Ātrāk nekā pārlūku!
121 attiecības: A tipa gripas vīruss, Acetilsalicilskābe, AIDS, Anilings, Antibiotikas, Asinsblaktis, Atipiskā pneimonija, Augi, Augsnes ekoloģija, Augu aizsardzība, Augu biotehnoloģija, Augu selekcija, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnu teorija, Ģenētika, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdens piesārņojums, Ērču encefalīts, Ērces, Āda, Ādas slimības, Āfrikas cūku mēris, Bakas, Baktēriju morfoloģija, Bakteriālā vaginoze, Bakteriofāgi, Bioloģija, Bioloģiskā membrāna, Biomīmikrija, Biotehnoloģija, Blaktis, Bruņutis, Cūku gripa, Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, Corythucha ciliata, Dendrolimus superans, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvība, Dzirde, Ebolas vīruss, Epidēmiskais parotīts, Epstaina—Bāras vīruss, European Hit Radio Top 100 (2000), Fitopatoloģija, Gāzmaska, Gēnu inženierija, Gripa, Gultas blakts, HCoV-229E, ..., HCoV-OC43, Hloroplasts, Iesnas, Inferno (filma), Izkaisītā skleroze, Kalluss, Klasiskais cūku mēris, Konjunktivīts, Kontaminācija, Kristofors Kolumbs, Kultūraugi, La Révolution (seriāls), LaFee, Lapu krāsu maiņa rudenī, Laputis, Lipāze, Lizosoma, Lugola RFF, Lupīnas, Maitas putni, Masalas, Mātes piena oligosaharīdi, Medus bišu slimības, Melnais grifs, MERS, Mikrobioloģija, Mikrocefālija, Mikroorganismi, Molekulārie motori, Mutācija, Nanotehnoloģija, Nidovīrusi, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Onkoloģija, Organismu klasifikācija, Ozolu mūķene, Paneta šūna, Pastinaks, Patogēns, Pārkinsona slimība, Pīrsings, Pērtiķu bakas, Planktons, Pneimonija, Poliomielīts, Pupu laputs, Rūpnieciskā lopkopība, Reimatiska polimialģija, Retrovīrusi, Ribonukleīnskābe, Ribovīrusi, Rita Kukaine, Rozalinda Franklina, Saaukstēšanās, SARS, SARS-CoV-2, Sepse, Subakūts sklerozējošs panencefalīts, Tievā zarna, Toksīns, Trakumsērga, Trusis, Ultraskaņa, Vakcinācija, Vējbakas, Viroterapija, Virusoloģija, Zikas vīruss, Zirņu laputs, 9. decembris. Izvērst indekss (71 vairāk) »
A tipa gripas vīruss
Elektronmikroskopa mikrogrāfija, kurā ir redzams A tipa gripas vīruss A tipa gripas vīruss jeb A gripas vīruss ir patogēns, kas izraisa gripu putniem un dažiem zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.
Jaunums!!: Vīruss un A tipa gripas vīruss · Redzēt vairāk »
Acetilsalicilskābe
Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH3COOC6H4COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris.
Jaunums!!: Vīruss un Acetilsalicilskābe · Redzēt vairāk »
AIDS
Iegūtā imūndeficīta sindroms jeb AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe.
Jaunums!!: Vīruss un AIDS · Redzēt vairāk »
Anilings
Anilinga ilustratīvs attēls Anilings ir seksa paņēmiens, kurā anālā atvere tiek kairināta ar mēli vai lūpām.
Jaunums!!: Vīruss un Anilings · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Vīruss un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Asinsblaktis
Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea).
Jaunums!!: Vīruss un Asinsblaktis · Redzēt vairāk »
Atipiskā pneimonija
Atipiskā pneimonija ir pneimonijas paveids, ko visbiežāk izraisa mikoplazmas, hlamīdijas un legionellas un citas baktērijas.
Jaunums!!: Vīruss un Atipiskā pneimonija · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Vīruss un Augi · Redzēt vairāk »
Augsnes ekoloģija
Augsnes ekoloģija ir ekoloģijas nozare, kas pēta augsnes ekosistēmu struktūru un funkcijas, kā arī faktorus, kas to ietekmē.
Jaunums!!: Vīruss un Augsnes ekoloģija · Redzēt vairāk »
Augu aizsardzība
Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.
Jaunums!!: Vīruss un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »
Augu biotehnoloģija
Augu biotehnoloģija ir biotehnoloģijas nozare, kas izmanto augus, lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas, un uzlabo augu īpašības.
Jaunums!!: Vīruss un Augu biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Augu selekcija
Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.
Jaunums!!: Vīruss un Augu selekcija · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Vīruss un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Vīruss un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Vīruss un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Vīruss un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Vīruss un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Vīruss un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ērču encefalīts
Eirāzijas valstis, kur konstatēts ērču encefalīts Ērču pārnests vīrusencefalīts ir vīrusu ierosināta infekcijas slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Ērču encefalīts · Redzēt vairāk »
Ērces
Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.
Jaunums!!: Vīruss un Ērces · Redzēt vairāk »
Āda
Degunradža āda Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks.
Jaunums!!: Vīruss un Āda · Redzēt vairāk »
Ādas slimības
Ādas slimības jeb dermatozes ir cilvēka vai dzīvnieka ādas saslimšanas.
Jaunums!!: Vīruss un Ādas slimības · Redzēt vairāk »
Āfrikas cūku mēris
Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas.
Jaunums!!: Vīruss un Āfrikas cūku mēris · Redzēt vairāk »
Bakas
Bakas (vai variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.
Jaunums!!: Vīruss un Bakas · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Vīruss un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bakteriālā vaginoze
Bakteriālā vaginoze ir sieviešu dzimumorgānu infekciozi iekaisīga slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Bakteriālā vaginoze · Redzēt vairāk »
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Jaunums!!: Vīruss un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Vīruss un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Jaunums!!: Vīruss un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »
Biomīmikrija
Biomīmikrija ir zinātņu nozare, kas pēta dabas realizētos procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.
Jaunums!!: Vīruss un Biomīmikrija · Redzēt vairāk »
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Jaunums!!: Vīruss un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Blaktis
Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.
Jaunums!!: Vīruss un Blaktis · Redzēt vairāk »
Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.
Jaunums!!: Vīruss un Bruņutis · Redzēt vairāk »
Cūku gripa
Cūku gripa ir slimība, kuru izraisa A tipa gripas vīrusi.
Jaunums!!: Vīruss un Cūku gripa · Redzēt vairāk »
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV vai HPV no angļu human papillomavirus) infekcija ir vīrusa infekciju grupa, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss.
Jaunums!!: Vīruss un Cilvēka papilomas vīrusa infekcija · Redzēt vairāk »
Corythucha ciliata
Corythucha ciliata ir invazīva tīklblakšu suga, kuras dzimtene ir Ziemeļamerika.
Jaunums!!: Vīruss un Corythucha ciliata · Redzēt vairāk »
Dendrolimus superans
Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Vīruss un Dendrolimus superans · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Vīruss un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Vīruss un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Vīruss un Dzirde · Redzēt vairāk »
Ebolas vīruss
Ebolas vīruss (Ebola virus) ir vienīgais Zaire ebolavirus sugas pārstāvis un bīstamākais no pieciem pazīstamajiem vīrusiem Ebolavirus ģintī.
Jaunums!!: Vīruss un Ebolas vīruss · Redzēt vairāk »
Epidēmiskais parotīts
Bērns ar epidēmisko parotītu Epidēmiskais parotīts (— ‘pie, blakus’, us, otus — ‘auss’) jeb cūciņas ir vīrusslimība, ko izraisa parotīta vīruss.
Jaunums!!: Vīruss un Epidēmiskais parotīts · Redzēt vairāk »
Epstaina—Bāras vīruss
Epstaina–Bāras vīruss (EBV), ko sauc arī par cilvēka herpesvīrusu 4 (HHV-4), ir viens no astoņiem zināmajiem herpesvīrusu grupas vīrusiem un viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēku vīrusiem.
Jaunums!!: Vīruss un Epstaina—Bāras vīruss · Redzēt vairāk »
European Hit Radio Top 100 (2000)
Šis ir European Hit Radio 2000.
Jaunums!!: Vīruss un European Hit Radio Top 100 (2000) · Redzēt vairāk »
Fitopatoloģija
Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.
Jaunums!!: Vīruss un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »
Gāzmaska
Poļu MUA gāzmaska, kas tika lietota 1970. — 1980. gados. Gāzmaska ir individuālās aizsardzības līdzeklis elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no kaitīgo vielu (gāzu un aerosolu) iedarbības.
Jaunums!!: Vīruss un Gāzmaska · Redzēt vairāk »
Gēnu inženierija
Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.
Jaunums!!: Vīruss un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »
Gripa
Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai putni un zīdītāji.
Jaunums!!: Vīruss un Gripa · Redzēt vairāk »
Gultas blakts
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.
Jaunums!!: Vīruss un Gultas blakts · Redzēt vairāk »
HCoV-229E
HCoV-229E jeb cilvēka koronavīruss 229E ir RNS vīruss, kas pieder alfakoronavīrusu ģintij.
Jaunums!!: Vīruss un HCoV-229E · Redzēt vairāk »
HCoV-OC43
HCoV-OC43 jeb cilvēka koronavīruss OC43 ir RNS vīruss, kas pieder bētakoronavīrusu ģintij.
Jaunums!!: Vīruss un HCoV-OC43 · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Vīruss un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Jaunums!!: Vīruss un Iesnas · Redzēt vairāk »
Inferno (filma)
"Inferno" ir 2016. gada ASV mākslas filma, veidota mistiska trillera žanrā.
Jaunums!!: Vīruss un Inferno (filma) · Redzēt vairāk »
Izkaisītā skleroze
Izkaisītā, izsētā jeb multiplā skleroze (saīsinājumā MS) ir hroniska autoimūna slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Izkaisītā skleroze · Redzēt vairāk »
Kalluss
Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.
Jaunums!!: Vīruss un Kalluss · Redzēt vairāk »
Klasiskais cūku mēris
Klasiskais cūku mēris (saīsināti KCM) ir visu vecumu cūku infekcijas slimība, kuru ierosina vīruss.
Jaunums!!: Vīruss un Klasiskais cūku mēris · Redzēt vairāk »
Konjunktivīts
Konjunktivīts ir acs gļotādas jeb konjunktīvas iekaisums, ko parasti izraisa baktērija, vīruss vai alerģija.
Jaunums!!: Vīruss un Konjunktivīts · Redzēt vairāk »
Kontaminācija
Kontaminācija (— ‘jaukšana’) ir termins, kas tiek izmantots vairākās zinātnes nozarēs, piemēram, valodniecībā, ķīmijā, bioloģijā, medicīnā.
Jaunums!!: Vīruss un Kontaminācija · Redzēt vairāk »
Kristofors Kolumbs
Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.
Jaunums!!: Vīruss un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Vīruss un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
La Révolution (seriāls)
"La Révolution" ir 2020.
Jaunums!!: Vīruss un La Révolution (seriāls) · Redzēt vairāk »
LaFee
Kristīna Kleina labāk pazīstama ar savu skatuves vārdu LaFee (dzimusi Āhenē, Vācijā) ir vācu dziedātāja, dziesmu autore, savus ierakstus pasaulē pārdevusi vairāk nekā 1 miljonos kopiju.
Jaunums!!: Vīruss un LaFee · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Vīruss un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Vīruss un Laputis · Redzēt vairāk »
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Jaunums!!: Vīruss un Lipāze · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Vīruss un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Lugola RFF
Lugola RFF iepakojums un pudelīte Lugola RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kurām piemīt dezinficējošas, antiseptiskas, sporas iznīcinošas, pretsēnīšu un pretvīrusu īpašības.
Jaunums!!: Vīruss un Lugola RFF · Redzēt vairāk »
Lupīnas
Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.
Jaunums!!: Vīruss un Lupīnas · Redzēt vairāk »
Maitas putni
Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.
Jaunums!!: Vīruss un Maitas putni · Redzēt vairāk »
Masalas
Ar masalām saslimuša cilvēka āda Masalas jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Masalas · Redzēt vairāk »
Mātes piena oligosaharīdi
Mātes piena oligosaharīdi (MPO), kas pazīstami arī ar nosaukumu mātes piena glikāni, ir molekulas, kas pieder ogļhidrātu grupai un kas vērā ņemamos daudzumos sastopami tikai mātes pienā.
Jaunums!!: Vīruss un Mātes piena oligosaharīdi · Redzēt vairāk »
Medus bišu slimības
Medus bišu slimības ir slimības, ar ko slimo Eiropas medus bite (Apis mellifera).
Jaunums!!: Vīruss un Medus bišu slimības · Redzēt vairāk »
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Jaunums!!: Vīruss un Melnais grifs · Redzēt vairāk »
MERS
MERS koronavīruss ir vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar MERS. MERS jeb Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (— "Vidējo Austrumu respiratorais sindroms") ir respiratora vīrusu infekcija, kuru izraisa MERS koronavīruss (MERS-CoV).
Jaunums!!: Vīruss un MERS · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Vīruss un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Mikrocefālija
Normāla izmēra (pa kreisi) un samazināta izmēra (pa labi) galvas neirovizualizācija Mikrocefālija (no, mikros — 'mazs' un κεφαλή, kephalē — 'galva') ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes.
Jaunums!!: Vīruss un Mikrocefālija · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Vīruss un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Vīruss un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Vīruss un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Vīruss un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Nidovīrusi
Nidovīrusi (Nidovirales) ir viena no ribovīrusu kārtām.
Jaunums!!: Vīruss un Nidovīrusi · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Jaunums!!: Vīruss un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Vīruss un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Onkoloģija
Onkoloģija (onkos — ‘pampums, audzējs’,, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir medicīnas nozare, kas pēta audzējus, kā arī to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
Jaunums!!: Vīruss un Onkoloģija · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Vīruss un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Vīruss un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »
Paneta šūna
Cilvēka Paneta šūnas Paneta šūna ir tievo zarnu epitēlija šūna, kam ir nozīme normālas zarnu mikrofloras regulēšanā.
Jaunums!!: Vīruss un Paneta šūna · Redzēt vairāk »
Pastinaks
Pļavas pastinaks jeb pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.
Jaunums!!: Vīruss un Pastinaks · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Vīruss un Patogēns · Redzēt vairāk »
Pārkinsona slimība
Pārkinsona slimības slimnieks. 1886. gada sera Viljama Ričarda Gouvera (''William Richard Gowers'') zīmējums. Pārkinsona slimība ir hroniska progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Pārkinsona slimība · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Vīruss un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pērtiķu bakas
Pērtiķu baku izsitumi četrgadīgai meitenei (1971. gads) 2022. gada jūlijā Pērtiķu bakas ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kas var inficēt cilvēkus un dažus dzīvniekus.
Jaunums!!: Vīruss un Pērtiķu bakas · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Vīruss un Planktons · Redzēt vairāk »
Pneimonija
Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.
Jaunums!!: Vīruss un Pneimonija · Redzēt vairāk »
Poliomielīts
Poliomielīts (poliós — ‘pelēks’;, muelós — ‘kaulu smadzenes’) jeb bērnu trieka ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kura visvairāk skar muguras smadzeņu pelēko vielu.
Jaunums!!: Vīruss un Poliomielīts · Redzēt vairāk »
Pupu laputs
Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.
Jaunums!!: Vīruss un Pupu laputs · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā lopkopība
Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.
Jaunums!!: Vīruss un Rūpnieciskā lopkopība · Redzēt vairāk »
Reimatiska polimialģija
Reimatiska polimialģija ir hroniska, epizodiska lielo artēriju iekaisuma slimība.
Jaunums!!: Vīruss un Reimatiska polimialģija · Redzēt vairāk »
Retrovīrusi
Retrovīruss ir RNS saturošs vīruss, kas vairojas, transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās.
Jaunums!!: Vīruss un Retrovīrusi · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Vīruss un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Ribovīrusi
Pie ribovīrusiem piederošais ''Vigna sinensis'' mozaīkvīruss (''Cowpea mosaic virus, CPMV''), kas inficē augus. Ribovīrusi ir viena no vīrusu valstībām.
Jaunums!!: Vīruss un Ribovīrusi · Redzēt vairāk »
Rita Kukaine
Rita Kukaine (dzimusi Sanktpēterburgā, mirusi Rīgā) bija padomju un latvijas virusoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore.
Jaunums!!: Vīruss un Rita Kukaine · Redzēt vairāk »
Rozalinda Franklina
Rozalinda Elsī Franklina (Rosalind Elsie Franklin, dzimusi, mirusi) bija angļu biofiziķe un rentgendifraktometrijas speciāliste.
Jaunums!!: Vīruss un Rozalinda Franklina · Redzēt vairāk »
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Jaunums!!: Vīruss un Saaukstēšanās · Redzēt vairāk »
SARS
SARS koronavīruss ir vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar SARS. SARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) ir respiratora vīrusu infekcija, kuru izraisa SARS koronavīruss (SARS-CoV, SARSr-CoV).
Jaunums!!: Vīruss un SARS · Redzēt vairāk »
SARS-CoV-2
Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2, sākotnēji 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada jaunais koronavīruss') vai Uhaņas koronavīruss, ir pozitīvas (+) vienpavediena ribonukleīnskābes (RNS) vīruss, kas 2019.
Jaunums!!: Vīruss un SARS-CoV-2 · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Vīruss un Sepse · Redzēt vairāk »
Subakūts sklerozējošs panencefalīts
Subakūts sklerozējošs panencefalīts ir masalu vīrusa izraisīts encefalīts, kam raksturīgs hronisks un progresējošs smadzeņu iekaisums.
Jaunums!!: Vīruss un Subakūts sklerozējošs panencefalīts · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Vīruss un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Vīruss un Toksīns · Redzēt vairāk »
Trakumsērga
Ar trakumsērgu inficējies suns, 1963. gads Trakumsērga ir visu zīdītāju dzīvnieku sugu tai skaitā arī cilvēku infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas.
Jaunums!!: Vīruss un Trakumsērga · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Vīruss un Trusis · Redzēt vairāk »
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Jaunums!!: Vīruss un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »
Vakcinācija
Vakcinācijas metodika Vakcinācija, arī aizsargpotēšana, ir vakcīnas ievadīšana organismā, lai veicinātu indivīda imūnsistēmas adaptīvās imunitātes attīstīšanu pret patogēnu.
Jaunums!!: Vīruss un Vakcinācija · Redzēt vairāk »
Vējbakas
Ar vējbakām slima cilvēka ķermenis Vējbakas ir slimība, kuru izraisa Varicellovirus ģints vīrusi.
Jaunums!!: Vīruss un Vējbakas · Redzēt vairāk »
Viroterapija
Viroterapija ( — 'inde'; (terapeía) — 'ārstēšana, dziedēšana') ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas veids.
Jaunums!!: Vīruss un Viroterapija · Redzēt vairāk »
Virusoloģija
Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Jaunums!!: Vīruss un Virusoloģija · Redzēt vairāk »
Zikas vīruss
''Aedes aegypti'' — Zikas vīrusa pārnēsētājs Zikas vīruss ir viens no Flaviviridae dzimtas vīrusiem, kas izplatās ar Aedes ģints odu starpniecību un tiek nodots arī seksuāli transmisīvā ceļā.
Jaunums!!: Vīruss un Zikas vīruss · Redzēt vairāk »
Zirņu laputs
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.
Jaunums!!: Vīruss un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »
9. decembris
9.
Jaunums!!: Vīruss un 9. decembris · Redzēt vairāk »
