Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Aizkraukles komtureja, Albedili, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auguste Juliāna fon Mendgena, Štēli fon Holšteini, Štrika sazvērestība, Štriki, Īgelštrēmi, Ērgļu muiža, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltenlande, Bergi, Bermontiāde, Budenbroka, Budenbroki, Ernsts Reinholds fon Mengdens, Felkerzāmi, Fon Belovi, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Frīdrihs fon Meijendorfs, Frīdrihs fon Siverss, Gaujas koridors, Gothards Vilhelms fon Bergs, Grodņas ūnija (1566), Hamilkārs fon Felkerzāms, Heinrihs fon Štriks, Heinrihs Gustavs fon Patkuls, Heinrihs Hāgemeisters, Johans Hermanis Lestoks, Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks, Kloti no Jirgensburgas, Lilienfeldi, Livonijas bruņniecība, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Mangaļmuiža, Marija Aurora fon Mengdena, Meijendorfi, Nameisis, Pauls Hermanis fon Līvens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Vācbaltieši, Vidzemes Landrātu kolēģija, Vidzemes landtāgs.
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Albedili
Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Albedili · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Auguste Juliāna fon Mendgena
Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »
Štēli fon Holšteini
Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis. Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Štēli fon Holšteini · Redzēt vairāk »
Štrika sazvērestība
Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Štrika sazvērestība · Redzēt vairāk »
Štriki
Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Štriki · Redzēt vairāk »
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Īgelštrēmi · Redzēt vairāk »
Ērgļu muiža
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Ērgļu muiža · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Bergi · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Budenbroka
Budenbroka ir mazciems Valmieras novada Dikļu pagastā.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Budenbroka · Redzēt vairāk »
Budenbroki
Budenbroku dzimtas ģerbonis. Budenbroki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Budenbroki · Redzēt vairāk »
Ernsts Reinholds fon Mengdens
Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Ernsts Reinholds fon Mengdens · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Meijendorfs
Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Siverss
Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gothards Vilhelms fon Bergs
Gothards Vilhelms fon Bergs (1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Gothards Vilhelms fon Bergs · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Hamilkārs fon Felkerzāms
Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Hamilkārs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Heinrihs Gustavs fon Patkuls
Heinrihs Gustavs fon Patkuls (dzimis, miris 1778. gadā) bija Rozulā dzimis vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Heinrihs Gustavs fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Heinrihs Hāgemeisters
Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Heinrihs Hāgemeisters · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks
Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks (dzimšanas dati nezināmi, miris) bija Vidzemes guberņas landmaršals no 1730.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Lilienfeldi
Lilienfeldu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lilienfeldi ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Lilienfeldi · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mangaļmuiža
Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās. Viena no bijušās Mangaļmuižas ēkām mūsdienās. Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Mangaļmuiža · Redzēt vairāk »
Marija Aurora fon Mengdena
Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »
Meijendorfi
Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Meijendorfi · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Nameisis · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzemes Landrātu kolēģija
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas landmaršali, Livonijas landmaršals, Vidzemes bruņniecības landmaršals, Vidzemes landmaršals, Vidzemes landmāršali, Zviedru Vidzemes landmaršals.
