Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vikingi

Indekss Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

243 attiecības: Aizkraukles pilskalns, Alfrēds Lielais, Amerika, Amerikas atklāšana, Amerikas Savienotās Valstis, Angļi, Angļu valoda, Anklama, Apvienotā Karaliste, Apvienotās Karalistes vēsture, Aso, Atlantijas okeāns, Austrumslāvi, Šetlendas salas, Šlēsviga (zeme), Špicbergena, Īrija (sala), Īrijas karaļu uzskaitījums, Žaks Kartjē, Balti, Baltijas jūra, Baltijas jūras pirāti, Birka (pilsēta), Bornholma, Bratalida, Brēmenes arhibīskapija, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Ceļošana laikā, Danevirke, Daugava, Dāņi, Dipijtrēna kontraktūra, Disko līcis, Draudzes novads, Dublina, Edgars II Etlings, Egils Skallagrimsons, Engbi rūnu akmens, Etelstans, Fantastiskā sāga, Fērieši, Fēru ponijs, Fēru Salas, Feodālisms, Fjordu zirgs, Francija, Francijas vēsture, Franki, Franss Gunnars Bengtsons, Frēsundas rūnu akmens, ..., Gardara, Gauja, Gente, Gersicania, Gimarainšas pils, Gludeklis, Gotlande, Grenlande, Grobiņa, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Gunnbjerna kalns, Hamburga, Hazārija, Hedebija, Holšteina, Hronoklazma, Ilmenis, Ingvara sāga, Ingvars Tālbraucējs, Islandes zirgs, Islandiešu valoda, Ivans IV, Izjaslavs Vladimirovičs, Izkaisītā skleroze, Jana Majena sala, Jaroslavs Vladimirovičs, Jārls, Jēvles rūnu akmens, Jomsborga, Jorka, Kanāda, Karolingu dinastija, Karolingu zobens, Kā pieradināt pūķi, Kārlis II Plikgalvis, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Klinkera paņēmiens, Klontarfas kauja, Koge, Koknese (valsts), Kolkasrags, Kompass, Konmāras ponijs, Korka, Krāslava, Kristofors Kolumbs, Kujatā, Kuldīgas vēsture, Kurši, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes pilskalni, Kvortons, Laiva, Latvija, Latvijas naudas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lautas grāfiste, Lāču sala, Lādogas ezers, Līvu zemes, Lejre, Lielā tautu staigāšana, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Limerika, Lindisfārna, Mandani, Mārtiņsala, Medību piekūns, Meinkūns, Menas Sala, Merieši, Merovingu dinastija, Mervalas rūnu akmens, Merzeburgas Tītmārs, Midelburga, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Muiža, Naudas vēsture, Nūka, Normaņi, Normandiešu dinastija, Normandijas hercogi, Normānisma teorija, Odāls, Olafs (I), Olivers (personvārds), Orhūsa, Orkneju salas, Oslo, Parīze, Piltene, Polocka, Polockas vēsture, Prūši, Radhanīti, Ragnārs Lodbroks, Rērika, Reikjavika, Roberts I (Franku karalis), Roma, Ruriks, Sanlorensu kastreja, Sarkanā mušmire, Sāgas, Sāmsala, Sēņošana, Sēna, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sigtuna, Slāvi, Somijas vēsture, Stokholma, Svalbāra, Svētās Romas impērijas hronoloģija, Svens I Dakšbārda, Tallinas vēsture, Tensberga, Tinganesa, Torvalds Kodransons, Trosas rūnu akmens, Tulūza, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Valmiera, Valsaja, Valsajas baznīca, Varang Nord, Varjagi, Vācieši, Vācija, Vācijas nosaukumi, Vekholmas rūnu akmens, Velsas korgijs pembroks, Venēcija, Vesterosa, Viborga (Dānija), Viduslaiki, Vidzeme, Vikingi (seriāls), Vikingu laiki, Vitebskas apgabals, Volgas Bulgārija, Volhova, Voti, Zīda ceļš, Zemgaļi, Ziemeļeiropa, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļjūra, Ziemeļnieks (filma), Ziemeļu krusta kari, Zviedrijas—Novgorodas kari, Zviedru valoda, 10. gadsimts, 1001. gads, 1066. gads, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1497. gads, 789. gads, 793. gads, 799. gads, 800. gads, 812. gads, 820. gads, 830. gads, 837. gads, 839. gads, 840. gads, 841. gads, 844. gads, 845. gads, 847. gads, 850. gads, 851. gads, 858. gads, 860. gads, 861. gads, 867. gads, 870. gads, 879. gads, 880. gads, 9. gadsimts, 903. gads, 981. gads, 984. gads, 985. gads, 991. gads, 994. gads. Izvērst indekss (193 vairāk) »

Aizkraukles pilskalns

Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.

Jaunums!!: Vikingi un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »

Alfrēds Lielais

Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.

Jaunums!!: Vikingi un Alfrēds Lielais · Redzēt vairāk »

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Jaunums!!: Vikingi un Amerika · Redzēt vairāk »

Amerikas atklāšana

Kolumbs pasludina Jaunās zemes par Spānijas kroņa īpašumu Amerikas atklāšana — Par Amerikas atklāšanu mūsdienās sauc četras Kristofora Kolumba organizētas ekspedīcijas, kuru rezultātā sākās eiropiešu ekspansija Amerikas kontinentos.

Jaunums!!: Vikingi un Amerikas atklāšana · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Vikingi un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vikingi un Angļi · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Vikingi un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Anklama

Anklama, oficiāli Hanzas pilsēta Anklama ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.

Jaunums!!: Vikingi un Anklama · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Vikingi un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Apvienotās Karalistes vēsture

Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410). Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos.

Jaunums!!: Vikingi un Apvienotās Karalistes vēsture · Redzēt vairāk »

Aso

Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.

Jaunums!!: Vikingi un Aso · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Vikingi un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Austrumslāvi

Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.

Jaunums!!: Vikingi un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »

Šetlendas salas

Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.

Jaunums!!: Vikingi un Šetlendas salas · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (zeme)

Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.

Jaunums!!: Vikingi un Šlēsviga (zeme) · Redzēt vairāk »

Špicbergena

Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.

Jaunums!!: Vikingi un Špicbergena · Redzēt vairāk »

Īrija (sala)

Īrija ir sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos Britu salu arhipelāgā, trešā lielākā Eiropas sala un 20. lielākā sala pasaulē.

Jaunums!!: Vikingi un Īrija (sala) · Redzēt vairāk »

Īrijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Īrijas valdnieki jeb karaļi, kas bija Īrijas teritorijas pārvaldītāji no 862.

Jaunums!!: Vikingi un Īrijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Žaks Kartjē

Žaks Kartjē (dzimis, miris) bija bretoņu jūrasbraucējs un ceļotājs, kura pētījumi mūsdienu Kanādas austrumu piekrastē un Sentlorensa līcī deva pamatu Francijas Karalistei pieteikt pretenzijas uz zemēm Ziemeļamerikā (skatīt Jaunā Francija).

Jaunums!!: Vikingi un Žaks Kartjē · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Vikingi un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Vikingi un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras pirāti

Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.

Jaunums!!: Vikingi un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »

Birka (pilsēta)

Birka bija vikingu tirdzniecības apmetne no 8.

Jaunums!!: Vikingi un Birka (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Bornholma

Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;;  — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Jaunums!!: Vikingi un Bornholma · Redzēt vairāk »

Bratalida

Bratalida bija vikinga Ērika Rudā mājvieta Grenlandes galējos dienvidos Tunulliarfikas fjorda rietumu krastā.

Jaunums!!: Vikingi un Bratalida · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Vikingi un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Vikingi un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Ceļošana laikā

Ceļošana laikā ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem laikā, līdzīgi kā pārvietojoties starp dažādiem punktiem telpā, parasti izmantojot hipotētisku ierīci — laika mašīnu — laiku punktus savienojoša transportlīdzekļa vai portāla veidā.

Jaunums!!: Vikingi un Ceļošana laikā · Redzēt vairāk »

Danevirke

Danevirkes valnis ''Carta marina'' atlantā (sarkanā krāsā). Danevirke ( — 'dāņu darbs') ir svarīga militārās aizsardzības celtne, kas uzcelta Dānijā Vikingu laikā, pēdējo reizi militāriem mērķiem izmantota 1864.

Jaunums!!: Vikingi un Danevirke · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Vikingi un Daugava · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vikingi un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dipijtrēna kontraktūra

Dipijtrēna kontraktūra jeb Dipijtrēna slimība (DS) ir plaukstas slimība, kura nosaukta franču izcelsmes ķirurga Dipijtrēna (Dupuytren) vārdā.

Jaunums!!: Vikingi un Dipijtrēna kontraktūra · Redzēt vairāk »

Disko līcis

Disko līcis jeb Kekertasūptunua ir līcis Grenlandes rietumu piekrastē, Bafina jūrā.

Jaunums!!: Vikingi un Disko līcis · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Vikingi un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dublina

Dublina () ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Vikingi un Dublina · Redzēt vairāk »

Edgars II Etlings

Edgars II Etlings saukts arī Izraidītais (vecangl. Edgar the Ætheling or Edgar the Outlaw, 1051.-1126.) - pēdējais Anglijas karalis (1066.) no Veseksu dinastijas.

Jaunums!!: Vikingi un Edgars II Etlings · Redzēt vairāk »

Egils Skallagrimsons

17. gadsimta noraksts). Egils Skallagrimsons (pirms 910 — pirms 990) bija Islandes vikingu virsaitis un dziesminieks (skalds), kura dzīve aprakstīta Egila sāgās.

Jaunums!!: Vikingi un Egils Skallagrimsons · Redzēt vairāk »

Engbi rūnu akmens

Engbi rūnakmens 2008. gadā Engbi rūnu akmens ir rūnu akmens, kas atrodas pie Engbi baznīcas Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Vikingi un Engbi rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Etelstans

Etelstans (dzimis apmēram 893. vai 895. gadā, miris) bija anglosakšu karalis (924—927) un Anglijas karalis (927—939) no Veseksu dinastijas.

Jaunums!!: Vikingi un Etelstans · Redzēt vairāk »

Fantastiskā sāga

"Fantastiskā sāga" ir 1967.

Jaunums!!: Vikingi un Fantastiskā sāga · Redzēt vairāk »

Fērieši

Fērieši (arī farērieši, farēri, pašnos. Føroyingar) ir Fēru salu pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vikingi un Fērieši · Redzēt vairāk »

Fēru ponijs

Fēru ponijs ir poniju šķirne.

Jaunums!!: Vikingi un Fēru ponijs · Redzēt vairāk »

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Jaunums!!: Vikingi un Fēru Salas · Redzēt vairāk »

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Jaunums!!: Vikingi un Feodālisms · Redzēt vairāk »

Fjordu zirgs

Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Vikingi un Fjordu zirgs · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Vikingi un Francija · Redzēt vairāk »

Francijas vēsture

Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.

Jaunums!!: Vikingi un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Vikingi un Franki · Redzēt vairāk »

Franss Gunnars Bengtsons

Franss Gunnars Bengtsons (dzimis, miris) bija zviedru rakstnieks, esejists, dzejnieks.

Jaunums!!: Vikingi un Franss Gunnars Bengtsons · Redzēt vairāk »

Frēsundas rūnu akmens

rūnu teksta augšējā daļā Frēsundas rūnu akmens bija rūnu akmens, kas atradās pie Frēsundas baznīcas Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Vikingi un Frēsundas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Gardara

Gardara bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos.

Jaunums!!: Vikingi un Gardara · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Vikingi un Gauja · Redzēt vairāk »

Gente

Gente, arī Ģente (nīderlandiešu: Gent), ir pilsēta Beļģijas ziemeļos, Flandrijas reģiona rietumos pie Lisas ietekas Šeldā, Austrumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Vikingi un Gente · Redzēt vairāk »

Gersicania

Studentu korporācijas "Gersicania" krāsu vairodziņš un cirķelis Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā - 1947.

Jaunums!!: Vikingi un Gersicania · Redzēt vairāk »

Gimarainšas pils

Gimarainšas pils ir 10.

Jaunums!!: Vikingi un Gimarainšas pils · Redzēt vairāk »

Gludeklis

Kokogļu gludeklis Gludeklis ir ierīce, kuru izmanto, lai gludinātu apģērbu ar siltuma un spiediena palīdzību.

Jaunums!!: Vikingi un Gludeklis · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Vikingi un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Vikingi un Grenlande · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Vikingi un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Vikingi un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vikingi un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Gunnbjerna kalns

Gunnbjerna kalns ir 3694 metrus augsts fjelds un nunataks Grenlandes austrumos, Votkinsa kalnos.

Jaunums!!: Vikingi un Gunnbjerna kalns · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Vikingi un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hazārija

Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.

Jaunums!!: Vikingi un Hazārija · Redzēt vairāk »

Hedebija

Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.

Jaunums!!: Vikingi un Hedebija · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Vikingi un Holšteina · Redzēt vairāk »

Hronoklazma

Hronoklazma zinātniskajā fantastikā ir viena no iespējamām sekām ceļojumam laikā.

Jaunums!!: Vikingi un Hronoklazma · Redzēt vairāk »

Ilmenis

Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.

Jaunums!!: Vikingi un Ilmenis · Redzēt vairāk »

Ingvara sāga

14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.

Jaunums!!: Vikingi un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »

Ingvars Tālbraucējs

Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.

Jaunums!!: Vikingi un Ingvars Tālbraucējs · Redzēt vairāk »

Islandes zirgs

Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Vikingi un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »

Islandiešu valoda

Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.

Jaunums!!: Vikingi un Islandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Vikingi un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Izjaslavs Vladimirovičs

Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.

Jaunums!!: Vikingi un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Izkaisītā skleroze

Izkaisītā, izsētā jeb multiplā skleroze (saīsinājumā MS) ir hroniska autoimūna slimība.

Jaunums!!: Vikingi un Izkaisītā skleroze · Redzēt vairāk »

Jana Majena sala

Nav apraksta.

Jaunums!!: Vikingi un Jana Majena sala · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Vikingi un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jārls

Jārls bija dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karaļa karaspēka karavadonis) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.

Jaunums!!: Vikingi un Jārls · Redzēt vairāk »

Jēvles rūnu akmens

Jēvles rūnu akmens 2008. gadā Jēvles rūnu akmens ir rūnu akmens, kas atrados Jēvlē Jēvleborjas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Vikingi un Jēvles rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Jomsborga

Jomsborga bija vikingu brīvpilsēta Oderas grīvā, Baltijas jūras dienvidrietumu krastā 10. — 11. gadsimtā, kurā patvērumu rada vikingi no visas Baltijas jūras baseina (gan skandināvi, gan slāvi, gan balti un somugri).

Jaunums!!: Vikingi un Jomsborga · Redzēt vairāk »

Jorka

Jorka ir pilsēta Ziemeļjorkšīras grāfistē, Anglijā, Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Vikingi un Jorka · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Vikingi un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karolingu dinastija

Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.

Jaunums!!: Vikingi un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »

Karolingu zobens

Karolingu zobens jeb Vikingu laikmeta zobens (lieto arī Vikingu zobens) ir zobenu tips, kas bija izplatīts Ziemeļeiropā agrīnajos viduslaikos.

Jaunums!!: Vikingi un Karolingu zobens · Redzēt vairāk »

Kā pieradināt pūķi

"Kā pieradināt pūķi" ir 2010.

Jaunums!!: Vikingi un Kā pieradināt pūķi · Redzēt vairāk »

Kārlis II Plikgalvis

Kārlis II Plikgalvis (dzimis, miris) bija Karolingu dinastijas valdnieks: laikā no 843.

Jaunums!!: Vikingi un Kārlis II Plikgalvis · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Vikingi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Vikingi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Klinkera paņēmiens

Klinkera paņēmiena dēļu izkārtojums Klinkera paņēmiens ir kuģu korpusa būvēšanas paņēmiens.

Jaunums!!: Vikingi un Klinkera paņēmiens · Redzēt vairāk »

Klontarfas kauja

Klontarfas kauja bija kauja, kad Augstā karaļa Briana Boru spēki un tā sabiedrotie Dublinas pievārtē sakāva vikingu un to sabiedroto spēkus Dublinas karaļa Sigtriga Zīdbārža un Lensteras karaļa Mēla Mordas vadībā.

Jaunums!!: Vikingi un Klontarfas kauja · Redzēt vairāk »

Koge

Koge burukuģis Koge ir burukuģu veids, kura uzbūves princips bija aizgūts no vikingu garajiem kuģiem.

Jaunums!!: Vikingi un Koge · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Vikingi un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kolkasrags

Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.

Jaunums!!: Vikingi un Kolkasrags · Redzēt vairāk »

Kompass

Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no  — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.

Jaunums!!: Vikingi un Kompass · Redzēt vairāk »

Konmāras ponijs

Konmāras ponijs ir Īrijas poniju šķirne.

Jaunums!!: Vikingi un Konmāras ponijs · Redzēt vairāk »

Korka

Korka ir otra lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, Korkas grāfistes centrs, svarīga osta.

Jaunums!!: Vikingi un Korka · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Vikingi un Krāslava · Redzēt vairāk »

Kristofors Kolumbs

Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.

Jaunums!!: Vikingi un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »

Kujatā

Kujatā ir apvidus Grenlandes galējos dienvidos, kurā līdz ar vikingu ierašanos 10.

Jaunums!!: Vikingi un Kujatā · Redzēt vairāk »

Kuldīgas vēsture

katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vikingi un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Vikingi un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Vikingi un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vikingi un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Vikingi un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Kvortons

Kvortons (Quorthon), īstajā vārdā Tomass Forsbergs (Tomas Börje Forsberg) (1966. gada 17. februāris — 2004. gada 3. jūnijs), bija zviedru mūziķis, multinstrumentālists.

Jaunums!!: Vikingi un Kvortons · Redzēt vairāk »

Laiva

Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu.

Jaunums!!: Vikingi un Laiva · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vikingi un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Vikingi un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Vikingi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vikingi un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lautas grāfiste

Lautas grāfiste ir grāfiste Īrijā, Lensteras provincē.

Jaunums!!: Vikingi un Lautas grāfiste · Redzēt vairāk »

Lāču sala

Lāču sala ir Norvēģijai piederoša sala Barenca jūrā no Nordkapa un no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.

Jaunums!!: Vikingi un Lāču sala · Redzēt vairāk »

Lādogas ezers

Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.

Jaunums!!: Vikingi un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Vikingi un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lejre

Lejre ir pilsēta Dānijā, komūnas centrs Zēlandes reģionā.

Jaunums!!: Vikingi un Lejre · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Vikingi un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.

Jaunums!!: Vikingi un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »

Limerika

Limerika ir trešā lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, Limerikas grāfistes centrs.

Jaunums!!: Vikingi un Limerika · Redzēt vairāk »

Lindisfārna

Lindisfārna ir šaura zemes strēle Nortambrijā, Ziemeļanglijā, kuru divreiz dienā no krasta šķir Ziemeļjūras paisums.

Jaunums!!: Vikingi un Lindisfārna · Redzēt vairāk »

Mandani

Mandani ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski dzīvoja gar Misūri upes krastiem tagadējā Ziemeļdakotā.

Jaunums!!: Vikingi un Mandani · Redzēt vairāk »

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.

Jaunums!!: Vikingi un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Vikingi un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Meinkūns

Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.

Jaunums!!: Vikingi un Meinkūns · Redzēt vairāk »

Menas Sala

Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: Vikingi un Menas Sala · Redzēt vairāk »

Merieši

Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.

Jaunums!!: Vikingi un Merieši · Redzēt vairāk »

Merovingu dinastija

Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.

Jaunums!!: Vikingi un Merovingu dinastija · Redzēt vairāk »

Mervalas rūnu akmens

rūnu teksta daļā, kas caurvij gredzenu labajā pusē, Kolkas vārds (''Tumisnis'') apgāzti uzrakstīts augšējā kreisajā malā. Mervalas rūnu akmens ir Selaēnas salas Mēlarena ezerā Sēdermanlandes lēnē Zviedrijas vidienē esošs rūnu akmens.

