Komunikācija

405 attiecības: Ašebergi, Alberts II (Rīga), Aldona (karaliene), Aleksandrs Ņevskis, Alnpeke Dītlebs, Andrāšs II, Andreass no Felves, Anno fon Zangerhauzens, Austrumprūsija, Šabis, Šešupe, Štuma, Ģedimina vēstules, Ģedimins, Ķēstutis, Ļidas pils, Žagares pilskalns, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Židlohovice, Žiežmari, Žilbērs de Lanuā, Čerņahovska, Čluhova, Ņešava, Ņidzica, Ādažu pagasts, Bagrationovska, Baltenlande, Balti, Baltijas jūra, Baltijska, Baltkrievija, Baltu pirmvaloda, Barlineka, Bartošice, Bartolomejs Hēneke, Bārta (zeme), Būtiņģe, Bēla IV Ārpāds, Bermontiāde, Bidgošča, Biruta (Lietuvas valdniece), Biskupeca, Bitova, Borhi, Braņevo, ..., Bruntāla, Bujņicki, Burhards fon Dreilēbens, Burhards fon Hornhūzens, Cēges fon Manteifeli, Cēsu pils, Celestīns III, Daniels Romanovičs, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dānijas vēsture, Dītrihs fon Grīningens, Dēnhofi, Dobžiņa pie Vislas, Dobriņas zeme, Dundagas pils, Durbe, Durbes kauja, Dzežgoņa, Dzelzs krusts, Dzjaldovo, Eberhards fon Monheims, Eberhards no Zainas, Edmunds no Verdes, Elblonga, Elka, Engure, Engures pagasts, Fītinghofi, Felkerzāmi, Francisks no Moliano, Frīdrihs II Hoenštaufens, Freitāgi-Loringhofeni, Fromborka, Fromholds fon Fifhūzens, Gaižuva, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Galinda (zeme), Gņeva, Gņevkovo, Gņezno katedrāle, Gdaņska, Georgs fon Eihštets, Gerdenis, Gerhards fon Jorke, Gižicko, Gosvins fon Hērike, Gotfrīds fon Roge, Gothards Ketlers, Gotlande, Grobiņas pils, Grodņas kņazi, Grudzjondza, Grunvaldes kauja, Gvardejska, Heinrihs fon Heimburgs, Heinrihs II Bāzedovs, Heinrihs Raspe, Helevega hronika, Helmža, Helmno, Henrijs IV Lankasters, Henriks I Bārdainais, Henriks II Dievbijīgais, Herkuss Mants, Hermanis no Vartberges, Hermans Balke, Hilzeni, Hoencollernu dinastija, Hojņice, Igaunija, Igaunijas vēsture, Indriķis Šterns, Inocents IV, Jagailis, Jagellonu dinastija, Jānis XXII, Jātvingi, Johans fon dem Brēle, Johans fon Mengede, Johans Hāzentēters, Johans I fon Lūne, Johans Tīrgarts, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Jurbarka, Kaļiņingradas apgabals, Kabile, Kabiles pagasts, Kališa, Kandava, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Karagājiens pret žemaišiem (1252), Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Karšuva, Kari Polijas vēsturē, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Kauņa, Kauņas pils, Kauja pie Bukultiem, Kauja pie Vorsklas, Kazimirs IV Jagellons, Kārlis II Hābsburgs, Kūno fon Hacingenšteins, Keizerlingi, Ketleru dzimta, Klaipēda, Klements V, Knituva, Knoringi, Koņina, Konrāds fon Fītinghofs, Konrāds fon Feihtvangens, Konrāds Ketelhods, Konstancas koncils, Korfi, Koronovo, Krievzemes karaļi, Krusta kari, Krustpils pils, Kujāvija, Kulma (zeme), Kuršu kāpas, Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes landtāgs, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kvidzina, Labieši, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Lēnas, Ledus kauja, Lejasprūsiskais dialekts, Lenčica, Lengvīns, Lidzbarka Varmiņska, Lielā prūšu sacelšanās, Lieljumpravas draudzes novads, Lieljumpravas muiža, Liepāja, Liepājas vēsture, Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvas—Maskavijas kari, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas—Maskavijas kari, Lubava (zeme), Maideli, Mainava, Malborka, Malborkas pils, Maltas ordeņa vēsture, Marģers, Mazūrija, Mazovija, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Mālpils, Māra (latviešu mitoloģija), Mārtiņš Levics, Mēmeles komtureja, Medenike (zeme), Medus (dzēriens), Melnas līgums, Misliboža, Moronga, Nameisis, Nameja gredzens (filma), Navahrudakas pils, Nere (zeme), Nida (Lietuva), Nikolajs fon Nauens, Nikolajs Koperniks, Notanga, Novi Dvura Krulevska, Oberosts, Obtest, Olština, Olštineka, Ostruda, Oto fon Luterbergs, Pagude (zeme), Palanga, Pamede (zeme), Patrimps, Pārvācošana, Pēteris no Duisburgas, Pekkols, Pilene, Piltenes apgabals, Piltenes viduslaiku pils, Poļeska, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Prabuti, Prūši, Prūšu mitoloģija, Prūsija, Prūsijas Konfederācija, Prūsijas krusta kari, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Prušča Gdaņska, Pucka, Racjonža, Radvili, Radzejova, Radziņa Helmiņska, Rādeni, Rīgas arhibīskapija, Rīgas nocietinājumi, Rīgas vēsture, Rešela, Reimārs Hāne, Rekes, Rina, Rodžers Bēkons, Rucava, Rucavas novads, Rucavas pagasts, Rusne, Rusova Livonijas hronika, Rutēnijas bīskapija, Rutgers no Brigenejas, Saldus katoļu baznīca, Saliņas miera līgums, Saules kauja, Saules zeme, Sēlijas bīskapija, Sēlijas dalīšanas līgums, Sempopole, Sempulno Krajeņske, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senprūšu valoda, Sergejs Eizenšteins, Sigismunds I Vecais, Simons Grūnavs, Skalva, Skalvji, Skarševi, Skomants, Skrunda, Skrundas novads, Slavkova pie Brno, Slupska, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Stensbijas līgums, Strevas kauja, Suņi bruņinieki, Svētais Juris, Svētās Romas impērijas hronoloģija, Svētmežs, Svece (pilsēta), Sventāja, Tērvetes aplenkums (1281), Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Telši, Templiešu ordenis, Tohtamišs, Torgava, Toruņa, Toruņas viduslaiku pilsēta, Traķi, Traķu pils, Traidens, Tranaitis, Transilvānija, Trīspadsmitgadu karš, Turaidas pils, Ugedejs, Ugunskrusts (zīme), Ukmerģe, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Igaunijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā, Ungārijas Elizabete, Upmale (zeme), Upmales dalīšanas līgums, Urbāns IV, Vaišvilks, Valters fon Nortekens, Valters fon Pletenbergs, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordeņa vācmestri, Vārme (zeme), Vītenis, Vengoževo, Vennemars fon Firstenbergs, Veršovijas bīskapija, Verners fon Breithauzens, Višegrādas kongress (1335), Viļņas ūnija, Viļņas pils komplekss, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Visbija, Vladislavs I Elkonītis, Vombžezno, Vrbno pie Pradēda, Zelta Orda, Zemgaļi, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemeļeiropa, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, 1192. gads, 1237. gads, 1239. gads, 1240. gads, 1254. gads, 1331. gads, 1343. gads, 1362. gads, 1398. gads, 14. maijs, 1404. gads, 1407. gads, 1409. gads, 1410. gads, 1422. gads, 1467. gads, 1490. gads, 15. jūlijs, 1568. gads, 21. septembris, 6. marts, 8. aprīlis. Izvērst indekss (355 vairāk) » « Shrink indekss

Ašebergi

Baronu fon Ašebergu dzimtas ģerbonis Zviedrijas feldmaršals Rutgers fon Ašebergs (1621—1693). Fon Ašebergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ašebergi · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aldona (karaliene)

Aldona Ģedimina meita (ap 1311/1313—1339) bija pēdējā Pjastu dinastijas Polijas karaļa Kazimira Lielā (valdīja 1333—1370) pirmā sieva.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Aldona (karaliene) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Alnpeke Dītlebs

Alnpeke Dītlebs bija Atskaņu hronikas viltus autors.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Alnpeke Dītlebs · Redzēt vairāk »

Andrāšs II

Andrāšs II (dzimis ap 1177. gadu, miris) bija Ungārijas karalis no 1205.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Andrāšs II · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Anno fon Zangerhauzens

Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Šabis · Redzēt vairāk »

Šešupe

Šešupe ir upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Šešupe · Redzēt vairāk »

Štuma

Štuma (vēsturiskais vācu nosaukums - Štūma (Stuhm)) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Malborkas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Štuma · Redzēt vairāk »

Ģedimina vēstules

Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ģedimina vēstules · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ļidas pils

Nesen rekonstruētās torņa un sienas daļas izdalās ar košu ķieģeļu krāsu Ļidas pils ir daļēji restaurēta viduslaiku pils mūsdienu Grodņas reģionā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ļidas pils · Redzēt vairāk »

Žagares pilskalns

Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Židlohovice

Židlohovice ir pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala Brno lauku apriņķī uz dienvidiem no Brno.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Židlohovice · Redzēt vairāk »

Žiežmari

Žiežmari ir pilsēta Lietuvas centrālajā daļā uz dienvidiem no Kaišadores.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žiežmari · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Čerņahovska

Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Čerņahovska · Redzēt vairāk »

Čluhova

Čluhova - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Čluhova · Redzēt vairāk »

Ņešava

Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ņešava · Redzēt vairāk »

Ņidzica

Ņidzica ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ņidzica · Redzēt vairāk »

Ādažu pagasts

Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ādažu pagasts · Redzēt vairāk »

Bagrationovska

Bagrationovska (līdz 1946. gadam — Preisišeilava jeb Prūšu Eilava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bagrationovska · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltijska · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Barlineka

Barlineka ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Mislibožas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Barlineka · Redzēt vairāk »

Bartošice

Bartošice, vēsturiski Bārtenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olštinas pie Linas upes, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bartošice · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Hēneke

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »

Bārta (zeme)

Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bārta (zeme) · Redzēt vairāk »

Būtiņģe

Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Būtiņģe · Redzēt vairāk »

Bēla IV Ārpāds

Bēla IV (dzimis, miris) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas Karalistes un Horvātijas karalis no 1235.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bēla IV Ārpāds · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bidgošča

Bidgošča, vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bidgošča · Redzēt vairāk »

Biruta (Lietuvas valdniece)

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »

Biskupeca

Biskupeca (Biskupiec) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz austrumiem no Olštinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Biskupeca · Redzēt vairāk »

Bitova

Bitova ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Slupskas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bitova · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Borhi · Redzēt vairāk »

Braņevo

Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Braņevo · Redzēt vairāk »

Bruntāla

Bruntāla ir pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala Bruntālas apriņķa centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bruntāla · Redzēt vairāk »

Bujņicki

Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Bujņicki · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Burhards fon Hornhūzens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »

Cēges fon Manteifeli

Cēge fon Manteifels (Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Cēges fon Manteifeli · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Daniels Romanovičs

Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Grīningens

Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dobžiņa pie Vislas

Dobžiņa pie Vislas, agrāk Dobrina, ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Vloclavekas Vislas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dobžiņa pie Vislas · Redzēt vairāk »

Dobriņas zeme

Dobriņas zemes lokalizācija Polijas kartē. Dobriņas zeme ir vēsturisks reģions Vislas labajā krastā starp Kulmas zemi ziemeļos, Kujāvijas zemi dienvidrietumos un Mazovijas zemi austrumos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dobriņas zeme · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Durbe · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Dzežgoņa

Dzežgoņa ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Štumas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dzežgoņa · Redzēt vairāk »

Dzelzs krusts

Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »

Dzjaldovo

Dzjaldovo ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidiem no Olštinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Dzjaldovo · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Eberhards no Zainas

Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »

Edmunds no Verdes

Kurzemes bīskapa Edmunda zīmogs. Apliecošais uzraksts: S(igillum) Edmundi Dei Gratia Epi(scopus) Curonien(sis). Edmunds no Verdes jeb Verdas Edmunds (miris 1292. gada 14. decembrī) bija Kurzemes bīskaps (1263—1292).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Edmunds no Verdes · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Elblonga · Redzēt vairāk »

Elka

Elka - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos senajā jātvingu novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Elka · Redzēt vairāk »

Engure

Engure ir ciems Tukuma novada ziemeļaustrumos, Rīgas līča piekrastē, Engures pagasta centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Engure · Redzēt vairāk »

Engures pagasts

Engures pagasts ir viena no Tukuma novada teritoriālajām vienībām pie Rīgas līča.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Engures pagasts · Redzēt vairāk »

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Fītinghofi · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Francisks no Moliano

Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Freitāgi-Loringhofeni

Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »

Fromborka

Fromborka ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Braņevo Vislas lagūnas krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Fromborka · Redzēt vairāk »

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »

Gaižuva

Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gaižuva · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņaziste

Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Galinda (zeme)

Galinda (''Galinden'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Galinda bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Galinda (zeme) · Redzēt vairāk »

Gņeva

Gņeva - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē Vislas upes kreisajā krastā uz ziemeļrietumiem no Kvidzinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gņeva · Redzēt vairāk »

Gņevkovo

Gņevkovo ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē pusceļa starp Toruņu un Inovroclavu.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gņevkovo · Redzēt vairāk »

Gņezno katedrāle

Gņezno arhikatedrāle jeb Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas Primasa bazilika Gņezno ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas vēsturiski pirmās Polijas galvaspilsētas Gņezno centrā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gņezno katedrāle · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Georgs fon Eihštets

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »

Gerdenis

Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gerdenis · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Jorke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »

Gižicko

Gižicko ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Olštinas, Mamri ezera krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gižicko · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Gotfrīds fon Roge

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gotfrīds fon Roge (vācu: Gotfried von Rogge, latīņu: Gottfridus) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1298.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gotfrīds fon Roge · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Grudzjondza

Grudzjondza, agrāk Graudenca, ir pilsēta Polijas ziemeļos, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē Vislas upes krastos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Grudzjondza · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Gvardejska

Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Gvardejska · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Heimburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »

Heinrihs II Bāzedovs

Kurzemes bīskapa Heinriha mazais (augšā) un lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Hinrici D(ei) Gra(tia) Epi(scopus) Curoniensis. Heinrihs II Bāzedovs (miris 1523. gadā) bija Kurzemes bīskaps (1501—1523).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Heinrihs II Bāzedovs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Raspe

Heinrihs Raspe (dzimis, miris) bija Tīringenes landgrāfs no 1231.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Heinrihs Raspe · Redzēt vairāk »

Helevega hronika

Helevega hronika ir pirmā Rīgas pilsētas hronika.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Helevega hronika · Redzēt vairāk »

Helmža

Helmža, vēsturiskais vācu nosaukums Kulmzē ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Toruņas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Helmža · Redzēt vairāk »

Helmno

Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Helmno · Redzēt vairāk »

Henrijs IV Lankasters

Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »

Henriks I Bārdainais

Henriks I Bārdainais (dzimis starp 1165. un 1170. gadu, miris) bija Krakovas kņazs no 1232.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Henriks I Bārdainais · Redzēt vairāk »

Henriks II Dievbijīgais

Henriks II Dievbijīgais (dzimis ap 1196. gadu, miris) - Pjastu dinastijas Vroclavas, Lielpolijas kņazs un Polijas lielkņazs no 1238.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Henriks II Dievbijīgais · Redzēt vairāk »

Herkuss Mants

Herkuss Mants (dzimis ap 1225. gadu, miris 1273. gadā) bija no 1260. līdz 1274. gadam notikušās Lielās prūšu sacelšanās vadonis cīņā pret vācu ordeni un Ziemeļu krusta karu krustnešiem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Herkuss Mants · Redzēt vairāk »

Hermanis no Vartberges

Hermanis no Vartberges, arī Vartberges Hermanis (dzimis ap 1330. gadu Lejassaksijā, miris ap 1380. gadu Livonijā) bija Vācu ordeņa brālis, Livonijas ordeņa mestra kapelāns.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Hermanis no Vartberges · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Hilzeni

Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Hilzeni · Redzēt vairāk »

Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »

Hojņice

Hojņice (agrāk) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Hojņice · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Indriķis Šterns

Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jagellonu dinastija

Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »

Jānis XXII

Pāvests Jānis XXII (dzimis Žaks Diēzs (Jacques Duèze, d'Euse) 1249. gadā, miris), pāvests no 1316.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Jānis XXII · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Johans fon dem Brēle

Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Johans Tīrgarts

Johans Tīrgarts (dzimis 1380. gadā, miris) bija Kurzemes bīskaps no 1425.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans Tīrgarts · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »

Jurbarka

Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Jurbarka · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kabile

Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kabile · Redzēt vairāk »

Kabiles pagasts

Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kabiles pagasts · Redzēt vairāk »

Kališa

Kališa ir pilsēta Polijas rietumdaļā, Lielpolijas vojevodistē Prosnas upes krastos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kališa · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kandava · Redzēt vairāk »

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Karagājiens pret žemaišiem (1252)

1252.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Karagājiens pret žemaišiem (1252) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) · Redzēt vairāk »

Karšuva

Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Karšuva · Redzēt vairāk »

Kari Polijas vēsturē

bruņumašīnas Afganistānā (2008). Karu uzskaitījums Polijas vēsturē aptver Polijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 10.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kari Polijas vēsturē · Redzēt vairāk »

Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums

Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kauņas pils

Kauņas pils ir viduslaiku pils Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kauņas pils · Redzēt vairāk »

Kauja pie Bukultiem

Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »

Kauja pie Vorsklas

Kauja pie Vorsklas notika 1399.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Kārlis II Hābsburgs

Austrijas Kārlis II Francis (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kārlis II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Kūno fon Hacingenšteins

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »

Keizerlingi

Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Keizerlingi · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klements V

Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Klements V · Redzēt vairāk »

Knituva

Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Knituva · Redzēt vairāk »

Knoringi

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Knoringi · Redzēt vairāk »

Koņina

Koņina ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē Vartas upes krastos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Koņina · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Konrāds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Feihtvangens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »

Konrāds Ketelhods

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Teitoņu ordeņa Livonijas ordeņa vicemestrs no 1322.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Konrāds Ketelhods · Redzēt vairāk »

Konstancas koncils

Bīskapu debates Konstancas koncilā Konstancas koncils bija ekumeniskais koncils, kas no 1414.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Konstancas koncils · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Korfi · Redzēt vairāk »

Koronovo

Koronovo - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Bidgoščas pie Brdas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Koronovo · Redzēt vairāk »

Krievzemes karaļi

Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kujāvija

Kujāvijas lokalizācija Polijas kartē. Kujāvija ir vēsturisks reģions Vislas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kujāvija · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursas dalīšanas līgums

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kvidzina

Kvidzina ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Malborkas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Kvidzina · Redzēt vairāk »

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Labieši · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lēnas

Lēnas ir ciems Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lēnas · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Lejasprūsiskais dialekts

Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Lenčica

Lenčica - sena pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistē uz ziemeļiem no Zgežas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lenčica · Redzēt vairāk »

Lengvīns

Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lengvīns · Redzēt vairāk »

Lidzbarka Varmiņska

Lidzbarka Varmiņska ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olštinas pie Linas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lidzbarka Varmiņska · Redzēt vairāk »

Lielā prūšu sacelšanās

Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas draudzes novads

Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumu teksti ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi ir 1253.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas pilsoņu karš

Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Maskavijas kari

Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācijas līgums

Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lubava (zeme)

Sasna starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Lubavas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Lubava bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Lubava (zeme) · Redzēt vairāk »

Maideli

Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Maideli · Redzēt vairāk »

Mainava

Mainava ir privātīpašumā esoša Bodenezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mainava · Redzēt vairāk »

Malborka

Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Malborka · Redzēt vairāk »

Malborkas pils

Vācu ordeņa pils Malborkā ir viduslaiku pils Malborkā, Polijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Malborkas pils · Redzēt vairāk »

Maltas ordeņa vēsture

Maltas ordeņa Krakdeševaljē drupas mūsdienās Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Maltas ordeņa vēsture · Redzēt vairāk »

Marģers

Marģera un viņa ģimenes pašnāvība Pilenes pilskalnā (Vladislava Majeranovska glezna, 19. gs.). Dzūkijā. Marģers vai Marģiris (dzimis pēc 1275. gada, miris 1336. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis (pēc 1290-1336), iespējams, Lietuvas dižkunigaišu Vīteņa un Ģedimina jaunākais brālis.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Marģers · Redzēt vairāk »

Mazūrija

Viens no Mazūrijas ezeriem Mazūrija ir Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazūrija · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazovija · Redzēt vairāk »

Mazovijas kņazi

Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »

Mazovijas Konrāds

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »

Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mālpils · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Levics

Kurzemes bīskapa Mārtiņa zīmogs. Apliecošais uzraksts: Sigillum Martini D(ei) Gra(tia) Epi(scopus) Curoniensis. Mārtiņš Levics (miris 1500. gada 31. janvārī) bija Kurzemes bīskaps (1473—1500).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mārtiņš Levics · Redzēt vairāk »

Mēmeles komtureja

Mēmeles (Klaipēdas) komtura zīmogs (1409). Melnas līguma. Mēmeles komtureja bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri").

Jaunums!!: Vācu ordenis un Mēmeles komtureja · Redzēt vairāk »

Medenike (zeme)

Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »

Medus (dzēriens)

Plūškoku medus Medus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Medus (dzēriens) · Redzēt vairāk »

Melnas līgums

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Melnas līgums · Redzēt vairāk »

Misliboža

Misliboža ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļrietumiem no Gožovas Velkopolskas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Misliboža · Redzēt vairāk »

Moronga

Moronga - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Ostrudas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Moronga · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (filma)

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »

Navahrudakas pils

Navahrudakas pils ir bijusī pils Pils kalnā Navahrudakā, Baltkrievijā. Pils bija viens no galvenajiem Lietuvas lielkņazistes cietokšņiem, kuru poļu 16.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Navahrudakas pils · Redzēt vairāk »

Nere (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nere (zeme) · Redzēt vairāk »

Nida (Lietuva)

Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nida (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Notanga

Notanga (''Natangen'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Notangas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Notanga bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Notanga · Redzēt vairāk »

Novi Dvura Krulevska

Novi Dvura Krulevska (izrunā) ir ciemats Polijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Novi Dvura Krulevska · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Oberosts · Redzēt vairāk »

Obtest

Obtest ir Lietuvas pagānmetāla grupa, kas sākotnēji spēlēja melno metālu, bet šobrīd ir zināma kā viena no vadošajām Lietuvas pagānmetāla grupām.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Obtest · Redzēt vairāk »

Olština

Olština, agrāk Allenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Olština · Redzēt vairāk »

Olštineka

Olštineka ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Olštinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Olštineka · Redzēt vairāk »

Ostruda

Ostruda, agrāk Osterode, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Olštinas pie Drvencas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ostruda · Redzēt vairāk »

Oto fon Luterbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »

Pagude (zeme)

Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pagude (zeme) · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Palanga · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Patrimps

Patrimps (dažkārt minēts arī kā Potrimps, Autrimps un Natrimps) prūšu mitoloģijā ir jūras un auglības dievs, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Patrimps · Redzēt vairāk »

Pārvācošana

čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pārvācošana · Redzēt vairāk »

Pēteris no Duisburgas

1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pēteris no Duisburgas · Redzēt vairāk »

Pekkols

Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pekkols · Redzēt vairāk »

Pilene

Pilene bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pilene · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Poļeska

Poļeska, līdz 1946.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Poļeska · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1025—1385)

Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prabuti

Prabuti ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz austrumiem no Kvidzinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prabuti · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūšu mitoloģija

Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Konfederācija

Prūsijas konfederācija (vāciski- Preussischer Bund, poliski - Związek Pruski) - nodibināta Prūsijas pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūsijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Prūsijas valdnieku uzskaitījums

Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Prušča Gdaņska

Prušča Gdaņska - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē tūlīt uz dienvidiem no Gdaņskas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Prušča Gdaņska · Redzēt vairāk »

Pucka

Pucka - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdiņas, Puckas līča krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Pucka · Redzēt vairāk »

Racjonža

Racjonža ir pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē starp Ploņsku un Cehanovu.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Racjonža · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Radvili · Redzēt vairāk »

Radzejova

Radzejova - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Inovroclavas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Radzejova · Redzēt vairāk »

Radziņa Helmiņska

Radziņa Helmiņska, agrāk Rēdene, ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Grudzjondzas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Radziņa Helmiņska · Redzēt vairāk »

Rādeni

Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rādeni · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas nocietinājumi

Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rīgas nocietinājumi · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rešela

Rešela ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Kentšinas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rešela · Redzēt vairāk »

Reimārs Hāne

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Reimārs Hāne (Reymar Hane) bija Hānu dzimtai piederošs Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1324.gada 6.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Reimārs Hāne · Redzēt vairāk »

Rekes

Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rekes · Redzēt vairāk »

Rina

Rina — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Gižicko.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rina · Redzēt vairāk »

Rodžers Bēkons

Rodžers Bēkons (dzimis ap 1219. / 1220. gadu, miris ap 1292. gadu) bija franciskāņu mūks, teologs, filozofs sholastiķis, dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rodžers Bēkons · Redzēt vairāk »

Rucava

Rucava (agrāk arī Paurupe) ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rucava · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Rucavas pagasts

Rucavas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rucavas pagasts · Redzēt vairāk »

Rusne

Rusne ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Klaipēdas apriņķa Šilutes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rusne · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Rutgers no Brigenejas

Kurzemes bīskapa Rutgera zīmogs. Apliecošais uzraksts: S(igillum) Rotgeri Epi(scopus) Ecclesie Curoniensis. Rutgers no Brigenejas jeb Brigenejas Rutgers (miris ap 1404) bija Kurzemes bīskaps (1399–1404?).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Rutgers no Brigenejas · Redzēt vairāk »

Saldus katoļu baznīca

Saldus Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Saldus katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Saliņas miera līgums

Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saules zeme

Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Saules zeme · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlijas dalīšanas līgums

Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Sempopole

Sempopole — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz austrumiem no Bartošices pie Linas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sempopole · Redzēt vairāk »

Sempulno Krajeņske

Sempulno Krajeņske - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Tuholas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sempulno Krajeņske · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Sigismunds I Vecais

Sigismunds I Vecais (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sigismunds I Vecais · Redzēt vairāk »

Simons Grūnavs

Grūnava "Prūsijas vēsturē" aprakstītais senprūšu karogs un ķēniņu ģerbonis (apakšā). Simons Grūnavs (dzimis apm., miris 1530. vai 1537. gadā) bija XV gadsimta otrajā pusē un XV gadsimta sākumā dzīvojis dominikāņu mūks no Tolkemitas, pirmās vispārīgās Prūsijas vēstures autors, kura sarakstīta starp 1510.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Simons Grūnavs · Redzēt vairāk »

Skalva

''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skalva · Redzēt vairāk »

Skalvji

Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skalvji · Redzēt vairāk »

Skarševi

Skarševi ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Starogardas Gdaņskas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skarševi · Redzēt vairāk »

Skomants

Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skomants · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skrunda · Redzēt vairāk »

Skrundas novads

Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Skrundas novads · Redzēt vairāk »

Slavkova pie Brno

Slavkova pie Brno ir pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala Viškovas apriņķī.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Slavkova pie Brno · Redzēt vairāk »

Slupska

Slupska, vēsturiski arī Štolpa, ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomerānijā, apmēram 17 kilometrus no Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Slupska · Redzēt vairāk »

Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)

Sovetska, līdz 1946.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »

Stensbijas līgums

Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu laikā. Pēc 1238. gada Stensbijas līguma dāņi atguva Rēveles (REVALA), Harijas (HARJU) un Virijas (VIRUMAA) zemes, bet Livonijas ordenis saglabāja Jervas (JÄRVA) zemi. Stensbijas līgums bija 1238.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Stensbijas līgums · Redzēt vairāk »

Strevas kauja

Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Strevas kauja · Redzēt vairāk »

Suņi bruņinieki

Suņi bruņinieki (suņi-bruņinieki) ir vēstures literatūrā sastopams vārdu salikums, kas dažviet (padomju un Krievijas literatūrā, filmā "Aleksandrs Ņevskis") ieguvis epiteta nozīmi un ar kuru apdēvēti Vācu ordeņa bruņinieki.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Suņi bruņinieki · Redzēt vairāk »

Svētais Juris

Svētais Juris jeb svētais Jurģis (dzimis, pēc leģendām, starp 270. un 281. gadu, miris, pēc leģendām) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Svētais Juris · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas hronoloģija

Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Svētās Romas impērijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Svētmežs

Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Svētmežs · Redzēt vairāk »

Svece (pilsēta)

Svece ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz rietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Svece (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Sventāja

Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Sventāja · Redzēt vairāk »

Tērvetes aplenkums (1281)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Tērvetes aplenkums (1281) · Redzēt vairāk »

Tērvetes pils atbrīvošana (1279)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Redzēt vairāk »

Telši

Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Telši · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Tohtamišs

Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Tohtamišs · Redzēt vairāk »

Torgava

Torgava ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Ziemeļsaksijas apriņķa centrs pie Elbas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Torgava · Redzēt vairāk »

Toruņa

Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Toruņa · Redzēt vairāk »

Toruņas viduslaiku pilsēta

Toruņas viduslaiku pilsēta ir vecākais Toruņas pilsētas vēsturiskais rajons.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Toruņas viduslaiku pilsēta · Redzēt vairāk »

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Traķi · Redzēt vairāk »

Traķu pils

Traķu pils, arī Traķu salas pils, ir pils, kas atrodas uz salas Galves ezerā, Traķos, Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Traķu pils · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Traidens · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania,  — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Trīspadsmitgadu karš

Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Trīspadsmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Ugedejs

Ugedejs (dzimis ap 1186. gadu, miris 1241. gadā) bija Čingishana trešais dēls un pēc Čingishana otrais mongoļu lielhans vai kagans.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ugedejs · Redzēt vairāk »

Ugunskrusts (zīme)

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ukmerģe · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Igaunijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Igaunijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Igaunijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā

Sarakstā apkopotas tās vietas Lietuvā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā · Redzēt vairāk »

Ungārijas Elizabete

Svētā Ungārijas Elizabete vai Tīringenes Elizbete (dzimusi, mirusi) bija Ungārijas karalistes princese, Tīringenes landgrāfiene un katoļu svētā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ungārijas Elizabete · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Upmales dalīšanas līgums

Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Urbāns IV

Pāvests Urbāns IV, īstajā vārdā Žaks Pantaleons (dzimis: 1195. vai 1200. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1261.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Urbāns IV · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Vasilijs I Dmitrijevičs

Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa lielmestri

Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa Prūsijas mestri

Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa vācmestri

Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa vācmestri · Redzēt vairāk »

Vārme (zeme)

Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vītenis · Redzēt vairāk »

Vengoževo

Vengoževo ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Gižicko, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas uz ziemeļiem no Mamri ezera.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vengoževo · Redzēt vairāk »

Vennemars fon Firstenbergs

Vennemars fon Firstenbergs (dzimis pirms 1436. gada, miris pēc 1501. gada) bija Livonijas ordeņa brālis, Alūksnes komturs no 1474.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vennemars fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Veršovijas bīskapija

Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Verners fon Breithauzens

Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »

Višegrādas kongress (1335)

Višegrādas pils izskats mūsdienās Višegrādas pirmais kongress bija 1335. gada apmēram mēnesi ilga karaļu sanāksme Ungārijas tolaik nozīmīgajā pilsētā Višegrādā, kurā Čehijas (Bohēmijas) karalis Jans Luksemburgs, Ungārijas karalis Kārols I Anžū un Polijas karalis Kazimirs III Lielais izveidoja pret Hābsburgiem vērstu aliansi.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Višegrādas kongress (1335) · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viļņas pils komplekss

Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs

Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Viljandi · Redzēt vairāk »

Visbija

Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Visbija · Redzēt vairāk »

Vladislavs I Elkonītis

Vladislavs I Elkonītis (dzimis 1260. vai 1261. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1306.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vladislavs I Elkonītis · Redzēt vairāk »

Vombžezno

Vombžezno - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Helmno.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vombžezno · Redzēt vairāk »

Vrbno pie Pradēda

Vrbno pie Pradēda ir pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala Bruntālas apriņķī pie Opavas upes.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Vrbno pie Pradēda · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Vācu ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1192. gads

1192.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1192. gads · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1237. gads · Redzēt vairāk »

1239. gads

1239.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1239. gads · Redzēt vairāk »

1240. gads

1240.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1240. gads · Redzēt vairāk »

1254. gads

1254.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1254. gads · Redzēt vairāk »

1331. gads

1331.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1331. gads · Redzēt vairāk »

1343. gads

1343.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1343. gads · Redzēt vairāk »

1362. gads

1362.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1362. gads · Redzēt vairāk »

1398. gads

1398.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1398. gads · Redzēt vairāk »

14. maijs

14.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 14. maijs · Redzēt vairāk »

1404. gads

1404.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1404. gads · Redzēt vairāk »

1407. gads

1407.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1407. gads · Redzēt vairāk »

1409. gads

1409.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1409. gads · Redzēt vairāk »

1410. gads

1410.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1410. gads · Redzēt vairāk »

1422. gads

1422.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1422. gads · Redzēt vairāk »

1467. gads

1467.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1467. gads · Redzēt vairāk »

1490. gads

1490.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1490. gads · Redzēt vairāk »

15. jūlijs

15.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »

1568. gads

1568.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 1568. gads · Redzēt vairāk »

21. septembris

21.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 21. septembris · Redzēt vairāk »

6. marts

6.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 6. marts · Redzēt vairāk »

8. aprīlis

8.

Jaunums!!: Vācu ordenis un 8. aprīlis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Prūsijas ordenis, Teitoņu bruņinieki, Teitoņu ordenis.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā