Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vītauts Dižais

Indekss Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

120 attiecības: Aknīste, Šķirgailis, Šnipišķu seņūnija, Švenčoņi, Švitrigailis, Ģedimina dzimta, Ģedimina tornis, Ķēstutis, Ļida, Ļidas pils, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas bīskapija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žigimants, Žilbērs de Lanuā, Čerņihivas apgabals, Čerņihivas kņazi, Baltu valodas, Berislava, Biruta (Lietuvas valdniece), Bohēmijas Karaliste, Ceklis, Dinaburgas pils, Dubīsa, Edigejs, Grodņas kņazi, Grodņas Vecā pils, Grunvaldes kauja, Gvardejska, Henrijs IV Lankasters, Hersonas apgabals, Hodkeviči, Husīti, Jagailis, Jūda ben Zamuels no Regensburgas, Johans V fon Vallenrods, Jurbarka, Kauņa, Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca, Kauja pie Vorsklas, Kārlis Ulmanis, Kernave, Konrāds fon Fītinghofs, Krēvas ūnija, Krēvas pils, Krievzemes karaļi, Krimas haniste, Latvijas—Lietuvas robeža, ..., Lielkrievija, Lietuva, Lietuvas dziesmu svētki, Lietuvas karogs, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas vēsture, Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, Lietuvas—Maskavijas kari, Lietuvieši, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Lucka, Mežonīgais Lauks, Megava, Melnas līgums, Mikolajivas apgabals, Mira (Baltkrievija), Miras pils, Navahrudakas pils, Novgorodas-Severskas kņazi, Odesas apgabals, Opočka, Pabaiskas kauja, Poltava, Porhova, Prūši, Prūsijas krusta kari, Radvili, Rīgas vēstures hronoloģija, Rečica, Saliņas miera līgums, Sēlija (zeme), Senprūšu valoda, Sigismunds Luksemburgs, Smoļenska, Smoļenskas apgabals, Smoļenskas kņazi, Sumu apgabals, Svētā Romas impērija, Tohtamišs, Traķi, Traķu kunigaitija, Traķu pils, Traķu vaivadija, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vasilijs II Tumšais, Vītauta Dižā Universitāte, Vītauta privilēģija, Viļņas arhikatedrālā bazilika, Viļņas kauja (1655), Viļņas kunigaitija, Viļņas pils komplekss, Viļņas vaivadija, Vitebskas apgabals, Vitebskas kņazi, Volodimirs Zelenskis, Voznesenska, Zelta Orda, Zemgale (valsts), Ziemeļu krusta kari, 1350. gads, 1389. gads, 1392. gads, 1399. gads, 1401. gads, 1430. gads, 27. oktobris. Izvērst indekss (70 vairāk) »

Aknīste

Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Aknīste · Redzēt vairāk »

Šķirgailis

Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Šķirgailis · Redzēt vairāk »

Šnipišķu seņūnija

Šnipišķu seņūnija‎ zināma arī kā Jaunais pilsētas centrs) ir Viļņas seņūnija. Tā atrodas Neres upes ziemeļu krastā un tajā atrodas Viļņas jaunais darījumu rajons. 21. gadsimta sākumā šeit uzcelti vairāki debesskrāpji, to skaitā biznesa centrs "Eiropas tornis". Šnipišķēs atrodas arī Kalvarijas tirgus.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Šnipišķu seņūnija · Redzēt vairāk »

Švenčoņi

Švenčoņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas austrumos.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Švenčoņi · Redzēt vairāk »

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Švitrigailis · Redzēt vairāk »

Ģedimina dzimta

Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »

Ģedimina tornis

Ģedimina tornis ir vēstures un kultūras piemineklis Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ģedimina tornis · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ļida

Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ļida · Redzēt vairāk »

Ļidas pils

Nesen rekonstruētās torņa un sienas daļas izdalās ar košu ķieģeļu krāsu Ļidas pils ir daļēji restaurēta viduslaiku pils mūsdienu Grodņas reģionā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ļidas pils · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žigimants

Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žigimants · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Čerņihivas apgabals

Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Čerņihivas apgabals · Redzēt vairāk »

Čerņihivas kņazi

Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Berislava

Berislava ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Berislavas rajona centrs.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Berislava · Redzēt vairāk »

Biruta (Lietuvas valdniece)

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »

Bohēmijas Karaliste

Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Bohēmijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ceklis · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Dubīsa

Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Dubīsa · Redzēt vairāk »

Edigejs

Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ,  — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Edigejs · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Grodņas Vecā pils

Grodņas Vecā pils jeb Batorija pils (за́мак Бато́рыя) ir viduslaiku pils Ņemanas labajā krastā Grodņas pilsētā, Baltkrievijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grodņas Vecā pils · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Gvardejska

Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Gvardejska · Redzēt vairāk »

Henrijs IV Lankasters

Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »

Hersonas apgabals

Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Hodkeviči · Redzēt vairāk »

Husīti

Husītu karogs ar kausu. Husīti (pašnosaukums, Kališníci) bija 15.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Husīti · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jūda ben Zamuels no Regensburgas

Regensburgas sinagogas iekšskats pirms tās nopostīšanas 1519.gadā Albrehta Altdorfera gravīra Jūda ben Zamuels no Regensburgas (ar pievārdu He-Hasid („Dievbijīgais”); dzimis 1140. gadā, miris 1217. gadā), bija viduslaiku Vācijas ebreju hasīdisma kustības Chassidei Ashkenaz aizsācējs.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Jūda ben Zamuels no Regensburgas · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Jurbarka

Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Jurbarka · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca

Vītauta Dižā baznīca jeb Kauņas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Lietuvas pilsētas Kauņas vecpilsētā, Nemunas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Kauja pie Vorsklas

Kauja pie Vorsklas notika 1399.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kernave

Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kernave · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Konrāds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Krēvas ūnija

Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Krēvas ūnija · Redzēt vairāk »

Krēvas pils

Krēvas pils bija Lietuvas dižkunigaišu Ģedimina un Aļģirda valdīšanas laikā celta kastelas veida mūra pils Krēvā, tagadējā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Krēvas pils · Redzēt vairāk »

Krievzemes karaļi

Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lielkrievija

Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lielkrievija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas dziesmu svētki

2014. gada Lietuvas dziesmu svētku noslēguma koncerts. Lietuvas dziesmu svētki ir tradicionāls Lietuvas kultūras pasākums, kas norisinās reizi četros gados Viļņā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Lietuvas karogs

Lietuvas karogs sastāv no trim vienāda platuma horizontālām joslām.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas karogs · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas pilsoņu karš

Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas Veselības zinātņu universitāte

Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU) ir viena no Lietuvas universitātēm Kauņā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas Veselības zinātņu universitāte · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Maskavijas kari

Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lucka

Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lucka · Redzēt vairāk »

Mežonīgais Lauks

Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Mežonīgais Lauks · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Megava · Redzēt vairāk »

Melnas līgums

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Melnas līgums · Redzēt vairāk »

Mikolajivas apgabals

Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Mikolajivas apgabals · Redzēt vairāk »

Mira (Baltkrievija)

Mira ir pilsētciemats Koreļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā, Mirankas upes krastā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Mira (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »

Miras pils

Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Miras pils · Redzēt vairāk »

Navahrudakas pils

Navahrudakas pils ir bijusī pils Pils kalnā Navahrudakā, Baltkrievijā. Pils bija viens no galvenajiem Lietuvas lielkņazistes cietokšņiem, kuru poļu 16.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Navahrudakas pils · Redzēt vairāk »

Novgorodas-Severskas kņazi

Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts). Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā. Novgorodas-Severskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Novgorodas-Severskas valdnieki tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācija teritorijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Novgorodas-Severskas kņazi · Redzēt vairāk »

Odesas apgabals

Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »

Opočka

Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Opočka · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Poltava

Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Poltava · Redzēt vairāk »

Porhova

Porhova ir pilsēta pie Šeloņas upes Pleskavas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Porhova · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Radvili · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rečica

Rečica ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Rečica · Redzēt vairāk »

Saliņas miera līgums

Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Sigismunds Luksemburgs

Sigismunds (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1433.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Sigismunds Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Smoļenskas apgabals

Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Sumu apgabals

Sumu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Sumu apgabals · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tohtamišs

Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Tohtamišs · Redzēt vairāk »

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķi · Redzēt vairāk »

Traķu kunigaitija

Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »

Traķu pils

Traķu pils, arī Traķu salas pils, ir pils, kas atrodas uz salas Galves ezerā, Traķos, Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķu pils · Redzēt vairāk »

Traķu vaivadija

Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »

Vasilijs I Dmitrijevičs

Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »

Vasilijs II Tumšais

Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »

Vītauta Dižā Universitāte

Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vītauta Dižā Universitāte · Redzēt vairāk »

Vītauta privilēģija

Par Vītauta privilēģiju dēvē 1388.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vītauta privilēģija · Redzēt vairāk »

Viļņas arhikatedrālā bazilika

Viļņas katedrāle, pilnajā nosaukumā — Viļņas Svētā Staņislava un Vladislava arhikatedrālā bazilika ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņas arhikatedrālā bazilika · Redzēt vairāk »

Viļņas kauja (1655)

Viļņas kauja bija Krievijas un kazaku bruņots uzbrukums Viļņai, Lietuvas lielkņazistes galvaspilsētai, kas ietilpa Polijas—Lietuvas ūnijā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņas kauja (1655) · Redzēt vairāk »

Viļņas kunigaitija

Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Viļņas pils komplekss

Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »

Viļņas vaivadija

Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »

Vitebskas apgabals

Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »

Vitebskas kņazi

Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »

Volodimirs Zelenskis

Volodimirs Zelenskis (dzimis) ir Ukrainas sestais prezidents.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Volodimirs Zelenskis · Redzēt vairāk »

Voznesenska

Voznesenska ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabalā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Voznesenska · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

1350. gads

1350.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1350. gads · Redzēt vairāk »

1389. gads

1389.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1389. gads · Redzēt vairāk »

1392. gads

1392.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1392. gads · Redzēt vairāk »

1399. gads

1399.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1399. gads · Redzēt vairāk »

1401. gads

1401.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1401. gads · Redzēt vairāk »

1430. gads

1430.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1430. gads · Redzēt vairāk »

27. oktobris

27.

Jaunums!!: Vītauts Dižais un 27. oktobris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dižais, Vitauts Lielais, Vytautas, Vītauts, Vītauts Lielais.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »