Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vojevoda

Indekss Vojevoda

17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.

36 attiecības: Andrejs Paļeckis, Aulejas baznīca, Avakums, Ņerčinskas līgums, Bajārs, Dižciltīgo titulu uzskaitījums, Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators), Goļicini, Gospodars, Ivans Goļicins, Ivans Ohļabiņins, Jans Koss, Jānošs Huņadi, Juris Nikolajs Hilzens, Kircas klosteris, Krievijas cariste, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordinācijas, Mihails Morozovs-Popļevins, Mihails Tjufjakins, Moldāvija, Monarhs, Pēteris Bestuževs, Pjotrs Hvorostiņins, Pjotrs Tatevs, Stepa Stepanovičs, Transilvānija, Ukrainas vēsturiskās zemes, Vaivads, Valahijas kņaziste, Vanavastselīna, Vasilijs Goļicins, Vasilijs Voroncovs, Vlads III Drakuls, Vojvodina.

Andrejs Paļeckis

Andrejs Paļeckis (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes kņazs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Andrejs Paļeckis · Redzēt vairāk »

Aulejas baznīca

Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Vojevoda un Aulejas baznīca · Redzēt vairāk »

Avakums

Avakums Petrovs vai Avakums Petrovičs (dzimis 1620. gada 15. novembrī, miris 1682. gada 14. aprīlī) bija Krievu pareizticīgās baznīcas virspriesteris (protopops), reliģijas darbinieks un rakstnieks, patriarha Nikona un cara Alekseja Mihailoviča veikto reformu pretinieks un vecticības aizsācējs.

Jaunums!!: Vojevoda un Avakums · Redzēt vairāk »

Ņerčinskas līgums

Ņerčinskas līguma pamatteksts latīņu valodā. Albazinas ''Albasin'') cietokšņa aplenkums (1686). Ņerčinskas līgums bija starptautisks līgums, kas izbeidza 1685.

Jaunums!!: Vojevoda un Ņerčinskas līgums · Redzēt vairāk »

Bajārs

Krievijas caristes bajāri 16.—17. gadsimtā Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (баяры, бояри, bajorai), Maskavijā (боярин), Moldovā un Valahijā (boier).

Jaunums!!: Vojevoda un Bajārs · Redzēt vairāk »

Dižciltīgo titulu uzskaitījums

Nav apraksta.

Jaunums!!: Vojevoda un Dižciltīgo titulu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)

Ferdinands I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1558.

Jaunums!!: Vojevoda un Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators) · Redzēt vairāk »

Goļicini

Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.

Jaunums!!: Vojevoda un Goļicini · Redzēt vairāk »

Gospodars

Valahijas, Moldāvijas un Transilvānijas gospodars Mihajs Drosmīgais Gospodars jeb hospodars ( — 'valdnieks') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs, Lietuvas lielkņazistē, pēc ranga atbilstošs titulam lielkņazs, princis.

Jaunums!!: Vojevoda un Gospodars · Redzēt vairāk »

Ivans Goļicins

Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »

Ivans Ohļabiņins

Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.

Jaunums!!: Vojevoda un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »

Jans Koss

Jans Koss (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1664.

Jaunums!!: Vojevoda un Jans Koss · Redzēt vairāk »

Jānošs Huņadi

Jānošs Huņadi; dzimis ap 1406.

Jaunums!!: Vojevoda un Jānošs Huņadi · Redzēt vairāk »

Juris Nikolajs Hilzens

Juris Nikolajs Hilzens jeb Ježijs Mikolajs Hilzens (dzimis, miris) bija Dagdā dzimis Latgales (Inflantijas) Hilzenu dzimtas garīdznieks, daudzu reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs.

Jaunums!!: Vojevoda un Juris Nikolajs Hilzens · Redzēt vairāk »

Kircas klosteris

Kircas klosteris Kircas klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Sibiu žudecā Dienvidu Transilvānijā, Rumānijā, kas pašlaik kļuvis par evaņģēliski luterisko baznīcu, piederošu vietējai Transilvānijas sakšu tautības kopienai.

Jaunums!!: Vojevoda un Kircas klosteris · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Vojevoda un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Vojevoda un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Vojevoda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordinācijas

Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.

Jaunums!!: Vojevoda un Livonijas ordinācijas · Redzēt vairāk »

Mihails Morozovs-Popļevins

Mihails Morozovs-Popļevins (dzimšanas gads nezināms, miris) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, diplomāts, okoļņičijs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV līdzgaitnieks, Izvēlētās padomes (Избранная рада, neoficiālās valdības) loceklis.

Jaunums!!: Vojevoda un Mihails Morozovs-Popļevins · Redzēt vairāk »

Mihails Tjufjakins

Mihails Tjufjakins (miris) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Mihails Tjufjakins · Redzēt vairāk »

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Jaunums!!: Vojevoda un Moldāvija · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Vojevoda un Monarhs · Redzēt vairāk »

Pēteris Bestuževs

Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.

Jaunums!!: Vojevoda un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »

Pjotrs Hvorostiņins

Pjotrs Hvorostiņins (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Pjotrs Hvorostiņins · Redzēt vairāk »

Pjotrs Tatevs

Pjotrs Tatevs (miris) bija Krievijas caristes cara miesassargs (rinda), stoļņiks, vojevoda, bajārs un okoļņičijs cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Pjotrs Tatevs · Redzēt vairāk »

Stepa Stepanovičs

Stepa Stepanovičs (serbu: Stepa Stepanović, 1856–1929) bija serbu karavadonis.

Jaunums!!: Vojevoda un Stepa Stepanovičs · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania,  — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: Vojevoda un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Ukrainas vēsturiskās zemes

Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Vojevoda un Ukrainas vēsturiskās zemes · Redzēt vairāk »

Vaivads

Vaivads var būt.

Jaunums!!: Vojevoda un Vaivads · Redzēt vairāk »

Valahijas kņaziste

Valahijas kņaziste jeb Valahijas principāts (rumāņu: Principatul Țării Românești, Principatul Valahiei, arī Țara Românească) bija valsts (1310—1861) Eiropas dienvidaustrumos, mūsdienu Rumānijas teritorijas dienvidos.

Jaunums!!: Vojevoda un Valahijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20.

Jaunums!!: Vojevoda un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »

Vasilijs Goļicins

Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Vasilijs Goļicins · Redzēt vairāk »

Vasilijs Voroncovs

Vasilijs Voroncovs (miris) bija Krievijas caristes okolņičijs un vojevoda Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Vojevoda un Vasilijs Voroncovs · Redzēt vairāk »

Vlads III Drakuls

Vlads III Drakuls, arī Vlads III Tepešs jeb Cepešs (tautas valodā arī Drăculea — Drakona dēls; arī Draculia, Dracuglia, Draculue, Draculyam; dzimis 1431. gada novembrī vai decembrī, miris 1476. gada decembrī) bija Valahijas (Muntenijas - Muntenia) gospodars no Drakuleštu dinastijas 1448., 1456.-1462.

Jaunums!!: Vojevoda un Vlads III Drakuls · Redzēt vairāk »

Vojvodina

Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.

Jaunums!!: Vojevoda un Vojvodina · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »