Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Viļņi

Indekss Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

43 attiecības: Šķidrums, Ātrums, Blīvums, Cietviela, Cunami, Dabiskā vide, Elastības spēks, Elektromagnētiskais starojums, Enerģija, Fizikāls ķermenis, Frekvence, Gamma stari, Gāze, Gravitācijas viļņi, Infrasarkanais starojums, Junga modulis, Kustība, Laiks, Lauks (fizika), Mikroviļņi, Periods, Plakne, Punkts (ģeometrija), Radioviļņi, Redzamā gaisma, Relatīvs virziens, Rentgenstari, Saspiežamība, Sfēra, Smaguma spēks, Spēks, Spiediens, Stāvvilnis, Svārstības, Telpa, Ultravioletais starojums, Vakuums, Vektors, Viļņa garums, Viļņi, Viļņu fronte, Viela, Virsma.

Šķidrums

Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.

Jaunums!!: Viļņi un Šķidrums · Redzēt vairāk »

Ātrums

Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.

Jaunums!!: Viļņi un Ātrums · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Viļņi un Blīvums · Redzēt vairāk »

Cietviela

Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Viļņi un Cietviela · Redzēt vairāk »

Cunami

26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.

Jaunums!!: Viļņi un Cunami · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Viļņi un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Elastības spēks

Elastības spēks ir konservatīvs spēks, kas rodas elastīgi deformētā ķermenī un tiecas atjaunot sākotnējo ķermeņa tilpumu un formu.

Jaunums!!: Viļņi un Elastības spēks · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Viļņi un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Viļņi un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Viļņi un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Viļņi un Frekvence · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.

Jaunums!!: Viļņi un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Viļņi un Gāze · Redzēt vairāk »

Gravitācijas viļņi

Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.

Jaunums!!: Viļņi un Gravitācijas viļņi · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Viļņi un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Junga modulis

Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai.

Jaunums!!: Viļņi un Junga modulis · Redzēt vairāk »

Kustība

Kustība var būt dažāda, tas ir.

Jaunums!!: Viļņi un Kustība · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Viļņi un Laiks · Redzēt vairāk »

Lauks (fizika)

Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.

Jaunums!!: Viļņi un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »

Mikroviļņi

Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.

Jaunums!!: Viļņi un Mikroviļņi · Redzēt vairāk »

Periods

Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.

Jaunums!!: Viļņi un Periods · Redzēt vairāk »

Plakne

Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.

Jaunums!!: Viļņi un Plakne · Redzēt vairāk »

Punkts (ģeometrija)

Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.

Jaunums!!: Viļņi un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.

Jaunums!!: Viļņi un Radioviļņi · Redzēt vairāk »

Redzamā gaisma

Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.

Jaunums!!: Viļņi un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »

Relatīvs virziens

Attēlā parādīti relatīvie virzieni attiecībā pret cilvēku. Relatīvs virziens ir virziens, kurš pastāv un ir izsakāms salīdzinājumā ar cilvēka ķermeņa novietojumu.

Jaunums!!: Viļņi un Relatīvs virziens · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Viļņi un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Saspiežamība

Deformācija ārējā spiediena rezultātā Saspiežamība ir fizikāla īpašība, kas raksturo vielas spēju mainīt savu tilpumu ārēja, no visām pusēm vienāda spiediena iedarbībā.

Jaunums!!: Viļņi un Saspiežamība · Redzēt vairāk »

Sfēra

Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.

Jaunums!!: Viļņi un Sfēra · Redzēt vairāk »

Smaguma spēks

''R'' — planētas rādiuss, a — attālums no planētas griešanās ass līdz planētas virsmai, ''mg'' — smaguma spēks, ''GMm/R2'' — gravitācijas spēks, ''mω2a'' — centrbēdzes spēks Smaguma spēks ir astronomiska objekta, piemēram, Zemes, pievilkšanas spēks uz šī objekta virsmas vai tā tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz tā centru.

Jaunums!!: Viļņi un Smaguma spēks · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.

Jaunums!!: Viļņi un Spēks · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Viļņi un Spiediens · Redzēt vairāk »

Stāvvilnis

Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā.

Jaunums!!: Viļņi un Stāvvilnis · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Viļņi un Svārstības · Redzēt vairāk »

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Viļņi un Telpa · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Viļņi un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Viļņi un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vektors

Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.

Jaunums!!: Viļņi un Vektors · Redzēt vairāk »

Viļņa garums

Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.

Jaunums!!: Viļņi un Viļņa garums · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Viļņi un Viļņi · Redzēt vairāk »

Viļņu fronte

Plakanam vilnim viļņa fronte ir plakne Lēca var mainīt viļņa frontes virzienu Viļņu fronte (— ‘piere’, ‘priekšpuse’) ir līnija vai virsma, kur visām vides daļiņām ir vienāda viļņa fāze.

Jaunums!!: Viļņi un Viļņu fronte · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Viļņi un Viela · Redzēt vairāk »

Virsma

Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.

Jaunums!!: Viļņi un Virsma · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mehāniskais vilnis, Mehāniskie viļņi, Vilnis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »