Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Virsma

Indekss Virsma

Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.

80 attiecības: Analītiskā ģeometrija, Atomspēku mikroskops, Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma, Ģeometrija, Čukstošās galerijas viļņi, Ņūtona gredzeni, Bezgalība, Brānu kosmoloģija, Brīvformu virsmas modelēšana, Cilindriskā koordinātu sistēma, Cilindrs, Datorizētā projektēšana, Daudzplakņu kakts, Daudzpunktu režģis, Debesis, Divkāršais integrālis, Elektriskais lādiņš, Elektriskā strāva, Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Elipsoīds, Fāzīte, Fobos programma, Fraktālis, Gaismas stars, Hērons, Heila—Bopa komēta, Higrometrs, Himenofors, Kleina pudele, Koherers, Krava, Laukums, Līnija, Magnētiskais lauks, Magnētiskās indukcijas plūsma, Maksvela vienādojumi, Mandelbrota kopa, Manometriskais spiediens, Mēbiusa lente, McDonnell Douglas X-36, Metināšana, Nanotehnoloģija, Nokrišņu daudzums, Normālspiediena spēks, Pastelis, Piramīda, Pjērs Fermā, Plaisa, Plakne, ..., Plātņu tektonika, Plātne, Puzle, Reljefa kartēšana, Robežkalibrs, Sadursme (klasiskā mehānika), Sarma, Sfēra, Sfēriskā koordinātu sistēma, Skaldne, Skrūve, SolidWorks, Spīdums (mineraloģija), Spogulis, Strāvas nepārtrauktības vienādojums, Taisnstūris, Tēlotāja ģeometrija, Telpa, Tetraedrs, Tilpuma deformācija, Tilpums, Topoloģija, Tors (ģeometrija), Vakuums, Viļņi, Viļņu fronte, Vienādojums, Virsmas raupjums, Virsmas spraigums, 3D modelēšana. Izvērst indekss (30 vairāk) »

Analītiskā ģeometrija

Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.

Jaunums!!: Virsma un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »

Atomspēku mikroskops

AFM blokshēma Atomspēku mikroskops ir speciāla veida skenējošais mikroskops (SPM), kas tika izgudrots 1986.

Jaunums!!: Virsma un Atomspēku mikroskops · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma

garumā Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām.

Jaunums!!: Virsma un Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Ģeometrija

cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.

Jaunums!!: Virsma un Ģeometrija · Redzēt vairāk »

Čukstošās galerijas viļņi

Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.

Jaunums!!: Virsma un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »

Ņūtona gredzeni

Ņūtona gredzeni Ņūtona gredzeni ir gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē.

Jaunums!!: Virsma un Ņūtona gredzeni · Redzēt vairāk »

Bezgalība

Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.

Jaunums!!: Virsma un Bezgalība · Redzēt vairāk »

Brānu kosmoloģija

Elementārdaļiņu fizikā un kosmoloģijā par brānu kosmoloģiju jeb brānu teoriju (vārds "brāna" ir darināts no vārda "membrāna") sauc teoriju kopumu, kas galvenokārt ir iegūtas no superstīgu teorijas un M-teorijas.

Jaunums!!: Virsma un Brānu kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Brīvformu virsmas modelēšana

Virsma ar atskaites punktiem Brīvformu virsmu modelēšana ir CAD (computer-aided design) un CAID (computer-aided industrial design) sistēmu iespēja datorgrafiski modelēt brīvu, liektu, vienmērīgu, sarežģītu formu virsmas.

Jaunums!!: Virsma un Brīvformu virsmas modelēšana · Redzēt vairāk »

Cilindriskā koordinātu sistēma

right Cilindriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās.

Jaunums!!: Virsma un Cilindriskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Cilindrs

Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.

Jaunums!!: Virsma un Cilindrs · Redzēt vairāk »

Datorizētā projektēšana

2D CAD rasējuma piemērs 3D CAD modeļa piemērs Datorizētā projektēšana (CAD) pazīstama arī kā datorizētā rasēšana (CADD), ir datorsistēmu izmantošana projektu izstrādē, analizēšanai vai optimizēšanai.

Jaunums!!: Virsma un Datorizētā projektēšana · Redzēt vairāk »

Daudzplakņu kakts

Kakta ilustrācija, kurā savienojas piecas šķautnes Daudzplakņu kakts ir telpas daļa, ko norobežo koniskai virsmai līdzīga virsma, kuras vadule ir vienkāršs izliekts daudzstūris.

Jaunums!!: Virsma un Daudzplakņu kakts · Redzēt vairāk »

Daudzpunktu režģis

alt.

Jaunums!!: Virsma un Daudzpunktu režģis · Redzēt vairāk »

Debesis

Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem. Debesis ir telpa virs Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Jaunums!!: Virsma un Debesis · Redzēt vairāk »

Divkāršais integrālis

Divkāršais integrālis ir noteiktā integrāļa vispārinājums, kad integrēšanas apgabals D ir plaknes apgabals, bet zemintegrāļa funkcija ir divu argumentu funkcija z.

Jaunums!!: Virsma un Divkāršais integrālis · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Virsma un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Jaunums!!: Virsma un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.

Jaunums!!: Virsma un Elektromagnētiskā lauka avoti · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskās indukcijas likums

Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.

Jaunums!!: Virsma un Elektromagnētiskās indukcijas likums · Redzēt vairāk »

Elipsoīds

Elipsoīds (saukts arī par trīsasu elipsoīdu) ir telpisks ķermenis, kura virsma ir visu to telpas punktu kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu \frac + \frac + \frac.

Jaunums!!: Virsma un Elipsoīds · Redzēt vairāk »

Fāzīte

Savienotājdetaļu fāzītes (norādītas ar bultām) Fāzīte (arī fazīte, nofāzējums) ir pārejas plakne starp divām virsmām.

Jaunums!!: Virsma un Fāzīte · Redzēt vairāk »

Fobos programma

Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.

Jaunums!!: Virsma un Fobos programma · Redzēt vairāk »

Fraktālis

brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.

Jaunums!!: Virsma un Fraktālis · Redzēt vairāk »

Gaismas stars

Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņus. Gaismas stars ir līnija, kura norāda gaismas enerģijas izplatīšanās virzienu.

Jaunums!!: Virsma un Gaismas stars · Redzēt vairāk »

Hērons

Hērona dzinējs Hērons (Ἥρων ὁ Ἀλεξανδρεύς) bija sengrieķu matemātiķis un mehāniķis, kurš savā svarīgākajā ģeometrijas darbā "Metrika" (3 grāmatās) attīstīja mācību par laukumu, virsmu un tilpumu mērīšanu.

Jaunums!!: Virsma un Hērons · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Virsma un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Higrometrs

Higrometrs (— mitrs + metron — mērs) ir ierīce, mēraparāts kas paredzēta gaisa mitruma mērīšanai vai citu gāzu mitruma noteikšanai.

Jaunums!!: Virsma un Higrometrs · Redzēt vairāk »

Himenofors

Lapiņveida himenofors atmatenei Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju.

Jaunums!!: Virsma un Himenofors · Redzēt vairāk »

Kleina pudele

Kleina pudele trīsdimensionālā telpā Kleina pudele ir slēgta virsma, kas telpu, kur tā atrodas, nesadala divās daļās.

Jaunums!!: Virsma un Kleina pudele · Redzēt vairāk »

Koherers

Metāla skaidiņu koherers Koherers ir ierīce, kuru izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā.

Jaunums!!: Virsma un Koherers · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Virsma un Krava · Redzēt vairāk »

Laukums

Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.

Jaunums!!: Virsma un Laukums · Redzēt vairāk »

Līnija

Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.

Jaunums!!: Virsma un Līnija · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Virsma un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Magnētiskās indukcijas plūsma

Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Virsma un Magnētiskās indukcijas plūsma · Redzēt vairāk »

Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Jaunums!!: Virsma un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »

Mandelbrota kopa

Mandelbrota kopas krāsains attēls Mandelbrota kopa ir punktu kopa kompleksajā plaknē, kuras robeža ir fraktālis (šo robežu sauc par Mandelbrota līkni).

Jaunums!!: Virsma un Mandelbrota kopa · Redzēt vairāk »

Manometriskais spiediens

Manometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst mērot dotās vides spiedienu ar manometru.

Jaunums!!: Virsma un Manometriskais spiediens · Redzēt vairāk »

Mēbiusa lente

Mēbiusa lente Mēbiusa lente (arī Mēbiusa lapa vai Mēbiusa virsma) ir virsma, kurai ir tikai viena mala un viena puse, — tas ir vienkāršākais vienpusējas virsmas piemērs topoloģijā.

Jaunums!!: Virsma un Mēbiusa lente · Redzēt vairāk »

McDonnell Douglas X-36

''X-36'' lidojumā. McDonnell Douglas X-36 bija vienmotora lidmašīnas prototips.

Jaunums!!: Virsma un McDonnell Douglas X-36 · Redzēt vairāk »

Metināšana

Loka metināšana. Metināšana ir process, kurā tiek savienoti dažādi materiāli, parasti metāli vai termoplasti.

Jaunums!!: Virsma un Metināšana · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Virsma un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Nokrišņu daudzums

Nokrišņu daudzums pa mēnešiem vidēji vienas dienas laikā Nokrišņu daudzums ir ūdens slāņa biezums, kas būtu uzkrājies uz horizontālas virsmas nokrišņu izkrišanas dēļ, ja šī virsma neuzsūc ūdeni un tas neiztvaiko.

Jaunums!!: Virsma un Nokrišņu daudzums · Redzēt vairāk »

Normālspiediena spēks

Normālspiediena spēks ir spēks, ar kādu ķermeni piespiež pie saskarvirsmas un kurš vērsts perpendikulāri šai virsmai.

Jaunums!!: Virsma un Normālspiediena spēks · Redzēt vairāk »

Pastelis

Pastelis kā mākslas darbs Pasteļkrītiņi. Pastelis ir glezniecības tehnika vai šajā tehnikā darināts darbs, kur izmanto krāsainus krītiņus.

Jaunums!!: Virsma un Pastelis · Redzēt vairāk »

Piramīda

Piramīda ar sešām sānu skaldnēm Regulāra piramīda Piramīda (πυραμίς) ir daudzskaldnis, kuram viena skaldne ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes ir trijstūri ar kopīgu virsotni.

Jaunums!!: Virsma un Piramīda · Redzēt vairāk »

Pjērs Fermā

Pjērs Fermā (dzimis vai 1607., vai 1608. gadā, miris) bija franču jurists un matemātiķis amatieris.

Jaunums!!: Virsma un Pjērs Fermā · Redzēt vairāk »

Plaisa

Plaisa, kura izveidojusies, ieplaisājot stiklam. Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos.

Jaunums!!: Virsma un Plaisa · Redzēt vairāk »

Plakne

Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.

Jaunums!!: Virsma un Plakne · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Virsma un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Plātne

Plātne ir telpiska figūra, kurai viens no trim lielumiem (garums, biezums vai platums) ir salīdzinoši mazs ar pārējiem diviem lielumiem.

Jaunums!!: Virsma un Plātne · Redzēt vairāk »

Puzle

Ravensburger puzle ''Krypt'', kurai ir ap 650 kauliņu tiek uzskatīta par īpašu izaicinājumu, jo uz tās nav attēla Puzle (no - mīkla) ir mozaīka, kas sastāv no vairākiem kopā savietojamiem gabaliņiem, kuri parasti kopā veido attēlu.

Jaunums!!: Virsma un Puzle · Redzēt vairāk »

Reljefa kartēšana

Lode bez ''bump mapping'' (pa kreisi). ''Bump map'', ko pielietos lodei (pa vidu). Lodei, kurai ir pielietota ''bump map'' (pa labi), virsma izskatās nelīdzena, atgādinot apelsīnu. ''Bump map'' panāk šo efektu, izmainot to, kā izgaismotās virsmas reaģē pret gaismu, neizmainot paša objekta virsmu lielumu vai formu. Reljefa kartēšana ( — ‘punu iezīmēšana’) ir datorgrafikas tehnika, lai simulētu nelīdzenumus un rievas uz objekta virsmas.

Jaunums!!: Virsma un Reljefa kartēšana · Redzēt vairāk »

Robežkalibrs

Robežkalibrs ir bezskalas kontroles rīks, ar kuru pārbauda izstrādājuma (biežāk — gludo cilindrisko salāgojumu, bet arī konisku virsmu, vītņu u.c.) ģeometrisko parametru — izmēra, formas, virsmu savstarpējā novietojuma — atbilstību izstrādājumam noteiktajām robežnovirzēm.

Jaunums!!: Virsma un Robežkalibrs · Redzēt vairāk »

Sadursme (klasiskā mehānika)

Sadursme jeb trieciens klasiskajā mehānikā ir ķermeņu īslaicīga mijiedarbība ar šo ķermeņu ātrumu krasu izmaiņu.

Jaunums!!: Virsma un Sadursme (klasiskā mehānika) · Redzēt vairāk »

Sarma

Sarmas klāti koki. Sarma tuvplānā. Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums.

Jaunums!!: Virsma un Sarma · Redzēt vairāk »

Sfēra

Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.

Jaunums!!: Virsma un Sfēra · Redzēt vairāk »

Sfēriskā koordinātu sistēma

right Sfēriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās, kurā tiek izmantoti parametri (r, θ, φ).

Jaunums!!: Virsma un Sfēriskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Skaldne

kuba skaldnes ar kopīgu virsotni. Skaldne ir tāda daudzskaldņa virsmas daļa, ko norobežo šī daudzskaldņa šķautnes un virsotnes.

Jaunums!!: Virsma un Skaldne · Redzēt vairāk »

Skrūve

Bultskrūve ar uzgriezni un kokskrūve Skrūve ir stiprinājuma veids, ko raksturo spirālveida kores (ko sauc par ārējo vītni), kas ir izveidotas ap cilindrveida vai konusveida materiālu.

Jaunums!!: Virsma un Skrūve · Redzēt vairāk »

SolidWorks

SolidWorks ir 3D mehāniskā CAD programma, kas strādā uz Microsoft Windows operētājsistēmas.

Jaunums!!: Virsma un SolidWorks · Redzēt vairāk »

Spīdums (mineraloģija)

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.

Jaunums!!: Virsma un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »

Spogulis

Spogulis, kurš atspoguļo vāzi. Spogulis ir jebkura virsma (parasti plakana), kas labi atstaro gaismu.

Jaunums!!: Virsma un Spogulis · Redzēt vairāk »

Strāvas nepārtrauktības vienādojums

Strāvas nepārtrauktības vienādojums ir.

Jaunums!!: Virsma un Strāvas nepārtrauktības vienādojums · Redzēt vairāk »

Taisnstūris

right Taisnstūris ir četrstūris, kam visi leņķi ir vienādi ar 90°.

Jaunums!!: Virsma un Taisnstūris · Redzēt vairāk »

Tēlotāja ģeometrija

Krāsainais telpiskais attēls ir lokomotīves aksonometrija, melnabaltie plakanie attēli ir šīs lokomotīves kompleksais rasējums, tajā izmantoti pieci (no sešiem) pamatskati: virsskats, kreisais un labais sānskats, mugurskats, pretskats Tēlotāja ģeometrija ir ģeometrijas sadaļa, kurā telpiski objekti tiek attēloti kā plakani.

Jaunums!!: Virsma un Tēlotāja ģeometrija · Redzēt vairāk »

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Virsma un Telpa · Redzēt vairāk »

Tetraedrs

Tetraedrs Tetraedrs (no τέσσᾰρες — 'četri' un ἕδρα — 'skaldne') jeb četrskaldnis ir regulāra trijstūra piramīda, kuras visas šķautnes ir vienāda garuma.

Jaunums!!: Virsma un Tetraedrs · Redzēt vairāk »

Tilpuma deformācija

Tilpuma deformācija ir viens no deformācijas veidiem.

Jaunums!!: Virsma un Tilpuma deformācija · Redzēt vairāk »

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Jaunums!!: Virsma un Tilpums · Redzēt vairāk »

Topoloģija

Mēbiusa lente ir virsma, kam ir tikai viena puse un viena mala. Tas ir viens no objektiem, ko pēta topoloģijā. Topoloģija (τόπος — vieta; λόγος — mācība) ir matemātikas apakšnozare, kas vispārīgi definē jēdzienu "nepārtrauktība" un pēta nepārtrauktus attēlojumus jeb homeomorfismus un nepārtrauktas figūru deformācijas jeb homotopijas.

Jaunums!!: Virsma un Topoloģija · Redzēt vairāk »

Tors (ģeometrija)

Tors Tors (- izcilnis, izliekums) ir ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo virsma, kas rodas, riņķim rotējot ap savā plaknē esošu ārēju (riņķi nekrustojošu) asi.

Jaunums!!: Virsma un Tors (ģeometrija) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Virsma un Vakuums · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Virsma un Viļņi · Redzēt vairāk »

Viļņu fronte

Plakanam vilnim viļņa fronte ir plakne Lēca var mainīt viļņa frontes virzienu Viļņu fronte (— ‘piere’, ‘priekšpuse’) ir līnija vai virsma, kur visām vides daļiņām ir vienāda viļņa fāze.

Jaunums!!: Virsma un Viļņu fronte · Redzēt vairāk »

Vienādojums

Roberts Rekords. Šajā vienādojumā rakstīts: 14\sqrtx+\vert 15\vert.

Jaunums!!: Virsma un Vienādojums · Redzēt vairāk »

Virsmas raupjums

Virsmas raupjums jeb negludums ir cieta materiāla virsmas negludumu — izciļņu un ieplaku — kopa ar relatīvi mazu soli bāzes garumā.

Jaunums!!: Virsma un Virsmas raupjums · Redzēt vairāk »

Virsmas spraigums

Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.

Jaunums!!: Virsma un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »

3D modelēšana

3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru.

Jaunums!!: Virsma un 3D modelēšana · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »