnieku laiki, Mērnieku laiki (1968. gada filma), Meinhards Marnics, Meki, Miķelis Gobiņš, Miķelis Veide, Miķelis Veidemanis, Miervaldis Lūkins, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mihaels fon Bulmerinks, Mihails fon Reineke, Mihails Hreptovičs, Mordehajs Dubins, Mozess Volfs Goldbergs, Muiža, Muižeļa nams, Muižeļu dzimta, Muses biedrība, Nītaures draudzes novads, Nikolajs Bode, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs fon Volfs, Nikolajs Kalniņš, Nikolajs Kavass, Nikolajs Kropotkins, Nikolajs Manaseins, Nikolajs Raudseps, Nikolajs Sermuks, Nikolajs Vanadziņš, Nikolajs Vētra, Oļģerts Krastiņš (politiķis), Oberosts, Ogre, Ogres vēsture, Olaines novads, Olimpiskās spēles, Osips Digamels, Oskars Bārs, Oskars fon Lēviss of Menārs, Oskars Grosbergs, Oskars Kanters, Oskars Lutss, Oskars Ozols, Oskars Rūts, Oskars Voits, Oto fon Hūns, Oto fon Siverss, Oto fon Tranzē-Rozeneks, Oto Hermanis fon der Hovens, Oto Kalniņš, Oto Nonācs, Oto Rozenbergers, Oto Seviško, Otomārs Nemme, Otomārs Oškalns, Otrais Latgales kongress, Otrā atmoda, Otrā Krievijas olimpiāde, Ozolu pagasts, Pagasta vecākais, Pagastskola, Palsmanes draudzes novads, Paulis Sprincis, Pauls Dāle, Pauls Hermanis fon Līvens, Pauls Jurevičs, Pauls Kalniņš (ķīmiķis), Pauls Kampe, Pauls Klemms, Pauls Kundziņš, Pauls Lopenove, Pauls Rūdolfs Rubis, Pārgaujas novads, Pāvils Dreijmanis, Pāvils Mucenieks, Pāvils Rozītis, Pāvuls Jurjāns, Pērnava, Pērnava (stacija), Pēteris Apkalns, Pēteris Avens, Pēteris Šnore, Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators), Pēteris Balodis, Pēteris fon Meijendorfs, Pēteris Kundziņš, Pēteris Lasī, Pēteris Leitāns, Pēteris Mežaks, Pēteris Murītis, Pēteris Oliņš, Pēteris Ozoliņš (režisors), Pēteris Pakalns, Pēteris Pīpkalējs, Pēteris Pumpurs, Pēteris Sarķis, Pēteris Sēja, Pēteris Starcs, Pēteris Upītis (dārzkopis), Pēteris Zālīte, Piņķu draudzes novads, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pitalova, Plakanciema kauja, Pleskavas guberņa, Polockas guberņa, Rauls Šnore, Raunas draudzes novads, Rūdolfs Alksnis, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Blaumanis, Rūdolfs Ciemiņš, Rūdolfs Egle, Rūdolfs Grapmanis, Rūdolfs Kirhenšteins, Rūdolfs Kociņš, Rūdolfs Pērle, Rūdolfs Ronis, Rūdolfs Saule, Rūdolfs Skaidrais, Rīga, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas apriņķis, Rīgas arhibīskapija, Rīgas Ēbelmuižas pamatskola, Rīgas Doma skola, Rīgas Lapa, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas licejs, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rīgas loža "Kastors", Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas", Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas operācija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas pils, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas rāte, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas vēsture, Rīgas vietniecība, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas vēsture, Rēzeknes apriņķis, Reimersas acu klīnika, Reinholds Šmēlings, Reinholds Bērenss, Reinholds Bernhards, Reinholds fon Bergmanis, Reinholds Girgensons (mācītājs), Rieteklis, Rihards fon Bergmanis, Rihards Rudzītis, Rihards Tomsons, Rihards Zariņš, Roņu sala, Roberts Akmentiņš (jurists), Roberts Auniņš, Roberts Bulsons, Roberts Konstantīns Švēde, Roberts Lepsis, Roberts Maļeckis, Rodrigo Kalniņš, Romans Suta, Romāns Mežulis, Ropažu draudzes novads, Rozeni, Rubenes draudzes novads, Rublis, Ruskulovas muiža, Rutku sala, Salacgrīva, Salacgrīvas draudzes novads, Salacgrīvas vēsture, Salas draudzes novads, Sausnējas pagasts, Sāmsala, Sējas muiža, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sergejs Antonovs, Sergejs Bakinskis, Sergejs Duks, Sergejs Slaucītājs, Siguldas draudzes novads, Siguldas novads, Silvestrs Teodors Tīlings, Sinoles pagasts, Sita (stacija), Siversi, Skaistkalnes katoļu baznīca, Skujenes draudzes novads, Skultes draudzes novads, Skultes muiža, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Slokas kaujas (1915), Smiltene, Smiltenes draudzes novads, Smiltenes novads, Solomons Hillers, Straupes draudzes novads, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Suntažu draudzes novads, Tartu, Tartu (stacija), Tas Latviešu Ļaužu Draugs, Tautas skaitīšana, Tērbatas ģimnāzija, Tērbatas mācību apgabals, Teodors Šeinpflugs, Teodors Ūders, Teodors Breikšs, Teodors Celms, Teodors Gulbis (deputāts), Teodors Kalniņš, Teodors Pīrāgs, Teodots Ozoliņš, Tilžas pagasts, Tirzas draudzes novads, Tirzmaliete, Trikātas draudzes novads, Turaidas muiža, Umurgas draudzes novads, Ungerni-Šternbergi, Vakcinācija, Valda Mora, Valdis Kalnāre, Valentīns Kiparskis, Valga, Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca, Valija Veščunas-Jansone, Valka (vēsturiskā pilsēta), Valkas apriņķis, Valkas novads, Valkas vēsture, Valmieras apriņķis, Valmieras draudzes novads, Valodu politika Latvijā, Valsts, Valters fon Engelharts, Vanavastselīna, Vangaži, Vācbaltieši, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vāli, Vārnukrogs, Vīlandes ģimnāzija, Vērmaņi, Vecpiebalgas draudzes novads, Vecsalacas pagasts, Velēnas draudzes novads, Vensku Edvarts, Verners Auls, Verners Bergengrīns, Versts, Veru, Viļakas apriņķis, Vidzeme, Vidzemes landmaršali, Vidzemes Landrātu kolēģija, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes skolotāju seminārs, Vidzemes superintendents, Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga", Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Viktors Mellenbergs, Viktors Stots, Vilhelmīne Vilka, Vilhelms Ķuze, Vilhelms Bokslafs, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Vilhelms Knoriņš, Vilhelms Kristiāns Frībe, Vilhelms Ostvalds, Vilhelms Purvītis, Vilhelms Reslers, Vilhelms Taurītis, Vilis Cimmermanis, Vilis Gulbis, Vilis Heince, Vilis Māsēns, Vilis Stalažs, Virtembergas Aleksandrs, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Visvaldis Jankavs, Vitebskas guberņa, Vladimirs Lunskis, Voldemārs Dimze, Voldemārs fon Boks, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, Voldemārs fon Knīrīms, Voldemārs Grāvelis, Voldemārs Irbe, Voldemārs Kalniņš, Voldemārs Lazdiņš, Voldemārs Maldonis, Voldemārs Matvejs, Voldemārs Mežaks, Voldemārs Zālītis, Voldemārs Zīlmanis, Volferts Gerhards fon Rādens, Volfi, Vulfi, Zelmārs Lancmanis, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemgaliešu Biruta, Ziemassvētku kaujas, Ziemeļlatvijas brigāde, Zigfrīds fon Fēgezaks, Zilākalna Marta, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 12. marts, 16. februāris, 1796. gads Latvijā, 1797. gads Latvijā, 1798. gads Latvijā, 1799. gads Latvijā, 1800. gads Latvijā, 1801. gads Latvijā, 1802. gads Latvijā, 1803. gads Latvijā, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 1891. gads Latvijā, 1892. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā, 1895. gads Latvijā, 1896. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1898. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 1900. gads Latvijā, 1901. gads Latvijā, 1902. gads Latvijā, 1903. gads Latvijā, 1904. gads Latvijā, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1909. gads Latvijā, 1910. gadi, 1910. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1912. gads Latvijā, 1913. gads Latvijā, 1914. gads Latvijā, 1915. gads Latvijā, 1916. gads Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads Latvijā, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (1096 vairāk) » « Shrink indekss

Adalberts Bubenko

Adalberts Bubenko (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Adalberts Bubenko · Redzēt vairāk »

Ado Grencšteins

Ado Grencšteins (igauņu: Ado Grenzstein) bija igauņu žurnālists un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ado Grencšteins · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Ahto Valters

Ahto Valters (dzimis, miris) bija Ainažos dzimis igauņu jūrnieks, kurš no 1938.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ahto Valters · Redzēt vairāk »

Aiviekste

Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aiviekste · Redzēt vairāk »

Aiviekstes pagasts

Aiviekstes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Aiviekstes un Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aiviekstes pagasts · Redzēt vairāk »

Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)

Aizkraukles draudzes novads (1791. gada karte). Aizkraukles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts) · Redzēt vairāk »

Aksels Treijs

Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aksels Treijs · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksne · Redzēt vairāk »

Alūksnes draudzes novads

Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte). Alūksnes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksnes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes novads

Alūksnes novads ir 2009.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alberts Brambats

Alberts Brambats (1884—1943) bija latviešu kara ārsts, Latvijas armijas Apgādes pārvaldes Sanitārās daļas priekšnieks, ārsts ģenerālis (1938).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alberts Brambats · Redzēt vairāk »

Alberts Jērums

Alberts Jērums (1919-1978) bija latviešu mūziķis: komponists, diriģents, ērģelnieks; kā pianists pavadījis daudzus trimdas latviešu māksliniekus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alberts Jērums · Redzēt vairāk »

Alberts Krievs

Augusts Alberts Krievs (dzimis (pēc vecā stila —)Rīgas Lutera ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1902.g. - Nr.307, miris) bija Latvijas cīkstonis, startējis grieķu-romiešu cīņā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alberts Krievs · Redzēt vairāk »

Alberts Traubergs

Alberts Traubergs (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārās kustības dalībnieks Krievijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alberts Traubergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs (Andrejs Zaķis)

Aleksandrs (dzimis, miris), pilsoniskais vārds — Andrejs Zaķis, bija Latvijas pareizticīgo garīdznieks, pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs (Andrejs Zaķis) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Apsītis (mākslinieks)

Aleksandrs Apsītis (1880. gada 6. aprīlis Rīga – 1943. gada 19. septembris Vācija) bija latviešu gleznotājs, grafiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Apsītis (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Apsītis (radioinženieris)

Aleksandrs Apsītis (1907—1988) bija latviešu radioinženieris un uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Apsītis (radioinženieris) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Štange

Aleksandrs Štange (1854—1932) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas un PSRS sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Štange · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Baginskis

Aleksandrs Baginskis (dzimis, miris) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Baginskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Būmanis

Aleksandrs Būmanis (1881-1937) bija latviešu jurists, Latvijas Universitātes civiltiesību docents (1921), profesors, darbojies arī kā žurnālists, tulkotājs un komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Būmanis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bērziņš

Aleksandrs Bērziņš (1902—1942) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Bērziņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bieziņš

Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors, bērnu ķirurģijas — ortopēdijas skolas izveidotājs LPSR.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Bieziņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Birzenieks

Aleksandrs Birzenieks (1893—1980) bija latviešu arhitekts, pedagogs un dizainers.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Birzenieks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Birznieks (diplomāts)

Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882—1951) bija latviešu skolotājs un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Birznieks (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Drēviņš

Aleksandrs Rūdolfs Drēviņš (dzimis 1889. gada 15. jūlijā Cēsīs, miris 1938. gada 26. februārī Butovas poligonā pie Maskavas) bija latviešu gleznotājs, viens no vadošajiem krievu avangarda glezniecības pārstāvjiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Drēviņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Eiduks

Aleksandrs Eiduks (1886—1938) bija latviešu komunists, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Eiduks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Faltins

Hermanis Aleksandrs Faltins (dzimis Rīgā, pēc citiem datiem Liepājā, miris Vīsbādenē) bija vācbaltiešu jurists, liberāls politiķis, reformators, redaktors un uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Faltins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon der Borhs

Grāfs Aleksandrs fon der Borhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un teātra darbinieks, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis)

Kristofs Gutavs Aleksandrs fon Meijendorfs (dzimis, pēc citām ziņām, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas valsts darbinieks un ekonomists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Midendorfs

Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs fon Midendorfs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gruzdiņš

Aleksandrs Gruzdiņš (1903-1943) bija latviešu izcelsmes PSRS lidotājs, Padomju Savienības Varonis (1941).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Gruzdiņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gubens

Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1934–1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Gubens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ikskils-Gildenbands

Aleksandrs Ikskils-Gildenbands (1840—1912) bija Krievijas Impērijas galminieks un ierēdnis ķeizaru Aleksandra II un Aleksandra III laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Ikskils-Gildenbands · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kalējs

Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Kalējs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kīters

Aleksandrs fon Kīters (1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Kīters · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Klinklāvs

Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Klinklāvs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Mālmeisters

Aleksandrs Mālmeisters (dzimis Pēterupes ciemā, miris Rīgā) bija latviešu būvinženieris un politiķis, Latvijas PSR AP priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Mālmeisters · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Mežciems

Aleksandrs Mežciems (1891—1960) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Mežciems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ozols

Aleksandrs Ozols (1896-1919) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Ozols · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Rācenis

Armijas ekonomiskā veikala Liepājas filiāles ēka (pirms 1940). Aleksandrs Rācenis (1899—1984) bija latviešu virsnieks, vēlāk arhitekts, projektējis Armijas ekonomiskā veikala Liepājas nodaļas namu Rožu laukumā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Rācenis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Spunde

Aleksandrs Spunde (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks un ekonomists, Krievijas Tautas bankas (valsts centrālās bankas) galvenā komisāra funkciju izpildītājs 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Spunde · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Tīpainis

Aleksandrs Imants Tīpainis (1886—1974) bija latviešu elektroinženieris, Pasta un telegrāfa departamenta sakaru tehnikas remonta galveno darbnīcu, vēlākās Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF), direktors (1919—1931).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Tīpainis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Timrots

Heinrihs Johans Frīdrihs Timrots (Krievijas valsts dienestā pazīstams kā Aleksandrs Timrots; dzimis, miris) bija Aizkraukles mācītāja ģimenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Timrots · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Vanags (arhitekts) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells

Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekels (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes militārais speciālists, Tērbatas Universitātes militārās mācības pasniedzējs no 1818.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ziemelis

Aleksandrs Ziemelis, saukts arī Saša Zīmels (dzimis, miris), bija latviešu izcelsmes džungļu mednieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Ziemelis · Redzēt vairāk »

Aleksis Adolfi

Kārlis Heinrihs Aleksandrs (Aleksis) Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pirmais Cēsu pilsētas ārsts un dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksis Adolfi · Redzēt vairāk »

Aleksis Dreimanis

Aleksis Dreimanis (dzimis, miris) bija Kanādas latviešu ģeologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksis Dreimanis · Redzēt vairāk »

Alfons Bērziņš

Alfons Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu ātrslidotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfons Bērziņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Andersons

Alfrēds Andersons (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas galva (no 1921. līdz 1928. gadam), būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Andersons · Redzēt vairāk »

Alfrēds Bīlmanis

Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Bīlmanis · Redzēt vairāk »

Alfrēds Feils

Alfrēds Feils (1902—1942) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Feils · Redzēt vairāk »

Alfrēds Grīnbergs

Alfrēds Grīnbergs (1893-1940) bija latviešu arhitekts, kas projektēja celtnes funkcionālisma stilā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (biologs)

Alfrēds Kalniņš (1895—1989) bija latviešu mikrobiologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Kalniņš (biologs) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)

Alfrēds Kalniņš (dzimis, miris) bija Latvijas vieglatlēts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Mēders

Alfrēds Arnolds Ādolfs Mēders (1873—1944) bija vācbaltiešu matemātiķis, RPI docētājs (no 1897), LU profesors (1919).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Mēders · Redzēt vairāk »

Alfrēds Nurža

Alfrēds Nurža (1905—1943) bija Latvijas PSR Tautas komisāru padomes sociālās apdrošināšanas tautas komisārs (1940—1941).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Nurža · Redzēt vairāk »

Alfrēds Pūpols

Alfrēds Pūpols (1911—1995) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Pūpols · Redzēt vairāk »

Alfrēds Tauriņš

Alfrēds Voldemārs Tauriņš (1904–1986) bija latviešu inženieris ķīmiķis, Dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Tauriņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Vītols (ārsts)

Alfrēds Jānis Vītols (dzimis, miris) bija latviešu ārsts, pirmais ārsts Saulkrastos, Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrības priekšnieks, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Vītols (ārsts) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Vītols (inženieris)

Alfrēds Vītols (dzimis, miris) bija latviešu inženieris un hidrotehniķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfrēds Vītols (inženieris) · Redzēt vairāk »

Alfreds Dziļums

Alfreds Dziļums (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alfreds Dziļums · Redzēt vairāk »

Allažu draudzes novads

Allažu draudzes novads (1791. gada karte) Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Allažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Alojas draudzes novads

Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alojas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ambrozijs Bergmanis

Ambrozijs Bergmanis (1740–1784) bija vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ambrozijs Bergmanis · Redzēt vairāk »

Anatols Dinbergs

Anatols Dinbergs (1911—1993) bija Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Anatols Dinbergs · Redzēt vairāk »

Andreass fon Lēviss of Menārs

Andreass fon Lēviss of Menārs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu lauksaimniecības un mežkopības speciālists, kā arī rakstnieks un mākslinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andreass fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Andrejs Aivars

Andrejs Aivars (dzimis Ērgļos, 1909.g. 12. decembrī - miris Rīgā, 1975.g. 30. novembrī) bija latviešu un padomju arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Aivars · Redzēt vairāk »

Andrejs Bērziņš (politiķis)

Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Bērziņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Andrejs Brutāns

Georgs Andrejs Brutāns (Georg Andreas Bruttan, dzimis, miris) bija vācbaltiešu biologs, lihenologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Brutāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Kampe

Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Kampe · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Priedkalns

Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Skuja

Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »

Andrejs Stērste

Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »

Andrejs Veckalns

Andrejs Veckalns (—) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Veckalns · Redzēt vairāk »

Anhels Ganivets

Anhels Ganivets Garsija (dzimis Granadā, miris Rīgā) bija spāņu rakstnieks un diplomāts, viens no '98. gada paaudzes priekštečiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Anhels Ganivets · Redzēt vairāk »

Anna Bormane

Anna Bormane (1896–1990) bija latviešu ārste, Latvijas Universitātes darbiniece, Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle (1934-1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Anna Bormane · Redzēt vairāk »

Anna Irbe

Anna Irbe (dzimusi, mirusi) bija latviešu luterāņu misionāre Indijā, piedalījās tamilu Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidošanā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Anna Irbe · Redzēt vairāk »

Anna Sakse

Anna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi, mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece un PSRS Augstākās Padomes deputāte.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Anna Sakse · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Ansis Zeltiņš

4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kareivji Jūrmalā (1916). Ansis (Antons) Zeltiņš (1863—1942) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ansis Zeltiņš · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Buhholcs

Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »

Antss Pīps

Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Antss Pīps · Redzēt vairāk »

Apekalna draudzes novads

Apekalna draudzes novads (1793. gada karte). Apekalna draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apekalna draudzes novads · Redzēt vairāk »

Apollons Edelsons

Apollons Edelsons (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas arhitekts, kas no 1858.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apollons Edelsons · Redzēt vairāk »

Aristīds Grose

Aristīds fon Grose (Aristid von Grosse; 1905—1985) bija vācbaltiešu izcelsmes ASV kodolķīmiķis, darbojās atombumbas izveides projektā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aristīds Grose · Redzēt vairāk »

Arno Šikedancs

Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arno Šikedancs · Redzēt vairāk »

Arnolds Baumanis

Arnolds Baumanis (dzimis Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 2. apr., 9065. l (pēc vecā stila —)Alojas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1901.g. - Nr.58, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas cīkstonis, startējis grieķu-romiešu cīņā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Baumanis · Redzēt vairāk »

Arnolds Jirgensons

Arnolds Jirgensons (1906-2004) bija latviešu inženieris ķīmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Jirgensons · Redzēt vairāk »

Arnolds Krūkliņš

Arnolds Krūkliņš (īstajā vārdā Arefijs Krūkliņš;dzimis (pēc vecā stila —), miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks, vairākkārtējs Latvijas meistars soļošanā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Krūkliņš · Redzēt vairāk »

Arnolds Maidels

Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »

Arnolds Moltrehts

Arnolds Kristiāns Aleksandrs Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts - oftalmologs un neirologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Moltrehts · Redzēt vairāk »

Arnolds Nikolajs Čuibe

Arnolds Nikolajs Čuibe (1908—1941) bija latviešu arhitekts, Latvijas Republikas Izglītības ministrijas būvniecības biroja arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Nikolajs Čuibe · Redzēt vairāk »

Arnolds Vēverbrants

Arnolds Vēverbrants (1900—1952) bija latviešu ārsts neirologs, Baltijas Universitātes lektors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Vēverbrants · Redzēt vairāk »

Arnolds Vilhelms Nerlings

Arnolds Vilhelms Nerlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arnolds Vilhelms Nerlings · Redzēt vairāk »

Artūrs Bethers

Artūrs Bethers (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu izcelsmes anatoms un patologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Bethers · Redzēt vairāk »

Artūrs Bobkovics

Artūrs Bobkovics (1885—1959) bija latviešu diriģents, Latvijas Universitātes jauktā kora "Juventus" izveidotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Bobkovics · Redzēt vairāk »

Artūrs Cimermanis

Artūrs Cimermanis (1886—1969) bija latviešu filmu mākslinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Cimermanis · Redzēt vairāk »

Artūrs Galindoms

Artūrs Galindoms (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks un arhitekts, projektējis Latvijas Kara muzeju, Armijas Ekonomisko veikalu Rīgā, Indras evaņģēliski luterisko baznīcu, O. Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes" un Nāves salas piemiņas vietu un militāra rakstura būves.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Galindoms · Redzēt vairāk »

Artūrs Reinfelds

Artūrs Reinfelds (1911—2003) bija latviešu modernisma arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Reinfelds · Redzēt vairāk »

Artūrs Veckalniņš

Artūrs Veckalniņš ( —) bija praporščiks 3.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Veckalniņš · Redzēt vairāk »

Artūrs Zēbergs

Artūrs Zēbergs (1888—1964) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas rēders, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks, a/s "Apvienotās kuģniecības" Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Artūrs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arturs Bērziņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Arturs Gedvillo

Arturs Gedvillo (dzimis (pēc citiem datiem), miris) bija Latvijas poļu tautības vieglatlēts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arturs Gedvillo · Redzēt vairāk »

Arvīds Brēdermanis

Arvīds Brēdermanis (dzimis, miris) bija latviešu diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Brēdermanis · Redzēt vairāk »

Arvīds Brēmers

Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts, 1906. I. Blankenburga projekta. Arvīds Frīdrihs Kārlis Brēmers (dzimis, miris) bija latviešu lauksaimnieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Brēmers · Redzēt vairāk »

Arvīds Grigulis

Arvīds Grigulis (dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Grigulis · Redzēt vairāk »

Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)

Arvīds Kalniņš (1894—1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Kalniņš (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »

Arvīds Kalniņš (deputāts)

Arvīds Kalniņš (1904—1942) bija latviešu zemnieks un komunists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Kalniņš (deputāts) · Redzēt vairāk »

Arvīds Krīpens

Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »

Arvīds Pētersons

Arvīds Mārtiņš Pētersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu bendija un vēlāk hokeja spēlētājs, Latvijas valsts komandas uzbrucējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Pētersons · Redzēt vairāk »

Arvīds Rogulis

Arvīds Aleksandrs Rogulis (1897—1965) bija latviešu ārsts un Tautas Saeimas deputāts (1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvīds Rogulis · Redzēt vairāk »

Arvēds Sukurs

Arvēds Sukurs (1882-1942) bija latviešu ārsts psihiatrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arvēds Sukurs · Redzēt vairāk »

Arveds Mihelsons

Arveds Mihelsons jeb Rutku Tēvs (1886—1961) bija latviešu aktieris, humorists, prozaiķis un dramaturgs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Arveds Mihelsons · Redzēt vairāk »

Askolds Hermanovskis

Askolds Felikss Hermanovskis (dzimis (pēc vecā stila — Rīgas Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. 1912. gads - Nr.319), miris) bija latviešu kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Askolds Hermanovskis · Redzēt vairāk »

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzības institūts

Augu aizsardzības institūts ir zinātniska iestāde, kas tika izveidota pēc Latvijas lauksaimnieku inicitīvas jau 1913.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augu aizsardzības institūts · Redzēt vairāk »

Augusts Apsītis-Apse

Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »

Augusts Ķešāns

Augusts Ķešāns (1881-1954) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Ķešāns · Redzēt vairāk »

Augusts Baltpurviņš

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Baltpurviņš · Redzēt vairāk »

Augusts Ekhardts

Augusts Ekhardts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Ekhardts · Redzēt vairāk »

Augusts fon Bulmerinks

Augusts fon Bulmerinks (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes jurists, starptautisko tiesību speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Augusts fon Pistolkorss

Augusts fon Pistolkorss (1822—1886) bija vācbaltiešu virsnieks, Bīriņu muižas īpašnieks, viens no Saulkrastu kūrorta izveidotājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts fon Pistolkorss · Redzēt vairāk »

Augusts Kicbergs

Augusts Kicbergs (īstais vārds Augusts Kics; dzimis Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Kicbergs · Redzēt vairāk »

Augusts Korks

Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Korks · Redzēt vairāk »

Augusts Lēbers

Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »

Augusts Lietavietis

Augusts Lietavietis (1893—1984) bija latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Lietavietis · Redzēt vairāk »

Augusts Matiass Hāgens

Augusts Matiass Hāgens (dzimis Vijciemā, miris Tērbatā) bija vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Matiass Hāgens · Redzēt vairāk »

Augusts Muižulis

Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Muižulis · Redzēt vairāk »

Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)

Augusts Jēkabs Raņķis (1875—1937) bija latviešu grāmatizdevējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Raņķis (grāmatizdevējs) · Redzēt vairāk »

Augusts Reijs

Augusts Reijs (dzimis 1886. gada 10. martā Kurlā, miris 1963. gada 29. martā Stokholmā) bija Igaunijas politiķis, viens no Igaunijas sociāldemokrātu mērenā spārna vadītājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Reijs · Redzēt vairāk »

Augusts Reinbergs

Augusts Reinbergs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Reinbergs · Redzēt vairāk »

Augusts Rumpēters

Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »

Augusts Saulietis

Augusts Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis; 1869—1933) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Saulietis · Redzēt vairāk »

Augusts Tentelis

Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Tentelis · Redzēt vairāk »

Augusts Vite

Augusts Vite (August Witte, dzimis Rīgā, miris Bādenbādenē) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākus namus Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Augusts Vite · Redzēt vairāk »

Aumeisteru draudzes novads

Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads (1793. gada karte). Aumeisteru draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aumeisteru draudzes novads · Redzēt vairāk »

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Auseklis Veģis

Auseklis Veģis (1903—1973) bija latviešu biologs, augu fiziologs, Latvijas Universitātes docents un Augu fizioloģijas katedras vadītājs (1940- 1944), Upsalas Universitātes docents, goda doktors. Veģis pētījis un aprakstījis augu miera periodu atkarībā no ekoloģiskajiem faktoriem dabā un kā to ietekmēt ar augšanas apstākļu un stimulatoru palīdzību kultūrā. Viņa pētījumiem bija liela nozīme gan fundamentālā zinātnē, gan lauksaimniecībā, dārzkopībā un augu introdukcijā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Auseklis Veģis · Redzēt vairāk »

Austra Dāle

Austra Dāle (1892—1972) bija latviešu skolotāja un dzejniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Austra Dāle · Redzēt vairāk »

Autoceļš A8 (Latvija)

| | A8 autoceļš Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene), arī Jelgavas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Autoceļš A8 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Štakelbergi

Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Štakelbergi · Redzēt vairāk »

Štēli fon Holšteini

Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis. Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Štēli fon Holšteini · Redzēt vairāk »

Štriki

Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Štriki · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ķemeri · Redzēt vairāk »

Ķikuļu Jēkabs

Ķikuļu Jēkabs, arī Ķikuļa Jēkabs (vecajā rakstībā: Ķikul Jēkobs, 1740—1777) bija Vidzemes latviešu audējs, ievērojams hernhūtietis, latviešu valodā pirmo zināmo laicīga satura dzejoļu autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ķikuļu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Žanis Spure

Žanis Spure (—, segvārds — Lapa) bija PSRS slepeno dienestu darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Žanis Spure · Redzēt vairāk »

Ērģemes draudzes novads

Ērģemes draudzes novads (1793. gada karte). Ērģemes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērģemes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ērgļu muiža

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērgļu muiža · Redzēt vairāk »

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ēvalds Ezerietis

Ēvalds Ezerietis (dzimis, miris) bija latviešu ķirurgs, viens no sirds ķirurģijas pamatlicējiem Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ēvalds Ezerietis · Redzēt vairāk »

Ēveles draudzes novads

Ēveles draudzes novads (1793. gada karte). Ēveles draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ēveles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ādažu-Carnikavas draudzes novads

Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādažu-Carnikavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ādams Ārgals

Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādams Ārgals · Redzēt vairāk »

Ādams Jende

Ādams Jende (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, mācību un bērnu grāmatu autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādams Jende · Redzēt vairāk »

Ādams Ore

Ādams Ore (1855-1927) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ērģeļu virtuozs un komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādams Ore · Redzēt vairāk »

Ādams Plāters

Ādams Plāters (1790—1862) bija Latgales muižnieks, arheologs un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādams Plāters · Redzēt vairāk »

Ādolfs Erss

Ādolfs Erss (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādolfs Erss · Redzēt vairāk »

Ādolfs Karnups

Ādolfs Karnups (1904—1973) bija latviešu etnogrāfs, arheologs un medicīnas vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādolfs Karnups · Redzēt vairāk »

Ādolfs Osvalds Plamšs

Ādolfs Osvalds Plamšs (dzimis, miris 1939. gada februārī) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādolfs Osvalds Plamšs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Āraišu draudzes novads

Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Āraišu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ārends Berholcs

Ārends Berholcs (kopš 1876. gada - Ārends fon Berholcs) (dzimis, Rīgā, Livonijas guberņā, Krievijas Impērijā, miris, Majorenhofā, Livonijas guberņā, Krievijas Impērijā) bija vācbaltu izcelsmes jurists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ārends Berholcs · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Bergmanis

Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)

Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)

Baltazars fon Kampenhauzens. Baltazars fon Kampenhauzens (Lenču muiža —, Pēterburga) bija vācbaltiešu cilmes ģeogrāfs un valstsvīrs, Krievijas Impērijas medicīniskās pārvaldes direktors (1800).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823) · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas ģenerālgubernatori

Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »

Baltijas Olimpiskā komiteja

1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltkrievijas guberņa · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Bīriņu muiža

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »

Bērzaunes draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Bebru Kartupeļu dumpis

Jaunbebru kartupeļu dumpja piemiņas vieta — Sarkanais šķūnis Bebru Kartupeļu dumpis bija klaušu laiku latviešu zemnieku nemieri, kas norisinājās 1841.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bebru Kartupeļu dumpis · Redzēt vairāk »

Benjamins fon Bergmanis

Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis jeb Benjamiņš Bergmanis (1772–1856) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks un valodnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Benjamins fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Bergi

Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bergi · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bernhards Borherts

Bernhards Kristians Kārlis Borherts (1862—1945) bija vācbaltiešu gleznotājs un ilustrators, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bernhards Borherts · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Bernhards Frīdrihs Bērenss

Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795–1863) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bernhards Frīdrihs Bērenss · Redzēt vairāk »

Bernhards Zutis

Bernhards Aleksandrs Zutis (dzimis Valkā (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris Ņujorkā) bija sabiedriskais darbinieks, farmaceits un mecenāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bernhards Zutis · Redzēt vairāk »

Berta Rūmniece

Berta Rūmniece (dzimusi Mihelsone, mirusi) bija latviešu aktrise.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Berta Rūmniece · Redzēt vairāk »

Biķernieku draudzes novads

Biķernieku draudzes novads (1791. gada karte). Biķera draudzes baznīca (2012). Siltumnīcas pie agrākās Franka jeb Kaula muižas (tagadējā Biķernieku ielā Rīgā). Biķernieku draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Biķernieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Birzgales pagasts

Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Birzgales pagasts · Redzēt vairāk »

Boriss Švānebahs

Boriss (Bernhards) Švānebahs (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Boriss Švānebahs · Redzēt vairāk »

Boriss Henrihsons

Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Boriss Henrihsons · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Botānika · Redzēt vairāk »

Brāļu draudze

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — B

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "B".

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brīvmūrnieku uzskaitījums — B · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — G

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "G".

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brīvmūrnieku uzskaitījums — G · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — J

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "J".

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brīvmūrnieku uzskaitījums — J · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Bruno Jirgensons

Bruno Jirgensons (dzimis, miris) bija latviešu bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bruno Jirgensons · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Burhards fon Etingens

Burhards fon Etingens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes zirgkopības speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burhards fon Etingens · Redzēt vairāk »

Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls

Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »

Burhards Zīlmanis

Burhards Georgs Zīlmanis (dzimis, miris) bija Straupē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burhards Zīlmanis · Redzēt vairāk »

Burkards Dzenis

Burkards Dzenis (—) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burkards Dzenis · Redzēt vairāk »

Burtnieku draudzes novads

Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu draudzes novads

Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »

Cesvaines draudzes novads

Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daile (kinoteātris)

Kinoteātra logo Kinoteātris "Daile" bija platekrāna kinoteātris, kas tika atklāts 1936.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daile (kinoteātris) · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Dāvids Cimze

Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »

Dāvids Golts

via.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »

Dāvids Rudzītis

Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »

Dūres pagasts

Dūres pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dūres pagasts · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Dienas Lapa

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »

Dikļu draudzes novads

Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dionīsijs Gotfrīds Krons

Dionīsijs Gotfrīds Krons (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, vācu tautības latviešu rakstnieks, tulkotājs, viens no Latviešu literārās biedrības dibinātājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dionīsijs Gotfrīds Krons · Redzēt vairāk »

Doku Atis

Doku Atis (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Doku Atis · Redzēt vairāk »

Doles draudzes novads

Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Doles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Draudzes skolas

Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »

Drustu pagasts

Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Drustu pagasts · Redzēt vairāk »

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45

Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45, Rīgā, Āgenskalnā, ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45 · Redzēt vairāk »

Dzērbenes—Drustu draudzes novads

Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava

Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Eberhards Zāvari

Eberhards Zāvari (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eberhards Zāvari · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Edgars Frīzendorfs

Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs (1881—1945) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Latvijā, projektējot jūgendstila ēkas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edgars Frīzendorfs · Redzēt vairāk »

Edgars Hasmanis

Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edgars Hasmanis · Redzēt vairāk »

Edgars Krieviņš

Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884—1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932—1935), Austrijā (1933—1935), Nīderlandē (1933—1935), Igaunijā (1935—1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938—1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edgars Krieviņš · Redzēt vairāk »

Edgars Rihters

Edgars Rihters (1887. gada 6. jūnijs Rīga — 1931. gada 16. marts Rīga) bija latviešu riteņbraucējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edgars Rihters · Redzēt vairāk »

Edmunds fon Trompovskis

Edmunds fon Trompovskis (1851—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes arhitekts un inženieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edmunds fon Trompovskis · Redzēt vairāk »

Edmunds Vrēdens

Edmunds Kārlis Vrēdens (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu ekonomists, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edmunds Vrēdens · Redzēt vairāk »

Eduards Šīrons

Eduards Šīrons (1893-1964) bija latviešu tautsaimnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Šīrons · Redzēt vairāk »

Eduards Šturms

Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Šturms · Redzēt vairāk »

Eduards Bērziņš

Eduards Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Bērziņš · Redzēt vairāk »

Eduards Cālītis

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Eduards Cālītis (vecajā rakstībā Eduards Zahlitis, 1881—1947) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Cālītis · Redzēt vairāk »

Eduards Eliass

Eduards Eliass (1893—1978) bija Latvijas Komunistiskās partijas biedrs no 1919.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Eliass · Redzēt vairāk »

Eduards Erdmanis

Eduards Erdmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Erdmanis · Redzēt vairāk »

Eduards fon Bergmanis

Eduards Liboriuss Firhtegots fon Bergmanis (1852–1900) bija vācbaltiešu izcelsmes Rūjienas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Eduards Gartjē

Eduards Gartjē, pareizāk, Eduards Hartje (1872-1959) bija vācbaltiešu izcelsmes pediatrs, Petrogradas Psihoneiroloģiskā institūta Bērnu katedras profesors (1914-1921), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Gartjē · Redzēt vairāk »

Eduards Gešels

Eduards Harijs Herberts Gešels (dzimis (pēc vecā stila —)Rīgas Doma ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1902.g. - Nr.140, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas vācbaltu izcelsmes daiļslidotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Gešels · Redzēt vairāk »

Eduards Grantskalns

Eduards Grantskalns (1881—1964) bija latviešu lauksaimnieks un politiķis, Rīgas piensaimniecības valdes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības (1922—1934).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Grantskalns · Redzēt vairāk »

Eduards Laursons

Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »

Eduards Leitmanis

Eduards Leitmanis (1899—1971) bija latviešu inženieris un padomju sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Leitmanis · Redzēt vairāk »

Eduards Miķelsons

Eduards Miķelsons (1896—1969) bija latviešu operdziedātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Miķelsons · Redzēt vairāk »

Eduards Pavasars

Eduards Pavasars (1861—1931) bija latviešu luterāņu mācītājs Valmierā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Pavasars · Redzēt vairāk »

Eduards Prāmnieks

Eduards Prāmnieks (dzimis, miris) latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Prāmnieks · Redzēt vairāk »

Eduards Rūdolfs fon Tranzē

Eduards Rūdolfs fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, Рудо́льф Рудо́льфович фон-Транзеге, 1858—1928) bija vācbaltiešu jurists, Ērgļu pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Rūdolfs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Eduards Reiziņš

Eduards Reiziņš (dzimis, miris) bija latviešu biologs, Ņižņijnovgorodas universitātes zooloģijas muzeja pirmais direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Reiziņš · Redzēt vairāk »

Eduards Stīpnieks

Eduards Stīpnieks (1902-1983) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Stīpnieks · Redzēt vairāk »

Eduards Traubergs

Eduards Traubergs (1883—1967) bija latviešu jurists un uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Traubergs · Redzēt vairāk »

Eduards Vītols

Eduards Kārlis Vītols (dzimis, miris) bija latviešu mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī Kuzņecova un porcelāna fabriku traukiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Vītols · Redzēt vairāk »

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »

Eduards Volters

Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Volters · Redzēt vairāk »

Eduards Zariņš

Eduards Otto Zariņš (1876-1947) bija latviešu farmaceits, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes un Veterinārmedicīnas fakultātes pirmais dekāns (1919-1920), profesors (1919), farmācijas goda doktors (1929).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards Zariņš · Redzēt vairāk »

Edvards Kalniņš

Edvards Kalniņš (1869-1949) bija latviešu ārsts neirologs un psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1928-1939), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1928-1930).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edvards Kalniņš · Redzēt vairāk »

Edvards Liedskalniņš

Edvards Liedskalniņš (dzimis Stāmerienas pagastā, miris vai pēc citiem avotiem Maiami, ASV) bija latviešu tēlnieks amatieris, kurš vienatnē un slepenībā izveidoja Koraļļu pili Floridā, ASV.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edvards Liedskalniņš · Redzēt vairāk »

Edvards Treimanis-Zvārgulis

Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis; 1866—1950) bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edvards Treimanis-Zvārgulis · Redzēt vairāk »

Edvīns Aleksandrs Mednis

Edvīns Aleksandrs Mednis (1897-1967) bija Latviešu strēlnieku un Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edvīns Aleksandrs Mednis · Redzēt vairāk »

Edvīns Bitte

Edvīns Bitte (1897—1924) bija latviešu kara lidotājs, kapteinis, Latvijas Kara aviācijas skolas pilotu nodaļas priekšnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Edvīns Bitte · Redzēt vairāk »

Egons Žiglevics

Egons Žiglevics (1909—1943) bija latviešu rēderis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Egons Žiglevics · Redzēt vairāk »

Eižens Švarcs

Eižens Vilhelms Švarcs (1871—1940) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eižens Švarcs · Redzēt vairāk »

Eižens Bergs

Eižens Bergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eižens Bergs · Redzēt vairāk »

Eižens Finks

Eižens Finks (1885—1958) bija fotogrāfs un gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eižens Finks · Redzēt vairāk »

Eižens Leimanis

Eižens Leimanis (1905-1992) bija latviešu matemātiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eižens Leimanis · Redzēt vairāk »

Eižens Zemmers

Eižens Nikolajs Zemmers (1843—1906) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eižens Zemmers · Redzēt vairāk »

Elīze Junga-Štillinga

Elīze Junga-Štillinga (1829—1904) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas privātās mākslas skolas direktore.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Elīze Junga-Štillinga · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Elvīra Šnore

Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »

Emīls Lencs

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »

Emma Asona

Emma Asona Emma Asona ( —) bija Igaunijas politiķe, sociāldemokrāte.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Emma Asona · Redzēt vairāk »

Emma Liekne

Emma Liekne jeb Emma Vitenberga-Liekne (dzimusi, mirusi) bija latviešu skolotāja, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940—1941).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Emma Liekne · Redzēt vairāk »

Erhards Bricke

Erhards Bricke (1877–1953) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas, vēlāk PSRS ķīmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Erhards Bricke · Redzēt vairāk »

Erhards Deblers

Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Erhards Deblers · Redzēt vairāk »

Ernests Švehs

Ernests Aleksandrs Švehs (Ernst Alexander Schwech, 1819–1898) bija vācbaltiešu izcelsmes Rūjienas skolotājs, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Švehs · Redzēt vairāk »

Ernests Birkhāns

Ernests Birkhāns (dzimis, miris) bija Latvijas ekonomists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Birkhāns · Redzēt vairāk »

Ernests Blanks

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »

Ernests Blese

Ernests Blese (1892—1964) bija latviešu valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928—1944), Germersheimas Universitātes profesors (1947—1964).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Blese · Redzēt vairāk »

Ernests Brože

Ernests Brože (dzimis 1898. gada 9. novembrī Bauņu pagastā, miris 1994. gada 2. februārī Silverspringsā, Mērilendā, ASV) bija latviešu inženieris un uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Brože · Redzēt vairāk »

Ernests Burtnieks

Ernests Burtnieks (dzimis, miris) bija latviešu ārsts-ftiziatrs, Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) pirmais rektors (1950—1958).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Burtnieks · Redzēt vairāk »

Ernests Kreišmanis

Ernests Kreišmanis (1890—1965) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Kreišmanis · Redzēt vairāk »

Ernests Paukuls

Ernests Paukuls (1872-1941) bija latviešu veterinārārsts un patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Paukuls · Redzēt vairāk »

Ernests Putniņš

Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Bergmanis

Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts Grāvītis

Ernsts Grāvītis, pilnajā vārdā Ernsts Jermolajs Grāvītis (dzimis, miris) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, pirmais latvietis tautskolu inspektors Vidzemē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernsts Grāvītis · Redzēt vairāk »

Ernsts Peders

Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ernsts Peders · Redzēt vairāk »

Ervins Gross

Ervins Gross (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs, Latviešu literārās biedrības biedrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ervins Gross · Redzēt vairāk »

Ervins Volfeils

Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (—) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ervins Volfeils · Redzēt vairāk »

Esenberģu Jānis

Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862—1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Esenberģu Jānis · Redzēt vairāk »

Eva Borherte-Šveinfurte

Eva Margarete Borherte-Šveinfurte (1878—1964) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētāja.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eva Borherte-Šveinfurte · Redzēt vairāk »

Fabiāns fon Belinshauzens

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »

Fēlikss Kerstens

Fēlikss Kerstens (dzimis, miris) bija Tartu dzimis vācbaltiešu izcelsmes masieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fēlikss Kerstens · Redzēt vairāk »

Fēlikss Vrēdens

Fēlikss Eduards Vrēdens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ķīmiķis, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fēlikss Vrēdens · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Ferdinands Valters

Karls Ferdinands Maksimiliāns Antons Valters (1801—1869) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Vidzemes skolotāju semināra dibinātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ferdinands Valters · Redzēt vairāk »

Fjodors Ņikonovičs

Fjodors Ņikonovičs (1854—1911) bija pareizticīgo prāvests (protojerejs), Ludzas pareizticīgo baznīcas pārzinis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fjodors Ņikonovičs · Redzēt vairāk »

Fon Belovi

Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fon Belovi · Redzēt vairāk »

Francis Balodis

Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Francis Balodis · Redzēt vairāk »

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis (dzimis, miris) bija Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis · Redzēt vairāk »

Francs Johans Nerlings

Francs Johans Nerlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Francs Johans Nerlings · Redzēt vairāk »

Franks Tīss

Franks Teodors Tīss (1890—1977) bija Vidzemes guberņā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Franks Tīss · Redzēt vairāk »

Frīdis Zālītis

Latvijas vēsture pamatskolai. Frīdis Zālītis (1887–1944) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdis Zālītis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Akels

Frīdrihs Kārlis Akels (1871—1941) bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas ārlietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1924), diplomāts un Igaunijas pārstāvis Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (1927–1932).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Akels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Žiglevics

Frīdrihs Žiglevics (1883—1941) bija latviešu rēderis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Žiglevics · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Canders

Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Dāvids Lencs

Frīdrihs Dāvids Lencs (dzimis pirms, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelmes mācītājs un literāts, Tartu universitātes igauņu un somu valodas pasniedzējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Bergs

Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (1794-1874) bija vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis, Sangastes, Beļavas muižas (Kortenhof) un vairāku citu muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs fon Bergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Lēviss of Menārs

Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Meijendorfs

Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Siverss

Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Tranzē

Kārlis Frīdrihs Ēriks fon Tranzē (Carl Friedrich Erich von Transehe, 1802—1868) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Fromholds Martenss

Frīdrihs Fromholds Martenss (1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Fromholds Martenss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kalniņš

Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Linde

Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Linde · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Parots

Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Parots · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Puriņš

Frīdrihs Puriņš (1893—1941) bija latviešu strēlnieks, vēlāk robežsargs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Puriņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Skujiņš

Frīdrihs Kārlis Skujiņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Latvijas Tiesu pils būvmeta autors (uzcelta 1936—1938) un PSRS vēstniecības ēkas Berlīnē projekta projekts (1948—1951).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Skujiņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Dzirne

Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835—1872) bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs, skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Vilhelms Dzirne · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms fon Taube

Frīdrihs Vilhelms fon Taube (dzimis, miris) bija Vidzemes muižnieks un landrāts, Mālpils muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Vilhelms fon Taube · Redzēt vairāk »

Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »

Fridrihs Rubenis

Fridrihs Rubenis (1902-1945) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fridrihs Rubenis · Redzēt vairāk »

Gaujienas draudzes novads

Gaujienas draudzes novads (1793. gada karte). Gaujienas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gaujienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Georgijs Baklanovs

Georgijs Baklanovs (dzimis kā Alfons Georgs Baķis, miris) bija Rīgā dzimis Krievijas operdziedātājs - baritons.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgijs Baklanovs · Redzēt vairāk »

Georgs Šeibelis

Georgs Šeibelis (1913—1970) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Šeibelis · Redzēt vairāk »

Georgs fon Meijendorfs

Georgs fon Meijendorfs (1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Georgs Karlsons

Georgs (Juris) Kārlis Reinholds Karlsons (dzimis Adulienas pagastā; miris Berlīnē) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Karlsons · Redzēt vairāk »

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters (dzimis, miris) bija Lazdonā dzimis Igaunijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters · Redzēt vairāk »

Georgs Ludvigs Kolinss

Georgs Ludvigs Kolinss (1763—1814) bija Rīgas reformātu draudzes mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Ludvigs Kolinss · Redzēt vairāk »

Georgs Mihaels Tēlemanis

1812. gadā Rīgā izdotais G. M. Tēlemaņa korāļu krājums Georgs Mihaels Tēlemanis (1748—1831) bija vācu apgaismības perioda komponists, Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktors (kantors) un Rīgas Doma ērģelnieks (1773—1828).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Mihaels Tēlemanis · Redzēt vairāk »

Georgs Veinblūms

Georgs Veinblūms (dzimis, miris) bija Jaunkalsnavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu inženieris, kuģubūvētājs un pasniedzējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Georgs Veinblūms · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Mende

Gerhards Romāns fon Mende (dzimis, miris), bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu orientālists un turkologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gerhards fon Mende · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Tīzenhauzens

Gerhards fon Tīzenhauzens (1878—1917) bija vācbaltiešu arhitekts, viens no Mežaparka apbūves projekta autoriem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gerhards fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »

Gerhards Rokss

Gerhards Gotfrīds Rokss (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu medicīnas zinātnieks, tiesu medicīnas eksperts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gerhards Rokss · Redzēt vairāk »

Gogoļa iela

Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gogoļa iela · Redzēt vairāk »

Gostiņi

Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gostiņi · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gregors fon Bergs

Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »

Gulbenes draudzes novads

Gulbenes luterāņu baznīca (2011). Gulbenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gulbenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gustavs Šķilters

Gustavs Šķilters (1874—1954) bija latviešu tēlnieks, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905―1918) un Latvijas Mākslas akadēmijas docents (1924―1932).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Šķilters · Redzēt vairāk »

Gustavs Ērenpreiss

Gustavs Ērenpreiss (dzimis Mazsalacā, miris 1956. gadā) bija latviešu velosipēdu izgatavotājs, uzņēmējs, izveidojis un vadījis lielāko velosipēdu ražotni Baltijas valstīs — „Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabriku”.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Ērenpreiss · Redzēt vairāk »

Gustavs Boķis

Gustavs Boķis (1896—1938) bija padomju militārais darbinieks, divīzijas komandieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Boķis · Redzēt vairāk »

Gustavs fon Bergmanis

Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Gustavs Francis

Gustavs Francis (1864—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, vēlāk 8.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Francis · Redzēt vairāk »

Gustavs Kīzerickis

Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Praudiņš

Gustavs Praudiņš (1899—1965) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Praudiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinholds fon Klots

Gustavs Reinholds fon Klots (arī von Klodt); dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Reinholds fon Klots · Redzēt vairāk »

Gustavs Turss

Gustavs Turss (Tūrs) ( —) bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps no 1948.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Turss · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)

Hamilkārs Eižens Magnuss fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hamilkārs Felkerzāms (politiķis) · Redzēt vairāk »

Hamilkārs fon Felkerzāms

Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hamilkārs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Hanss fon Krannhalss

Hanss fon Krannhalss (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu vēsturnieks, tulks, rakstnieks un grafiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hanss fon Krannhalss · Redzēt vairāk »

Hanss fon Rozens

Johans "Hanss" Oto fon Rozens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hanss fon Rozens · Redzēt vairāk »

Hanss fon Volfs

Hanss fon Volfs Kubaņas kazaku brigādes komandiera tērpā. Hanss fon Volfs (1903 — 1944) bija Tīnūžos dzimis Vērmahta virsnieks Otrā pasaules kara laikā, 4.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hanss fon Volfs · Redzēt vairāk »

Hanss Kalms

Hanss Kalms (Hans Kalm, —) bija igauņu pulkvedis, brīvprātīgo somu pulka Ziemeļu zēni komandieris Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hanss Kalms · Redzēt vairāk »

Hanss Rimša

Hanss Gustavs fon Rimša (1899—1987) bija vācbaltiešu publicists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hanss Rimša · Redzēt vairāk »

Haralds Biezais

Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Haralds Biezais · Redzēt vairāk »

Haralds Blaus

Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Haralds Blaus · Redzēt vairāk »

Haralds Jūliuss Bose

Haralds Jūliuss fon Bose (1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Haralds Jūliuss Bose · Redzēt vairāk »

Haralds Lūkins

Haralds Lūkins (1906—1991) bija latviešu ārsts fitoterapeits un Austrumu medicīnas speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Haralds Lūkins · Redzēt vairāk »

Haralds Loudons

Haralds Georgs Gideons fon Loudons (dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Haralds Loudons · Redzēt vairāk »

Harijs Moora

Harijs Moora -->(1900—1968) bija igauņu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Harijs Moora · Redzēt vairāk »

Harijs Plūcis

Harijs Plūcis (dzimis, miris) bija latviešu baletdejotājs un baleta pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Harijs Plūcis · Redzēt vairāk »

Heincs Erhards

Heincs Erhards (1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heincs Erhards · Redzēt vairāk »

Heincs Pīrangs

Heincs Pīrangs (vācu: Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) jeb Heinrihs Gerhards Pīrangs bija latviešu cilmes vācbaltu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heincs Pīrangs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Andreass Konciuss

Heinrihs Andreass Konciuss (dzimis 1708. gadā, miris 1792. vai 1795. gadā) bija vācu ērģeļbūvnieks, kurš lielu daļu no mūža darbojās Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Andreass Konciuss · Redzēt vairāk »

Heinrihs Bose

Heinrihs Bose (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Bose · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štorhs

Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs fon Štorhs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Heinrihs Georgs fon Jannavs

Heinrihs Georgs fon Jannavs (Heinrich Georg von Jannau, dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs Vidzemes guberņas igauņu daļā, literāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Georgs fon Jannavs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Johans fon Jannavs

Laiuses baznīca. Heinrihs Johans fon Jannavs (1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Johans fon Jannavs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs

Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs (1843—1897) bija vācbaltu muižnieks, Vecgulbenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Kupfers

Heinrihs Kristiāns Gustavs Kupfers (dzimis, miris) bija Mazirbē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Kupfers · Redzēt vairāk »

Heinrihs Skuja

Heinrihs Leonhards Skuja (1892 - 1972) bija latviešu biologs, algologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Heinrihs Skuja · Redzēt vairāk »

Helmers Pavasars

Helmers Pavasars (1903-1998) bija latviešu ērģelnieks, komponists, vijolnieks, publicists, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Helmers Pavasars · Redzēt vairāk »

Henrijs Simsons

Henrijs Simsons (1886—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Henrijs Simsons · Redzēt vairāk »

Herberts Bērtulsons

Herberts Bērtulsons bija latviešu kalnu slēpotājs un Latvijas Politiskās policijas darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Herberts Bērtulsons · Redzēt vairāk »

Herberts Līkums

Herberts Līkums (1902—1980) bija latviešu mākslinieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Herberts Līkums · Redzēt vairāk »

Herberts Zommers

Herberts Zommers (dzimis, miris) bija latviešu aktieris un režisors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Herberts Zommers · Redzēt vairāk »

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »

Hermanis Albats

Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »

Hermanis Asars

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Asars · Redzēt vairāk »

Hermanis Bergengrūens

Hermanis Bergengrūens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Bergengrūens · Redzēt vairāk »

Hermanis Eduards Hartmanis

Hermanis Eduards Hartmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Eduards Hartmanis · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Keizerlings

Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Hermanis Hildebrands

Hermanis Konstantīns Hildebrands (Hermann Konstantin Hildebrand, 1871—1928) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Hildebrands · Redzēt vairāk »

Hermanis Kreicers (rakstnieks)

Mārtiņš Hermanis Kreicers (1895-1978) bija latviešu pedagogs un rakstnieks, Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks un Rīgas Izglītības valdes Skolu inspekcijas daļas vadītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Kreicers (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Hermanis Treijs

Johans Hermanis Treijs (1794–1849,, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hermanis Treijs · Redzēt vairāk »

Hilda Vīka

Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hilda Vīka · Redzēt vairāk »

Hugo Dzelzītis

Hugo Dzelzītis (1888—1943) bija latviešu finansists un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hugo Dzelzītis · Redzēt vairāk »

Hugo Riekstiņš

Hugo Riekstiņš (1904-1998) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hugo Riekstiņš · Redzēt vairāk »

Hugo Teodors Krūmiņš

Hugo Teodors Krūmiņš (dzimis Vitrupes pagastā, Vecmelbāržos, miris Ņujorkā, apbedīts Latvijā, Liepupes kapos) bija latviešu dramaturgs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Hugo Teodors Krūmiņš · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsala (''Hilchensholm'') 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē. Iļķēnsalas muiža bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Iļķēnsalas muiža · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Atmodas laiks

Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas latvieši

Igaunijas latvieši ir Igaunijā dzīvojošā latviešu mazākumtautība.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas latvieši · Redzēt vairāk »

Igaunijas Laucinieku savienība

Igaunijas Laucinieku savienība (EMRL jeb EML; saukta arī par Maaliit — "Zemes savienība") bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas Laucinieku savienība · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas Zemes padome

Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »

Ikšķiles—Salaspils draudzes novads

Ikšķiles un Salaspils draudzes novadi (1791. gada karte). Ikšķiles baznīca 18. gadsimtā. Salaspils luterāņu baznīca (pēc 1931). Ikšķiles—Salaspils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ikšķiles—Salaspils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Imants Sudmalis

Imants Sudmalis (dzimis, miris) bija latviešu padomju komunists, partizāns un pagrīdnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Imants Sudmalis · Redzēt vairāk »

Indriķis Blankenburgs

Indriķis Teodors Blankenburgs (1887—1944) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Indriķis Blankenburgs · Redzēt vairāk »

Indriķis Jurko

Indriķis Jurko, arī Heinrihs Jurko (1893—1971) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Indriķis Jurko · Redzēt vairāk »

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »

Indriķis Zvejnieks

Indriķis Zvejnieks (dzimis, miris) bija latviešu revolucionārs un Padomju Krievijas 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Indriķis Zvejnieks · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Irma Stubava

Irma Irīna Stubava jeb Irīna Stubaus (1908—1999) bija latviešu aktrise un politieslodzītā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Irma Stubava · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Iskolats · Redzēt vairāk »

Ivande Kaija

Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »

Ivans Krilovs

Ivans Krilovs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis, bibliotekārs un rakstnieks, izcilākais fabulists krievu literatūrā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ivans Krilovs · Redzēt vairāk »

Ivars Smilga

Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »

Jakobs Hurts

Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jakobs Hurts · Redzēt vairāk »

Jakobs Johans fon Zīverss

Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jaunpils (Zaubes) draudzes novads

Jaunpils (kartē ''Jürgensburg'', mūsdienu Zaube) draudzes novads (1791. gada karte) Jaunpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpils (Zaubes) draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jānis Alfrēds Kukurs

Jānis Alfrēds Kukurs (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Alfrēds Kukurs · Redzēt vairāk »

Jānis Ampermanis

Jānis Ampermanis (1889—1942) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ampermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Apeters

Jānis Apeters (1890—1938) bija latviešu izcelsmes padomju čekists, represīvo organizāciju darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Apeters · Redzēt vairāk »

Jānis Apsītis

Jānis Apsītis (1886—1952) bija latviešu agronoms, augsnes un laukkopības zinātnes pamatilcējs Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Apsītis · Redzēt vairāk »

Jānis Asars (rakstnieks)

Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Asars (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Ķepītis

Jānis Ķepītis (1908—1989) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ķepītis · Redzēt vairāk »

Jānis Čoke

Jānis Čoke (dzimis 1878. gada 24. septembrī, miris 1910. gada 9. jūnijā), segvārds Brašais, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Čoke · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (senators)

Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Balodis (senators) · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (TP loceklis)

Jānis Alfrēds Bērziņš (1894 — 1949) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Bērziņš (TP loceklis) · Redzēt vairāk »

Jānis Bergsons

Jānis Arnolds Bergsons (1881—1960) bija latviešu uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Bergsons · Redzēt vairāk »

Jānis Bumbiers

Jānis Bumbiers (1890—1968) bija latviešu čekists, vēlāk ekonomists un padomju sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Bumbiers · Redzēt vairāk »

Jānis Cīrulis

Jānis Cīrulis (1897-1962) bija latviešu diriģents, komponists, mūzikas pedagogs un kritiķis, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Cīrulis · Redzēt vairāk »

Jānis Celms

Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Celms · Redzēt vairāk »

Jānis Ciemiņš

Jānis Ciemiņš (1906-1956) bija latviešu mediķis, Rīgas apriņķa ārsts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ciemiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Daumanis

Jānis Daumanis (1884—1936), vēlāk Juris Gavens bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Daumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Drēziņš

Jānis Drēziņš (dzimis kā Jānis Reiks (Reich), miris) bija tālbraucējs kapteinis un vēsturē ilggadējākais Daugavgrīvas un Rīgas bāku sistēmas vadītājs, tajā skaitā visu pirmskara neatkarīgās Latvijas laiku.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Drēziņš · Redzēt vairāk »

Jānis Dzirne

Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne ( — 1938?) bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Dzirne · Redzēt vairāk »

Jānis Ezeriņš (rakstnieks)

Jānis Ezeriņš (dzimis Biksēres pagasta Kārzdabas "Beiros" (tagad Cesvaines pagasts), miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ezeriņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Fogelis

Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »

Jānis Francis

Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Francis · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Garklāvs

Jānis Garklāvs (arhibīskaps Joans, Архиепископ Иоанн) (1898-1982) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskaps no 1943.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Garklāvs · Redzēt vairāk »

Jānis Gūters

Jānis Gūters, arī Johanness Guters (1882—1962) bija latviešu izcelsmes Vācijas aktieris, kinorežisors un scenārists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Gūters · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Gregors

Jānis Gregors (dzimis, miris) bija virsleitnants, 5.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Gregors · Redzēt vairāk »

Jānis Gustsons

Jānis Gustsons (1906—1991) bija Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Meža rūpniecības tautas komisārs, tad Mežrūpniecības ministrs (1940—1949).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Gustsons · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunzems

Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Jaunzems · Redzēt vairāk »

Jānis Jēgermanis

Jānis Jēgermanis (1895—1968) bija latviešu ķirurgs, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ķirurgiskās nodaļas vadītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Jēgermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Judiņš

Jānis Judiņš (—) bija padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Judiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Jurgens

Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Jurgens · Redzēt vairāk »

Jānis Kalacis

Jānis Kalacis vai Jānis Kalacs (1868-1947) bija latviešu jurists, Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs (no 1927), Tiesu palātas tiesnesis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Kalacis · Redzēt vairāk »

Jānis Kalniņš (komponists)

Jānis Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Kārkliņš (dzejnieks)

Jānis Kārkliņš (1891-1975) bija latviešu dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Kārkliņš (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Krauze

Jānis Krauze (dzimis, miris) bija latviešu svarcēlājs, pirmais latvietis - pasaules rekordists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Krauze · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Kroders

Jānis Kroders (1860—1938) bija latviešu skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Kroders · Redzēt vairāk »

Jānis Kronītis

Jānis Kronītis (1905—1996) bija latviešu mežkopis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Kronītis · Redzēt vairāk »

Jānis Lakše-Lasmanis

Jānis Lakše-Lasmanis (1851—1885) bija latviešu grafiķis, zīmēšanas skolas pamatlicējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Lakše-Lasmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Lapiņš

Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Larri

Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Larri · Redzēt vairāk »

Jānis Lībietis (ārsts)

Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Lībietis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Līcis

Jānis Līcis (dzimis, miris) bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Aderkašu draudzes mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Līcis · Redzēt vairāk »

Jānis Līdums

Jānis Līdums (dzimis 1907. gada 11. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu SS brīvprātīgo leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Līdums · Redzēt vairāk »

Jānis Lūsis (zoologs)

Jānis Arnolds Lūsis (dzimis, miris) bija latviešu zoologs un ģenētiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Lūsis (zoologs) · Redzēt vairāk »

Jānis Linters

Jānis Linters (1879—1974) bija latviešu elektroinženieris, Pasta un telegrāfa departamenta sakaru tehnikas remonta galveno darbnīcu konsultants, Latvijas Radiofona dibinātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Linters · Redzēt vairāk »

Jānis Mazpolis

Jānis Mazpolis (dzimis 1885. gada 29. septembrī Kosas pagastā, miris 1938. gada 25. augustā Rīgas Jūrmalā) bija latviešu būvinženieris un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Mazpolis · Redzēt vairāk »

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Mediņš · Redzēt vairāk »

Jānis Menska

Jānis Menska, 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona 4.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Menska · Redzēt vairāk »

Jānis Miķelsons

Jānis Miķelsons (1888-1954) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Miķelsons · Redzēt vairāk »

Jānis Misiņš

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Misiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Muncis

Jānis Muncis (1886—1955) bija latviešu scenogrāfs un teātra režisors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Muncis · Redzēt vairāk »

Jānis Neilands

Jānis Neilands (1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Neilands · Redzēt vairāk »

Jānis Norvilis

Jānis Norvilis (1906—1994) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Norvilis · Redzēt vairāk »

Jānis Ozols-Zars

Jānis Ozols (1878-1968), segvārds Zars, bija latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ozols-Zars · Redzēt vairāk »

Jānis Priede

Jānis Priede (1874-1969) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris (1920–1925), Latgales divīzijas (1925), vēlāk Vidzemes divīzijas komandiera palīgs (1925-1931), ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Priede · Redzēt vairāk »

Jānis Priede (aktieris)

Jānis Priede (1897—1948) bija Dailes teātra aktieris, Latgales teātra režisors Rēzeknē (1932—1933).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Priede (aktieris) · Redzēt vairāk »

Jānis Puksis

Jānis Puksis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Puksis · Redzēt vairāk »

Jānis Pupurs

Jānis Pupurs (dzimis, miris) bija Rīgas lielvecākais Kirhenšteina valdības laikā 1940.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Pupurs · Redzēt vairāk »

Jānis Puriņš (kara ārsts)

Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Puriņš (kara ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Puriņš (pulkvedis)

Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Puriņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »

Jānis Rainbergs

Jānis Rainbergs (1901-1944) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, apakšpulkvedis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Rainbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Rūdolfs Mēders

Jānis Rūdolfs Mēders (dzimis Valmieras apriņķī, miris Jēkabpilī) bija teologs un evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Rūdolfs Mēders · Redzēt vairāk »

Jānis Roze

Jānis Roze (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Roze · Redzēt vairāk »

Jānis Ruģēns

Jānis Ruģēns (dzimis Valmieras pagastā, miris Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ruģēns · Redzēt vairāk »

Jānis Ruberts

Jānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis, miris) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Ruberts · Redzēt vairāk »

Jānis Rudzītis (kritiķis)

Jānis Rudzītis (dzimis Bērzaunes pagastā, miris Stokholmā) bija latviešu literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Rudzītis (kritiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »

Jānis Skuja

Jānis Alfrēds Skuja (1886—1983) bija latviešu ārsts fiziologs un atdzejotājs no latīņu valodas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Skuja · Redzēt vairāk »

Jānis Sproģis (arhivārs)

Jānis (Ivans) Sproģis (dzimis, miris) bija Aizkraukles novadā dzimis latviešu izcelsmes Krievijas vēsturnieks, arheogrāfs, etnogrāfs un bibliogrāfs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Sproģis (arhivārs) · Redzēt vairāk »

Jānis Staņislavs Roze

Jānis Staņislavs Roze (dzimis 1823. gada 3. aprīlī Kocēnu pagastā, miris 1897. gada 30. novembrī Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Staņislavs Roze · Redzēt vairāk »

Jānis Straume (komponists)

Jānis Straume (1861-1929) bija latviešu komponists, rakstnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Straume (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Tirzītis

Jānis Tirzītis (1896-1951) bija latviešu virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Tirzītis · Redzēt vairāk »

Jānis Turss

Jānis Turss (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, mūzikas pedagogs un diriģents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Turss · Redzēt vairāk »

Jānis Veikins

Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Veikins · Redzēt vairāk »

Jānis Vilhelms

Jānis Vilhelms (1903-1990) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, snaiperis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Vilhelms · Redzēt vairāk »

Jānis Zalcmanis

Jānis Zalcmanis (1887-1971) bija latviešu rēderis, Latvijas kuģniecības sabiedrības "J.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Zalcmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis (komponists)

Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija latviešu komponists un viens no ievērojamākajiem 1920.-1930.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Zālītis (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis (virsnieks)

Jānis Zālītis (1897—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jānis Zālītis (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jāns Sarvs

Jāns Sarvs (dzimis, miris) bija igauņu matemātiķis, Tartu Universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jāns Sarvs · Redzēt vairāk »

Jāns Tenisons

Jāns Tenisons (1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jāns Tenisons · Redzēt vairāk »

Jūlija Hausmane

Jūlija Hausmane (1826—1901) bija vācbaltiešu dzejniece, guvernante un mūzikas skolotāja.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlija Hausmane · Redzēt vairāk »

Jūlija Skaidrīte

Jūlija Skaidrīte (arī Jūlija Vārtiņa; dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlija Skaidrīte · Redzēt vairāk »

Jūlijs Šimanovskis

Jūlijs Šimanovskis (1829–1868) bija vācbaltiešu/poļu izcelsmes Krievijas impērijas ķirurgs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Šimanovskis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Feders

Jūlijs Voldemārs Feders (1838—1909) bija latviešu gleznotājs, spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Feders · Redzēt vairāk »

Jūlijs fon Ekards

Jūlijs fon Ekards (1836—1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jansons

Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Jansons · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jaunkalniņš

Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis Ieriķos, miris Petrogradā) bija latviešu gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs, latviešu ziedu glezniecības skolas iedibinātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Jaunkalniņš · Redzēt vairāk »

Jūlijs Pētersons

Jūlijs Pētersons (1880—1945) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Pētersons · Redzēt vairāk »

Jūlijs Roze

Jūlijs Roze (1892-1972) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Roze · Redzēt vairāk »

Jūlijs Straume

Jūlijs Straume (1874–1970) bija latviešu tekstilmākslinieks un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūlijs Straume · Redzēt vairāk »

Jūliuss fon Vulfs

Jūliuss Voldemārs fon Vulfs (1809-1872) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas pabeidza Gaujienas pilsmuižas būvi.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūliuss fon Vulfs · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis (virsnieks)

Jēkabs Alksnis ( —) bija Krievijas Impērijas apakšvirsnieks, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, viens no PSRS gaisa kara flotes izveidotājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Alksnis (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jēkabs Bukse

Jēkabs Bukse (dzimis (pēc vecā stila —), miris) bija latviešu riteņbraucējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Bukse · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dravnieks

Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Dravnieks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dzenis

Jēkabs Dzenis (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Dzenis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Grots

Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »

Jēkabs Mediņš

Jēkabs Mediņš (1885—1971) bija latviešu mūzikas pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Mediņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Mors

Jēkabs Mors (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu un latviešu izcelsmes pedagogs, slepenpadomnieks un Carskoje Selo ģimnāzijas direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Mors · Redzēt vairāk »

Jēkabs Osis

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Poruks

Jēkabs Poruks (1895-1963) bija latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis, Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940, 1941-1944).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Poruks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Prīmanis

Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Prīmanis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Strazdiņš

Jēkabs Alfrēds Strazdiņš (1905—1958) bija latviešu gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Velme

Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Velme · Redzēt vairāk »

Jēkabs Zvaigznīte

Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »

Jegors Raudseps

Jegors Raudseps (1862—1928) bija igauņu izcelsmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs un kuģu īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jegors Raudseps · Redzēt vairāk »

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Jesaja Berlins

Jesaja Berlins (—) bija Latvijas ebreju izcelsmes Lielbritānijas filozofs un ideju vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jesaja Berlins · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Hēns

Jirgens Arists Bernhards Viktors fon Hēns (Jürgen Arist Bernhard Viktor von Hehn, 1912—1983) bija vācbaltiešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jirgens fon Hēns · Redzēt vairāk »

Jiri Jāksons

Jiri Jāksons ( —), arī Juris Jāksons, bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jiri Jāksons · Redzēt vairāk »

Johaness Lecmanis

Johaness Pēteris Lecmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu / austriešu meteorologs, virpuļviesuļu pētniecības pionieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johaness Lecmanis · Redzēt vairāk »

Johanness Āviks

Johanness Āviks (dzimis 1880. gada 8. decembrī Laimjalā, Sāremā apriņķī, Igaunijā, miris 1973. gada 18. martā Stokholmā, Zviedrijā) bija igauņu valodnieks, kuram bija liela loma igauņu valodas attīstībā un modernizācijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johanness Āviks · Redzēt vairāk »

Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs

Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Johans Eliass Lorencs Šacs

Johans Eliass Lorencs Šacs (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Eliass Lorencs Šacs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Eizens

Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Georgs Eizens · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Ageluts

Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Gotfrīds Ageluts · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs fon Volfs

Johans Gotlībs fon Volfs (1756–1817) bija vācbaltu muižnieks, Vidzemes guberņas landrāts (no 1798).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Gotlībs fon Volfs · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Rozenplenters

Johans Heinrihs Rozenplenters (dzimis, miris) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Heinrihs Rozenplenters · Redzēt vairāk »

Johans Kārlis Ulrihs Bērs

Johans Kārlis Ulrihs Bērs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācu gleznotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Kārlis Ulrihs Bērs · Redzēt vairāk »

Johans Kēlers

Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Kēlers · Redzēt vairāk »

Johans Kristiāns Frīdrihs Morics

Johans Kristiāns Frīdrihs Morics (dzimis, miris) bija Vidzemes mācītājs, Rīgas liceja rektors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Kristiāns Frīdrihs Morics · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Švarcs (ārsts)

Johans Kristofs Švarcs (1809—1859) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Kristofs Švarcs (ārsts) · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Kristofs Švarcs (jurists) · Redzēt vairāk »

Johans Teodors Bērents

Johans Teodors Bērents (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, reliģiskās literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Johans Teodors Bērents · Redzēt vairāk »

Juris Bebris

Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Juris Bebris · Redzēt vairāk »

Juris Caunītis

Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »

Juris Jurjāns (mežradznieks)

Juris Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu mežradznieks, mūzikas pedagogs, komponists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Juris Jurjāns (mežradznieks) · Redzēt vairāk »

Juris Neikens

Juris Neikens (Jurre Netken; 1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Juris Neikens · Redzēt vairāk »

Juris Veide

Juris Georgs Veide (1830—1894) bija latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis un viens no Ainažu jūrskolas dibinātājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Juris Veide · Redzēt vairāk »

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kampenhauzeni

Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks

Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks (dzimšanas dati nezināmi, miris) bija Vidzemes guberņas landmaršals no 1730.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks · Redzēt vairāk »

Katlakalna draudzes novads

Katlakalna draudzes novads (1791. gada karte). Katlakalna draudzes baznīca (2000). Olaines luterāņu baznīca (2016). Katlakalna draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Katlakalna draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kauguru nemieri · Redzēt vairāk »

Kazimirs fon Meijendorfs

Kazimirs fon Meijendorfs (1749—1813) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis (1799), Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kazimirs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Kārels Ēnpalu

Kārels Ēnpalu (1888—1942), līdz vārda maiņai 1935.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārels Ēnpalu · Redzēt vairāk »

Kārlis Abens

Kārlis (Karps) Abens (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis igauņu valodnieks, pedagogs un tulkotājs no latviešu valodas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Abens · Redzēt vairāk »

Kārlis Augusts Zenfs

Kārlis Augusts Zenfs (1770—1838) bija vācu gleznotājs, grafiķis un gravieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Augusts Zenfs · Redzēt vairāk »

Kārlis Šilings

Kārlis Šilings (vai Šillings,; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Šilings · Redzēt vairāk »

Kārlis Širrens (vēsturnieks)

Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Šlavs

Kārlis Lēberehts Eduards Šlavs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Šlavs · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (farmaceits)

Kārlis Ernests Heinrihs Šmits (1822—1894) bija vācbaltu farmaceits.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Šmits (farmaceits) · Redzēt vairāk »

Kārlis Štrāls

Kārlis Štrāls (1880–1970) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Štrāls · Redzēt vairāk »

Kārlis Ābele

Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ābele · Redzēt vairāk »

Kārlis Balodis

Kārlis Balodis ( —) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Balodis · Redzēt vairāk »

Kārlis Baltiņš

Kārlis Baltiņš (1873—1939) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Baltiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Baumanis (komunists)

Kārlis Baumanis (1892—1937) bija latviešu komunists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Baumanis (komunists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Bērenss

Kārlis Bērenss (1725—1789) bija Rīgas tirgotājs un filantrops, Melngalvju brālības loceklis (1751), Lielās ģildes vecākais (1767).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Bērenss · Redzēt vairāk »

Kārlis Blūms

Kārlis Teodors Vilhelms Blūms (dzimis, miris) bija Gārsenē dzimis luterāņu mācītājs un teologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Blūms · Redzēt vairāk »

Kārlis Bojārs

Kārlis Bojārs (1890—1946) bija latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Bojārs · Redzēt vairāk »

Kārlis Bormanis

Kārlis Bormanis (1877-1958) bija latviešu skolotājs, kultūras darbinieks, kordiriģents, mācību grāmatu autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Bormanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Brants

Kārlis Alfrēds Brants bija Latvijas brīvību cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras kavalieris, advokāts un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Brants · Redzēt vairāk »

Kārlis Brencēns

Kārlis Brencēns (—) bija latviešu gleznotājs— akvarelists, stājglezniecības pārstāvis, vitrāžas žanra pamatlicējs, glezniecības tehnikas un vecmeistaru tehnoloģijas pētnieks un pedagogs, viens no 20. gadsimta pirmās puses konsekventākajiem Latvijas tradicionālistiem. Neoklasiskās reakcijas pārstāvis Latvijas mākslas vēsturē. Gleznotāja Eduarda Brencēna brālēns.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Brencēns · Redzēt vairāk »

Kārlis Ducmanis

Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ducmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Eberhards fon Zīverss

Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Eberhards fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Egle

Kārlis Egle (dzimis, miris) bija latviešu bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Egle · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Bahmanis

Kārlis Reinholds fon Bahmanis (dzimis pirms 1720. gada, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālmajors, Ķēču muižas (mūsdienās Cēsu novada Ķēčos) īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis fon Bahmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Bukshēvdens

Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Lēviss of Menārs

Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Zīverss (galminieks)

Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks

Kārlis (Šarls) Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks (Karl (Charles) Friedrich von Transehe-Roseneck, 1802—1868) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Kārlis Frikhofs

Kārlis Frīdrihs Frikhofs ( —) bija igauņu tautības virsnieks, kas dienēja latviešu strēlniekos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Frikhofs · Redzēt vairāk »

Kārlis Gailis (1888—1960)

Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »

Kārlis Georgs fon Zīverss

Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (1814—1879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Kārlis Gotlobs Zontāgs

Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Gotlobs Zontāgs · Redzēt vairāk »

Kārlis Grigaitis

Kārlis Grigaitis (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes zemūdens jūrnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Grigaitis · Redzēt vairāk »

Kārlis Gulbis

Kārlis Gulbis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Gulbis · Redzēt vairāk »

