Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vēja enerģija

Indekss Vēja enerģija

Vēja enerģija ir enerģija, ko iegūst no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus.

14 attiecības: Alternatīva degviela, Atjaunīgā enerģija, Atjaunīgie resursi, Enerģētika, Enerģija, Enerģija (nozīmju atdalīšana), Eriks Zemūrs, Milti, Norsk Hydro, Saules baterija, Vācija, Vēja parks, Vēja turbīna, 2015. gada 20. marta saules aptumsums.

Alternatīva degviela

Alternatīvā degviela ir atjaunojams enerģijas resurss, kurš tiek izmantots kā transporta līdzekļa degviela.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Alternatīva degviela · Redzēt vairāk »

Atjaunīgā enerģija

frameless Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »

Atjaunīgie resursi

Atjaunīgie resursi ir enerģijas resursi, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Atjaunīgie resursi · Redzēt vairāk »

Enerģētika

Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas aptver energoresursu, siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Enerģētika · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģija (nozīmju atdalīšana)

Enerģija var būt.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Enerģija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Eriks Zemūrs

Eriks Žistēns Leons Zemūrs ir Alžīrijas ebreju izcelsmes Francijas žurnālists, rakstnieks un labējs politiķis, Francijas prezidenta amata kandidāts 2022. gada vēlēšanās.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Eriks Zemūrs · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Vēja enerģija un Milti · Redzēt vairāk »

Norsk Hydro

Norsk Hydro ir 1905.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Norsk Hydro · Redzēt vairāk »

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Saules baterija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vēja parks

Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs Vēja parks ir vēja turbīnu grupa, kas atrodas tajā pašā vietā, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Vēja parks · Redzēt vairāk »

Vēja turbīna

Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.

Jaunums!!: Vēja enerģija un Vēja turbīna · Redzēt vairāk »

2015. gada 20. marta saules aptumsums

Saules aptumsuma animācija Rīga 11:58 2015.

Jaunums!!: Vēja enerģija un 2015. gada 20. marta saules aptumsums · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »