Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Austrijas—Prūsijas karš, Ķīles kanāls, Bābelsberga, Berlīne, Francijas—Prūsijas karš, Frīdrihs III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Grieķijas Karaliste, Hoencollernu dinastija, Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Oto fon Bismarks, Polijas karavīra laukums (Ščecina), Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Tīrgartena (parks), Vācija, Vācijas Austrumāfrika, Vācijas ķeizars, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas Impērija, Vācijas vēsture, Vācu Jaungvineja, Versaļas pils, Vilhelma sala, 1797. gads, 18. janvāris, 1871. gads, 1888. gads, 22. marts, 9. marts.
Austrijas—Prūsijas karš
Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties. Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Austrijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Ķīles kanāls
Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Ķīles kanāls · Redzēt vairāk »
Bābelsberga
Bābelsberga ir Potsdamas lielākais kvartāls.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Bābelsberga · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Berlīne · Redzēt vairāk »
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Frīdrihs III Hoencollerns
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis 1888.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Grieķijas Karaliste
Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (bieži saukta par karalieni Luīzi; dzimusi, mirusi) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze · Redzēt vairāk »
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »
Polijas karavīra laukums (Ščecina)
Polijas karavīra laukums ir Ščecinas laukums, Centra administratīvajā rajonā, Centra apkaimē.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Polijas karavīra laukums (Ščecina) · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Tīrgartena (parks)
Tīrgartena (oficiālais vācu nosaukums: Großer Tiergarten (Lielais zvēru dārzs)) ir Berlīnes populārākais iekšpilsētas parks, kas pilnībā atrodas tāda paša nosaukuma rajonā.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Tīrgartena (parks) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Austrumāfrika
Vācijas Austrumāfrika (vācu: Deutsch-Ostafrika) bija Vācijas Impērijas kolonija Āfrikā, kas pastāvēja no 1885.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācijas Austrumāfrika · Redzēt vairāk »
Vācijas ķeizars
Vācijas Impērijas lielais ģerbonis. Vācu ķeizars jeb Vācijas imperators bija Vācijas Impērijas valdnieku tituls no Vācijas Impērijas nodibināšanas 1871.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācijas ķeizars · Redzēt vairāk »
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vācu Jaungvineja
Vācu Jaungvineja bija Vācijas Impērijas kolonija, kas sastāvēja no Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļas un vairākām tuvējām salu grupām.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vācu Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Versaļas pils
Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Versaļas pils · Redzēt vairāk »
Vilhelma sala
Vilhelma sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un Vilhelma sala · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 1797. gads · Redzēt vairāk »
18. janvāris
18.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 18. janvāris · Redzēt vairāk »
1871. gads
1871.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 1871. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 1888. gads · Redzēt vairāk »
22. marts
22.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 22. marts · Redzēt vairāk »
9. marts
9.
Jaunums!!: Vilhelms I Hoencollerns un 9. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Vilhelms I, Vilhelms I Hohencollerns.