Kārlis Hūns

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Hūns · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Irbītis

Kārlis Irbītis ( —), pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu un to prototipu autors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Irbītis · Redzēt vairāk »

Kārlis Jēkabsons

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Kārlis Jēkabsons (1879–1946) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Jēkabsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Johans Felsko

Kārlis Johans Felsko (1844—1918) bija vācbaltu arhitekts, kas strādāja eklektisma stilā, vēlāk jūgendstilā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Johans Felsko · Redzēt vairāk »

Kārlis Johansons

Kārlis Johansons (dzimis Cēsīs, miris Maskavā) bija latviešu mākslinieks — avangardists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Johansons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kārkliņš

Kārlis Kārkliņš 1907. gadā Kārlis Kārkliņš (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu lauksaimnieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes II sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Krūmiņš (politiķis)

Kārlis Krūmiņš (1905—) bija latviešu zemnieks un komunists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Krūmiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Lībietis

Kārlis Lībietis (1846-1904) bija latviešu ārsts un latviešu valodas medicīnas terminu veidotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Lībietis · Redzēt vairāk »

Kārlis Lēberehts Bekmanis

Kārlis Lēberehts Bekmanis, (Karl (Carl) Leberecht (Lebrecht) Bäckmann, dzimis 1809. gada 16. decembrī Valtermuižā (Waltershof), Talsu apriņķī, Kurzemē - šobrīd Kandava, miris 1879. gadā 17. novembrī Pēterburgā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Lēberehts Bekmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Lejiņš

Kārlis Lejiņš (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Lejiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Moltrehts

Emīls Kārlis Johans Alberts Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Dundagas draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Moltrehts · Redzēt vairāk »

Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)

Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Oskars Kundziņš (teologs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Oto fon Tranzē

Kārlis Oto fon Tranzē-Rozeneks (Carl Otto von Transehe (Roseneck), 1761—1837) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Oto fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozoliņš (jurists)

Kārlis Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ozoliņš (jurists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozols

Kārlis Ozols ( —) bija Latvijas diplomāts, publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ozols · Redzēt vairāk »

Kārlis Pamše

Kārlis Pamše (dzimis Virānes pagastā, miris) bija latviešu aktieris, režisors un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Pamše · Redzēt vairāk »

Kārlis Plaude

Kārlis Plaude (dzimis 1897. gada 15(27). martā, miris 1975. gada 31. decembrī) bija latviešu būvinženieris un zinātnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Plaude · Redzēt vairāk »

Kārlis Plāters

Kārlis Plāters (1899—1949) bija latviešu strēlnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Plāters · Redzēt vairāk »

Kārlis Prauls

Kārlis Prauls (—) bija Aizsargu organizācijas priekšnieks no 1930.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Prauls · Redzēt vairāk »

Kārlis Rabācs

Kārlis Eduards Rabācs (arī Kārlis Rabācis; dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un žurnālists, ASV latviešu laikraksta "Laiks" izveidotājs un galvenais redaktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Rabācs · Redzēt vairāk »

Kārlis Ramats

Kārlis Voldemārs Ramats (1885—1931) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Galvenā štāba operatīvās daļas priekšnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ramats · Redzēt vairāk »

Kārlis Rubis

Kārlis Rubis (1902—1990) bija latviešu arhitekts, Paula Rūdolfa Rubja brāļadēls.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Rubis · Redzēt vairāk »

Kārlis Sebris

Kārlis Sebris (dzimis Sinoles pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Sebris · Redzēt vairāk »

Kārlis Seržants (revolucionārs)

Kārlis Seržants bija latviešu strēlnieks un revolūcionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Seržants (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Strazdiņš

Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Tenters

Kārlis Tenters (1899-1943) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, aviators un ķīmiskais inženieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Tenters · Redzēt vairāk »

Kārlis Teodors Podnieks

Kārlis Teodors Podnieks (1896—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju izlūkdienesta darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Teodors Podnieks · Redzēt vairāk »

Kārlis Vanags

Kārlis Vanags (1883—1942) bija latviešu banku darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Vanags · Redzēt vairāk »

Kārlis Zemmers

Kārlis Zemmers (1837-1867) bija latviešu ārsts, dr.med. (1860).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Zemmers · Redzēt vairāk »

Kihnu

Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kihnu · Redzēt vairāk »

Kisa fon Zīversa

Kisa fon Zīversa (dzimusi, mirusi pēc 1919. gada) bija Cēsīs dzimusi vācbaltiešu izcelsmes vācu mēmā kino aktrise.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kisa fon Zīversa · Redzēt vairāk »

Klāvs Siliņš

Klāvs Siliņš (1904—1984) bija latviešu ģenealogs, latviešu personvārdu un Latvijas meliorācijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Klāvs Siliņš · Redzēt vairāk »

Kokneses draudzes novads

Kokneses draudzes novads (1791. gada karte). Kokneses draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kokneses draudzes novads · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ūders

Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konstantīns Ūders · Redzēt vairāk »

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »

Konstantīns Koniks

1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi. Konstantīns Koniks (1873—1936) bija igauņu ārsts un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konstantīns Koniks · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Konversācijas vārdnīca (1903—1921)

1903.—1921.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Konversācijas vārdnīca (1903—1921) · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas guberņas

Krievijas Impērijas guberņas (1898) Krievijas Impērijas guberņas bija Krievijas Impērijas guberņas, kuras sāka veidot pēc Pētera I administratīvi teritoriālās reformas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Impērijas guberņas · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas Tautu Lielais Austrums

Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »

Krimuldas novads

Krimuldas novads bija 2009.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kristaps Bergs

Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristaps Bergs · Redzēt vairāk »

Kristaps Reinholds Girgensons

Kristaps Reinholds Girgensons (1752—1814) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristaps Reinholds Girgensons · Redzēt vairāk »

Kristaps Salniņš

Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristaps Salniņš · Redzēt vairāk »

Kristians Panders

Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristians Panders · Redzēt vairāk »

Kristiāns Dāvids Lencs

Kristiāns Dāvids Lencs (dzimis, miris) bija Vidzemes mācītājs, piētists, Vidzemes superintendents no 1779.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristiāns Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »

Kristiāns Frīdrihs Dingelštets

Kristiāns Frīdrihs Dingelštets (dzimis, miris) bija Igaunijas vācbaltiešu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristiāns Frīdrihs Dingelštets · Redzēt vairāk »

Kristiāns Jāks Petersons

Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »

Kristiāns Vilhelms Brokhūzens

Kristiāns Vilhelms Brokhūzens (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, viens no Latviešu literārās biedrības dibinātājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristiāns Vilhelms Brokhūzens · Redzēt vairāk »

Kristjans Rauds

Kristjans Rauds (dzimis Kirikū ciemā (Kirikuküla) Valkas apriņķī, Livonijas guberņā, Krievijas impērijā, miris Rēvelē, Ostlandē, bija igauņu mākslinieks, viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kristjans Rauds · Redzēt vairāk »

Ksavers Marnics

Kārlis Ksavers fon Marnics (dzimis, miris, iespējams) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ksavers Marnics · Redzēt vairāk »

Kuresāres pils

Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »

Kurts Štegmanis fon Pricvalds

Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurts Štegmanis fon Pricvalds · Redzēt vairāk »

Kurts Fridrihsons

Kurts Heinrihs Fridrihsons (dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes latviešu mākslinieks un pretpadomju disidents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurts Fridrihsons · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Lapmežciems

Lapmežciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lapmežciems · Redzēt vairāk »

Latīņu drukas aizliegums Latgalē

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latīņu drukas aizliegums Latgalē · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu Avīzes

"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS) bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1903.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu sociāldemokrātu savienība · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Latvijas augstskolas un koledžas

Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas augstskolas un koledžas · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Šaha biedrība

Latvijas Šaha biedrība bija latviešu šahistu 1898.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas Šaha biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (kopš 1993. gada). Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas vadītājs, kam piemīt augstākā garīgā un administratīva atbildība Rīgas arhidiecēzē un Daugavpils un Liepājas diecēzēs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais teātris

Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Lazdonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lazdonas luterāņu baznīca (2000). Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008). Lazdonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lazdonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lēvenšterni

Lēvenšternu dzimtas ģerbonis (1650) Lēvenšterni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lēvenšterni · Redzēt vairāk »

Lēvisi of Menāri

Lēvisu of Menāru dzimtas ģerbonis Lēvisi of Menāri, arī Levīzi of Menāri ir sena vācbaltu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lēvisi of Menāri · Redzēt vairāk »

Lejasciema pagasts

Lejasciema pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lejasciema pagasts · Redzēt vairāk »

Leokādija fon Freitāga-Loringhofena

Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena · Redzēt vairāk »

Leons Paegle

Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Leons Paegle · Redzēt vairāk »

Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds

Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks, mākslas vēsturnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds · Redzēt vairāk »

Liborijs fon Bergmanis

Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas draudzes novads

Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielstraupes pils

Lielstraupes pils 2017. gadā Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielstraupes pils · Redzēt vairāk »

Lielvārdes draudzes novads

Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielzalves muiža

Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »

Liepmuižas—Vestienas draudzes novads

Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liepupes draudzes novads

Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liezēres draudzes novads

Liezēres (''Löser'') draudzes novads (1798). Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā). No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016). Liezēres draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liezēres draudzes novads · Redzēt vairāk »

Limbažu draudzes novads

Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Linards Laicens

Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Linards Laicens · Redzēt vairāk »

Litene

Litene ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Litene · Redzēt vairāk »

Livonia

Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonia · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »

Luīze Rādeke

Luīze Rādeke (dzimusi, mirusi) bija vācu operdziedātāja (soprāns).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Luīze Rādeke · Redzēt vairāk »

Lubānas draudzes novads

Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lubānas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lubānas novads

Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lubānas novads · Redzēt vairāk »

Ludolfs Liberts

Ludolfs Liberts (—) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludolfs Liberts · Redzēt vairāk »

Ludvigs Augusts Mellīns

Ludvigs Augusts Mellīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks, kartogrāfs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludvigs Augusts Mellīns · Redzēt vairāk »

Ludvigs Štīda

Kristians Hermanis Ludvigs Štīda (1837-1918) bija vācbaltu anatoms.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludvigs Štīda · Redzēt vairāk »

Ludvigs Blaksons

Ludvigs Blaksons (1887—1919) bija Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludvigs Blaksons · Redzēt vairāk »

Ludvigs Cimmermanis

Ludvigs Gotfrīds Cimmermanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas Lielvārdes luterāņu mācītājs, Rīgas iecirkņa prāvests.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludvigs Cimmermanis · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »

Lugažu draudzes novads

Lugažu draudzes novads (1793. gada karte). Lugažu draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lugažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Madliena

Madliena ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madliena · Redzēt vairāk »

Madlienas draudzes novads

Madlienas draudzes novads (1791. gada karte). Madlienas baznīca (''Sisselgal, Maddaleene'') un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem. Madlienas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madlienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Madlienas pagasts

Madlienas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ogres upes krastos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madlienas pagasts · Redzēt vairāk »

Madonas novads

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madonas novads · Redzēt vairāk »

Magda Štaudingera-Voita

Magda Štaudingere-Voita (—) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Magda Štaudingera-Voita · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns Glāzenaps

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »

Maksis fon Siverss

Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »

Makss Hildeberts Bēms

Makss Hildeberts Bēms (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes nacionālistisks vācu publicists, sociologs un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Makss Hildeberts Bēms · Redzēt vairāk »

Malvīne Vīgnere-Grīnberga

Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Malvīne Vīgnere-Grīnberga · Redzēt vairāk »

Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem

1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Marija Gūleke

Marija Julianna Anna Gūleke (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes mācītāja meita, romāna Mērnieku laiki tulkotāja vāciski.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marija Gūleke · Redzēt vairāk »

Marija Leiko

Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas. Marija Leiko (dzimusi, mirusi) bija latviešu teātra un mēmā kino aktrise.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marija Leiko · Redzēt vairāk »

Marija Pēkšēna

Marija Pēkšēna (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marija Pēkšēna · Redzēt vairāk »

Mariona fon Klota

Marionas fon Klotas izpildītā dziesma "Tu zini ceļu" (''Du weiß den Weg'', 1933. gada pastkarte). Anna Margrēta Cecīlija Erika Mariona fon Klota (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes dziedātāja.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mariona fon Klota · Redzēt vairāk »

Mariss Vētra

Mariss Vētra (līdz 1922. gadam — Morics Blumbergs; dzimis, miris) bija latviešu dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mariss Vētra · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Marta Krūmiņa-Vitrupe

Marta Krūmiņa-Vitrupe (dzimusi Marta Legzdiņa; Vitrupe, Viļķenes pagasts — Ņujorka, ASV) bija Latvijas dzejniece, literāte un šaha meistare, kas 1941.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marta Krūmiņa-Vitrupe · Redzēt vairāk »

Matīšu draudzes novads

Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Matīšu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Matīss Ārons

Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »

Mazozolu pagasts

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Mazsalacas draudzes novads

Mazsalacas draudzes novads (1798). Mazsalacas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mazsalacas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mazsalacas vidusskola · Redzēt vairāk »

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »

Mālpils draudzes novads

Mālpils draudzes novads (1791. gada karte). Mālpils baznīca (2001). Mālpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mālpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mālpils pagasts

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »

Mārcienas muiža

Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »

Mārcis Sārums

Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853). Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866). Sārumu Mārcis jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme) (1799–1859) bija līvu izcelsmes namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārcis Sārums · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Antons

Mārtiņš Antons (1888—1941) bija advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Antons · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Lapa

Mārtiņš Lapa, arī Lapas Mārtiņš (1846-1909), bija igauņu cilmes latviešu dzejnieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Lapa · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Nukša

Mārtiņš Augusts Nukša (1878‑1942) bija latviešu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Nukša · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Prīmanis

Mārtiņš Prīmanis (dzimis, miris) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors, vēlāk Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Prīmanis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Vācietis

Mārtiņš Vācietis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Vācietis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Veide

Mārtiņš Teodors Veide (1865—1923) bija latviešu kuģu īpašnieks, tālbraucēju kapteinis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Veide · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Zīle

Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »

Māte Marija

Māte Marija (dzimusi Jeļizaveta Piļenko, vīra uzvārdā Kuzmina-Karavajeva (Кузьмина́-Карава́ева), vēlāk Skobcova (Скобцова), mirusi) bija Rīgā dzimusi krievu/franču dzejniece, publiciste, mūķene, Pretošanās kustības dalībniece un svētā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Māte Marija · Redzēt vairāk »

Mīna Herma

Mīna Herma (līdz 1935. gadam Mīna Hermane; dzimusi 1864. gada 9. februārī Kervekilas ciemā, Rādi pagastā pie Tartu — mirusi 1941. gada 16. novembrī Tartu) bija igauņu komponiste, kora diriģente un ērģelniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mīna Herma · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki

Mērnieku laiki ir 1879.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki (1968. gada filma)

"Mērnieku laiki" ir 1968.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mērnieku laiki (1968. gada filma) · Redzēt vairāk »

Meinhards Marnics

Meinhards Johaness Marnics (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Ikšķilē dzimis vācbaltiešu izcelsmes inženieris un SA grupenfīrers (atbilst ģenerālleitnanta dienesta pakāpei).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Meinhards Marnics · Redzēt vairāk »

Meki

Fon Meku dzimtas ģerbonis. Fon Meku dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Meki · Redzēt vairāk »

Miķelis Gobiņš

Miķelis Gobiņš (1866—1931) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1929–1931).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Miķelis Gobiņš · Redzēt vairāk »

Miķelis Veide

Miķelis Vilhelms Veide (1869—1941) bija latviešu kuģinieks, tālbraucēju kapteinis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Miķelis Veide · Redzēt vairāk »

Miķelis Veidemanis

Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Miķelis Veidemanis · Redzēt vairāk »

Miervaldis Lūkins

Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Miervaldis Lūkins · Redzēt vairāk »

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »

Mihaels fon Bulmerinks

Mihaels Eižens fon Bulmerinks (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts un mežu speciālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mihaels fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Mihails fon Reineke

Mihails fon Reineke (dzimis, miris) bija Madonas novadā dzimis vācbaltiešu/krievu izcelsmes Krievijas flotes viceadmirālis un hidrologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mihails fon Reineke · Redzēt vairāk »

Mihails Hreptovičs

Mihails Hreptovičs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis Baltkrievijas poļu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts, Bješenkoviču muižas (mūsdienās Bješankoviču rajonā) īpašnieks, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mihails Hreptovičs · Redzēt vairāk »

Mordehajs Dubins

Mordehajs Dubins (—) bija politisks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mordehajs Dubins · Redzēt vairāk »

Mozess Volfs Goldbergs

Mozess Volfs Goldbergs (dzimis, miris) bija Rūjienā dzimis ebreju izcelsmes igauņu/šveiciešu/amerikāņu ķīmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mozess Volfs Goldbergs · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muiža · Redzēt vairāk »

Muižeļa nams

Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muižeļa nams · Redzēt vairāk »

Muižeļu dzimta

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Muižeļa nams 1794. gadā (Broce). Muižeļu dzimta (Muischel) bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga Rīgas vietniecības laikā (1783–1796), galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muižeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Muses biedrība

Muses biedrības ģerbonis (1912). Rīgas Muses biedrība bija 1787.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muses biedrība · Redzēt vairāk »

Nītaures draudzes novads

Nītaures draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņiem apzīmētas Nītaures (''Nietawre'') baznīca un mācītājmuiža. Nītaures baznīca (2000). Nītaures draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nītaures draudzes novads · Redzēt vairāk »

Nikolajs Bode

Rīgas pilsētas 2. slimnīcas Dzemdību klīnikas korpuss (uzbūvēts 1939—1957), tagad tajā atrodas arī daļa no Neatliekamās Medicīnas centra, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas un Asinsvadu ķirurģijas centrs. Nikolajs Bode (1909—?) bija latviešu arhitekts, projektējis vienu no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas korpusiem Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Bode · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Tranzē

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Volfs

Nikolajs fon Volfs (1866—1940) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas galma ierēdnis un politiķis, Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāts (1912—1917) no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs fon Volfs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kavass

Nikolajs Kavass (1905–1989) bija latviešu advokāts un sporta organizētājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Kavass · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kropotkins

Kņazs Nikolajs Kropotkins (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, Siguldas kā plaši pazīstama kūrorta dibinātājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Kropotkins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Raudseps

Nikolajs Raudseps (1848—1920) bija igauņu cilmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs, ilggadīgs Ainažu jūrskolas vadītājs un viens no pirmajiem latviešu polārpētniekiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Raudseps · Redzēt vairāk »

Nikolajs Sermuks

Nikolajs Sermuks (1896—1937) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, Ļeva Trocka palīgs un apsargs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Sermuks · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vanadziņš

Nikolajs Vanadziņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vētra

Nikolajs Raimunds Vētra (1897—1955) bija latviešu ārsts internists un ftiziatrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Vētra · Redzēt vairāk »

Oļģerts Krastiņš (politiķis)

Oļģerts Krastiņš (— 1941. gada jūlijs) bija latviešu politiķis un militārpersona.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oļģerts Krastiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oberosts · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Olaines novads

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Olaines novads · Redzēt vairāk »

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Osips Digamels

Osips Digamels (dzimis, miris) bija franču izcelsmes Krievijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Osips Digamels · Redzēt vairāk »

Oskars Bārs

Oskars Aleksandrs Johans Bārs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Bārs · Redzēt vairāk »

Oskars fon Lēviss of Menārs

Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Oskars Grosbergs

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »

Oskars Kanters

Oskars Kanters (1885—1935) bija latviešu padomju valsts, drošības iestāžu un politisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Kanters · Redzēt vairāk »

Oskars Lutss

Oskars Lutss ( —) bija igauņu rakstnieks un dramaturgs, Igaunijas PSR Tautas rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Lutss · Redzēt vairāk »

Oskars Ozols

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Ozols · Redzēt vairāk »

Oskars Rūts

Oskars Rūts (1916—1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »

Oskars Voits

Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oskars Voits · Redzēt vairāk »

Oto fon Hūns

Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »

Oto fon Siverss

Oto fon Siverss (1836—1909) bija vācbaltiešu izcelsmes būvinženieris un arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto fon Siverss · Redzēt vairāk »

Oto fon Tranzē-Rozeneks

Oto fon Tranzē-Rozeneks (August Wilhelm Otto von Transehe-Roseneck, 1806—1879) bija Vidzemes muižnieks, Jaungulbenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »

Oto Kalniņš

Oto Kalniņš (1856—1891) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto Kalniņš · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »

Oto Rozenbergers

Oto Benjamins Gotfrīds Rozenbergers (1769—1856) bija vācbaltiešu valodnieks, letonists un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto Rozenbergers · Redzēt vairāk »

Oto Seviško

Heinrihs Otto Seviško (dzimis Seviškis,; dzimis (pēc vecā stila —)Rīgas Sv. Ģertrūdes lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1892.g. - Nr.355. (pēc citiem datiem), miris) bija Latvijas vieglatlēts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oto Seviško · Redzēt vairāk »

Otomārs Nemme

Otomārs Nemme (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, karikatūrists un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otomārs Nemme · Redzēt vairāk »

Otomārs Oškalns

Otomārs Aleksandrs Oškalns (segvārds Mazais; —) bija latviešu skolotājs un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otomārs Oškalns · Redzēt vairāk »

Otrais Latgales kongress

Otrais Latgales kongress 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otrais Latgales kongress · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Otrā Krievijas olimpiāde

Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts (1914) Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Baltijas Olimpiskās komitejas priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts Otrās Krievijas olimpiādes piespraude Otrā Krievijas olimpiāde bija otrā Krievijas Impērijas olimpiāde, kas notika Rīgā un bija plānota no 1914.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otrā Krievijas olimpiāde · Redzēt vairāk »

Ozolu pagasts

Ozolu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Pagasta vecākais

Pagasta vecākais (krievu: Волостной старшина) bija augstākā pagasta amatpersona Krievijas impērijā līdz 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pagasta vecākais · Redzēt vairāk »

Pagastskola

Pagastskola vai pagasta skola bija pirmmācības (pamatizglītības) skola zemnieku bērniem Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņās, kas tika izveidota saskaņā ar likumiem, kas atcēla dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pagastskola · Redzēt vairāk »

Palsmanes draudzes novads

Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads (1793. gada karte). Palsmanes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Palsmanes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Paulis Sprincis

Paulis Sprincis (1912 — 2006) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Paulis Sprincis · Redzēt vairāk »

Pauls Dāle

Pauls Dāle (1889-1968) bija latviešu skolotājs un filozofs, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919), profesors (1928).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Dāle · Redzēt vairāk »

Pauls Hermanis fon Līvens

Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »

Pauls Jurevičs

Pauls Jurevičs (1891—1981) bija latviešu skolotājs un filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1935–1943).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Jurevičs · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (ķīmiķis)

Pauls Kalniņš (1886-1955) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes privātdocents (1930), profesors (1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Kalniņš (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »

Pauls Kampe

Pauls Kampe (1885-1960) bija latviešu arhitekts un arhitektūras profesors (1937).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Kampe · Redzēt vairāk »

Pauls Klemms

Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgas leprozorijā 1896. gada 3. augustā. Aiz viņa stāv Dr. med Ādolfs fon Bergmanis, kreisajā pusē Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs Dr. med. Pauls Klemms. Pauls Otto Kārlis Klemms (1861—1921) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Klemms · Redzēt vairāk »

Pauls Kundziņš

Pauls Kundziņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Kundziņš · Redzēt vairāk »

Pauls Lopenove

Pauls Lopenove (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Kaives mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Lopenove · Redzēt vairāk »

Pauls Rūdolfs Rubis

Pauls Rūdolfs Rubis (1879–1970) bija latviešu ierēdnis un mākslinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pauls Rūdolfs Rubis · Redzēt vairāk »

Pārgaujas novads

Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pārgaujas novads · Redzēt vairāk »

Pāvils Dreijmanis

Pāvils Dreijmanis, pēc citām ziņām Dreimanis (dzimis, miris), bija latviešu Art Deco/funkcionālisma arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pāvils Dreijmanis · Redzēt vairāk »

Pāvils Mucenieks

Pāvils Mucenieks (1891—1940) bija latviešu ķirurgs, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pāvils Mucenieks · Redzēt vairāk »

Pāvils Rozītis

Pāvils Rozītis (—) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pāvils Rozītis · Redzēt vairāk »

Pāvuls Jurjāns

Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pāvuls Jurjāns · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnava (stacija)

Pērnavas pirmā stacija 1897. gadā Pērnava (arī Raeküla jaam) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas pilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnava (stacija) · Redzēt vairāk »

Pēteris Apkalns

Pēteris Apkalns (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, militārais kapelāns Latviešu nacionālajos bruņotajos spēkos un Latvijas Bruņotajos spēkos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Apkalns · Redzēt vairāk »

Pēteris Avens

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »

Pēteris Šnore

Pēteris Šnore (vecajā ortogrāfijā Schnore, 1860-1928) bija latviešu kuģu kapteinis, savstarpējās kuģu apdrošināšanas biedrības vadītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Šnore · Redzēt vairāk »

Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)

Pēteris Bagrations jeb Petre Bagrationi (1818—1876) bija gruzīnu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants (1865).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Pēteris Balodis

Pēteris Balodis (1907-1978) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais 34. grenadieru pulka komandierisDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1978, 6.sējums, 163.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Balodis · Redzēt vairāk »

Pēteris fon Meijendorfs

Pēteris fon Meijendorfs (1796—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Pēteris Kundziņš

Pēteris Kundziņš (1886—1958) bija latviešu gleznotājs, scenogrāfs un pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Kundziņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Pēteris Leitāns

Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Leitāns · Redzēt vairāk »

Pēteris Mežaks

Pēteris Mežaks (1858—1941) bija latviešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Mežaks · Redzēt vairāk »

Pēteris Murītis

Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Murītis · Redzēt vairāk »

Pēteris Oliņš

Pēteris Ziedonis Oliņš (1890—1962) bija latviešu diplomāts, Dr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Oliņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Ozoliņš (režisors)

Pēteris Ozoliņš, pseidonīms Vidridžu Pēteris (1864-1938), bija latviešu aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Ozoliņš (režisors) · Redzēt vairāk »

Pēteris Pakalns

Pēteris Pakalns (1886—1937) bija latviešu padomju valsts drošības iestāžu darbinieks, Ļeņina un Staļina apsardzes priekšnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Pakalns · Redzēt vairāk »

Pēteris Pīpkalējs

Pēteris Pīpkalējs (1866—1913) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Pīpkalējs · Redzēt vairāk »

Pēteris Pumpurs

Pēteris Pumpurs ( —) bija Sarkanās armijas aviācijas ģenerālleitnants, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Pumpurs · Redzēt vairāk »

Pēteris Sarķis

Pēteris Sarķis (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Sarķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Sēja

Pēteris Sēja (—) bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Sēja · Redzēt vairāk »

Pēteris Starcs

Pēteris Starcs (1887-1968) bija latviešu skolotājs, vēlāk agronoms.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Starcs · Redzēt vairāk »

Pēteris Upītis (dārzkopis)

Pēteris Upītis (1896. gada 19. maijs - 1976. gada 4. aprīlis) bija latviešu dārzkopis un jaunu šķirņu selekcionārs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Upītis (dārzkopis) · Redzēt vairāk »

Pēteris Zālīte

Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »

Piņķu draudzes novads

Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pitalova · Redzēt vairāk »

Plakanciema kauja

Plakanciema (''Плаканенъ, Plakahnen'') kaujas apkārtnes karte gar Misas upes krastiem (pēc 1900. gada). 1.Daugavgrivas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. Plakanciema kauja jeb kauja pie Plakaniem bija viena no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika 1915.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Plakanciema kauja · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Polockas guberņa · Redzēt vairāk »

Rauls Šnore

Rauls Edmunds Šnore (dzimis, miris) bija latviešu arheologs un numismāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rauls Šnore · Redzēt vairāk »

Raunas draudzes novads

Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Alksnis

T. Ūdris. Rūdolfs Jānis Alksnis (1888-1961) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Alksnis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Blaumanis

Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ciemiņš

Rūdolfs Ciemiņš (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Ciemiņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Egle

Rūdolfs Egle (dzimis, miris) bija latviešu literatūrzinātnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Egle · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Grapmanis

Rūdolfs Grapmanis (1884—1949) bija latviešu veterinārārsts, profesors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Grapmanis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kirhenšteins

Rūdolfs Kirhenšteins (1891—1938) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks un izlūks, pulkvedis (1936).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Kirhenšteins · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kociņš

Rūdolfs Kociņš (1907-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalierisDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 121.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Kociņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Pērle

Rūdolfs Pērle (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un izgudrotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Pērle · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ronis

Rūdolfs Ronis (dzimis (pēc vecā stila —),Valkas-Lugažu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1897.g. - Nr.29 miris) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Ronis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Saule

Rūdolfs Saule (dzimis, miris) bija latviešu baletdejotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Saule · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Skaidrais

Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūdolfs Skaidrais · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīga (vēsturiskā zeme) · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola ir specializēta internātskola bērniem ar dzirdes traucējumiem, kas atrodas Ziepniekkalnā, Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Ēbelmuižas pamatskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas Lapa

"Rīgas Lapa" bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Lapa · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība

Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Kastors"

Rīgas loža "Kastors" (vācu: "Castor" vai "Zum Castor") bija otrā brīvmūrnieku Cinendorfa zviedru rituāla loža Rīgā, kas darbojās no 1777.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas loža "Kastors" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas"

Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas" vai "Konstantīns pie kronētā ērgļa" (vācu: "Konstantin zum gekrönten Adler") bija brīvmūrnieku loža Rīgā, kas izmantoja angļu brīvmūrnieku rituālu un darbojās no 1787.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas loža "Konstantīns pie kronētās lauvas" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Mazā pasaule"

Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Pie zobena"

Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas loža "Pie zobena" · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts tehnikums

Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Valsts tehnikums · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »

Reimersas acu klīnika

Klīnikas ēka Raiņa bulvārī 7 Klīnikas ēka Baznīcas ielā 13. Reimersas acu klīnika jeb Reimersa atraitnes acu dziednīca trūcīgajiem Rīgā bija pirmā acu klīnika Latvijā, kas pastāvēja no 1864.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reimersas acu klīnika · Redzēt vairāk »

Reinholds Šmēlings

Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »

Reinholds Bērenss

Reinholds Bērenss (1745-1823) bija Rīgas ārsts, botāniķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reinholds Bērenss · Redzēt vairāk »

Reinholds Bernhards

Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reinholds Bernhards · Redzēt vairāk »

Reinholds fon Bergmanis

Reinholds Rihards Georgs fon Bergmanis (1850-1913) bija vācbaltiešu skolotājs un meteorologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reinholds fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Reinholds Girgensons (mācītājs)

Reinholds Ernsts Leonhards Girgensons (dzimis, miris) bija Opekalnā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Reinholds Girgensons (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Rieteklis

Rieteklis, īstajā vārdā Jūlijs Eduards Balodis (dzimis 1856. gada 14. februārī Valmieras pagasta Baložos, miris 1940. gada 11. augustā Valmierā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rieteklis · Redzēt vairāk »

Rihards fon Bergmanis

Rihards fon Bergmanis (1805–1878) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rihards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Rihards Rudzītis

Rihards Rudzītis (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rihards Rudzītis · Redzēt vairāk »

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roņu sala · Redzēt vairāk »

Roberts Akmentiņš (jurists)

Roberts Akmentiņš bija latviešu jurists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Akmentiņš (jurists) · Redzēt vairāk »

Roberts Auniņš

Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Auniņš · Redzēt vairāk »

Roberts Bulsons

Roberts Bulsons (1889-1942) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs (1939-1940).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Bulsons · Redzēt vairāk »

Roberts Konstantīns Švēde

Roberts Konstantīns Švēde (1806-1871) bija latviešu cilmes vācbaltiešu gleznotājs portretists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Konstantīns Švēde · Redzēt vairāk »

Roberts Lepsis

Roberts Lepsis (1896—1940) bija latviešu padomju karavadonis un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Lepsis · Redzēt vairāk »

Roberts Maļeckis

Roberts Simons Maļeckis (Malezki, dzimis, miris) bija Latvijas armijas kareivis, 1921.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Roberts Maļeckis · Redzēt vairāk »

Rodrigo Kalniņš

Rodrigo Kalniņš, arī Rodrigs Kalniņš Jaunākās ziņas Nr.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rodrigo Kalniņš · Redzēt vairāk »

Romans Suta

Romans Suta (—) bija Latvijas mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Mākslinieku biedrību "Rīgas mākslinieku grupa" un "Zaļā vārna" biedrs, darbnīcas "Baltars" radītājs un mākslinieks. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Romans Suta · Redzēt vairāk »

Romāns Mežulis

Romāns Mežulis (1908-1990) bija latviešu ārsts, virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Romāns Mežulis · Redzēt vairāk »

Ropažu draudzes novads

Ropažu draudzes novads (1791. gada karte). Ropažu baznīca (2004). Ropažu mācītājmuiža (1917). Ropažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ropažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rozeni · Redzēt vairāk »

Rubenes draudzes novads

Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rublis · Redzēt vairāk »

Ruskulovas muiža

Ruskulovas muiža jeb Ruskulavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta un Balvu novada Tilžas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ruskulovas muiža · Redzēt vairāk »

Rutku sala

Rutku sala, arī Iļķēnsala, ir bijusī sala Daugavā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rutku sala · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas draudzes novads

Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Salas draudzes novads

Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sausnējas pagasts

Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sējas muiža

Sējas muiža (agrāk) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sējas muiža · Redzēt vairāk »

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Sergejs Antonovs

Sergeja Antonova projektētais Latvijas paviljons 1935. gada Pasaules izstādē Briselē. Sergejs Antonovs (1884—1956) bija Latvijas krievu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Antonovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Bakinskis

Sergejs Bakinskis (dzimis kā Ludvigs Bernheims 1886. gadā, miris 1939. gadā) bija Rīgā dzimis boļševiks, padomju valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Bakinskis · Redzēt vairāk »

Sergejs Duks

Sergejs Duks arī Sergejs Duka (1902-1973) bija latviešu mūziķis, koru diriģents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Duks · Redzēt vairāk »

Sergejs Slaucītājs

Sergejs Slaucītājs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Slaucītājs · Redzēt vairāk »

Siguldas draudzes novads

Siguldas draudzes novads (1791. gada karte). Siguldas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Siguldas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Silvestrs Teodors Tīlings

Heinrihs Silvestrs Teodors Tīlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelmes ārsts un botāniķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Silvestrs Teodors Tīlings · Redzēt vairāk »

Sinoles pagasts

Sinoles pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sinoles pagasts · Redzēt vairāk »

Sita (stacija)

Sita ir slēgta dzelzceļa stacija līnijas Ieriķi—Abrene iecirknī Gulbene—Abrene (Pitalova).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sita (stacija) · Redzēt vairāk »

Siversi

Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Siversi · Redzēt vairāk »

Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skaistkalnes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Skujenes draudzes novads

Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skujenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Skultes draudzes novads

Skultes draudzes novads (1791. gada karte). Skultes Sv. Matīsa baznīca (2000). Skultes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skultes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Skultes muiža

Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skultes muiža · Redzēt vairāk »

Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)

Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Slokas kaujas (1915)

Slokas kauju apvidus (1915). 1915.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slokas kaujas (1915) · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes draudzes novads

Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smiltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Solomons Hillers

Solomons Hillers (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes ķīmiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Solomons Hillers · Redzēt vairāk »

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas direktorāts Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca ir valsts SIA, kas atrodas Strenčos un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca · Redzēt vairāk »

Suntažu draudzes novads

Suntažu draudzes novads (1791. gada karte). Suntažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Suntažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu (stacija)

Tartu ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Tartu pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu (stacija) · Redzēt vairāk »

Tas Latviešu Ļaužu Draugs

Tas Latviešu Ļaužu Draugs (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tas Latviešu Ļaužu Draugs · Redzēt vairāk »

Tautas skaitīšana

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

Tērbatas ģimnāzija

Tērbatas guberņas ģimnāzija 19. gadsimtā. Tērbatas ģimnāzija (pirms 1900). Tartu Hugo Treffnera ģimnāzijas ēka 2012. gadā. Tērbatas guberņas ģimnāzija bija Vidzemes guberņas ģimnāzija Tērbatā, kas darbojās no 1804.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tērbatas ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »

Teodors Šeinpflugs

Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Šeinpflugs · Redzēt vairāk »

Teodors Ūders

Teodors Ūders ( —) bija latviešu gleznotājs, pedagogs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Ūders · Redzēt vairāk »

Teodors Breikšs

Teodors Fridrihs Breikšs, plašāk zināms kā Teodors Breikšs (dzimis 1855. gada 26. jūlijā, miris 1922. gada 4. jūlijā) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Ilggadējs Liepājas pilsētas valdes loceklis, kurš cīnījās par latviešu tiesībām, bet vēlāk kļuva par pirmo latviešu tautības Liepājas pilsētas galvu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Breikšs · Redzēt vairāk »

Teodors Celms

Teodors Celms (dzimis, miris) bija latviešu filozofs, fenomenoloģijas virziena aizsācējs un attīstītājs Latvijā, taču pašu viņu drīzāk var uzskatīt par šī virziena kritiķi, piederība fenomenologiem nav viennozīmīga.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Celms · Redzēt vairāk »

Teodors Gulbis (deputāts)

Teodors Gulbis (1904—1992) bija latviešu lauksaimnieks un 1940.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Gulbis (deputāts) · Redzēt vairāk »

Teodors Kalniņš

Teodors Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Kalniņš · Redzēt vairāk »

Teodors Pīrāgs

Teodors Pīrāgs (1893-1916) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodors Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Teodots Ozoliņš

Teodots Visvaldis Ozoliņš (1899‑1981) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Teodots Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Tilžas pagasts

Tilžas pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Tilžas upes krastos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tilžas pagasts · Redzēt vairāk »

Tirzas draudzes novads

Tirzas—Velēnas draudzes novads (1793. gada karte). Tirzas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tirzas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tirzmaliete

Minna Dzelzkalne (dzimusi 1876. gada 23. jūnijā, mirusi 1942. gada 28. janvārī), plašāk pazīstama kā Tirzmaliete, bija latviešu rakstniece, dzejniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tirzmaliete · Redzēt vairāk »

Trikātas draudzes novads

Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Trikātas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Turaidas muiža

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Turaidas muiža · Redzēt vairāk »

Umurgas draudzes novads

Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vakcinācija

Vakcinācijas metodika Vakcinācija, arī aizsargpotēšana, ir vakcīnas ievadīšana organismā, lai veicinātu indivīda imūnsistēmas adaptīvās imunitātes attīstīšanu pret patogēnu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vakcinācija · Redzēt vairāk »

Valda Mora

Valda Mora (1902–2001) bija latviešu skolotāja un dzejniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valda Mora · Redzēt vairāk »

Valdis Kalnāre

Valdis Kalnāre (1909. gada 14. augusts—1977. gada 3. janvāris) bija latviešu jurists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valdis Kalnāre · Redzēt vairāk »

Valentīns Kiparskis

Valentīns Kiparskis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis ārsts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valentīns Kiparskis · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valga · Redzēt vairāk »

Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Valgā, kas celta no 1787.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Valija Veščunas-Jansone

Valija Veščunas-Jansone (1902-1990) bija latviešu advokāte.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valija Veščunas-Jansone · Redzēt vairāk »

Valka (vēsturiskā pilsēta)

Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valka bija Livonijas, vēlāk Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pilsēta, kas 1920.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valka (vēsturiskā pilsēta) · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras draudzes novads

Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valsts · Redzēt vairāk »

Valters fon Engelharts

Barons Valters fon Engelharts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu parku un dārzu arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valters fon Engelharts · Redzēt vairāk »

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »

Vangaži

Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vangaži · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vāli · Redzēt vairāk »

Vārnukrogs

Vārnukrogs ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies Lielupes labajā krastā senās pārceltuves vietā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vārnukrogs · Redzēt vairāk »

Vīlandes ģimnāzija

Vīlandes valsts ģimnāzijas ēka 2012. gadā Vīlandes ģimnāzija bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija, kas ar pārtraukumu darbojās no 1875.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vīlandes ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Vērmaņi

Annas Vērmanes piemineklis viņas vārdā nosauktajā dārzā Rīgā. Viņas dēls Johans Kristofs Vērmanis 1829. gadā lika uzcelt pieminekli vietā, kur kādreiz atradās Vērmanes dārza mājiņa. Vērmaņi ir vācbaltiešu tirgotāju un rūpnieku dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vērmaņi · Redzēt vairāk »

Vecpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vecsalacas pagasts

Vecsalacas pagasts bija Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa pagasts ar centru Vecsalacā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vecsalacas pagasts · Redzēt vairāk »

Velēnas draudzes novads

Tirzas—Velēnas draudzes novads (1793. gada karte). Velēnas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Velēnas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vensku Edvarts

Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »

Verners Auls

Verners Alfrēds Auls (dzimis (pēc vecā stila —), miršanas datums nav zināms) bija Latvijas vācbaltiešu daiļslidotājs, kas piedalījās 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kur ieguva pēdējo, 25.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Verners Auls · Redzēt vairāk »

Verners Bergengrīns

Verners Maksis Oskars Pauls Bergengrīns (1892—1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Verners Bergengrīns · Redzēt vairāk »

Versts

Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Versts · Redzēt vairāk »

Veru

Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Veru · Redzēt vairāk »

Viļakas apriņķis

Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Viļakas apriņķis bija administratīvai teritoriāla vienība Latvijas PSR sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viļakas apriņķis · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vidzemes Landrātu kolēģija

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vidzemes skolotāju seminārs

Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Vidzemes superintendents

Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress bija Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešu skolotāju sapulce 1905. gada revolūcijas laikā Rīgā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga"

Vidzemes vecskotu virsložas "Zum goldenen Füllhorn" ģerbonis (pašā vidū) (no K.Broces kolekcijas). Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Rīgas ložas "Pie zobena" (Zum Schwerdt) un pie 1768.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" · Redzēt vairāk »

Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā

Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Viktors Mellenbergs

Viktors Mellenbergs (1905—2001) bija latviešu arhitekts, Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekts (1934—1944).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viktors Mellenbergs · Redzēt vairāk »

Viktors Stots

Viktors Stots, arī Viktors Stotts (—), bija latviešu operdziedātājs, baritons.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viktors Stots · Redzēt vairāk »

Vilhelmīne Vilka

Vilhelmīne Vilka (1894—1977) bija latviešu skolotāja, Latvijas gaidu priekšniece.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelmīne Vilka · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ķuze

Vilhelms Ķuze (1875 - 1941) bija latviešu skolotājs un uzņēmējs, viens no Latvijas lielākajiem ražotājiem, saldumu fabrikas "A/S Ķuze" īpašnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Ķuze · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs

Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Knoriņš

Vilhelms Knoriņš, arī Vilis Knoriņš (1890—1938), bija latviešu skolotājs, pēc Pirmā pasaules kara viens no Baltkrievijas komunistiskās partijas dibinātajiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Knoriņš · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kristiāns Frībe

Vilhelms Kristiāns Frībe (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes baltvāciešu ierēdnis, vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Kristiāns Frībe · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »

Vilhelms Purvītis

Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Reslers

Vilhelms Romāns Reslers (1879–1949) bija vācbaltiešu izcelsmes arhitekts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Reslers · Redzēt vairāk »

Vilhelms Taurītis

Vilhelms Taurītis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas Doles luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms Taurītis · Redzēt vairāk »

Vilis Cimmermanis

Vilhelms Cimmermanis (dzimis, miris) bija Latvijas baltvācu vieglatlēts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilis Cimmermanis · Redzēt vairāk »

Vilis Gulbis

Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »

Vilis Heince

Vilhelms Ērihs Kurts HeinceRīgas Sv.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilis Heince · Redzēt vairāk »

Vilis Māsēns

Vilis Māsēns (1902—1964) bija latviešu jurists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilis Māsēns · Redzēt vairāk »

Vilis Stalažs

Vilis Stalažs (1907—1992) bija latviešu jurists un diplomāts, vēlāk lauksaimnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilis Stalažs · Redzēt vairāk »

Virtembergas Aleksandrs

Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms fon Virtembergs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācu augstmanis un Krievijas armijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Virtembergas Aleksandrs · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Visvaldis Jankavs

Visvaldis Jankavs bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, žurnālists, ierēdnis, dzejnieks un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Visvaldis Jankavs · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Vladimirs Lunskis

Vladimirs Lunskis (1862–1920) bija poļu izcelsmes Vidzemes guberņas arhitekts (1892—1905).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vladimirs Lunskis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Dimze

Voldemārs Dimze (1902—1942) bija latviešu virsnieks un aktieris, Viestura ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Dimze · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Boks

Voldemārs Bernhards Vilhems Georgs Heinrihs fon Boks (1816—1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs fon Boks · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens

Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Knīrīms

Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs fon Knīrīms · Redzēt vairāk »

Voldemārs Grāvelis

Voldemārs Grāvelis (1900-?) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Grāvelis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Irbe

Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893—1944), bija latviešu mākslinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kalniņš

Voldemārs Kalniņš jeb Valdemārs Kalniņš (1896—1942) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Voldemārs Lazdiņš

Voldemārs Lazdiņš (1887-1916) bija latviešu skolotājs, zoologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Lazdiņš · Redzēt vairāk »

Voldemārs Maldonis

Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Maldonis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Matvejs

Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Matvejs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Mežaks

Voldemārs Mežaks (1914—1985) bija latviešu dzelzceļnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Mežaks · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zālītis

Voldemārs Zālītis (1865—1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Zālītis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zīlmanis

Voldemārs Zīlmanis (dzimis Dikļu mācītājmuižā, miris Straupē) bija Straupes luterāņu baznīcas mācītājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Voldemārs Zīlmanis · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Volfi

Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Volfi · Redzēt vairāk »

Vulfi

Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vulfi · Redzēt vairāk »

Zelmārs Lancmanis

Zelmārs Lancmanis (1883—1935) bija Latvijas pedagogs, novadpētnieks un ģeologs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zelmārs Lancmanis · Redzēt vairāk »

Zemes reforma Baltijas guberņās

Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »

Zemgaliešu Biruta

Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zemgaliešu Biruta · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku kaujas

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (—) bija vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zigfrīds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Zilākalna Marta

Zilākalna Marta, īstajā vārdā Marta Rācene (1908—1992), bija latviešu tautas dziedniece, kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā Zilākalna pagasta "Žāzēnu" mājās.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zilākalna Marta · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

1. latviešu strēlnieku brigāde

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »

12. marts

12.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 12. marts · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 16. februāris · Redzēt vairāk »

1796. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1796.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1796. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1797. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1797.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1797. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1798. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1798.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1798. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1799. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1799.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1799. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1800. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1800.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1800. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1801. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1801.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1801. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1802. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1802.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1802. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1803. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1803.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1803. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos

Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1889. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1891. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1892. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1893. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1894. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1897. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1898. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1900. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1901. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1902. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1903. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1904. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1905. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1909. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1910. gadi

1910.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1910. gadi · Redzēt vairāk »

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1912. gada vasaras olimpiskās spēles

1912.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1912. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1913. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1914. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1915. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1916. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1916. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas guberņa, Rīgas militārais gubernators, Rīgas un Vidzemes gubernators, Vidzemes Guberņa, Vidzemes gubernatori, Vidzemes ģenerālgubernatori.