33 attiecības: Arnolds Feiereizens, Štrālzunde, Šulci fon Ašerādeni, Ēriks Matiass fon Nolkens, Ēriks Rinings, Gotlobs Frēge, Grēvesmīlene, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Hanzas savienība, Hedebija, Klica, Līveni, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas pilsoņu karš, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Mārka (naudas vienība), Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums, Mēklenburgas-Gistrovas Sofija, Neiklostere, Nosferatu – nakts fantoms, Obodrīti, Rēna, Rērika, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vārīne, Vismāras līcis, Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis, Ziemeļvācija, Zviedru Pomerānija, 1229. gads.
Arnolds Feiereizens
Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag.
Jaunums!!: Vismāra un Arnolds Feiereizens · Redzēt vairāk »
Štrālzunde
Štrālzunde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.
Jaunums!!: Vismāra un Štrālzunde · Redzēt vairāk »
Šulci fon Ašerādeni
Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Vismāra un Šulci fon Ašerādeni · Redzēt vairāk »
Ēriks Matiass fon Nolkens
Ēriks Matiass fon Nolkens (1694—1755) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas diplomāts, barons (1747).
Jaunums!!: Vismāra un Ēriks Matiass fon Nolkens · Redzēt vairāk »
Ēriks Rinings
Rininga pils portāls Stokholmas vecpilsētā (2007). Ēriks Ēriksons Rinings (1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Vismāra un Ēriks Rinings · Redzēt vairāk »
Gotlobs Frēge
Frīdrihs Ludvigs Gotlobs Frēge (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, loģiķis un filozofs.
Jaunums!!: Vismāra un Gotlobs Frēge · Redzēt vairāk »
Grēvesmīlene
Grēvesmīlene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Vismāras.
Jaunums!!: Vismāra un Grēvesmīlene · Redzēt vairāk »
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Skabārža kalns Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir Grobiņas pilsētas un tās apkaimes teritorijā daļa, kuru Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2017.
Jaunums!!: Vismāra un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vismāra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hedebija
Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.
Jaunums!!: Vismāra un Hedebija · Redzēt vairāk »
Klica
Klica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Vismāras, netālu no Baltijas jūras krasta.
Jaunums!!: Vismāra un Klica · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Vismāra un Līveni · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vismāra un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Vismāra un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Jaunums!!: Vismāra un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Jaunums!!: Vismāra un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Vismāra un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Vismāra un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums
Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.
Jaunums!!: Vismāra un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija (dzimusi, mirusi) bija Dānijas konsorte 1572.
Jaunums!!: Vismāra un Mēklenburgas-Gistrovas Sofija · Redzēt vairāk »
Neiklostere
Neiklostere ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Vismāras.
Jaunums!!: Vismāra un Neiklostere · Redzēt vairāk »
Nosferatu – nakts fantoms
"Nosferatu — nakts fantoms" ir 1979.
Jaunums!!: Vismāra un Nosferatu – nakts fantoms · Redzēt vairāk »
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Jaunums!!: Vismāra un Obodrīti · Redzēt vairāk »
Rēna
Rēna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Vismāru.
Jaunums!!: Vismāra un Rēna · Redzēt vairāk »
Rērika
Rērika, līdz 1938.
Jaunums!!: Vismāra un Rērika · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Vismāra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.
Jaunums!!: Vismāra un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vārīne
Vārīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidaustrumiem no Vismāras, ezeru ielokā.
Jaunums!!: Vismāra un Vārīne · Redzēt vairāk »
Vismāras līcis
Vismāras līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Jaunums!!: Vismāra un Vismāras līcis · Redzēt vairāk »
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Vismāra un Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Jaunums!!: Vismāra un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Vismāra un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
1229. gads
1229.
Jaunums!!: Vismāra un 1229. gads · Redzēt vairāk »