Ātrāk nekā pārlūku!
215 attiecības: Adrijas jūra, Aeronavigācija, Albatrosi, Alpu vārna, Alternatīvā enerģija, Alveolārs līdzskanis, Anemometrs, Antarktīda, Antarktikas cirkumpolārā straume, Apkakles strazds, Apledojums, Apputeksnēšana, Aprīļa klimats Latvijā, Apvelings, Arābijas-Nūbijas vairogs, Arktika, Atmosfēra, Atmosfēras fronte, Atols, Augusta klimats Latvijā, Auka, Aukstā fronte, Ausainais cīrulis, Šetlandes ponijs, Špicbergena, Ūdens viļņi, Ūdensvistiņa, Ķurmrags, Čita, Čornobiļas AES katastrofa, Āraišu vējdzirnavas, Baltijas jūra, Bangpūtis, Bazilijs Plīnijs, Bezvējš, Boforta skala, Brīze, Buļļi (apkaime), Bura, Burinieks, Cista (mikrobioloģija), Daba, Daglass Mosons, Decembra klimats Latvijā, Dižbrūklene, Dienvidorkneju salas, Divvākčauļi, Egļu krustknābis, Eksogēnie procesi, Ekvatoriālā josla, ..., Enerģija, Enkurs, Erodētā augsne, Erots, Erozija, Evolūcijas teorija, Februāra klimats Latvijā, Fergāna, Fudžitas—Pīrsona tornādo skala, Gaisa pūķis, Glāzgova, Griba, Grizlilācis, Hanumāns, Heijoka, Ielas kanjons, Imperatorpingvīns, Izdzīvošana, Janvāra klimats Latvijā, Jūlija klimats Latvijā, Jūnija klimats Latvijā, Jūras efekta nokrišņi, Jūrasgovs, Jezero krāteris, Jumts, Kaitslēpošana, Kalns, Kangerlusuakas lidosta, Katabatiskais vējš, Kāpa, Kea, Keipdenisona, Klimats, Komodo varāns, Krava, Krustpils pagasts, Kuģis, Laga, Lagrēķins, Laikapstākļi, Lapas, Latviešu personvārdi, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Lavīna, Lazareva (polārstacija), Lēcveidīgie mākoņi, Ledlauzis, Lielais Sirts, Liepāja, Lietusmērītājs, Locija, Mahačkala, Maija klimats Latvijā, Malasledus, Marss (planēta), Marta klimats Latvijā, Mazais alks, Mēness, Meža cūka, Melnie graudi, Meteostacija, Migla, Mirnija (polārstacija), Mistrāls, Miza, Molodjožnaja, Muskusvērsis, Musons, Navigācija, Negaiss, Neringa, No kuģa uz kuģi, Nokrišņi, Noriļska, Nosēšanās, Noturība (kuģniecība), Novembra klimats Latvijā, Ogre, Okeanogrāfija, Okeāna straume, Oktobra klimats Latvijā, Opportunity, Pasāts, Pavards, Pūķu dārzs, Pērkona negaisi Latvijā, Pečora (pilsēta), Perseverance, Piejūras zemiene, Pleskava, Protisti, Putekļi, Raibeņu dzimta, Raunda, Rīga, Rīgas klimats, Rīgas līcis, Rīgas torņu gaiļi, Rūtiņu kļava, Rēcošie četrdesmitie, Rjazaņa, Rudzi, Ruskaja, Sakņu piepe, Sarma, Septembra klimats Latvijā, Siena, Siltā fronte, Siroko, Skaņa, Slāņainā tekstūra, Sniegputenis, Spirit, Tambova, Tauvošanās, Termīti, Toross, Transports, Ugunskrusts (zīme), Ulanude, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā, Vakuums, Valdošie vēji, Vācija, Vāsa (karakuģis), Vēja enerģija, Vēja turbīna, Vējdzirnavas, Vējopatis, Vēju māte, Vētra, Vētrasputni, Vētrasputnu dzimta, Venera (planēta), Verhojanska, Viesuļvētra, Virpotāji, Virpuļviesulis, Virsbūve (kuģa), Vologda, Vostoka, Zilais ledus, 1961. gads Latvijā, 1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos, 1993. gada 14. janvāra vētra Latvijā, 2001. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā, 2006. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā, 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gada laikapstākļi Latvijā, 2016. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada laikapstākļi Latvijā, 2019. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2022. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (165 vairāk) »
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Jaunums!!: Vējš un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »
Aeronavigācija
Aeronavigācija Aeronavigācija ir zinātnes nozare par gaisa kuģu (lidaparātu) vadīšanu pa nosprausto ceļu.
Jaunums!!: Vējš un Aeronavigācija · Redzēt vairāk »
Albatrosi
Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Vējš un Albatrosi · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Vējš un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Alternatīvā enerģija
Alternatīvā enerģija ir enerģijas veids, kas nerada kaitējumu apkārtējai videi vai rada to nelielā apmērā salīdzinot ar citiem enerģijas veidiem.
Jaunums!!: Vējš un Alternatīvā enerģija · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Vējš un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Anemometrs
Anemometrs ar šķīvjiem Anemometrs ((anemos) — 'vējš' + μετρέω (metrein) — 'mērīt') ir meteoroloģiskais mērinstruments, mēraparāts, ar kuru mēra vēja ātrumu.
Jaunums!!: Vējš un Anemometrs · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Vējš un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antarktikas cirkumpolārā straume
Antarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu.
Jaunums!!: Vējš un Antarktikas cirkumpolārā straume · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Vējš un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Apledojums
Apledojums Apledojums ir ledus slānis uz zemes vai priekšmetu virsmas, kurš parasti veidojas ziemā vai rudenī pēc atkušņa aukstā laikā, kā arī slapja sniega vai lietus lāšu sasalšanas dēļ.
Jaunums!!: Vējš un Apledojums · Redzēt vairāk »
Apputeksnēšana
rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.
Jaunums!!: Vējš un Apputeksnēšana · Redzēt vairāk »
Aprīļa klimats Latvijā
Aprīļa klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Apvelings
Kartē ar sarkanu līniju iezīmētas piekrastes, kur visbiežāk ir novērojams apvelings Apvelings (no — 'uzpeldēšana') ir process, kurā dziļāki ūdeņi paceļas uz augšu ūdens virspusē.
Jaunums!!: Vējš un Apvelings · Redzēt vairāk »
Arābijas-Nūbijas vairogs
Arābijas-Nūbijas vairogs (arī Āfrikas vairogs, Etiopijas vairogs, Afroarābijas vairogs, Arābijas - Nūbijas masīvs) ir vairogs, kas stiepjas no Sahāras un Āfrikas rietumu raga līdz Saūda Arābijas rietumu daļai austrumos un Madagaskara austrumu pusei dienvidos, aptverot Sarkano jūru.
Jaunums!!: Vējš un Arābijas-Nūbijas vairogs · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Vējš un Arktika · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Vējš un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras fronte
Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.
Jaunums!!: Vējš un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »
Atols
Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Vējš un Atols · Redzēt vairāk »
Augusta klimats Latvijā
Augusta klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Auka
Biskajas līcī Auka ir ļoti stiprs vējš.
Jaunums!!: Vējš un Auka · Redzēt vairāk »
Aukstā fronte
Aukstā fronte Aukstā fronte — aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās masas vietā.
Jaunums!!: Vējš un Aukstā fronte · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Vējš un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Šetlandes ponijs
Šetlandes ponijs ir Šetlendas salu poniju šķirne.
Jaunums!!: Vējš un Šetlandes ponijs · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Vējš un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ūdens viļņi
Liels plīstošs vilnis Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā.
Jaunums!!: Vējš un Ūdens viļņi · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņa
Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Vējš un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Vējš un Ķurmrags · Redzēt vairāk »
Čita
Čita ir pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Čita · Redzēt vairāk »
Čornobiļas AES katastrofa
Čornobiļas AES pēc katastrofas Čornobiļas AES katastrofa bija plkst.
Jaunums!!: Vējš un Čornobiļas AES katastrofa · Redzēt vairāk »
Āraišu vējdzirnavas
Āraišu vējdzirnavas ir aptuveni 19 gadsimta vidū Cēsu novada Drabešu pagastā celtas vējdzirnavas.
Jaunums!!: Vējš un Āraišu vējdzirnavas · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Vējš un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bangpūtis
Bangpūtis (jaunprūšu: *Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.
Jaunums!!: Vējš un Bangpūtis · Redzēt vairāk »
Bazilijs Plīnijs
Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.
Jaunums!!: Vējš un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »
Bezvējš
Bezvējš Havaju salās Bezvējš ir laikapstākļi, kad vējš vai nu nepūš nemaz, vai arī tā ātrums ir mazāks par 0,5 m/s.
Jaunums!!: Vējš un Bezvējš · Redzēt vairāk »
Boforta skala
Boforta skala ir vēja stipruma skaitlisko vērtību sistēma, kuru Pasaules Meteoroloģijas organizācija pieņēmusi, lai tuvināti novērtētu vēja stiprumu jūrā vai uz sauszemes.
Jaunums!!: Vējš un Boforta skala · Redzēt vairāk »
Brīze
A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.
Jaunums!!: Vējš un Brīze · Redzēt vairāk »
Buļļi (apkaime)
Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Vējš un Buļļi (apkaime) · Redzēt vairāk »
Bura
Buru kuģis Bura ir audums vai plāksne, kas piestiprināta pie transportlīdzekļa un kas pārvērš vēja enerģiju kustībā.
Jaunums!!: Vējš un Bura · Redzēt vairāk »
Burinieks
Klaipēdā Burinieks jeb buru kuģis ir kuģis, kurš pārvietojas ar vēja palīdzību.
Jaunums!!: Vējš un Burinieks · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Vējš un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Vējš un Daba · Redzēt vairāk »
Daglass Mosons
Sers Daglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: Vējš un Daglass Mosons · Redzēt vairāk »
Decembra klimats Latvijā
Decembra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Vējš un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Dienvidorkneju salas
Dienvidorkneju salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Jaunums!!: Vējš un Dienvidorkneju salas · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Vējš un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Vējš un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Vējš un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Ekvatoriālā josla
Ekvatoriālā klimata josla Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.
Jaunums!!: Vējš un Ekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Vējš un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enkurs
Holla enkurs kā piemineklis Rīgā, Andrejsalā Enkurs ir daļa no enkura ierīces.
Jaunums!!: Vējš un Enkurs · Redzēt vairāk »
Erodētā augsne
Erodētā augsne ir viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Vējš un Erodētā augsne · Redzēt vairāk »
Erots
Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Vējš un Erots · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Vējš un Erozija · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Vējš un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Februāra klimats Latvijā
Februāra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Fergāna
Fergāna ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Fergāna · Redzēt vairāk »
Fudžitas—Pīrsona tornādo skala
Vēja ātrums dažādos tornādo Fudžitas—Pīrsona tornādo skala ir tornādo klasifikācija pēc vēja ātruma tajā.
Jaunums!!: Vējš un Fudžitas—Pīrsona tornādo skala · Redzēt vairāk »
Gaisa pūķis
Berklijā thumb Gaisa pūķis ir atsaitē piesiets lidaparāts, kuru debesīs paceļ gaisa plūsmas, kas pūš attiecībā pret pūķi noteiktā leņķī, radot cēlējspēku.
Jaunums!!: Vējš un Gaisa pūķis · Redzēt vairāk »
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Jaunums!!: Vējš un Glāzgova · Redzēt vairāk »
Griba
Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.
Jaunums!!: Vējš un Griba · Redzēt vairāk »
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Vējš un Grizlilācis · Redzēt vairāk »
Hanumāns
Hanumāns ar zāļu kalnu (Ravi Varmas glezna). Hanumāns (Hanumān — ‘lielais žoklis’ vai no, āṇ manti — ‘pērtiķcilvēks’) ir populāra dievība hinduismā ar pērtiķim līdzīgu seju, Rāmas stiprais un uzticamais sabiedrotais cīņā pret milžu valdnieku Rāvanu hindu eposā "Rāmājana".
Jaunums!!: Vējš un Hanumāns · Redzēt vairāk »
Heijoka
Oglalu cilts heijoka Melnais Briedis (no kreisās) Melnā Vanaga zīmējumā (ap 1880. gadu) attēlots sapnis par rietumu pērkona būtnēm. Heijoka (raksta heyoka vai heyokha, vai heyókȟa, vai haokah) ir klauns jeb āksts Ziemeļamerikas indiāņu tautas lakotu kultūrā.
Jaunums!!: Vējš un Heijoka · Redzēt vairāk »
Ielas kanjons
Manhatanā Ielas kanjons, arī pilsētas kanjons, ir vieta pilsētā, kur ielas malās atrodas vairākas augstceltnes vai debesskrāpji, kas rada kanjonam līdzīgus apstākļus šajā vietā.
Jaunums!!: Vējš un Ielas kanjons · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Vējš un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Izdzīvošana
Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.
Jaunums!!: Vējš un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »
Janvāra klimats Latvijā
Janvāra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Jūlija klimats Latvijā
Jūlija klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Jūnija klimats Latvijā
Jūnija klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Jūnija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Jūras efekta nokrišņi
13. oktobrī. Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa).
Jaunums!!: Vējš un Jūras efekta nokrišņi · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Vējš un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Vējš un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: Vējš un Jumts · Redzēt vairāk »
Kaitslēpošana
Kaitslēpošana uz ledus Kaitslēpotājs Kaitslēpošana vai pūķslēpošana ir slēpošanas paveids, kur pārvietošanās notiek ar vēja dzīta pūķa palīdzību.
Jaunums!!: Vējš un Kaitslēpošana · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Vējš un Kalns · Redzēt vairāk »
Kangerlusuakas lidosta
Kangerlusuakas lidosta ir lidosta Grenlandes dienvidrietumos, Kangerlusuakas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Vējš un Kangerlusuakas lidosta · Redzēt vairāk »
Katabatiskais vējš
No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.
Jaunums!!: Vējš un Katabatiskais vējš · Redzēt vairāk »
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Jaunums!!: Vējš un Kāpa · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Vējš un Kea · Redzēt vairāk »
Keipdenisona
Keipdenisona, saukta arī «Komonveltbeja» (Commonwealth Bay) vai «Mosona būdas» (Mawson's Huts), ir bijusī austrāliešu polārās ekspedīcijas bāzes stacija Džordža V krastā Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Vējš un Keipdenisona · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Vējš un Klimats · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Vējš un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Vējš un Krava · Redzēt vairāk »
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Vējš un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Vējš un Kuģis · Redzēt vairāk »
Laga
Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.
Jaunums!!: Vējš un Laga · Redzēt vairāk »
Lagrēķins
Stūrmanis ir atzīmējis noteikto kuģa atrašanās vietu 09:00 ar trijstūri. Pēc tam izmantojot kuģa kursu un ātrumu noteiktas lagrēķina vietas 09:30 un 10:00. Lagrēķins ir ģeogrāfisko koordinātu iegūšanas process kuģniecībā, zinot kursu un noieto attālumu no kuģa pēdējās noteiktās atrašanās vietas.
Jaunums!!: Vējš un Lagrēķins · Redzēt vairāk »
Laikapstākļi
Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos.
Jaunums!!: Vējš un Laikapstākļi · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Vējš un Lapas · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Vējš un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vējš un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Vējš un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Lavīna
Lavīnas sākums Lavīna ir straujš un pēkšņs sniega masu nobrukums, parasti kalnos, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
Jaunums!!: Vējš un Lavīna · Redzēt vairāk »
Lazareva (polārstacija)
Lazareva bija PSRS polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Vējš un Lazareva (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Lēcveidīgie mākoņi
Lēcveidīgs mākonis Lēcveidīgie mākoņi jeb lentikulārie mākoņi ir mākoņi, kuri veidojas starp diviem gaisa slāņiem.
Jaunums!!: Vējš un Lēcveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Ledlauzis
Ledlauzis ''Polarstern''Ledlauzis ir kuģis ar īpaši stipru korpusu un spēcīgiem galvenajiem dzinējiem.
Jaunums!!: Vējš un Ledlauzis · Redzēt vairāk »
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Jaunums!!: Vējš un Lielais Sirts · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Vējš un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietusmērītājs
Lietusmērītājs Lietusmērītājs jeb pluviometrs (no — 'lietus' un (métron) — 'mērs') ir ierīce šķidro nokrišņu (lietus) daudzuma mērīšanai.
Jaunums!!: Vējš un Lietusmērītājs · Redzēt vairāk »
Locija
ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' — angļu val.). Locija ir kuģu un laivu ceļu apraksts piekrastes navigācijā un tuvojoties ostām.
Jaunums!!: Vējš un Locija · Redzēt vairāk »
Mahačkala
Mahačkala ir pilsēta Krievijas dienvidos, Kaspijas jūras krastā, Dagestānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Vējš un Mahačkala · Redzēt vairāk »
Maija klimats Latvijā
Maija klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Malasledus
''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.
Jaunums!!: Vējš un Malasledus · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Vējš un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Marta klimats Latvijā
Marta klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Vējš un Mazais alks · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Vējš un Mēness · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Vējš un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Melnie graudi
vārpa ar melno graudu sēnes veidotiem sklerocijiem. Melnie graudi jeb vilkazobi ir uz graudzālēm, visbiežāk rudziem, parazitējoša sēne, kas to ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus — sklerocijus.
Jaunums!!: Vējš un Melnie graudi · Redzēt vairāk »
Meteostacija
Meteostacija Viktorijā, Austrālijā Meteostacija — dažādu meteoroloģisko mērinstrumentu kopums meteoroloģisko datu izmērīšanai un laikapstākļu novērošanai.
Jaunums!!: Vējš un Meteostacija · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Vējš un Migla · Redzēt vairāk »
Mirnija (polārstacija)
Mirnija ir vecākā Krievijas vissezonas polārstacija Arktīdā.
Jaunums!!: Vējš un Mirnija (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Mistrāls
Mistrāls pie Marseļas Mistrāls ir auksts ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas pūš no Sevennu kalniem Ronas ielejā, Francijā.
Jaunums!!: Vējš un Mistrāls · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Vējš un Miza · Redzēt vairāk »
Molodjožnaja
Molodjožnaja ir Krievijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Vējš un Molodjožnaja · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Vējš un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Musons
Musons nes nokrišņus Musoni ir pastāvīgs vienas sezonas vējš, kura virziens mainās divreiz gadā un kuru izraisa lielas gaisa temperatūras starpības starp sauszemi un jūru.
Jaunums!!: Vējš un Musons · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Vējš un Navigācija · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Vējš un Negaiss · Redzēt vairāk »
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Jaunums!!: Vējš un Neringa · Redzēt vairāk »
No kuģa uz kuģi
No kuģa uz kuģi ir kravu pārkraušanas metode starp dažādu izmēru kuģiem, parasti starp baržu (lihteri) un balkeri vai naftas produktu tankkuģi.
Jaunums!!: Vējš un No kuģa uz kuģi · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Vējš un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Noriļska
Noriļska ir pilsēta Krasnojarskas novada ziemeļu daļā Krievijā.
Jaunums!!: Vējš un Noriļska · Redzēt vairāk »
Nosēšanās
Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.
Jaunums!!: Vējš un Nosēšanās · Redzēt vairāk »
Noturība (kuģniecība)
Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.
Jaunums!!: Vējš un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Novembra klimats Latvijā
Novembra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Ogre · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Vējš un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Okeāna straume
1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.
Jaunums!!: Vējš un Okeāna straume · Redzēt vairāk »
Oktobra klimats Latvijā
Oktobra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Opportunity
''Opportunity'' mākslinieka skatījumā. Opportunity jeb MER-B bija otrais no diviem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) nosūtītajiem pašgājējiem uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Vējš un Opportunity · Redzēt vairāk »
Pasāts
Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.
Jaunums!!: Vējš un Pasāts · Redzēt vairāk »
Pavards
17. gadsimta norvēģu pavards Sengrieķu upurēšanas rituāls uz altāra uguns (Luvra) Pavards ir vieta vai iekārta uguns uzturēšanai un drošai izmantošanai (parasti ēdienu gatavošanai).
Jaunums!!: Vējš un Pavards · Redzēt vairāk »
Pūķu dārzs
Rezervāts "Pūķu dārzs" ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai.
Jaunums!!: Vējš un Pūķu dārzs · Redzēt vairāk »
Pērkona negaisi Latvijā
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Vējš un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »
Pečora (pilsēta)
Pečora ir pilsēta Komi republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Vējš un Pečora (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Perseverance
Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.
Jaunums!!: Vējš un Perseverance · Redzēt vairāk »
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Vējš un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vējš un Pleskava · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Vējš un Protisti · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Vējš un Putekļi · Redzēt vairāk »
Raibeņu dzimta
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).
Jaunums!!: Vējš un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Vējš un Raunda · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vējš un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas klimats
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.
Jaunums!!: Vējš un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Vējš un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas torņu gaiļi
Doma baznīcas gailis (Doma krustejā). Rīgas torņu gaiļi ir gaiļa formas vējrādītāji uz Vecrīgas lielāko baznīcu torņiem, kas tur tika uzstādīti protestantu reformācijas laikā vai arī neilgi pirms tam.
Jaunums!!: Vējš un Rīgas torņu gaiļi · Redzēt vairāk »
Rūtiņu kļava
Rūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā (nav arī ziņu, ka kādā Austrumeiropas valstī būtu vēl kāda ar lielāku stumbra apkārtmēru).
Jaunums!!: Vējš un Rūtiņu kļava · Redzēt vairāk »
Rēcošie četrdesmitie
Rēcošie četrdesmitie ir jūrnieku dots apzīmējums okeānu dienvidu apvidum starp 40° un 50° dienvidu platuma grādiem.
Jaunums!!: Vējš un Rēcošie četrdesmitie · Redzēt vairāk »
Rjazaņa
Rjazaņa ir pilsēta Rjazaņas apgabalā Krievijā, Rjazaņas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Rjazaņa · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Rudzi · Redzēt vairāk »
Ruskaja
Ruskaja - padomju, vēlāk krievu polārstacija Mērijas Bērdas Zemē.
Jaunums!!: Vējš un Ruskaja · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Vējš un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Sarma
Sarmas klāti koki. Sarma tuvplānā. Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums.
Jaunums!!: Vējš un Sarma · Redzēt vairāk »
Septembra klimats Latvijā
Septembra klimats Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Siena
Veca ķieģeļu siena Siena ir telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
Jaunums!!: Vējš un Siena · Redzēt vairāk »
Siltā fronte
Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju. Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā.
Jaunums!!: Vējš un Siltā fronte · Redzēt vairāk »
Siroko
Siroko, kurš rodas Lībijā, rada nokrišņus Itālijā un Grieķijā Siroko ir stiprs, straujš, silts dienvidu vai dienvidrietumu vējš, kurš rodas Sahārā un pūš uz Vidusjūras ziemeļu piekrasti.
Jaunums!!: Vējš un Siroko · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Vējš un Skaņa · Redzēt vairāk »
Slāņainā tekstūra
Argillīts ar slāņainu tekstūru Slāņainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo nogulumiežos slānīšu mija, kas atšķiras pēc daļiņu sastāva, izmēriem un izvietojuma, kā arī pēc citām īpatnībām.
Jaunums!!: Vējš un Slāņainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Sniegputenis
2011. gada 11. februāra rītā Rīgā. Sniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas.
Jaunums!!: Vējš un Sniegputenis · Redzēt vairāk »
Spirit
"Spirit" uz Marsa virsmas mākslinieka skatījumā Spirit jeb MER-A ir pirmais no diviem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) nosūtītajiem pašgājējiem MER uz Marsa.
Jaunums!!: Vējš un Spirit · Redzēt vairāk »
Tambova
Tambova ir pilsēta Tambovas apgabalā Krievijā, Tambovas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Tambova · Redzēt vairāk »
Tauvošanās
Tauvošanās ir kuģa pienākšanas un tā nostiprināšanas pie piestātnes vai cita kuģa process.
Jaunums!!: Vējš un Tauvošanās · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Vējš un Termīti · Redzēt vairāk »
Toross
Cilvēks torosā Toross (no — ‘ledus kaudze’) ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.
Jaunums!!: Vējš un Toross · Redzēt vairāk »
Transports
Lielbritānijā. Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām.
Jaunums!!: Vējš un Transports · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Vējš un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Ulanude
Ulanude vai Ulānide (— ‘Sarkanā Ide’) ir pilsēta Sibīrijas dienviddaļā, Burjatijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Vējš un Ulanude · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Vējš un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā
Sarakstā apkopotas tās vietas Lietuvā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Vējš un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Vējš un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valdošie vēji
Valdošie vēji ir vēji, kas pārsvarā pūš noteiktā virzienā virs kāda Zemes virsmas punkta.
Jaunums!!: Vējš un Valdošie vēji · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vējš un Vācija · Redzēt vairāk »
Vāsa (karakuģis)
Karakuģis "Vāsa" Vāsas muzejā. Vāsa ir Zviedrijas karakuģis, kas tika uzbūvēts laikā no 1626.
Jaunums!!: Vējš un Vāsa (karakuģis) · Redzēt vairāk »
Vēja enerģija
Vēja enerģija ir enerģija, ko iegūst no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus.
Jaunums!!: Vējš un Vēja enerģija · Redzēt vairāk »
Vēja turbīna
Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
Jaunums!!: Vējš un Vēja turbīna · Redzēt vairāk »
Vējdzirnavas
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.
Jaunums!!: Vējš un Vējdzirnavas · Redzēt vairāk »
Vējopatis
Vējopatis lietuviešu mitoloģijā ir vēja dievs.
Jaunums!!: Vējš un Vējopatis · Redzēt vairāk »
Vēju māte
Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.
Jaunums!!: Vējš un Vēju māte · Redzēt vairāk »
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Jaunums!!: Vējš un Vētra · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Vējš un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Vējš un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Vējš un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Verhojanska
Verhojanska, arī Iehē Ģāni, ir pilsēta Krievijā, Jakutijā, Janas upes labajā krastā, 92 km uz dienvidrietumiem no Batagajas, 675 km attālumā no Jakutskas.
Jaunums!!: Vējš un Verhojanska · Redzēt vairāk »
Viesuļvētra
Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.
Jaunums!!: Vējš un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Vējš un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Virpuļviesulis
Tornādo pie Oklahomas. Virpuļviesulis, tornādo jeb virpuļvētra ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
Jaunums!!: Vējš un Virpuļviesulis · Redzēt vairāk »
Virsbūve (kuģa)
Ar virsbūvēm saprot slēgtas telpas uz virsējā klāja, kuras iet no borta līdz bortam, vai arī to gareniskās sienas atrodas ne vairāk kā 4% kuģa platuma attālumā no jebkura tā borta.
Jaunums!!: Vējš un Virsbūve (kuģa) · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vējš un Vologda · Redzēt vairāk »
Vostoka
Vostoka ir vienīgā funkcionējošā Krievijas (agrāk PSRS) iekškontinentālā polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Vējš un Vostoka · Redzēt vairāk »
Zilais ledus
Zilā ledus lidlauks pie Makmerdo stacijas Sausajās ielejās Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu.
Jaunums!!: Vējš un Zilais ledus · Redzēt vairāk »
1961. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1961. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Vējš un 1961. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos
1986.
Jaunums!!: Vējš un 1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos · Redzēt vairāk »
1993. gada 14. janvāra vētra Latvijā
1993.
Jaunums!!: Vējš un 1993. gada 14. janvāra vētra Latvijā · Redzēt vairāk »
2001. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2001.
Jaunums!!: Vējš un 2001. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā
2005.
Jaunums!!: Vējš un 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »
2006. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2006.
Jaunums!!: Vējš un 2006. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2008. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2008.
Jaunums!!: Vējš un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā
2009.
Jaunums!!: Vējš un 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »
2009. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2009.
Jaunums!!: Vējš un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā
2010.
Jaunums!!: Vējš un 2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »
2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā
2010.
Jaunums!!: Vējš un 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »
2010. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2010.
Jaunums!!: Vējš un 2010. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2011. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2011.
Jaunums!!: Vējš un 2011. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2016. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2016.
Jaunums!!: Vējš un 2016. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2017. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2017.
Jaunums!!: Vējš un 2017. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2018. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2018.
Jaunums!!: Vējš un 2018. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2019. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2019.
Jaunums!!: Vējš un 2019. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Jaunums!!: Vējš un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Jaunums!!: Vējš un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2022. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.
Jaunums!!: Vējš un 2022. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2023. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.
Jaunums!!: Vējš un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
