Ātrāk nekā pārlūku!
89 attiecības: Aleksandra Alise fon Volfa, Aleksandrs Gapoņenko, Alfrēds Mēders, Alfreds Zēbergs, Anatols Lapiņš, Andrejs Zadonskis, Annas muiža, Anniņmuiža, Apes muiža, Arhibalds fon Keizerlings, Arnolds Artums-Hartmanis, Arnolds Liniņš, Štricka nams, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ērika Zēla, Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība, Baltijas Linu manufaktūra, Bauskas vēsture, Bernhards Bīlenšteins, Bodo fon Dēns, Brūnu muiža, Brīvmūrniecība, Bruno Lodiņš, Curonia, Dītrihs Andrejs Lēbers, Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca, Dzintars (uzņēmums), Eduards fon Rozenbergs, Eižens Zinkelis, Ervins Volfeils, Estonia (korporācija), Felicianovas muiža, Firkspedvāles muiža, Frīdrihs Žiglevics, Freds Brimmers, Hanss fon Rozens, Hanss Rimša, Heincs fon cur Mīlens, Heinrihs Lākmanis, Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens, Igaunijas Dabas muzejs, Jēkabpils, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jirgens Ungerns-Šternbergs, Konstantīns fon Veiss, Kurts Štafenhāgens, Kurts Betge, Kurts Plade, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, ..., Latvijas demogrāfija, Latvijas okupācija (1940), Lauvas aptieka, Leonīds Arbuzovs (1882—1951), Lielā ģilde (Rīga), Lielie kapi, Liepājas vēsture, Lindes muiža, Livonia, Lodes muiža, Lotars Šēlers, Meinhards fon Gerkāns, Muses biedrība, Neobaltia, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs Voits, Oskars Grosbergs, Oto fon Firkss, Papīrfabrika "Līgatne", Pauls Johansens, Pāvula Jurjāna mūzikas skola, Pēteris fon der Ostenzakens, Rīgas Šaha biedrība, Rīgas Dabaspētnieku biedrība, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rēzekne, Reinhards Vitrams, Reinholds Girgensons (ārsts), Spāres muiža, Teodora Lodinga alus darītava, Umpārte, Valsts vācu klasiskā ģimnāzija, Valters Caps, Vācbaltieši, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Verners Auls, Vilfrīds Štriks-Štrikfelds, Vilhelms Bokslafs, Volferts Gerhards fon Rādens. Izvērst indekss (39 vairāk) »
Aleksandra Alise fon Volfa
Aleksandra Alise fon Volfa (1894—1982) bija vācbaltiešu psihoanalītiķe, kas bija precējusies ar itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Aleksandra Alise fon Volfa · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Gapoņenko
Aleksandrs Gapoņenko (dzimis Melitopolē, Ukrainas PSR) ir Latvijas krievu aktīvists un publicists.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Aleksandrs Gapoņenko · Redzēt vairāk »
Alfrēds Mēders
Alfrēds Arnolds Ādolfs Mēders (1873—1944) bija vācbaltiešu matemātiķis, RPI docētājs (no 1897), LU profesors (1919).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Alfrēds Mēders · Redzēt vairāk »
Alfreds Zēbergs
Alfreds Dāvids Zēbergs (dzimis, miršanas datums nezināms) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas ķīmiķis, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Alfreds Zēbergs · Redzēt vairāk »
Anatols Lapiņš
Anatols Kārlis Lapiņš (dzimis Rīgā, miris Bādenbādenē, Vācijā) bija Vācijas latviešu automašīnu dizaineris un sacīkšu braucējs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Anatols Lapiņš · Redzēt vairāk »
Andrejs Zadonskis
Andrejs Zadonskis (1893-1941) bija Latvijas ukraiņu un vācbaltiešu izcelsmes rakstnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Andrejs Zadonskis · Redzēt vairāk »
Annas muiža
Annas muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Annas muiža · Redzēt vairāk »
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »
Apes muiža
Apes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Smiltenes novada Apes pagastā, uz dienvidiem no Apes pilsētas.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Apes muiža · Redzēt vairāk »
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Arnolds Artums-Hartmanis
Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Arnolds Artums-Hartmanis · Redzēt vairāk »
Arnolds Liniņš
Arnolds Liniņš (dzimis, miris) bija latviešu aktieris un režisors.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Arnolds Liniņš · Redzēt vairāk »
Štricka nams
Štricka nams, saukts arī par K. K. fon Stricka villu ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 9 Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Štricka nams · Redzēt vairāk »
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir Jelgavas vēstures un mākslas muzejs Jelgavā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs · Redzēt vairāk »
Ērika Zēla
Ērika Zēla Ērika Zēla, vēlāk Zēla-Kuzmina (1902—1989) bija vācbaltiešu filozofe un dzejniece.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Ērika Zēla · Redzēt vairāk »
Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība
Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība bija 1903.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība · Redzēt vairāk »
Baltijas Linu manufaktūra
1919. gads). Baltijas Linu manufaktūras kompānija bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākajiem uzņēmumiem Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Baltijas Linu manufaktūra · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bernhards Bīlenšteins
Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Bodo fon Dēns
Bodo fon Dēns (dzimis, miris) bija vācbaltu šahists šaha problēmists un publicists.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Bodo fon Dēns · Redzēt vairāk »
Brūnu muiža
Brūnu muiža, arī Elīzes muiža, Līzes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku pagasta ziemeļos, Brūnās, netālu no valsts autoceļa A9 (Rīga — Liepāja) un Bērzupes dzelzceļa stacijas.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Brūnu muiža · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Bruno Lodiņš
Bruno Lodiņš (1928). Bruno Ādolfs Lodiņš, arī Bruno Lodings (1880–1946) bija uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Bauskas alus darītavas "Lodiņš un biedri" īpašnieks un Bauskas pilsētas galva (1919).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Bruno Lodiņš · Redzēt vairāk »
Curonia
Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Curonia · Redzēt vairāk »
Dītrihs Andrejs Lēbers
Dītrihs Andrejs Lēbers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, politologs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Dītrihs Andrejs Lēbers · Redzēt vairāk »
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dobelē.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Dzintars (uzņēmums)
AS Dzintars bija kosmētikas un parfimērijas izstrādātājs un ražotājs Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Dzintars (uzņēmums) · Redzēt vairāk »
Eduards fon Rozenbergs
Eduards Viktors fon Rozenbergs. Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Eduards fon Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Eižens Zinkelis
Eižens Zinkelis Eižens Zinkelis jeb Eižens Sinkels (1880—1947) bija vācbaltiešu dzelzceļa inženieris un pašvaldību darbinieks, Daugavpils pilsētas galva (1920—1923).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Eižens Zinkelis · Redzēt vairāk »
Ervins Volfeils
Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (—) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Ervins Volfeils · Redzēt vairāk »
Estonia (korporācija)
Studentu korporācijas ''Estonia'' ģerbonis. Estonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Estonia (korporācija) · Redzēt vairāk »
Felicianovas muiža
Felicianovas muižas pils 2001. gadā Felicianovas muižas pils ir neogotikas stila muižas kungu māja, kas atrodas Ludzas novada Ciblas pagasta Felicianovā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Felicianovas muiža · Redzēt vairāk »
Firkspedvāles muiža
Firkspedvāles muiža arī Firksu Pedvāles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Pedvāles ciemā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Firkspedvāles muiža · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Žiglevics
Frīdrihs Žiglevics (1883—1941) bija latviešu rēderis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Frīdrihs Žiglevics · Redzēt vairāk »
Freds Brimmers
Freds Brimmers, dzimis kā Frīdrihs Kārlis fon Brimmers (1929–2013), bija Latvijas vācbaltiešu cilmes Kanādas fotogrāfs un rakstnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Freds Brimmers · Redzēt vairāk »
Hanss fon Rozens
Johans "Hanss" Oto fon Rozens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Hanss fon Rozens · Redzēt vairāk »
Hanss Rimša
Hanss Gustavs fon Rimša (1899—1987) bija vācbaltiešu publicists un vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Hanss Rimša · Redzēt vairāk »
Heincs fon cur Mīlens
Heincs fon cur Mīlens (pēc 1934). Heinrihs Dīters von zur Mīlens jeb Heincs fon cur Mīlens (1914–2005) bija vācbaltiešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Heincs fon cur Mīlens · Redzēt vairāk »
Heinrihs Lākmanis
Kārlis Heinrihs Lākmanis (1892—1955) bija vācbaltiešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Heinrihs Lākmanis · Redzēt vairāk »
Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens
Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens (1892–1985) bija vācbaltu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jelgavas pilsētas slimnīca
Jelgavas pilsētas slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Brīvības bulvārī 6, Jelgavā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Jelgavas pilsētas slimnīca · Redzēt vairāk »
Jirgens Ungerns-Šternbergs
Jirgens Ungerns-Šternbergs (1940) ir vācbaltiešu vēsturnieks, kas pētījis antīko vēsturi, Baltijas vēsturi un vēsturnieku ietekmi uz Pirmā pasaules kara propagandu.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Jirgens Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon Veiss
Konstantīns fon Veiss ( —) bija vācbaltu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Konstantīns fon Veiss · Redzēt vairāk »
Kurts Štafenhāgens
Kurts Štafenhāgens Kurts Štafenhāgens (Kurt Stavenhagen, 1884—1951) bija vācbaltiešu filozofs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Kurts Štafenhāgens · Redzēt vairāk »
Kurts Betge
Arhitektu biroja Karrs un Bētge darbinieki (pēc 1929). Kurts Artūrs Ernests Bētge (dzimis 1888. gadā, miris 1963. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes funkcionālisma stila arhitekts, būvinženieris un mākslinieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Kurts Betge · Redzēt vairāk »
Kurts Plade
Kurts Plade (dzimis, miris 1945. gada februārī) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, Latvijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Kurts Plade · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas demogrāfija
Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Lauvas aptieka
Lauvas aptieka bija septītā vecākā aptieka Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lauvas aptieka · Redzēt vairāk »
Leonīds Arbuzovs (1882—1951)
Leonīds Nikolajs Hanss Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs jaunākais, bija Bauskā dzimis vācbaltiešu vēsturnieks un pedagogs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Leonīds Arbuzovs (1882—1951) · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lindes muiža
Lindes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lindes muiža · Redzēt vairāk »
Livonia
Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Livonia · Redzēt vairāk »
Lodes muiža
Lodes muiža 2001. gadā Lodes muiža atrodas Cēsu novada Taurenes pagasta Lodesmuižā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lodes muiža · Redzēt vairāk »
Lotars Šēlers
Lotars Hanss Šēlers (— 1945. gada septembris) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Lotars Šēlers · Redzēt vairāk »
Meinhards fon Gerkāns
Meinhards fon Gerkāns (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Meinhards fon Gerkāns · Redzēt vairāk »
Muses biedrība
Muses biedrības ģerbonis (1912). Rīgas Muses biedrība bija 1787.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Muses biedrība · Redzēt vairāk »
Neobaltia
Studentu korporācijas ''Neobaltia'' vapenis. Neobaltia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1879.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Neobaltia · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »
Nikolajs Voits
Vizualizācija ar jaunbūvējamo Rīgas pilsētas biroju namu, kura torņa augstumam bija jāpārsniedz Vecrīgas baznīcu torņu augstums (arhitekti Nikolajs Voits un Sergejs Antonovs, 1939). Nikolajs Voits (1904—1989) bija latviešu arhitekts, uzvarējis Rātslaukuma pārbūves projektu konkursā (1939).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Nikolajs Voits · Redzēt vairāk »
Oskars Grosbergs
Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »
Oto fon Firkss
Oto Frīdrihs brīvkungs fon Firkss (dzimis, miris) bija Kurzemes barons, SS oberšturmfīrers, pēc kara CDU politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Oto fon Firkss · Redzēt vairāk »
Papīrfabrika "Līgatne"
Līgatnes papīrfabrika bija papīra ražošanas uzņēmums, kas atradās Līgatnē un darbojās no 1815.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Papīrfabrika "Līgatne" · Redzēt vairāk »
Pauls Johansens
Pauls Johansens (ap 1930). Pauls Johansens (1901–1965) bija vācbaltiešu vēsturnieks un arhivārs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Pauls Johansens · Redzēt vairāk »
Pāvula Jurjāna mūzikas skola
Pāvula Jurjāna mūzikas skola ir Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārziņā esoša mūzikas izglītības mācību iestāde, kurā var apgūt pamatzināšanas un iemaņas mūzikas instrumentu spēlē.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Pāvula Jurjāna mūzikas skola · Redzēt vairāk »
Pēteris fon der Ostenzakens
Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Pēteris fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Rīgas Šaha biedrība
Rīgas Šaha biedrība (RŠB) bija 1890.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Rīgas Šaha biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas Dabaspētnieku biedrība
Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938). Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942). Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB), sākotnēji Rīgas Dabaspētniecības biedrība (Naturforschender Verein zu Riga), bija Rīgā dibināta Baltijas provinču, vēlāk Latvijas ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Rīgas Dabaspētnieku biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Reinhards Vitrams
Reinhards Vitrams (1902—1973) bija vācbaltiešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Reinhards Vitrams · Redzēt vairāk »
Reinholds Girgensons (ārsts)
Dr. Reinholds Girgensons (pirms 1917). Reinholds Johaness Girgensons (1882–1956) bija vācbaltiešu ārsts, bērnu ķirurgs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Reinholds Girgensons (ārsts) · Redzēt vairāk »
Spāres muiža
Muižas kungu māja mūsdienās Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža ir 18.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Spāres muiža · Redzēt vairāk »
Teodora Lodinga alus darītava
Skats uz alus darītavu iebraucot pilsētā Teodora Lodinga celtā alus darītava Teodora Lodinga alus darītava bija alus darītava Bauskā, kas darbojās no 1873.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Teodora Lodinga alus darītava · Redzēt vairāk »
Umpārte
Umpārte ir ciems Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Umpārte · Redzēt vairāk »
Valsts vācu klasiskā ģimnāzija
Agrākās Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas ēka (2016). Valsts vācu klasiskā ģimnāzija jeb Rīgas valsts vācu vidusskola bija Rīgas skola ar vācu valodas mācību valodu, kas līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Valsts vācu klasiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Valters Caps
Valters Caps (—) bija fototehnikas konstruktors, fotoaparāta "Minox" izgudrotājs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Valters Caps · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Verners Auls
Verners Alfrēds Auls (dzimis (pēc vecā stila —), miršanas datums nav zināms) bija Latvijas vācbaltiešu daiļslidotājs, kas piedalījās 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kur ieguva pēdējo, 25.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Verners Auls · Redzēt vairāk »
Vilfrīds Štriks-Štrikfelds
Vilfrīds Štriks-Štrikfelds (dzimis 1896. gadā Rīgā) bija baltvācu Krievijas Impērijas armijas, Baltās armijas, Vērmahta virsnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Vilfrīds Štriks-Štrikfelds · Redzēt vairāk »
Vilhelms Bokslafs
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Vācbaltiešu izceļošana, Vācbaltiešu repatriācija.
