Ātrāk nekā pārlūku!
70 attiecības: Abrau ezers, Afganistāna, Afganistānas lapsa, Akvitānija, Alkoholiskie dzērieni, Alpu kovārnis, Alus darīšana, Argosas līdzenums, Augļi, Augu veģetatīvā pavairošana, Aulejas baznīca, Šampanietis, Šveice, Ģirlicis, Īstais vīnkoks, Čača, Āfrika (Romas province), Belcu stepe, Bodenezers, Brūnkrūtainais ezis, Burgundija, Ceļotājbalodis, Cukurs, Drātstārps, Dzirkstošais vīns, Eļļas lampa, Elzasa, Endofīti, Etruski, Gruzija, Kanāriju Salas, Kandahāra, Kiklādu kultūra, Kiklādu salas, Kolosi pils, Krekjo, Lielais susuris, Maize, Mihailo-Larine, Oga, Olīvkoks, Panonija, Parastais jenots, Pauls Sukatnieks, Pēča, Pfalca, Piku, Pireneju pussala, Plūme, Pupuķi, ..., Pupuķis, Rozīnes, Sabiles ģerbonis, Sārtais strazds, Segaudi (augi), Sicīlija, Siguldas Jaunā pils, Stari Gradas līdzenums, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā, Varavīksnes lorikets, Vīnkoki, Vīnkoku dzimta, Vīnkopība, Vīns, Vīnskābe, Veņdžou, Vinogradovs, Vulkāno, Zaļā cikādīte, Zandžānas ostāns. Izvērst indekss (20 vairāk) »
Abrau ezers
Abrau (krievu: Абрау) ir karsta ezers Krievijā, šāda veida lielākais ezers Krasnodaras novadā.
Jaunums!!: Vīnogas un Abrau ezers · Redzēt vairāk »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Vīnogas un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Afganistānas lapsa
Afganistānas lapsa (Vulpes cana) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) viena no sugām.
Jaunums!!: Vīnogas un Afganistānas lapsa · Redzēt vairāk »
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Vīnogas un Akvitānija · Redzēt vairāk »
Alkoholiskie dzērieni
Dažādi alkoholiskie dzērieni — lāgers, viena iesala viskijs, absints, konjaks un baltais vīns Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta, kas parasti iegūts kartupeļu, graudu, augļu, ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā.
Jaunums!!: Vīnogas un Alkoholiskie dzērieni · Redzēt vairāk »
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Vīnogas un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »
Alus darīšana
16. gadsimta vācu aldari Alus darīšana jeb brūvēšana ir alus gatavošana, ūdenī vārot miežus vai cita veida labību un iegūto šķīdumu saraudzējot ar raugu.
Jaunums!!: Vīnogas un Alus darīšana · Redzēt vairāk »
Argosas līdzenums
Argosas līdzenums ir viens no lielākajiem Peloponēsas līdzenumiem (platība ap 250 km²).
Jaunums!!: Vīnogas un Argosas līdzenums · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Vīnogas un Augļi · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Vīnogas un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Aulejas baznīca
Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Vīnogas un Aulejas baznīca · Redzēt vairāk »
Šampanietis
Glāze šampanieša Šampanietis ir dzirkstošais vīns, kas gatavots no Francijas ziemeļaustrumu Šampaņas apgabalā augušām vīnogām.
Jaunums!!: Vīnogas un Šampanietis · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Vīnogas un Šveice · Redzēt vairāk »
Ģirlicis
Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Vīnogas un Ģirlicis · Redzēt vairāk »
Īstais vīnkoks
Īstais vīnkoks ir vīnkoku dzimtas suga, kura ir izcēlusies Vidusjūras reģionā, Centrāleiropā un Āzijas dienvidrietumos, no Marokas un Portugāles ziemeļiem līdz Vācijas dienvidiem un Irānas ziemeļiem.
Jaunums!!: Vīnogas un Īstais vīnkoks · Redzēt vairāk »
Čača
Glāze čačas Čača (ch’ach’a) ir brendija tipa gruzīnu stiprais spirtotais dzēriens.
Jaunums!!: Vīnogas un Čača · Redzēt vairāk »
Āfrika (Romas province)
Āfrikas province (sarkanā krāsā) Āfrika (latīņu: Africa Proconsularis, Africa Vetus) bija Senās Romas province ar centru Utikā, kas aizņēma mūsdienu ziemeļu Tunisijas teritoriju un Vidusjūras piekrasti mūsdienu Lībijas rietumos.
Jaunums!!: Vīnogas un Āfrika (Romas province) · Redzēt vairāk »
Belcu stepe
Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.
Jaunums!!: Vīnogas un Belcu stepe · Redzēt vairāk »
Bodenezers
Bodenezers (arī Konstancas ezers) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas.
Jaunums!!: Vīnogas un Bodenezers · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Vīnogas un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Burgundija
Burgundija ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.
Jaunums!!: Vīnogas un Burgundija · Redzēt vairāk »
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Jaunums!!: Vīnogas un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Vīnogas un Cukurs · Redzēt vairāk »
Drātstārps
Drātstārpi Drātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri.
Jaunums!!: Vīnogas un Drātstārps · Redzēt vairāk »
Dzirkstošais vīns
šampanieša Dzirkstošais vīns ir vīns ar salīdzinoši augstu oglekļa dioksīda saturu.
Jaunums!!: Vīnogas un Dzirkstošais vīns · Redzēt vairāk »
Eļļas lampa
indiešu eļļas lampa. Eļļas lampa ir mākslīgi vai dabīgi darināts apgaismošanas līdzeklis, kas par primāro degmaisījuma avotu izmanto dažāda veida eļļas.
Jaunums!!: Vīnogas un Eļļas lampa · Redzēt vairāk »
Elzasa
Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.
Jaunums!!: Vīnogas un Elzasa · Redzēt vairāk »
Endofīti
Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.
Jaunums!!: Vīnogas un Endofīti · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Vīnogas un Etruski · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Vīnogas un Gruzija · Redzēt vairāk »
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Jaunums!!: Vīnogas un Kanāriju Salas · Redzēt vairāk »
Kandahāra
Kandahāra ir otra lielākā pilsēta Afganistānā ar iedzīvotāju skaitu 512 200 (2011. gada dati).
Jaunums!!: Vīnogas un Kandahāra · Redzēt vairāk »
Kiklādu kultūra
Dažas galvenās bronzas laika arheoloģiskās vietas Kiklādās. Kiklādu kultūra ir vara un bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Kiklādu salās 3.—2.
Jaunums!!: Vīnogas un Kiklādu kultūra · Redzēt vairāk »
Kiklādu salas
Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vīnogas un Kiklādu salas · Redzēt vairāk »
Kolosi pils
Kolosi pils ir bijusī krustnešu pils, kas atrodas uz rietumiem no Kipras pilsētas Limasolas.
Jaunums!!: Vīnogas un Kolosi pils · Redzēt vairāk »
Krekjo
Krekjo (itāļu: Crecchio) ir ciems Itālijā, Abruco reģiona Kjeti provincē, 159 kilometru attālumā no Romas un 14 kilometru attālumā no provinces centra Kjeti.
Jaunums!!: Vīnogas un Krekjo · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Vīnogas un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Vīnogas un Maize · Redzēt vairāk »
Mihailo-Larine
Mihailo-Larine ir ciems Ukrainā, Mikolajivas apgabala Mikolajivas rajonā.
Jaunums!!: Vīnogas un Mihailo-Larine · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Vīnogas un Oga · Redzēt vairāk »
Olīvkoks
Eiropas olīvkoks (Olea europaea) ir olīvaugu dzimtas augs.
Jaunums!!: Vīnogas un Olīvkoks · Redzēt vairāk »
Panonija
Panonijas provinces atrašanās vieta Romas impērijas teritorijā (iekrāsota sarkanā krāsā). Ungārijā, kas kādu laiku kalpoja par vienu no Panonijas galvaspilsētām. Panonija, oficiāli pazīstama kā Panonijas province, bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu mūsdienu Vidusdonavas zemienē Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vīnogas un Panonija · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Vīnogas un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Pauls Sukatnieks
Pauls Sukatnieks (dzimis, miris) bija latviešu dārznieks, selekcionārs, starptautiski zināms kā pirmais, kas spēja selekcionēt aukstumizturīgu vīnogu šķirni, nosaucot to “Dvietes zilā”.
Jaunums!!: Vīnogas un Pauls Sukatnieks · Redzēt vairāk »
Pēča
Pēča ir pilsēta Ungārijas dienvidos netālu no Horvātijas robežas.
Jaunums!!: Vīnogas un Pēča · Redzēt vairāk »
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Jaunums!!: Vīnogas un Pfalca · Redzēt vairāk »
Piku
Piku (— ‘Pīķa sala’) ir otra lielākā sala Portugālei piederošajā Azoru salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Vīnogas un Piku · Redzēt vairāk »
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Jaunums!!: Vīnogas un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »
Plūme
Zilas plūmes Plūme ir plūmju apakšģints (Prunus subg. Prunus) augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir kauleņi.
Jaunums!!: Vīnogas un Plūme · Redzēt vairāk »
Pupuķi
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).
Jaunums!!: Vīnogas un Pupuķi · Redzēt vairāk »
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Jaunums!!: Vīnogas un Pupuķis · Redzēt vairāk »
Rozīnes
Rozīnes, kas žāvētas no dažādām vīnogu šķirnēm Rozīnes ir žāvētas vīnogas.
Jaunums!!: Vīnogas un Rozīnes · Redzēt vairāk »
Sabiles ģerbonis
Sabiles pilsētas ģerbonis ir viens no Sabiles pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Vīnogas un Sabiles ģerbonis · Redzēt vairāk »
Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).
Jaunums!!: Vīnogas un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Vīnogas un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Vīnogas un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Siguldas Jaunā pils
Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.
Jaunums!!: Vīnogas un Siguldas Jaunā pils · Redzēt vairāk »
Stari Gradas līdzenums
Stari Gradas līdzenums ir lauksaimniecības kultūrainava Horvātijā, kuru 4.
Jaunums!!: Vīnogas un Stari Gradas līdzenums · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Horvātijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Vīnogas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā · Redzēt vairāk »
Varavīksnes lorikets
Varavīksnes lorikets (Trichoglossus haematodus) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Austrālijā un vairākās Okeānijas un Indonēzijas salās.
Jaunums!!: Vīnogas un Varavīksnes lorikets · Redzēt vairāk »
Vīnkoki
Vīnkoki (Vitis) ir vīnkoku dzimtas ģints, kas ir vienīgā dzimta vīnkoku rindā.
Jaunums!!: Vīnogas un Vīnkoki · Redzēt vairāk »
Vīnkoku dzimta
Vīnkoku dzimta ir vīnkoku rindas dzimta, kurā ir klasificētas 18 ģintis un vairāk nekā 900 sugas, ieskaitot īsto vīnkoku (Vitis vinifera) un pieclapiņu mežvīnu (Parthenocissus quinquefolia).
Jaunums!!: Vīnogas un Vīnkoku dzimta · Redzēt vairāk »
Vīnkopība
Vīnkopība ir dārzkopības nozare — vīnogu audzēšana.
Jaunums!!: Vīnogas un Vīnkopība · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Vīnogas un Vīns · Redzēt vairāk »
Vīnskābe
Vīnskābe (dihidroksidzintarskābe, 2,3-dihidroksibutāndiskābe, НООС–СНОН–СНОН–СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Vīnogas un Vīnskābe · Redzēt vairāk »
Veņdžou
Veņdžou ir prefektūras līmeņa municipalitāte Džedzjanas provincē Ķīnas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vīnogas un Veņdžou · Redzēt vairāk »
Vinogradovs
Vinogradovs (no виногра́д — 'vīnogas'; sieviešu dzimtē Vinogradova (Виногра́дова)) ir krievu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Vīnogas un Vinogradovs · Redzēt vairāk »
Vulkāno
Vulkāno ir neliela vulkāniska sala Tirēnu jūrā, aptuveni 25 km uz ziemeļiem no Sicīlijas.
Jaunums!!: Vīnogas un Vulkāno · Redzēt vairāk »
Zaļā cikādīte
Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Vīnogas un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »
Zandžānas ostāns
Zandžānas ostāns (Ostân-e Zanjân) irIrānas ostāns valsts ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vīnogas un Zandžānas ostāns · Redzēt vairāk »