Jaunums!!: Vikingi un Mervalas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Merzeburgas Tītmārs

Merzeburgas Tītmārs (dzimis, miris) bija vācu hronists un Merzeburgas (mūsdienu Saksija-Anhalte) bīskaps.

Jaunums!!: Vikingi un Merzeburgas Tītmārs · Redzēt vairāk »

Midelburga

Midelburga ir pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Vikingi un Midelburga · Redzēt vairāk »

Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.

Jaunums!!: Vikingi un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vikingi un Muiža · Redzēt vairāk »

Naudas vēsture

Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē.

Jaunums!!: Vikingi un Naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Nūka

Nūka jeb Gothoba ir Grenlandes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Vikingi un Nūka · Redzēt vairāk »

Normaņi

Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.

Jaunums!!: Vikingi un Normaņi · Redzēt vairāk »

Normandiešu dinastija

Normandijas hercogu un Anglijas karaļu ģerbonis (XI gs.) Normandiešu dinastija (angl. House of Normandy) bija normāņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911-1135) un Anglijas karalistē (1066-1135).

Jaunums!!: Vikingi un Normandiešu dinastija · Redzēt vairāk »

Normandijas hercogi

Normandijas hercogu ģerbonis. Normandijas hercogi bija Normandijas valdnieki no 911.

Jaunums!!: Vikingi un Normandijas hercogi · Redzēt vairāk »

Normānisma teorija

Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.

Jaunums!!: Vikingi un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »

Odāls

Odāls bija mantojumā nedalāmais zemes apjoms paražu tiesībās vikingu laikmetā.

Jaunums!!: Vikingi un Odāls · Redzēt vairāk »

Olafs (I)

Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854.

Jaunums!!: Vikingi un Olafs (I) · Redzēt vairāk »

Olivers (personvārds)

Olivers ir populārs vīriešu personvārds.

Jaunums!!: Vikingi un Olivers (personvārds) · Redzēt vairāk »

Orhūsa

Orhūsa (no 1948. gada līdz 2010. gada 31. decembrim — Århus) ir ostas pilsēta Dānijā, Jitlandes pussalas austrumu krastā.

Jaunums!!: Vikingi un Orhūsa · Redzēt vairāk »

Orkneju salas

Orkneju salas ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Vikingi un Orkneju salas · Redzēt vairāk »

Oslo

Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.

Jaunums!!: Vikingi un Oslo · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Vikingi un Parīze · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Vikingi un Piltene · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Vikingi un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Vikingi un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Vikingi un Prūši · Redzēt vairāk »

Radhanīti

Pēc Ibn Hordadbeha ziņām izveidotā Eirāzijas ceļu karte, ko izmantoja radhanīti. Radhanīti jeb Radanīti bija galvenokārt ebreju tirgotāji 8. — 11.

Jaunums!!: Vikingi un Radhanīti · Redzēt vairāk »

Ragnārs Lodbroks

Ragnārs Lodbroks bija teiksmains Skandināvijas vikingu valdnieks, karalis un varonis no Vikingu laikiem, kurš zināms no sennorvēģu dzejas un sāgām.

Jaunums!!: Vikingi un Ragnārs Lodbroks · Redzēt vairāk »

Rērika

Rērika, līdz 1938.

Jaunums!!: Vikingi un Rērika · Redzēt vairāk »

Reikjavika

Reikjavika ir Islandes lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta.

Jaunums!!: Vikingi un Reikjavika · Redzēt vairāk »

Roberts I (Franku karalis)

Roberts I bija Rietumfrancijas jeb Franku karalis no 922.

Jaunums!!: Vikingi un Roberts I (Franku karalis) · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vikingi un Roma · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Vikingi un Ruriks · Redzēt vairāk »

Sanlorensu kastreja

Sanlorensu kastreja ir Kastrejas kultūras arheoloģiskais piemineklis Portugālē, Esposendes municipalitātē.

Jaunums!!: Vikingi un Sanlorensu kastreja · Redzēt vairāk »

Sarkanā mušmire

Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.

Jaunums!!: Vikingi un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »

Sāgas

rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.

Jaunums!!: Vikingi un Sāgas · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Vikingi un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Jaunums!!: Vikingi un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Sēna

Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.

Jaunums!!: Vikingi un Sēna · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Vikingi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Sigtuna

Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.

Jaunums!!: Vikingi un Sigtuna · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Vikingi un Slāvi · Redzēt vairāk »

Somijas vēsture

1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.

Jaunums!!: Vikingi un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Vikingi un Stokholma · Redzēt vairāk »

Svalbāra

Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.

Jaunums!!: Vikingi un Svalbāra · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas hronoloģija

Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.

Jaunums!!: Vikingi un Svētās Romas impērijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Svens I Dakšbārda

Svens I Dakšbārda (dzimis ap 960. gadu, miris) bija Dānijas karalis un Norvēģijas karalis no 986.

Jaunums!!: Vikingi un Svens I Dakšbārda · Redzēt vairāk »

Tallinas vēsture

Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vikingi un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »

Tensberga

Tensberga ir pilsēta Vestfollas filkē, Norvēģijā.

Jaunums!!: Vikingi un Tensberga · Redzēt vairāk »

Tinganesa

Tinganesa ir pussala Fēru Salu galvaspilsētas Touršhavnas centrā.

Jaunums!!: Vikingi un Tinganesa · Redzēt vairāk »

Torvalds Kodransons

Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.

Jaunums!!: Vikingi un Torvalds Kodransons · Redzēt vairāk »

Trosas rūnu akmens

rūnu teksta apakšējā daļā. Trosas rūnu akmens ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Vikingi un Trosas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Tulūza

Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.

Jaunums!!: Vikingi un Tulūza · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Norvēģijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vikingi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vikingi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vikingi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Vikingi un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valsaja

Valsaja ir Grenlandes vikingu apmetnes drupas salas dienvidos uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Kakortokas.

Jaunums!!: Vikingi un Valsaja · Redzēt vairāk »

Valsajas baznīca

Valsajas baznīca ir vikingu 14.

Jaunums!!: Vikingi un Valsajas baznīca · Redzēt vairāk »

Varang Nord

Varang Nord ir 2014.

Jaunums!!: Vikingi un Varang Nord · Redzēt vairāk »

Varjagi

Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.

Jaunums!!: Vikingi un Varjagi · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Vikingi un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vikingi un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas nosaukumi

Neskaidra cilme Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota.

Jaunums!!: Vikingi un Vācijas nosaukumi · Redzēt vairāk »

Vekholmas rūnu akmens

rūnu teksta augšējā labajā līkuma daļā. Vekholmas rūnu akmens ir rūnu akmens, kas atrodas Vekholmā (Veckholm) Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Vikingi un Vekholmas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Velsas korgijs pembroks

Velsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā.

Jaunums!!: Vikingi un Velsas korgijs pembroks · Redzēt vairāk »

Venēcija

Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.

Jaunums!!: Vikingi un Venēcija · Redzēt vairāk »

Vesterosa

Vesterosa ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Vestmanlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Vikingi un Vesterosa · Redzēt vairāk »

Viborga (Dānija)

Viborga ir pilsēta Jitlandes pussalā, Dānijā.

Jaunums!!: Vikingi un Viborga (Dānija) · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Vikingi un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vikingi un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vikingi (seriāls)

„Vikingi” ir Maikla Hersta izveidots Īrijas un Kanādas vēsturiskās drāmas seriāls.

Jaunums!!: Vikingi un Vikingi (seriāls) · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Vikingi un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vitebskas apgabals

Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Vikingi un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »

Volgas Bulgārija

Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7.

Jaunums!!: Vikingi un Volgas Bulgārija · Redzēt vairāk »

Volhova

Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.

Jaunums!!: Vikingi un Volhova · Redzēt vairāk »

Voti

Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Vikingi un Voti · Redzēt vairāk »

Zīda ceļš

Zīda ceļš 1. gadsimtā Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.

