Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Šiliņš, Feniņš, Jaundoles pils, Kurzemes bīskapija, Latviešu valoda, Latvijas naudas vēsture, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Mārka (naudas vienība), Rīgas brīvpilsēta, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vērdiņš (nozīmju atdalīšana).
Šiliņš
Džordža V attēls un Skotijas ģerbonis uz 1933. gadā kaltā Apvienotās Karalistes šiliņa. Doles pilī kaltā sudraba šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apkārt - leģenda: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta). Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576. gadā Jelgavā kaltā sudraba šiliņa. Šiliņš bija viduslaiku monētas, no 1550.
Jaunums!!: Vērdiņš un Šiliņš · Redzēt vairāk »
Feniņš
VFR feniņš 1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm) Feniņš bija viduslaiku monēta, no 1873.
Jaunums!!: Vērdiņš un Feniņš · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Vērdiņš un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Vērdiņš un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Vērdiņš un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Vērdiņš un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Vērdiņš un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Vērdiņš un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Jaunums!!: Vērdiņš un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Vērdiņš un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Vērdiņš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)
Vērdiņš ir naudas vienības nosaukums.
Jaunums!!: Vērdiņš un Vērdiņš (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