Jaunums!!: Vikingi un Zīda ceļš · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Vikingi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Vikingi un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Vikingi un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Vikingi un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļnieks (filma)

"Ziemeļnieks" ir 2022. gada vēsturiska asa sižeta filma, kuras režisors ir Roberts Egerss.

Jaunums!!: Vikingi un Ziemeļnieks (filma) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Vikingi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zviedrijas—Novgorodas kari

Zviedrijas—Novgorodas kari bija vairāki militāri konflikti starp viduslaiku Zviedriju un Novgorodas Republiku 12.

Jaunums!!: Vikingi un Zviedrijas—Novgorodas kari · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Vikingi un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

10. gadsimts

10.

Jaunums!!: Vikingi un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »

1001. gads

1001.

Jaunums!!: Vikingi un 1001. gads · Redzēt vairāk »

1066. gads

1066.

Jaunums!!: Vikingi un 1066. gads · Redzēt vairāk »

1206. gada uzbrukums Sāmsalai

Dāņu 1206.

Jaunums!!: Vikingi un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »

1497. gads

1497.

Jaunums!!: Vikingi un 1497. gads · Redzēt vairāk »

789. gads

789.

Jaunums!!: Vikingi un 789. gads · Redzēt vairāk »

793. gads

793.

Jaunums!!: Vikingi un 793. gads · Redzēt vairāk »

799. gads

799.

Jaunums!!: Vikingi un 799. gads · Redzēt vairāk »

800. gads

800.

Jaunums!!: Vikingi un 800. gads · Redzēt vairāk »

812. gads

812.

Jaunums!!: Vikingi un 812. gads · Redzēt vairāk »

820. gads

820.

Jaunums!!: Vikingi un 820. gads · Redzēt vairāk »

830. gads

830.

Jaunums!!: Vikingi un 830. gads · Redzēt vairāk »

837. gads

837.

Jaunums!!: Vikingi un 837. gads · Redzēt vairāk »

839. gads

839.

Jaunums!!: Vikingi un 839. gads · Redzēt vairāk »

840. gads

840.

Jaunums!!: Vikingi un 840. gads · Redzēt vairāk »

841. gads

841.

Jaunums!!: Vikingi un 841. gads · Redzēt vairāk »

844. gads

844.

Jaunums!!: Vikingi un 844. gads · Redzēt vairāk »

845. gads

845.

Jaunums!!: Vikingi un 845. gads · Redzēt vairāk »

847. gads

847.

Jaunums!!: Vikingi un 847. gads · Redzēt vairāk »

850. gads

850.

Jaunums!!: Vikingi un 850. gads · Redzēt vairāk »

851. gads

851.

Jaunums!!: Vikingi un 851. gads · Redzēt vairāk »

858. gads

858.

Jaunums!!: Vikingi un 858. gads · Redzēt vairāk »

860. gads

860.

Jaunums!!: Vikingi un 860. gads · Redzēt vairāk »

861. gads

861.

Jaunums!!: Vikingi un 861. gads · Redzēt vairāk »

867. gads

867.

Jaunums!!: Vikingi un 867. gads · Redzēt vairāk »

870. gads

870.

Jaunums!!: Vikingi un 870. gads · Redzēt vairāk »

879. gads

879.

Jaunums!!: Vikingi un 879. gads · Redzēt vairāk »

880. gads

880.

Jaunums!!: Vikingi un 880. gads · Redzēt vairāk »

9. gadsimts

9.

Jaunums!!: Vikingi un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »

903. gads

903.

Jaunums!!: Vikingi un 903. gads · Redzēt vairāk »

981. gads

981.

Jaunums!!: Vikingi un 981. gads · Redzēt vairāk »

984. gads

984.

Jaunums!!: Vikingi un 984. gads · Redzēt vairāk »

985. gads

985.

Jaunums!!: Vikingi un 985. gads · Redzēt vairāk »

991. gads

991.

Jaunums!!: Vikingi un 991. gads · Redzēt vairāk »

994. gads

994.

Jaunums!!: Vikingi un 994. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vikings.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »