Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zeme

Indekss Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

1634 attiecības: Aalto-2, AAUSAT3, AAUSAT4, AAUSAT5, Abinieki, Abioģenēze, ABS-2, ABS-2A, ABS-3A, AC+79 3888, Adeles pingvīns, AENEAS (pavadonis), AFRICASAT-1, Agrārā reforma, Agrārā reforma Latvijā, Ainava (žanrs), AIST № 1, AIST № 2, Aist-2D, Aizputes katoļu baznīca, Akmeņkuitala, Al-Farabi-1, Albatrosi, Albert Einstein ATV, Aleksis Klero, ALMASat-1, Alouette 1, Alouette 2, Altāra Mī, Altāra Mī b, Altāra Mī c, Altāra Mī d, Altāris (zvaigznājs), Amalteja (pavadonis), AMC-9, Amerika, Amerikas āpsis, Amerikas cūkšņukura skunkss, AMOS-4, AMOS-5, AMOS-6, Amundsenskota-Sautpola, Ancīši (Krustpils pagasts), Anderss Celsijs, Andromedas galaktika, Angārs 18, Angosat-1, Anik G1, Anna Kopčovska, Annapūrna, ..., Antaress, Antarktīda, Antarktika, Antilopvāveres, Antipodi, Antiviela, Antropocēns, Antropocentrisms, Apdziru dzimta, Apollo 11, Apollo 8, Apollona tipa asteroīds, Apriņķojuma periods, Apsīda, APSTAR-7, Aptumsuma maiņzvaigzne, Aptumsums, Arabsat 5C, Arase, Arhajs, Arhimēds, Ariel 1, Ariels (pavadonis), Aristarhs no Samas, Aristotelis, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, AsiaSat 5, AsiaSat 7, Ass slīpums, Asspalvainās zemes vāveres, Astérix (pavadonis), Astenosfēra, ASTRA 1N, Astra 2E, Astra 2F, Astra 4A, ASTRA 5B, Astroloģija, Astronomija, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Astrosat, Atiras tipa asteroīds, Atjaunīgā enerģija, Atlantijas okeāns, Atmosfēra, Atmosfēra (mērvienība), Atmosfēras fronte, Atmosfēras spiediens, Atompulkstenis, Atona tipa asteroīds, AubieSat-1, Augājs, Augi, Augmented Target Docking Adapter, Augsne, Ausainās pūces, Ausroņi, Austrālija, Austrālijas aborigēni, Austrālijas ehidna, Austrumeiropas līdzenums, Austrumu dzeltenā cielava, Austrumu puslode, Aviācija, Azerspace-1/AFRICASAT-1a, Šaurmutvaržu dzimta, Šimpanzes, Šrilankas savvaļas vista, Ģeoīds, Ģeoķīmija, Ģeocentriskā orbīta, Ģeocentrisms, Ģeofizika, Ģeogrāfija, Ģeogrāfiskais platums, Ģeogrāfiskais pols, Ģeogrāfiskais stāvoklis, Ģeogrāfiskā karte, Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma, Ģeoloģija, Ģeoloģiskā laika skala, Ģeologs, Ģeomorfologi, Ģeostacionārā orbīta, Ģeotermālā enerģija, Ūdens, Ūdens planēta, Ūdens puslode, Ūpis, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīnas seskāpsis, Ķengurs, Ķenguru dzimta, Žagata, Žirokompass, Čakstīšu apakšdzimta, Čārlzs Ebots, Čelendžera dzelme, Čibis-M, Čikšulubas krāteris, Čimboraso, Čooju, Ørsted (pavadonis), Ņūtons, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Āfrikas beznagu ūdrs, Āpši, Āpsis, Āzija, Āzijas leopardkaķis, Āzijas melnais lācis, Baibaks, Baldones observatorija, Baložu dzimta, Baltais degunradzis, Baltais punduris, Baltgalvas ērglis, Baltpurna degunlācītis, Bārnarda zvaigzne, BeEagleSat, Beidou G1, Beidou G2, Beidou G3, Beidou G4, Beidou G5, Beidou G6, Beidou G7, Beidou I 1-S, Beidou I1, Beidou I2, Beidou I2-S, Beidou I3, Beidou I4, Beidou I5, Beidou I6, Beidou M1-S, Beidou M2, Beidou M2-S, Beidou M3, Beidou M3-S, Beidou M4, Beidou M5, Belinshauzena jūra, BELINTERSAT-1, Bezdelīgu dzimta, Bezmugurkaulnieki, Bezsvara stāvoklis, Bišu dzeņu dzimta, Bigelow Expandable Activity Module, Bioģeogrāfiskais apgabals, Bioluminiscence, Bion-M № 1, Biosfēra, Birmas seskāpsis, Bites, Bizoni, BKA (pavadonis), BLITS (pavadonis), Bogdāni (Krustpils pagasts), Bonobo, Borneo seskāpsis, BRAC Onnesha, Brazīlijas dižūdrs, Brūnais punduris, Brīvās krišanas paātrinājums, BSAT-3c/JCSAT-110R, BulgariaSat-1, Buran (kosmoplāns), Buru Delta, Burundi, C/2011 L4, Cartosat-2B, Cartosat-2C, Cartosat-2D, Cartosat-2E, Cassini-Huygens, CASSIOPE, Caunas, Cūkāpsis, Cūkšņukura skunksi, Cūku dzimta, Ceļojums uz Mēnesi, Ceļotājbalodis, Cefeja Gamma Ab, Centaura Alfa, Centaura Bēta, Centaura Proksima, Centaura Proksima b, Centrtieces spēks, Cielavu dzimta, Cikāžu dzimta, Cilvēka ģeogrāfija, Ciršļu dzimta, Circeņi, Citplanētu uzskaitījums, CoRoT, COROT-3b, COROT-7, COROT-7b, CryoSat-2, Cygnus Mass Simulator, Daba, Dabas resursu izpētes pavadonis, Dabiskais pavadonis, Dabiskā vide, Daglā vārna, Darvasbrenči, Datuma maiņas līnija, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Džeimss Van Allens, Džeremijs Klārksons, Džons Glenns, Džovanni Kasīni, Debesis, Debespuse, Debess ekvators, Debess pols, Deep Space Climate Observatory, Degu, Degunlācīši, Degunradžu ģints, Demenes katoļu baznīca, DFFC, Dhaulāgiri, Dižknābja vārna, Diena, Diena pēc rītdienas, Diennakts, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Dienvidi, Dienvidlidvāvere, Dienvidparka sēriju saraksts, Dienvidpols, Dienvidu okeāns, Dienvidu polārais loks, Dienvidu puslode, Dievlūdzēji, Dievs, Dimants, Dinozauri, Dins (mērvienība), Diprotodonti, Dispersā sistēma, Dobradži, Doctor Who, Dodo, Doom 3, Dragon C1, Dragon C2, Dragon Spacecraft Qualification Unit, Draudavas, Dreamfall: The Longest Journey, Dunavas baznīca, DUTHSat, Dzīvība, Dzīvnieki, Dzeņi (Krustpils pagasts), Dzegužu dzimta, Dzeltenā cielava, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenvēdera zebiekste, Dzelzs, E-1 (Mēness zonde), E-st@r, E-st@r-II, EchoStar XIV, EchoStar XV, EchoStar XVI, EchoStar XVII, EchoStar XVIII, Ecuador-UTE-UESOR, Edmunds Hilarijs, Edoardo Amaldi ATV, Eikarioti, Eirāzija, Eirāzijas āpši, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropa (pavadonis), Eiropas ūdrs, Eiropas kurmis, Eklipse, Ekliptika, Ekseteras katedrāle, Eksogēnie procesi, Eksosfēra, Ekspress-AM33, Ekspress-AM4, Ekspress-AM44, Ekspress-AM4R, Ekspress-AM5, Ekspress-AM6, Ekspress-AM7, Ekspress-AM8, Ekspress-AMU1, Ekspress-AT1, Ekspress-AT2, Ekspress-MD1, Ekspress-MD2, Ekvators, Eldorado, Elektro-L № 1, Elektro-L № 2, Elena Makartūra, Encelāds (pavadonis), Endēms, EnduroSat One, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Entropija, Envisat, EPOXI, Eratostens, ESTCube-1, EUTELSAT 10A, EUTELSAT 115 West B, EUTELSAT 117 West A, EUTELSAT 117 West B, EUTELSAT 16A, EUTELSAT 172B, EUTELSAT 21B, EUTELSAT 25B / Es'hail 1, EUTELSAT 36B, EUTELSAT 3B, EUTELSAT 48D/Afghansat 1, EUTELSAT 65 West A, EUTELSAT 70B, EUTELSAT 7B, EUTELSAT 8 West B, EUTELSAT 9B, EUTELSAT HOT BIRD 13D, Eutelsat W3B, Everests, Evolūcija, Exploration Flight Test 1, Explorer 1, Explorer 3, Explorer 8, Fajr, Fanerozojs, Fauna, Fazāni, Fazāns, Fazānu dzimta, Fengyun 1C, Fengyun 2-07, Fermi Gamma-ray Space Telescope, Fermi paradokss, Fernāns Magelāns, Fizika, Fizikālā dubultzvaigzne, Floridas sīlis, Fobos-Grunt, Folklendu vilks, Frīdrihs Beselis, Freoni, Gabaritno massovyj maket (Angara-A5), Gada cilvēks (Time), Gadalaiks, Gads, Gaia, Gaisa telpa, Gaisma (laikraksts), Gaja, Galaxy 15, GALEX, Galileja pavadoņi, Galileo (starpplanētu zonde), Galileo 10, Galileo 11, Galileo 12, Galileo 13, Galileo 14, Galileo 15, Galileo 16, Galileo 17, Galileo 18, Galileo 5, Galileo 6, Galileo 7, Galileo 8, Galileo 9, Galileo IOV FM2, Galileo IOV FM3, Galileo IOV FM4, Galileo IOV PFM, Gana, Garastes koku žagatas, Garkaklis, Garlūpu lācis, GATV 5001A, GATV 5005, GATV 5006, Göktürk-1, Göktürk-2, Geizers, Gemini 1, Gemini 10, Gemini 11, Gemini 12, Gemini 2, Gemini 3, Gemini 4, Gemini 5, Gemini 6A, Gemini 7, Gemini 8, Gemini 9A, Georges Lemaître ATV, Gerhards Merkators, GhanaSat-1, Giotto (kosmiskais aparāts), GJ 1214 b, Glacioloģija, Glāznieki (Krustpils pagasts), Glāznieksala, Gliese 581, Gliese 581 c, Gliese 581 d, Gliese 581 e, Gliese 777, Globalstar, Globuss, GOCE, GOES 13, GOES 14, GOES 15, Goliat, Gondvāna, Gonec-M № 12, Gonec-M № 13, Gonec-M № 14, Gonec-M № 15, Gonec-M № 16, Gonec-M № 17, Gonec-M № 18, Gonec-M № 19, Gonec-M № 20, Gonec-M № 21, Gonec-M № 22, Gonec-M № 23, Google Earth, Gorillas, Gravitācija, Gravitācijas lēca, Gravitācijas manevrs, Griničas meridiāns, Gruzijas pilsētu uzskaitījums, GSAT-10, GSAT-12, GSAT-14, GSAT-15, GSAT-16, GSAT-17, GSAT-18, GSAT-19, GSAT-6, GSAT-7, GSAT-8, GSAT-9, Gulbis X-1, Haleja, Hargeisa, HAT-P-7, HAT-P-7b, HAVELSAT, Hayabusa, Hayabusa2, Hēlijs, Hēlijs-3, HD 147513 b, HD 156668, HD 156668 b, HD 209458 b, HD 50554 b, HD 81040 b, Heila—Bopa komēta, Heliocentrisms, Hellas Sat 2, Henrijs Kevendišs, Herschel Space Observatory, Heweliusz, Hidrosfēra, Himalaji, HIP 13044, HIP 13044 b, Hiparhs, Hisaki, Hitomi, Hjakutakes komēta, Horizonts, HORYU-II, HTV-1, Huiyan, HYLAS 1, Hyophorbe amaricaulis, ICO (pavadoņsistēma), Ieži, Iedzīvotāju blīvums, Indieši, Indijas degunradzis, Indijas vārna, Indonēzijas kalnu zebiekste, Inku sīlis, Inmarsat, Inmarsat-4A F4, Inmarsat-5 F1, Inmarsat-5 F2, Inmarsat-5 F3, Inmarsat-5 F4, INSAT-3D, INSAT-3DR, Intelsat 14, Intelsat 28, Intelsat 29e, Intelsat 30, Intelsat 31, Intelsat 32e, Intelsat 33e, Intelsat 34, Intelsat 35e, Intelsat 36, Intelsat 37e, Irānas kalendārs, Irbenieki, Irbes, Iridium (pavadoņsistēma), IRIS (Saules observatorija), IRNSS-1A, IRNSS-1B, IRNSS-1C, IRNSS-1D, IRNSS-1E, IRNSS-1F, IRNSS-1G, IRNSS-1H, Iskra-MAI-85, Islandes pilsētu uzskaitījums, Jakutska, Jamal-102, Jamal-201, Jamal-202, Jamal-300K, Jamal-401, Jamal-402, Jans Orts, Japāņi, Japānas āpsis, Jason-1, Jason-3, Jaungvineja, Jaunkaledonijas vārna, Jaunsaules katoļu baznīca, Javas seskāpsis, Jūras jūdze, Jūrniecības astronomija, JCSAT-2B, JCSAT-4B, JCSAT-RA, Jo (pavadonis), Johannes Kepler ATV, Jonizējošais starojums, Jonu dzinējs, Jugnu, Jules Verne ATV, Jupitera gredzeni, Jupiters (planēta), Jurijs Gagarins, KA-SAT, Kaķīši (Krustpils pagasts), Kaņepītis, Kainozojs, Kakomicliji, Kalimantāna, Kalns, Kalnsētas (Krustpils pagasts), Kalnu ķeģis, Kalnu degunlācītis, Kalnu zebiekste, Kamenes, Kanopus-V № 1, Kanopus-V № 3, Kanopus-V № 4, Kanopus-V-IK, Kanopuss, Kapitāls, Karakals, Karbonādo, Karstie jupiteri, Kartogrāfija, Kaza, Kazahstānas pilsētu uzskaitījums, KazEOSat-1, KazEOSat-2, KazSat-1, KazSat-2, KazSat-3, Kazubrenči, Kākaulis, Kāmju dzimta, Kārmāna līnija, Kedr (pavadonis), Kepler (orbitālā observatorija), Kepler-10, Kepler-10b, Kepler-10c, Kepler-22b, Kepler-7, Kibercilvēki, KIKU-7, Klaburčūsku apakšdzimta, Klimats, Klinšuvārnas, Klusais okeāns, Koala, Kodolenerģija, Kodolfizika, Kodolvasara, Kodolziema, Koherers, Koku žagata, Koku vāveres, Komanči, Komēta, Kompass, KOMPSAT-3, KOMPSAT-5, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Kontinentu dreifs, Koriolisa spēks, Koronas-Foton, Kosmiskais lifts, Kosmiskais nesējs, Kosmiskais starojums, Kosmodroms, Kosmos-1, Kosmos-133, Kosmos-140, Kosmos-21, Kosmos-2451, Kosmos-2452, Kosmos-2453, Kosmos-2456, Kosmos-2457, Kosmos-2458, Kosmos-2459, Kosmos-2460, Kosmos-2461, Kosmos-2462, Kosmos-2464, Kosmos-2465, Kosmos-2466, Kosmos-2467, Kosmos-2468, Kosmos-2470, Kosmos-2471, Kosmos-2472, Kosmos-2474, Kosmos-2475, Kosmos-2476, Kosmos-2477, Kosmos-2478, Kosmos-2479, Kosmos-2480, Kosmos-2481, Kosmos-2482, Kosmos-2483, Kosmos-2484, Kosmos-2485, Kosmos-2488, Kosmos-2489, Kosmos-2490, Kosmos-2491, Kosmos-2494, Kosmos-2495, Kosmos-2496, Kosmos-2497, Kosmos-2498, Kosmos-2499, Kosmos-2500, Kosmos-2501, Kosmos-2503, Kosmos-2505, Kosmos-2507, Kosmos-2508, Kosmos-2509, Kosmos-2510, Kosmos-2511, Kosmos-2512, Kosmos-2514, Kosmos-2515, Kosmos-2516, Kosmos-2517, Kosmos-2518, Kosmos-2519, Kosmos-2520, Kosmos-2521, Kosmos-2522, Kosmos-2523, Kosmos-2525, Kosmos-2526, Kosmos-2527, Kosmos-27, Kosmos-96, Kosmosa kuģis, Kounotori 2, Kounotori 3, Kounotori 4, Kounotori 5, Kounotori 6, Krabja miglājs, Krauķis, Krēsla, Krievija, Krievijas pilsētu uzskaitījums, Kukaiņi, Kvartārs, Kvintesence, Kwangmyŏngsŏng 3-2, Kwangmyŏngsŏng 4, Laika, Laika josla, Lambda-sat, Landsat 5, Landsat 8, LaoSat-1, LARES, Latvija, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Lauku cīrulis, Lauku lija, Laurāzija, Lāčsuņu dzimta, Lāzers, Lībija, LCROSS, Ledāja vairogs, Ledus, Ledus dziļurbums, Ledus laikmets, Lem (pavadonis), Lidojumu informācijas rajons, Liekā sekunde, Lielais Ķīļa miglājs, Lielā panda, Liesmas miglājs, Lietus mežs, LightSail-A, LISA Pathfinder, Litosfēra, LitSat-1, LituanicaSAT-1, LituanicaSAT-2, Lodveida zibens, Lopdārzi, Luč (pavadonis), Luč-5A, Luč-5B, Luč-5V, Lucifers, Luiss Alvaress, Luliņas komēta, Magma, Magmatiskie ieži, Magnētiskās levitācijas vilciens, Magnēts, Magnetārs, Majak (pavadonis), Makalu, Manaslu, Mangustu dzimta, Marianas dziļvaga, Mars Global Surveyor, Mars Reconnaissance Orbiter, Marsa pavadoņi, Marsiešu hronikas, Marss (planēta), Masa, Masat-1, Maskavas metropolitēns, Materiāls punkts, Maunaloa, Mayflower (pavadonis), Mazaalai, Mazais alks, Mazais plankumainais skunkss, Mazie sīļi, Mājas čurkste, Mājas cūka, Mājas strazds, Mājas vista, Mākoņi, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness fāze, Mēness gaisma, Mēness redzamā puse, Mērkaķu apakšdzimta, Mērkaziņa, MEASAT-2, MEASAT-3, MEASAT-3a, MEASAT-3b, Meža cauna, Mežākas, Medumu baznīca, Medusāpsis, Megha-Tropiques, Melanholija (filma), Melderes (Krustpils pagasts), Melnais degunradzis, Melnā žagata, Mercury-Atlas 6, Mercury-Atlas 7, Mercury-Atlas 8, Mercury-Atlas 9, Meridian № 2, Meridian № 3, Meridian № 4, Meridian № 5, Meridian № 6, Meridiāns, Merkurs (planēta), MESSENGER, Meteor-1 1, Meteor-M № 1, Meteor-M № 2, Meteorīts, Meteoroloģiskais pavadonis, Meteors, MetOp-B, Metrs, Mezosfēra, Mezozojs, MICROSCOPE (pavadonis), Mihailo Lomonosov, Miljards, Mimass (pavadonis), Misters Bīns, Mitrais tropu mežs, MKA-N, MOA-2007-BLG-192Lb, Molīna cūkšņukura skunkss, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Mozi (pavadonis), MSG-3, Mušu dzimta, MUOS 1, MUOS 2, MUOS 3, MUOS 4, MUOS 5, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nafta, Najāda (pavadonis), NanoSail-D2, Navid, Navigācija, Nībelunga gredzens, NEAR Shoemaker, NEE-01 Pegaso, NEE-02 Krysaor, Negaiss, Neidentificēts lidojošs objekts, Nematodes, Neons, NEOSSat, Neptūna pavadoņi, Neptūns (planēta), Nesējraķete, New Horizons, NigComSat-1R, Nigeria EduSat-1, NigeriaSat-2, Nigeriasat-X, Nilgiri cauna, Nimiq 6, NOAA 15, NOAA 16, NOAA 17, NOAA 18, NOAA 19, Nogulumieži, Nokrišņi, Nolaižamais aparāts, Novaja Zemļas efekts, Nozomi, NPOESS, NuSTAR, O3b FM02, O3b FM04, O3b FM05, O3b PFM, OA-5, OA-6, OA-7, OA-8, OA-9, Observatorija, Ocean Surface Topography Mission, Odžu apakšdzimta, OGLE-TR-132b, OGLE-TR-56, OGLE-TR-56b, OGLE2-TR-L9, OGLE2-TR-L9b, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Oksīdi, Oksidatīvā fosforilēšana, Olimpa kalns (Marss), Omid, Orb-1, Orb-2, Orb-D1, Orbītas ekscentricitāte, Orbītas slīpums, ORBCOMM, Orbcomm OG2 1, Orbitālais manevrs, Orbitālā observatorija, Orbiting Carbon Observatory, Orbiting Carbon Observatory 2, Orientācijas noteikšana un vadība, Orion (kosmosa kuģis), Oriona miglājs, Otrais kosmiskais ātrums, OUFTI-1, Ozona slānis, Paceplītis, Paipala, PakSat-1R, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Palmu žagata, Paralēle, Parastais jenots, Parastā ūbele, Parastie degunlācīši, Parseks, Pasaule, Pasaules ass, Pasaules brīnumi, Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums, Pasaules Meteoroloģijas organizācija, Pasaules okeāni un jūras, Pasaules okeāns, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pavadoņnavigācija, Pārmiesošanās, Pārpilnības rags, Pāvi, Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca, Pūčveidīgie, Peļķe, Peļu klijāns, Peņigas, Pelēkā savvaļas vista, Pelēkā vārna, Pelikāni, Pelnu gaisma, Perlamutra mākoņi, Perma-triasa izmiršana, Philae, Piena Ceļš, Pikniks ceļa malā, Pioneer 10, Pioneer 11, Pireneju zilspārnu žagata, Pirmskembrijs, Pitagorisms, Pjērs Teijārs de Šardēns, Plakanā Zeme, Planēta, Planētu apdzīvojamība, Planck (orbitālā observatorija), Plātņu tektonika, Pliocēns, Plutonija, Plutonijs, Plutons (pundurplanēta), Pocket-PUCP, Pokaiņu mežs, Polārais loks, Polārā diena, Polārā nakts, Polārpētniecība, PolyITAN-1, PolyITAN-2-SAU, Posmkāji, Potenciālā enerģija, Priži, Prisma (kosmiskais projekts), Proba-2, Proba-V, Produktivitāte, Produsala, Progress M-01M, Progress M-02M, Progress M-03M, Progress M-04M, Progress M-05M, Progress M-06M, Progress M-07M, Progress M-08M, Progress M-09M, Progress M-10M, Progress M-11M, Progress M-13M, Progress M-14M, Progress M-15M, Progress M-16M, Progress M-17M, Progress M-18M, Progress M-19M, Progress M-20M, Progress M-21M, Progress M-22M, Progress M-23M, Progress M-24M, Progress M-25M, Progress M-26M, Progress M-27M, Progress M-28M, Progress M-29M, Progress M-56, Progress M-57, Progress M-58, Progress M-59, Progress M-60, Progress M-61, Progress M-62, Progress M-63, Progress M-64, Progress M-65, Progress M-66, Progress M-67, Progress MS-01, Progress MS-02, Progress MS-03, Progress MS-05, Progress MS-06, Progress MS-07, Progress MS-08, PROITERES, Prokarioti, Protejs (pavadonis), Proton-K / Blok D, Pseidozinātne, Ptolemajs, PUCP-Sat-1, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Pulsārs, Pundurzalkšu apakšdzimta, Pupuķis, Purniņi (Krustpils pagasts), Purva piekūns, Puslode, PW-Sat, QB50p1, QB50p2, QuetzSat-1, Ražošana, Radio, Raduga-1 №8, Raduga-1M №1, Raduga-1M №2, Raduga-1M №3, Raita ieleja, Raketastes koku žagatas, Ranger 1, Ranger 2, Rasad 1, RAX-2, RazakSAT, Rāpuļi, Rēcošie četrdesmitie, Reālisms, Reliģija, Resnknābja krauklis, Resourcesat-2, Resurs-P № 1, Resurs-P № 2, Resurs-P № 3, Rietumu goferi, Rietumu puslode, ROBUSTA, Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca, Rosa jūra, ROSAT, Rosetta, Rubeņu apakšdzimta, S tipa asteroīds, SAC-D, Sahāras svītrainais sesks, Salna, Sals, SamSat-218, San Marco 1, Sapphire (pavadonis), SARAL, Sarkanā savvaļas vista, Sarkanknābja zilā žagata, Sateces baseins, Saturna gredzeni, Saturns (planēta), Saule, Saules aptumsums, Saules enerģija, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, Saules vējš, Sausās ielejas, Sauszeme, Sauszemes puslode, Sīlis, Sīriuss, Sērs, SCORE (pavadonis), SDS-4, Sedimentoloģija, Sekstants, Sekstiljons, Sentinel-1A, Sentinel-1B, Sentinel-2A, Sentinel-3A, Septītās dienas adventisti, Sermuļi, Sermuļu apakšdzimta, Sermuļu dzimta, SES-1, SES-10, SES-15, SES-2, SES-3, SES-4, SES-5, SES-6, SES-7, SES-8, SES-9, Seskāpši, Sfēriskā koordinātu sistēma, Sfēriskā Zeme, Sfera-53, SGR 1806-20, Shenzhou 10, Shenzhou 11, Shenzhou 7, Shenzhou 8, Shenzhou 9, SHIZUKU, SI pamatvienības, Sič-1, Sič-2, Sid Meier's Alpha Centauri, Sietnieki, Siltā fronte, Simons Stevins, SIRIUS FM-5, SIRIUS FM-6, Skansens, Skotijas jūra, Skrējējlāči, Skunksi, Skylab, SkyTerra 1, Slēpņošana, SMDC-ONE 1, SMDC-ONE 1.1, SMDC-ONE 1.2, SMOS, Sniega zoss, Soil Moisture Active Passive, Sojuz MS-01, Sojuz MS-02, Sojuz MS-03, Sojuz MS-04, Sojuz MS-05, Sojuz MS-06, Sojuz MS-07, Sojuz MS-08, Sojuz MS-09, Sojuz TMA-01M, Sojuz TMA-02M, Sojuz TMA-03M, Sojuz TMA-04M, Sojuz TMA-05M, Sojuz TMA-06M, Sojuz TMA-07M, Sojuz TMA-08M, Sojuz TMA-09M, Sojuz TMA-10M, Sojuz TMA-11, Sojuz TMA-11M, Sojuz TMA-12, Sojuz TMA-12M, Sojuz TMA-13, Sojuz TMA-13M, Sojuz TMA-14, Sojuz TMA-14M, Sojuz TMA-15, Sojuz TMA-15M, Sojuz TMA-16, Sojuz TMA-16M, Sojuz TMA-17, Sojuz TMA-17M, Sojuz TMA-18, Sojuz TMA-18M, Sojuz TMA-19, Sojuz TMA-19M, Sojuz TMA-20, Sojuz TMA-20M, Sojuz TMA-21, Sojuz TMA-22, Sojuz TMA-9, Sojuz-1, Sojuz-2, Sojuz-3, Sokotra, Solar Dynamics Observatory, Somija, Space Shuttle, SpaceX CRS-1, SpaceX CRS-10, SpaceX CRS-11, SpaceX CRS-12, SpaceX CRS-13, SpaceX CRS-14, SpaceX CRS-2, SpaceX CRS-3, SpaceX CRS-4, SpaceX CRS-5, SpaceX CRS-6, SpaceX CRS-7, SpaceX CRS-8, SpaceX CRS-9, Spalvu viļņotie slāņmākoņi, Spāņu gripa, Spārneņi, Spīdvaboles, Spektr-R, SPOT 6, Sprūdratastes koku žagata, Spuņģēni, Sputnik-1, Sputnik-2, Sputnik-3, SRMSAT, ST-2, Staipekņu dzimta, Stardust, Starpplanētu vide, Starptautiskais ģeofizikas gads, Starptautiskais polārais gads, State of War, Stārķi, Stērstu iela (Rīga), Stepes sesks, Stihija, STRaND-1, Stratosfēra, Strauss, Strauts, Strūves ģeodēziskais loks, STSAT-2C, Stunda, Sudraba sērfotājs, Suisei, Sumatras degunradzis, Suomi NPP, Superkontinents, Supermēness, Supermens, Supermens (filma), Svars, Svastika, Svīru dzimta, Svītrainais sesks, Svītrainais skunkss, SwissCube, Syncom 1, Syncom 2, Syncom 3, TacSat-3, TacSat-4, Taira, TanDEM-X, Tarsiji, Tartaka dzirnavezers, Tartars, Taurgovs, TürkmenÄlem52E/MonacoSAT, Tēvija, TDRS-11, TDRS-12, TDRS-4, Tektonika, Teledesic, Telkom 3, Telkom 3S, Telstar 1, Telstar 14R, Tempela 1 komēta, Tengen Toppa Gurren Lagann, Tenzings Norgajs, Teritorija, Termīti, TerreStar-1, TET-1, Thaicom 6, Thaicom 8, The Blue Marble, Thuraya, Tiangong 1, Tiangong 2, Tianhui 1A, Tianhui 1B, Tiantuo 1, Tianyuan 1, Tianzhou 1, Ticība, Tilbītes, Tiltnieki (Krustpils pagasts), Tinis, TIROS-1, Titāns (pavadonis), TiungSAT-1, Tjažolyj sputnik, TKSAT-1, Topogrāfija, Tors (filma), Transformeri (filma), Trapeces zvaigžņu kopa, Triass, Triceratopss, Trijstūra galaktika, Tropical Rainfall Measuring Mission, Truši, Trusis, TUGSAT-1, Tuksnesis, Turcijas pilsētu uzskaitījums, Ultravioletais starojums, Ultrazaurs, Ulysses (kosmiskā zonde), Umbriels (pavadonis), UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ganā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau, UniBRITE, UniCubeSat-GG, UPSat, Upsilon Andromedae d, Urāns (planēta), USA-193, USA-202, USA-204, USA-210, USA-211, USA-212, USA-214, USA-215, USA-218, USA-219, USA-220, USA-223, USA-224, USA-225, USA-226, USA-227, USA-229, USA-230, USA-231, USA-233, USA-234, USA-235, USA-236, USA-237, USA-238, USA-240, USA-241, USA-243, USA-244, USA-245, USA-246, USA-247, USA-249, USA-261, USA-263, USA-264, USA-267, USA-268, USA-273, USA-277, V391 Pegasi, V391 Pegasi b, Vakuums, VALL-E, Van Allen Probes, Vanguard 1, Vāveres, Vējš, Vega, Veneras pāriešana, Vernov, VesselSat1, VesselSat2, ViaSat-1, ViaSat-2, Viļņotie slāņmākoņi, Vidusamerikas kakomiclijs, Vidusokeāniskā grēda, Viela, Vienšūņi, Vienšūnas organisms, Viesuļvētra, Vikunja, Vilda 2 komēta, Vilksa Zemes meteorīta krāteris, Vinasat-1, Vinasat-2, Virpotāji, Vistveidīgie, Visums, VNREDSat-1, Voshod-1, Voshod-2, Vostok-1, Vostok-2, Vostok-3, Vostok-4, Vostok-5, Vostok-6, Vostokas ezers, Voyager 2, VRSS-1, WASP-12, WASP-18, WASP-18b, WASP-19b, WASP-3b, Wide-field Infrared Survey Explorer, WRESAT, Wukong, X-20 Dyna-Soar, X-Sat, XaTcobeo, XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki, Yahsat 1A, Yahsat 1B, Yaogan 14, Yaogan 15, Yaogan 8, Yinghuo 1, Your Name, Youthsat, Zaļais lukturis (filma), Zaļais sīlis, Zaļā žagata, Zaļā vārna, Zaļvārnu dzimta, Zeļķi, Zeltknābja žagata, Zemā Zemes orbīta, Zeme (nozīmju atdalīšana), Zemes atmosfēra, Zemes diena, Zemes garoza, Zemes grupas planētas, Zemes mantija, Zemes mākslīgais pavadonis, Zemes nogruvums, Zemes vāveres, Zemes zinātne, Zemessīļi, Zemgales baznīca, Zhongxing 2A, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļblāzma, Ziemeļpols, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu olings, Ziemeļu polārais loks, Ziemeļu puslode, Ziemeļu tropu loks, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilspārnu žagata, Zinātniskā revolūcija, Zirga Galvas miglājs, Zirgi, Zirnekļcilvēks, Zivju cauna, Zivjudzenīšveidīgie, Ziyuan 1-02C, Ziyuan 3, Zodiakālā gaisma, Zodiaks, Zond-1, Zond-PP, Zosveidīgie, Zvaigžņu Vārti, Zvaigžņu Vārti SG-1, Zvaigzne, Zvidzāni, 109 Piscium, 109 Piscium b, 13. gads, 1366. gads, 1491. gads, 15. decembris, 15. janvāris, 1512. gads, 1577. gads, 1580. gads, 162173 Rjūgū, 17. aprīlis, 19. decembris, 19. maijs, 1962. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1972. gads, 1978. gads, 1989. gads, 1997. gads, 1999. gads, 1M, 1M Nr.1, 1M Nr.2, 2. janvāris, 20. septembris, 2001 Mars Odyssey, 2005. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads, 2009. gads kosmonautikā, 2010. gada Blok DM-03 avārija, 2010. gads kosmonautikā, 2013. gada Proton-M avārija, 2013. gads kosmonautikā, 2018. gads, 2020. gadi, 2027. gads, 2028. gads, 2029. gads, 2030. gadi, 2031. gads, 2032. gads, 2035. gads, 2036. gads, 2037. gads, 21. marts, 22. marts, 23. augusts, 23. janvāris, 23. marts, 24. oktobris, 27. jūnijs, 2M1207, 2M1207b, 2MV-3 №1, 2MV-4 №3, 3. marts, 30. jūnijs, 4. janvāris, 433 Eross, 51 Pegasi, 7. decembris, 7. maijs. Izvērst indekss (1584 vairāk) »

Aalto-2

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Aalto-2 · Redzēt vairāk »

AAUSAT3

AAUSAT3 (NLS-8.3) ir Dānijas studentu pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AAUSAT3 · Redzēt vairāk »

AAUSAT4

AAUSAT4 ir Dānijas studentu pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AAUSAT4 · Redzēt vairāk »

AAUSAT5

AAUSAT5 ir Dānijas studentu pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AAUSAT5 · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Zeme un Abinieki · Redzēt vairāk »

Abioģenēze

Abioģenēze ir uzskats, ka dzīvība var rasties no nedzīvas matērijas, piemēram, organiskas vielas.

Jaunums!!: Zeme un Abioģenēze · Redzēt vairāk »

ABS-2

ABS-2 ir Bermudās reģistrēta uzņēmuma Asia Broadcast Satellite sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ABS-2 · Redzēt vairāk »

ABS-2A

ABS-3A ir Bermudās reģistrēta uzņēmuma Asia Broadcast Satellite sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ABS-2A · Redzēt vairāk »

ABS-3A

ABS-3A ir Bermudās reģistrēta uzņēmuma Asia Broadcast Satellite sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ABS-3A · Redzēt vairāk »

AC+79 3888

AC+79 3888 ir sarkanais punduris, atrodas netālu no Polārzvaigznes Žirafes zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un AC+79 3888 · Redzēt vairāk »

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Zeme un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

AENEAS (pavadonis)

AENEAS (Enejs) ir ASV studentu nanopavadonis eksperimentālu tehnoloģiju testēšanai.

Jaunums!!: Zeme un AENEAS (pavadonis) · Redzēt vairāk »

AFRICASAT-1

AFRICASAT-1 (sākotnēji MEASAT-1) bija Malaizijas uzņēmuma Binariang Satellite Systems Sdn.

Jaunums!!: Zeme un AFRICASAT-1 · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma

Agrārā reforma ir zemes īpašuma sistēmas pārveidošana, kas visbiežāk tiek veikta plašā mērogā izsniedzot valsts zemi vai zemi, ko pirms tam ir atsavinājusi valsts, tās iedzīvotāju privātīpašumā.

Jaunums!!: Zeme un Agrārā reforma · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Zeme un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Zeme un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

AIST № 1

AIST № 1 (АИСТ № 1) ir Krievijas eksperimentāls pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AIST № 1 · Redzēt vairāk »

AIST № 2

AIST № 2 (АИСТ № 2) ir Krievijas eksperimentāls pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AIST № 2 · Redzēt vairāk »

Aist-2D

Aist-2D (Аист-2Д) ir Krievijas eksperimentāls Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Aist-2D · Redzēt vairāk »

Aizputes katoļu baznīca

Aizputes Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Aizputes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Al-Farabi-1

Al-Farabi-1 ir Kazahstānas studentu pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Al-Farabi-1 · Redzēt vairāk »

Albatrosi

Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Albatrosi · Redzēt vairāk »

Albert Einstein ATV

Albert Einstein jeb ATV-004 bija Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Albert Einstein ATV · Redzēt vairāk »

Aleksis Klero

Aleksis Klods Klero Aleksis Klods Klero (dzimis, miris) bija franču matemātiķis.

Jaunums!!: Zeme un Aleksis Klero · Redzēt vairāk »

ALMASat-1

ALMASat-1 (akronīms no Alma-Mater Satellite) ir Itālijas studentu pavadonis, kas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012.

Jaunums!!: Zeme un ALMASat-1 · Redzēt vairāk »

Alouette 1

Alouette 1, bija Kanādas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Alouette 1 · Redzēt vairāk »

Alouette 2

Alouette 2, bija Kanādas pētniecības pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Alouette 2 · Redzēt vairāk »

Altāra Mī

Altāra Mī Altāra Mī jeb Mu Arae ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 50 gaismas gadu attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Altāra Mī · Redzēt vairāk »

Altāra Mī b

Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »

Altāra Mī c

Altāra Mī c (arī Mu Arae c) ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Altāra Mī c · Redzēt vairāk »

Altāra Mī d

Mu Arae d ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Altāra Mī d · Redzēt vairāk »

Altāris (zvaigznājs)

Altāra zvaigznājs atrodas dienvidu puslodē starp Skorpiona un Dienvidu Trīsstūra zvaigznājiem.

Jaunums!!: Zeme un Altāris (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

AMC-9

AMC-9 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AMC-9 · Redzēt vairāk »

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — trampu un mediņu — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Jaunums!!: Zeme un Amerika · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Zeme un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zeme un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

AMOS-4

AMOS-4 ir Izraēlas uzņēmuma Spacecom sakaru pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un AMOS-4 · Redzēt vairāk »

AMOS-5

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zeme un AMOS-5 · Redzēt vairāk »

AMOS-6

AMOS-6 bija Izraēlas uzņēmuma Spacecom sakaru pavadonis, kas zaudēts raķetes eksplozijā 2016.

Jaunums!!: Zeme un AMOS-6 · Redzēt vairāk »

Amundsenskota-Sautpola

Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.

Jaunums!!: Zeme un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »

Ancīši (Krustpils pagasts)

Ancīši ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, starp Rīgas—Daugavpils šoseju un Lukstupes labo krastu.

Jaunums!!: Zeme un Ancīši (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Anderss Celsijs

Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.

Jaunums!!: Zeme un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Angārs 18

"Angārs 18" ir amerikāņu režisora Džeimsa Konveja 1980.

Jaunums!!: Zeme un Angārs 18 · Redzēt vairāk »

Angosat-1

Angosat-1 bija sakaru pavadonis, ko Angolas vajadzībām izgatavoja Krievija.

Jaunums!!: Zeme un Angosat-1 · Redzēt vairāk »

Anik G1

Anik G1 ir Kanādas uzņēmuma Telesat sakaru pavadonis no Anik sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Anik G1 · Redzēt vairāk »

Anna Kopčovska

Anna Kopčovskas "Londonderijas" reklāma Denveras laikrakstā ''the Rocky Mountain News'' 1895. gada 12. augustā. Anna Kopčovska, pazīstama arī kā Annija Londonderija (ap 1870-1947) bija Rīgā dzimusi amerikāņu ceļotāja un žurnāliste.

Jaunums!!: Zeme un Anna Kopčovska · Redzēt vairāk »

Annapūrna

Annapūrna ir kalns, kas atrodas Himalajos, Nepālā.

Jaunums!!: Zeme un Annapūrna · Redzēt vairāk »

Antaress

Antaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā.

Jaunums!!: Zeme un Antaress · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Zeme un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antarktika

Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.

Jaunums!!: Zeme un Antarktika · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) pieder vāveru dzimtai (Sciuridae), zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Zeme un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Antipodi

Antipodi (— ‘pretējs’ un — ‘kāja’) ģeogrāfijā ir Zemeslodes pretējie punkti (vietas) vai to iedzīvotāji.

Jaunums!!: Zeme un Antipodi · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Zeme un Antiviela · Redzēt vairāk »

Antropocēns

Antropocēns ir termins, kuru daži zinātnieki izmanto, lai raksturotu pašreizējo periodu Zemes vēsturē, kad cilvēka darbība ir būtiski ietekmējusi Zemes ekosistēmu.

Jaunums!!: Zeme un Antropocēns · Redzēt vairāk »

Antropocentrisms

Antropocentrisms (no sengr.: άνθρωπος, anthropos - "cilvēks" + κέντρον, kentron - "centrs") ir priekšstats, saskaņā ar kuru cilvēks ir centrālais vai svarīgākais Visuma elements.

Jaunums!!: Zeme un Antropocentrisms · Redzēt vairāk »

Apdziru dzimta

Apdziru dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae), kā arī apdziru dzimta ir viena no divām staipekņu kārtas (Lycopodiales) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Apdziru dzimta · Redzēt vairāk »

Apollo 11

Apollo 11 bija NASA kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Apollo 11 · Redzēt vairāk »

Apollo 8

Apollo-8 apkalpes foto Apollo 8 ir pilotējamais kosmosa kuģis no ''Apollo'' programmas, kurš pirmais nogādāja cilvēkus orbītā ap kādu citu debess ķermeni, konkrēti, orbītā ap Mēnesi.

Jaunums!!: Zeme un Apollo 8 · Redzēt vairāk »

Apollona tipa asteroīds

Apollona tipa asteroīdi ir Zemei tuvo asteroīdu grupa, kura nosaukta 1862 Apollons asteroīda vārdā.

Jaunums!!: Zeme un Apollona tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Zeme un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Zeme un Apsīda · Redzēt vairāk »

APSTAR-7

APSTAR-7 ir Honkongā bāzēta uzņēmuma APT Satellite Company Ltd. sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un APSTAR-7 · Redzēt vairāk »

Aptumsuma maiņzvaigzne

Aptumsuma maiņzvaigznes komponenti aptumšo viens otru (apakšā - spožuma izmaiņu līkne) Par aptumsuma maiņzvaigznēm tiek sauktas maiņzvaigznes, kuras rodas dubultzvaigžņu sistēmās.

Jaunums!!: Zeme un Aptumsuma maiņzvaigzne · Redzēt vairāk »

Aptumsums

Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.

Jaunums!!: Zeme un Aptumsums · Redzēt vairāk »

Arabsat 5C

Arabsat 5C ir Saūda Arābijā bāzētās Arābu pavadoņu sakaru organizācijas (Arabsat) sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Arabsat 5C · Redzēt vairāk »

Arase

Arase jeb ERG, zināms arī kā SPRINT B (Spectroscopic Planet Observatory for Recognition of Interaction of Atmosphere) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) zinātniskais pavadonis, kas paredzēts radiācijas joslu pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un Arase · Redzēt vairāk »

Arhajs

Arhajs (— 'sens') ir viens no četriem galvenajiem eoniem Zemes vēsturē, tas sevī ietver laika posmu līdz 2,5 miljardiem gadu.

Jaunums!!: Zeme un Arhajs · Redzēt vairāk »

Arhimēds

Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.

Jaunums!!: Zeme un Arhimēds · Redzēt vairāk »

Ariel 1

Ariel 1, arī zināms kā UK-1 un S-55, bija Apvienotās Karalistes pirmais pavadonis, pirmais no Ariel programmas.

Jaunums!!: Zeme un Ariel 1 · Redzēt vairāk »

Ariels (pavadonis)

Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aristarhs no Samas

Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).

Jaunums!!: Zeme un Aristarhs no Samas · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Zeme un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.

Jaunums!!: Zeme un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »

AsiaSat 5

AsiaSat 5 ir Honkongas kompānijas Asia Satellite Telecommunications Co. Ltd. (pazīstamas kā AsiaSat) sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AsiaSat 5 · Redzēt vairāk »

AsiaSat 7

AsiaSat 7 ir Honkongas kompānijas Asia Satellite Telecommunications Co. Ltd. (pazīstamas kā AsiaSat) sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un AsiaSat 7 · Redzēt vairāk »

Ass slīpums

Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.

Jaunums!!: Zeme un Ass slīpums · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Zeme un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Astérix (pavadonis)

Astérix bija Francijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Astérix (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Astenosfēra

Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") - viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.

Jaunums!!: Zeme un Astenosfēra · Redzēt vairāk »

ASTRA 1N

Astra 1N ir Luksemburgā bāzētas kompānijas SES Astra sakaru pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un ASTRA 1N · Redzēt vairāk »

Astra 2E

Astra 2E ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Astra 2E · Redzēt vairāk »

Astra 2F

Astra 2F ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Astra 2F · Redzēt vairāk »

Astra 4A

Astra 4A (sākotnēji Sirius 4) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Astra 4A · Redzēt vairāk »

ASTRA 5B

ASTRA 5B ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ASTRA 5B · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Zeme un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Zeme un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Zeme un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Zeme un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Astrosat

Astrosat ir Indijas pirmā orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un Astrosat · Redzēt vairāk »

Atiras tipa asteroīds

Marss (sarkans). Atiras tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītas pilnībā ietver Zemes orbīta.

Jaunums!!: Zeme un Atiras tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

Atjaunīgā enerģija

Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.

Jaunums!!: Zeme un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Zeme un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēra (mērvienība)

Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².

Jaunums!!: Zeme un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Atmosfēras fronte

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.

Jaunums!!: Zeme un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Atompulkstenis

Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu.

Jaunums!!: Zeme un Atompulkstenis · Redzēt vairāk »

Atona tipa asteroīds

Marss (sarkans). Atona tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir mazākas par 1 AU un afēlija attālums lielāks par 0,983 AU.

Jaunums!!: Zeme un Atona tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

AubieSat-1

AubieSat-1 ir ASV studentu būvēts pavadonis, kas paredzēts jonosfēras pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un AubieSat-1 · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Zeme un Augājs · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Zeme un Augi · Redzēt vairāk »

Augmented Target Docking Adapter

Augmented Target Docking Adapter (ATDA) bija ASV NASA Gemini programmas pasīvais saslēgšanās mērķis.

Jaunums!!: Zeme un Augmented Target Docking Adapter · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Zeme un Augsne · Redzēt vairāk »

Ausainās pūces

Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Zeme un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia), šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un jūras lauvām.

Jaunums!!: Zeme un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Zeme un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrālijas aborigēni

Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas pirmiedzīvotāji.

Jaunums!!: Zeme un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Zeme un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.

Jaunums!!: Zeme un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »

Austrumu dzeltenā cielava

Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Austrumu dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Austrumu puslode

Austrumu puslode Austrumu puslode ir termins, ko var lietot gan ģeopolitiskā nozīmē, apzīmējot Veco pasauli, gan ģeogrāfiskā nozīmē.

Jaunums!!: Zeme un Austrumu puslode · Redzēt vairāk »

Aviācija

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.

Jaunums!!: Zeme un Aviācija · Redzēt vairāk »

Azerspace-1/AFRICASAT-1a

Azerspace-1/AFRICASAT-1a jeb AzerSat-1 ir Azerbaidžānas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Azerspace-1/AFRICASAT-1a · Redzēt vairāk »

Šaurmutvaržu dzimta

Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zeme un Šaurmutvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Šimpanzes

Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus).

Jaunums!!: Zeme un Šimpanzes · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Ģeoīds

Ģeoīds ir ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai.

Jaunums!!: Zeme un Ģeoīds · Redzēt vairāk »

Ģeoķīmija

Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.

Jaunums!!: Zeme un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »

Ģeocentriskā orbīta

Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ģeocentriskā orbīta · Redzēt vairāk »

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »

Ģeofizika

Ģeofizika — zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.

Jaunums!!: Zeme un Ģeofizika · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības efektus.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais platums

ASV Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfiskais platums · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais pols

Ģeogrāfiskais pols (cēlies no — ‘pagrieziena punkts; ass; pols’) ir viens no diviem iedomātajiem punktiem, kur debess ķermeņa griešanās ass krustojas ar tā virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfiskais pols · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir valsts atrašanās vieta uz zemeslodes (fizioģeogrāfiskais stāvoklis), novietojums attiecībā pret citu valstu politiskajām robežām (politiski ģeogrāfiskais stāvoklis), svarīgākajiem satiksmes ceļiem, jūrām, derīgo izrakteņu iegulām (ekonomģeogrāfiskais stāvoklis).

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfiskais stāvoklis · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskā karte

Pasaules fizioģeogrāfiskā karte Ģeogrāfiskā karte ir Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas samazināts vizuāls attēlojums cilvēkam viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfiskā karte · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma

garumā Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

Jaunums!!: Zeme un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Zeme un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Ģeologs

Karla Špicvega glezna "Ģeologs". Ģeologs ir zemes zinātnes pētnieks, kas pēta Zemes izcelšanos, tās garozas un dzīļu uzbūvi, kā arī tā sastāvu.

Jaunums!!: Zeme un Ģeologs · Redzēt vairāk »

Ģeomorfologi

Ģeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.

Jaunums!!: Zeme un Ģeomorfologi · Redzēt vairāk »

Ģeostacionārā orbīta

Ģeostacionārā orbīta Ģeostacionārā orbīta jeb GEO (no) ir ģeosinhronā orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis kustas ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu, un nemaina stāvokli attiecībā pret Zemes virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Ģeostacionārā orbīta · Redzēt vairāk »

Ģeotermālā enerģija

Ģeotermālā enerģija ir Zemes dzīļu siltuma enerģija.

Jaunums!!: Zeme un Ģeotermālā enerģija · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Zeme un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Zeme un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ūdens puslode

Ūdens puslode Ūdens puslode ir Zemes puslode, kurā atrodas tikai aptuveni 14% no visas Zemes sauszemes.

Jaunums!!: Zeme un Ūdens puslode · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zeme un Ūpis · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Zeme un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Zeme un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Ķīnas seskāpsis

Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Zeme un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķenguru dzimta

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).

Jaunums!!: Zeme un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Žagata · Redzēt vairāk »

Žirokompass

Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.

Jaunums!!: Zeme un Žirokompass · Redzēt vairāk »

Čakstīšu apakšdzimta

Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kuras sugas mājo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Zeme un Čakstīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Čārlzs Ebots

Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija amerikāņu astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.

Jaunums!!: Zeme un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »

Čelendžera dzelme

Čelendžera dzelmes atrašanās vieta Marianas dziļvagā un Klusajā okeānā Čelendžera dzelme ir Zemes hidrosfēras dziļākais zināmais punkts.

Jaunums!!: Zeme un Čelendžera dzelme · Redzēt vairāk »

Čibis-M

Čibis-M (— "ķīvīte") bija Krievijas mikropavadonis Zemes atmosfēras procesu pētniecībai eksperimenta Mikrosputnik realizācijai.

Jaunums!!: Zeme un Čibis-M · Redzēt vairāk »

Čikšulubas krāteris

Krātera topogrāfija. Čiksulubas krāteris, saukts arī par Čikšulubas krāteri, ir aizvēsturisks triecienkrāteris, kas atrodas zem Jukatanas pussalas mūsdienu Meksikas teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un Čikšulubas krāteris · Redzēt vairāk »

Čimboraso

Čimboraso ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā.

Jaunums!!: Zeme un Čimboraso · Redzēt vairāk »

Čooju

Čooju (Qowowuyag) ir sestā augstākā virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Čooju · Redzēt vairāk »

Ørsted (pavadonis)

Ørsted (Oersted) ir Dānijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ørsted (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ņūtons

Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ādams Johans fon Krūzenšterns

Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.

Jaunums!!: Zeme un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Zeme un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Zeme un Āpši · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Zeme un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Zeme un Āzija · Redzēt vairāk »

Āzijas leopardkaķis

Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zeme un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir grauzēju kārtas (Rodentia) vāveru dzimtas (Sciuridae) dzīvnieks, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Zeme un Baibaks · Redzēt vairāk »

Baldones observatorija

Baldones astrofizikas observatorija ir valsts nozīmes zinātnes objekts, observatorija (kods 069 IAU observatoriju sarakstā, atrodas 80 m virs jūras līmeņa) un observatorijas objektu komplekss Baldones novada Riekstukalnā (14 būves: divas observatorijas, noliktava, degvielas noliktava, kluba ēka, divas garāžas, divas sūkņu mājas, pirts, garāža—darbnīca, radioteleskopa paviljons, radioteleskopa pamati un vēl viens paviljons).

Jaunums!!: Zeme un Baldones observatorija · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Zeme un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais degunradzis

Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).

Jaunums!!: Zeme un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir maza zvaigzne, kura galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes.

Jaunums!!: Zeme un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Baltgalvas ērglis

Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).

Jaunums!!: Zeme un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlacītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Zeme un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Bārnarda zvaigzne

Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura zvaigzne, kura atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Bārnarda zvaigzne · Redzēt vairāk »

BeEagleSat

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un BeEagleSat · Redzēt vairāk »

Beidou G1

Beidou G1 (北斗G1; zināms arī kā Beidou DW 3) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou otrās paaudzes pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G1 · Redzēt vairāk »

Beidou G2

Beidou G2 (北斗G2; zināms arī kā Beidou 2B) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G2 · Redzēt vairāk »

Beidou G3

Beidou G3 (北斗G3; zināms arī kā Beidou DW 4) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G3 · Redzēt vairāk »

Beidou G4

Beidou G4 (北斗G4; zināms arī kā Beidou DW 6) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G4 · Redzēt vairāk »

Beidou G5

Beidou G5 (北斗G5; zināms arī kā Beidou DW 11) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G5 · Redzēt vairāk »

Beidou G6

Beidou G6 (北斗G6; zināms arī kā Beidou DW 16) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G6 · Redzēt vairāk »

Beidou G7

Beidou G7 (北斗G7) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou G7 · Redzēt vairāk »

Beidou I 1-S

Beidou I 1-S ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou trešās paaudzes pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I 1-S · Redzēt vairāk »

Beidou I1

Beidou I1 (北斗I1; zināms arī kā Beidou DW 5) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I1 · Redzēt vairāk »

Beidou I2

Beidou I2 (北斗I2; zināms arī kā Beidou DW 7) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I2 · Redzēt vairāk »

Beidou I2-S

Beidou I2-S ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou trešās paaudzes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I2-S · Redzēt vairāk »

Beidou I3

Beidou I3 (北斗I3; zināms arī kā Beidou DW 8) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I3 · Redzēt vairāk »

Beidou I4

Beidou I4 (北斗I4; zināms arī kā Beidou DW 9) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I4 · Redzēt vairāk »

Beidou I5

Beidou I5 (北斗I5; zināms arī kā Beidou DW 10) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I5 · Redzēt vairāk »

Beidou I6

Beidou I6 (北斗I6; zināms arī kā Beidou 22) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou I6 · Redzēt vairāk »

Beidou M1-S

Beidou M1-S ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou trešās paaudzes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M1-S · Redzēt vairāk »

Beidou M2

Beidou M2 (北斗M2; zināms arī kā Beidou DW 14; daļā publikāciju saukts par Beidou M5) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M2 · Redzēt vairāk »

Beidou M2-S

Beidou M2-S ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou trešās paaudzes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M2-S · Redzēt vairāk »

Beidou M3

Beidou M3 (北斗M3; zināms arī kā Beidou DW 12) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M3 · Redzēt vairāk »

Beidou M3-S

Beidou M3-S ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou trešās paaudzes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M3-S · Redzēt vairāk »

Beidou M4

Beidou M4 (北斗M4; zināms arī kā Beidou DW 13) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M4 · Redzēt vairāk »

Beidou M5

Beidou M5 (北斗M5; zināms arī kā Beidou DW 15; daļā publikāciju saukts par Beidou M6) bija Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Beidou M5 · Redzēt vairāk »

Belinshauzena jūra

Belinshauzena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Zeme un Belinshauzena jūra · Redzēt vairāk »

BELINTERSAT-1

BELINTERSAT-1 ir Baltkrievijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un BELINTERSAT-1 · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Zeme un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Zeme un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bezsvara stāvoklis

Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.

Jaunums!!: Zeme un Bezsvara stāvoklis · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņu dzimta

Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Bigelow Expandable Activity Module

Bigelow Expandable Activity Module jeb BEAM ir ASV uzņēmuma Bigelow Aerospace izstrādāts izplešams orbitālās stacijas modulis.

Jaunums!!: Zeme un Bigelow Expandable Activity Module · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Zeme un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Zeme un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Bion-M № 1

Bion-M № 1 (Бион-М №1) bija Krievijas kosmiskais aparāts no Bion sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Bion-M № 1 · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Zeme un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Birmas seskāpsis

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Zeme un Bites · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).

Jaunums!!: Zeme un Bizoni · Redzēt vairāk »

BKA (pavadonis)

BKA (no — "Baltkrievijas kosmiskais aparāts") ir Baltkrievijas pirmais veiksmīgi palaistais pavadonis (2006. gadā BelKA tika zaudēts nesējraķetes avārijā).

Jaunums!!: Zeme un BKA (pavadonis) · Redzēt vairāk »

BLITS (pavadonis)

BLITS (no — "lodes lēcas kosmosā") ir Krievijas pasīvs atstarotāju pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un BLITS (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Bogdāni (Krustpils pagasts)

Bogdāni ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidu malā, Daugavas labā krastā, pie Jēkabpils pilsētas robežas, abpus Rīgas—Daugavpils šosejai (A6).

Jaunums!!: Zeme un Bogdāni (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Bonobo

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).

Jaunums!!: Zeme un Bonobo · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

BRAC Onnesha

BRAC Onnesha, zināms arī kā BIRDS-B, ir Bangladešas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un BRAC Onnesha · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Zeme un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Zeme un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

Brīvās krišanas paātrinājums

Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »

BSAT-3c/JCSAT-110R

BSAT-3c/JCSAT-110R ir Japānas uzņēmumu Broadcasting Satellite System Corporation un JSAT Corporation kopējs sakaru pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un BSAT-3c/JCSAT-110R · Redzēt vairāk »

BulgariaSat-1

BulgariaSat-1 ir Bulgārijas sakaru operatora BulgariaSat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un BulgariaSat-1 · Redzēt vairāk »

Buran (kosmoplāns)

Buran bija padomju daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis, kura vienīgais lidojums notika 1988.

Jaunums!!: Zeme un Buran (kosmoplāns) · Redzēt vairāk »

Buru Delta

Buru Delta (δ Vel, δ Velorum, Buru δ, Delta Velorum) ir zvaigžņu sistēma Buru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Buru Delta · Redzēt vairāk »

Burundi

Burundi (izrunā), oficiāli Burundi Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Burundi · Redzēt vairāk »

C/2011 L4

PANSTARRS komēta (oficiālais apzīmējums C/2011 L4) ir neperiodiskā komēta.

Jaunums!!: Zeme un C/2011 L4 · Redzēt vairāk »

Cartosat-2B

Cartosat-2B ir Indijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Cartosat-2B · Redzēt vairāk »

Cartosat-2C

Cartosat-2C ir Indijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Cartosat-2C · Redzēt vairāk »

Cartosat-2D

Cartosat-2D ir Indijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Cartosat-2D · Redzēt vairāk »

Cartosat-2E

Cartosat-2E ir Indijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Cartosat-2E · Redzēt vairāk »

Cassini-Huygens

Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens ir starpplanētu zonde Saturna sistēmas izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »

CASSIOPE

CASSIOPE ir Kanādas uzņēmuma MacDonald, Dettwiler and Associates (MDA) un Kanādas kosmosa aģentūras eksperimentāls pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un CASSIOPE · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zeme un Caunas · Redzēt vairāk »

Cūkāpsis

Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »

Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zeme un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļojums uz Mēnesi

"Ceļojums uz Mēnesi" ir franču režisora Žorža Meljesa 1902.

Jaunums!!: Zeme un Ceļojums uz Mēnesi · Redzēt vairāk »

Ceļotājbalodis

Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).

Jaunums!!: Zeme un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »

Cefeja Gamma Ab

Cefeja Gamma Ab ir citplanēta, kas atrodas 14,1 pc attālumā no Zemes Cefeja zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Cefeja Gamma Ab · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr – ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Zeme un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Centaura Bēta

Centaura Bēta jeb Centaura β (β Cen, Beta Centauri), pazīstama arī kā AgenaSchaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Zeme un Centaura Bēta · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Zeme un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kura riņķo ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Zeme un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Centrtieces spēks

Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.

Jaunums!!: Zeme un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Zeme un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zeme un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cilvēka ģeogrāfija

Iedzīvotāju blīvums pasaules valstīs, 2006 Cilvēka ģeogrāfija ir ģeogrāfijas nozare, kas pēta modeļus un procesus, kas nosaka cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši pievēršot uzmanību cilvēka aktivitātes telpiskajai izplatībai uz Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Cilvēka ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Zeme un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Zeme un Circeņi · Redzēt vairāk »

Citplanētu uzskaitījums

Šajā sarakstā ir minētas 520 citplanētas.

Jaunums!!: Zeme un Citplanētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

CoRoT

''COROT'' integrācijas laikā 2006. gadā CoRoT (— "Konvencijas rotācija un planetārais tranzīts") bija Francijas kosmosa aģentūras CNES orbitālā observatorija, kas paredzēta citplanētu meklēšanai, kā arī astroseismoloģijas veikšanai.

Jaunums!!: Zeme un CoRoT · Redzēt vairāk »

COROT-3b

Jupitera un ''COROT-3b'' salīdzinājums pēc rādiusa COROT-3b ir brūnais punduris jeb masīva citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-3, kura atrodas 680 pc attālumā no Zemes Ērgļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un COROT-3b · Redzēt vairāk »

COROT-7

''COROT-7'' gaismas spektrālais sastāvs. COROT-7 ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 143 parseku attālumā no Zemes Vienradža zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un COROT-7 · Redzēt vairāk »

COROT-7b

COROT-7b mākslinieka skatījumā COROT-7b ir relatīvi neliela citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-7 Vienradža zvaigznājā, aptuveni 489 gaismas gadu attālumā.

Jaunums!!: Zeme un COROT-7b · Redzēt vairāk »

CryoSat-2

CryoSat-2 ir Eiropas kosmosa aģentūras Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un CryoSat-2 · Redzēt vairāk »

Cygnus Mass Simulator

Cygnus Mass Simulator bija ASV uzņēmuma Orbital Sciences bezpilota kravas kosmosa kuģa Cygnus masas makets, kas izmantots nesējraķetes Antares 110 pirmajā izmēģinājumu lidojumā.

Jaunums!!: Zeme un Cygnus Mass Simulator · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Zeme un Daba · Redzēt vairāk »

Dabas resursu izpētes pavadonis

Dabas resursu izpētes pavadonis — Zemes mākslīgais pavadonis, kuru izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpņu tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, ugunsgrēkiem, tehnogēnajām avārijām u.c. Šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.

Jaunums!!: Zeme un Dabas resursu izpētes pavadonis · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Zeme un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Darvasbrenči

Darvasbrenči (arī Darvas—Brenči, Darvas Brenči, kļūdaini Darvas, tautas valodā Brenčukrogs) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidaustrumu daļā, ceļu Jēkabpils—Antuži un Salassmani—Ķoderi krustojumā.

Jaunums!!: Zeme un Darvasbrenči · Redzēt vairāk »

Datuma maiņas līnija

Datuma maiņas līnija ir starptautiski pieņemta, nosacīta līnija Klusajā okeānā.

Jaunums!!: Zeme un Datuma maiņas līnija · Redzēt vairāk »

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) orbitālā observatorija, kuru pēc vairākām aizķeršanām izplatījumā ir paredzēts nogādāt 2020.

Jaunums!!: Zeme un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Džeimss Van Allens

Džeimss Van Allens (James Alfred Van Allen; dzimis —) bija ASV kosmosa pētnieks no Aiovas universitātes.

Jaunums!!: Zeme un Džeimss Van Allens · Redzēt vairāk »

Džeremijs Klārksons

Džeremijs Čārlzs Roberts Klārksons (dzimis Donkasterā, Dienvidjorkšīrā, Lielbritānijā) ir britu televīzijas raidījumu vadītājs un žurnālists, kurš specializējies automobiļu jomā.

Jaunums!!: Zeme un Džeremijs Klārksons · Redzēt vairāk »

Džons Glenns

Džons Heršels Glenns jaunākais (John Herschel Glenn, Jr.; dzimis, miris) bija ASV astronauts, Jūras kājnieku lidotājs, ASV senators.

Jaunums!!: Zeme un Džons Glenns · Redzēt vairāk »

Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

Jaunums!!: Zeme un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »

Debesis

Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem. Debess ir telpa virs Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Debesis · Redzēt vairāk »

Debespuse

Kompasa roze ar angļu apzīmējumiem Debespuses ir kopējs apzīmējums ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu virzieniem.

Jaunums!!: Zeme un Debespuse · Redzēt vairāk »

Debess ekvators

300px Debess ekvators ir debess sfēras lielais riņķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij un sakrīt ar Zemes ekvatora plakni.

Jaunums!!: Zeme un Debess ekvators · Redzēt vairāk »

Debess pols

300px Debess poli ir punkti, kuros pasaules ass šķērso debess sfēru.

Jaunums!!: Zeme un Debess pols · Redzēt vairāk »

Deep Space Climate Observatory

Deep Space Climate Observatory (DSCOVR; agrāk zināms kā Triana) ir ASV Zemes un kosmisko laikapstākļu novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Deep Space Climate Observatory · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Zeme un Degu · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Zeme un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Degunradžu ģints

Degunradžu ģints (Rhinoceros) pieder pie degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae), un tās pārstāvji ir vienragu degunradži.

Jaunums!!: Zeme un Degunradžu ģints · Redzēt vairāk »

Demenes katoļu baznīca

Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Demenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

DFFC

DFFC (Duoyongtu Feichuan Fanhui Cang) ir Ķīnas nākamās paaudzes pilotējama nolaižamā aparāta prototips.

Jaunums!!: Zeme un DFFC · Redzēt vairāk »

Dhaulāgiri

Dhaulāgiri ir septītā augstākā virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Dhaulāgiri · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Zeme un Diena · Redzēt vairāk »

Diena pēc rītdienas

"Diena pēc rītdienas" ir 2004.

Jaunums!!: Zeme un Diena pēc rītdienas · Redzēt vairāk »

Diennakts

Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.

Jaunums!!: Zeme un Diennakts · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Zeme un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Dienvidamerika Šajā sarakstā apkopotas visas Dienvidamerikas valstis un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Zeme un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dienvidparka sēriju saraksts

"Dienvidparks" ir amerikāņu animēta situāciju komēdija, kuru izveidojuši Mets Stouns un Trejs Pārkers televīzijas kanāla Comedy Central vajadzībām.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidparka sēriju saraksts · Redzēt vairāk »

Dienvidpols

Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidpols · Redzēt vairāk »

Dienvidu okeāns

Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidu okeāns · Redzēt vairāk »

Dienvidu polārais loks

Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Zeme un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Dievs

Dievs dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks.

Jaunums!!: Zeme un Dievs · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Zeme un Dimants · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Zeme un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dins (mērvienība)

Dins ir CGS sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Dins (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Diprotodonti

Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).

Jaunums!!: Zeme un Diprotodonti · Redzēt vairāk »

Dispersā sistēma

Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).

Jaunums!!: Zeme un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »

Dobradži

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.

Jaunums!!: Zeme un Dobradži · Redzēt vairāk »

Doctor Who

Doctor Who ir BBC veidots britu zinātniskās fantastikas televīzijas seriāls, kas pirmoreiz pārraidīts 1963.

Jaunums!!: Zeme un Doctor Who · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zeme un Dodo · Redzēt vairāk »

Doom 3

Doom 3 ir pirmās personas zinātniskās fantastikas šausmu datorspēle, ko izstrādājusi id Software, un publicēja Activision.

Jaunums!!: Zeme un Doom 3 · Redzēt vairāk »

Dragon C1

Dragon C1 jeb COTS Demo Flight 1 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kosmosa kuģa Dragon pirmais izmēģinājumu lidojums, kas notika 2010.

Jaunums!!: Zeme un Dragon C1 · Redzēt vairāk »

Dragon C2

Dragon C2 jeb COTS Demo Flight 2, zināms arī kā Dragon C2+ jeb Dragon C2/C3 bija ASV ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kosmosa kuģa Dragon pirmais lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju.

Jaunums!!: Zeme un Dragon C2 · Redzēt vairāk »

Dragon Spacecraft Qualification Unit

Dragon Spacecraft Qualification Unit jeb DSQU (no "Dragon kosmosa kuģa kvalifikācijas vienība") bija ASV privāta uzņēmuma SpaceX kosmosa kravas kuģa Dragon makets, kas kalpoja par derīgo kravu pirmajam nesējraķetes Falcon 9 izmēģinājumu lidojumam.

Jaunums!!: Zeme un Dragon Spacecraft Qualification Unit · Redzēt vairāk »

Draudavas

Draudavas (arī Draudavsala) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā starp Rīgas—Daugavpils autoceļu un Rīgas—Krustpils dzelzceļu, 3 km uz dienvidiem no Ozolsalas dzelzceļa stacijas.

Jaunums!!: Zeme un Draudavas · Redzēt vairāk »

Dreamfall: The Longest Journey

Dreamfall: The Longest Journey ir piedzīvojumu žanra datorspēle, kas iznāca Windows un Xbox platformām 2006.

Jaunums!!: Zeme un Dreamfall: The Longest Journey · Redzēt vairāk »

Dunavas baznīca

Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Dunavas baznīca · Redzēt vairāk »

DUTHSat

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un DUTHSat · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Zeme un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Zeme un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzeņi (Krustpils pagasts)

Dzeņi ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, ciema dienvidu gals atrodas Daugavas labajā krastā, bet ziemeļu — robežojas ar Spuņģēniem.

Jaunums!!: Zeme un Dzeņi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zeme un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zeme un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera zebiekste

Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Dzeltenvēdera zebiekste · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Zeme un Dzelzs · Redzēt vairāk »

E-1 (Mēness zonde)

Luna-2 no ''E-1A'' sērijas E-1 jeb Je-1 bija PSRS kosmisko aparātu projekts, lai sasniegtu Mēnesi.

Jaunums!!: Zeme un E-1 (Mēness zonde) · Redzēt vairāk »

E-st@r

e-st@r bija Itālijas studentu pavadonis, kas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012.

Jaunums!!: Zeme un E-st@r · Redzēt vairāk »

E-st@r-II

e-st@r-II ir Itālijas studentu pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un E-st@r-II · Redzēt vairāk »

EchoStar XIV

EchoStar XIV (EchoStar 14) ir ASV uzņēmuma EchoStar sakaru pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un EchoStar XIV · Redzēt vairāk »

EchoStar XV

EchoStar XV (EchoStar 15) ir ASV uzņēmuma EchoStar sakaru pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un EchoStar XV · Redzēt vairāk »

EchoStar XVI

EchoStar XVI (EchoStar 16) ir ASV uzņēmuma EchoStar sakaru pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un EchoStar XVI · Redzēt vairāk »

EchoStar XVII

EchoStar XVII (EchoStar 17) jeb Jupiter 1 ir ASV uzņēmuma EchoStar sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un EchoStar XVII · Redzēt vairāk »

EchoStar XVIII

EchoStar XVIII (EchoStar 18) ir ASV uzņēmuma EchoStar sakaru pavadonis, kas palaists 2016.

Jaunums!!: Zeme un EchoStar XVIII · Redzēt vairāk »

Ecuador-UTE-UESOR

Ecuador-UTE-UESOR jeb Ekvador UTE-JuZGU (Эквадор UTE-ЮЗГУ) bija Krievijas un Ekvadoras nanopavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ecuador-UTE-UESOR · Redzēt vairāk »

Edmunds Hilarijs

Sers Edmunds Pērsivals Hilarijs (dzimis, miris) bija Jaunzēlandes alpīnists, ceļotājs un filantrops.

Jaunums!!: Zeme un Edmunds Hilarijs · Redzēt vairāk »

Edoardo Amaldi ATV

Edoardo Amaldi jeb ATV-003 bija trešais Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautisko kosmisko staciju (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Edoardo Amaldi ATV · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti šūnas kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Zeme un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Zeme un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas brūnais lācis

Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Zeme un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Zeme un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Zeme un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eklipse

'''Eklipse''', mākslinieks Džordžs Stabbs (1724-1806) Eklipse (dzimis 1. aprīlī 1764.gadā, miris 26. februārī 1789. gadā) bija 18.

Jaunums!!: Zeme un Eklipse · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Zeme un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Ekseteras katedrāle

Ekseteras katedrāle Ekseteras katedrāle jeb Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā ir anglikāņu baznīcas katedrāle Ekseterā, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Zeme un Ekseteras katedrāle · Redzēt vairāk »

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.

Jaunums!!: Zeme un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »

Eksosfēra

Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.

Jaunums!!: Zeme un Eksosfēra · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM33

Ekspress-AM33 (Экспресс-АМ33) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM33 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM4

Ekspress-AM4 (Экспресс-AM4) bija Krievijas sakaru pavadonis, kas tika palaists, bet dzinējbloka kļūmes dēļ nesasniedza plānoto orbītu un tādēļ to nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM4 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM44

Ekspress-AM44, pilns nosaukums A. S. Popova vārdā nosauktais Ekspress-AM44 (Экспресс-АМ44 имени А. С. Попова) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM44 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM4R

Ekspress-AM4R (Экспресс-АМ4Р) bija Krievijas sakaru pavadonis, kas zaudēts nesējraķetes avārijā.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM4R · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM5

Ekspress-AM5 (Экспресс-АМ5) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM5 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM6

Ekspress-AM6 (Экспресс-АМ6) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM6 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM7

Ekspress-AM7 (Экспресс-АМ7) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM7 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AM8

Ekspress-AM8 (Экспресс-АМ8) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AM8 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AMU1

Ekspress-AMU1 (Экспресс-АМУ1) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AMU1 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AT1

Ekspress-AT1 (Экспресс-АТ1) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AT1 · Redzēt vairāk »

Ekspress-AT2

Ekspress-AT2 (Экспресс-АТ2) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-AT2 · Redzēt vairāk »

Ekspress-MD1

Ekspress-MD1 (Экспресс-МД1 jeb Экспресс МД-1) bija Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-MD1 · Redzēt vairāk »

Ekspress-MD2

Ekspress-MD2 (Экспресс-МД2 jeb Экспресс МД-2) ir Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Ekspress-MD2 · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Zeme un Ekvators · Redzēt vairāk »

Eldorado

Zelta muzejā. Eldorado (— ‘zeltītais’) ir leģendāra bagātību zeme Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Zeme un Eldorado · Redzēt vairāk »

Elektro-L № 1

Elektro-L № 1 (Электро-Л № 1) bija Krievijas meteoroloģiskais pavadonis, kuru ģeostacionārā orbītā palaida.

Jaunums!!: Zeme un Elektro-L № 1 · Redzēt vairāk »

Elektro-L № 2

Elektro-L № 2 (Электро-Л № 2) ir Krievijas Elektro-L sērijas meteoroloģiskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Elektro-L № 2 · Redzēt vairāk »

Elena Makartūra

Elena Patrīcija Makartūra (dzimusi) ir angļu burātāja no Votstendvelas, Dārbišīras grāfistes.

Jaunums!!: Zeme un Elena Makartūra · Redzēt vairāk »

Encelāds (pavadonis)

Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Zeme un Encelāds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Endēms

Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kura sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, un nav sastopama nekur citur uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Endēms · Redzēt vairāk »

EnduroSat One

EnduroSat One ir Bulgārijas radioamatieru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EnduroSat One · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Zeme un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Zeme un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Entropija

Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.

Jaunums!!: Zeme un Entropija · Redzēt vairāk »

Envisat

Envisat (no  — "Vides pavadonis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2002.

Jaunums!!: Zeme un Envisat · Redzēt vairāk »

EPOXI

EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact.

Jaunums!!: Zeme un EPOXI · Redzēt vairāk »

Eratostens

Eratostens (dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.

Jaunums!!: Zeme un Eratostens · Redzēt vairāk »

ESTCube-1

ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 10A

EUTELSAT 10A (agrākais nosaukums W2A) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 10A · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 115 West B

EUTELSAT 115 West B ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 115 West B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 117 West A

EUTELSAT 117 West A (agrāk Satmex 8) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Amerikai.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 117 West A · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 117 West B

EUTELSAT 117 West B (sākotnējais nosaukums Satmex 9) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Latīņamerikā.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 117 West B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 16A

EUTELSAT 16A (līdz 2012. gada martam W3C) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 16A · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 172B

EUTELSAT 172B ir Francijā reģistrēta uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 172B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 21B

EUTELSAT 21B (sākotnējais nosaukums W6A) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 21B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 25B / Es'hail 1

EUTELSAT 25B / Es'hail 1 (sākotnējais nosaukums Eurobird 2A / Es'hail 1) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat un Kataras ictQATAR kopējs sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 25B / Es'hail 1 · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 36B

EUTELSAT 36B (agrākais nosaukums W7) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 36B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 3B

EUTELSAT 3B ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 3B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 48D/Afghansat 1

EUTELSAT 48D/Afghansat 1 (agrākie nosaukumi W2M, EUTELSAT 48B, EUTELSAT 28B) ir Afganistānas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 48D/Afghansat 1 · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 65 West A

EUTELSAT 65 West A ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 65 West A · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 70B

EUTELSAT 70B (sākotnējais nosaukums W5A) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 70B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 7B

EUTELSAT 7B (agrākais nosaukums EUTELSAT 3D) ir Francijā reģistrēta uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 7B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 8 West B

EUTELSAT 8 West B ir Francijā reģistrēta uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 8 West B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT 9B

EUTELSAT 9B ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT 9B · Redzēt vairāk »

EUTELSAT HOT BIRD 13D

EUTELSAT HOT BIRD 13D (agrākie nosaukumi HOT BIRD 10, ATLANTIC BIRD 4A, Nilesat 104, EUTELSAT 3C) ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un EUTELSAT HOT BIRD 13D · Redzēt vairāk »

Eutelsat W3B

Eutelsat W3B ir Francijas uzņēmuma Eutelsat neaktīvs sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Eutelsat W3B · Redzēt vairāk »

Everests

Everests, Džomolungma jeb Sagarmātha ir augstākā kalna virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Everests · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Zeme un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Exploration Flight Test 1

Exploration Flight Test 1 jeb EFT-1 (sākotnēji zināms kā Orion Flight Test 1 jeb OFT-1) bija ASV kosmosa aģentūras NASA kosmosa kuģa Orion pirmais izmēģinājumu lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Exploration Flight Test 1 · Redzēt vairāk »

Explorer 1

Explorer 1 jeb Explorer I bija ASV pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP).

Jaunums!!: Zeme un Explorer 1 · Redzēt vairāk »

Explorer 3

Explorer 3 jeb Explorer III bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros.

Jaunums!!: Zeme un Explorer 3 · Redzēt vairāk »

Explorer 8

Explorer 8 jeb S 30 bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros.

Jaunums!!: Zeme un Explorer 8 · Redzēt vairāk »

Fajr

Fajr (— ‘Rītausma’) bija Irānas eksperimentāls pavadonis, kas palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un Fajr · Redzēt vairāk »

Fanerozojs

Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.

Jaunums!!: Zeme un Fanerozojs · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Zeme un Fauna · Redzēt vairāk »

Fazāni

Fazāni (Phasianus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kurā ir 1 vai 2 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Fazāni · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Fengyun 1C

Fengyun 1C jeb FY 1C bija Ķīnas meteoroloģiskais pavadonis, kas palaists 1999.

Jaunums!!: Zeme un Fengyun 1C · Redzēt vairāk »

Fengyun 2-07

Fengyun 2-07 jeb FY 2-07 (风云二号07), zināms arī kā Fengyun 2F, ir Ķīnas meteoroloģiskais pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Fengyun 2-07 · Redzēt vairāk »

Fermi Gamma-ray Space Telescope

Fermi Gamma-ray Space Telescope (sākotnējais nosaukums Gamma-ray Large Area Space Telescope jeb GLAST) ir NASA gamma staru orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un Fermi Gamma-ray Space Telescope · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Zeme un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Fernāns Magelāns

Fernāns Magelāns (dzimis aptuveni 1480. gadā, miris) bija portugāļu jūras braucējs, kurš Spānijas dienestā vadīja pirmo ekspedīciju, kurā tika apbraukts apkārt pasaulei.

Jaunums!!: Zeme un Fernāns Magelāns · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Zeme un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikālā dubultzvaigzne

Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.

Jaunums!!: Zeme un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Zeme un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Fobos-Grunt

Fobos-Grunt (Фобос-Грунт) bija Krievijas starpplanētu zonde, kas paredzēta Marsa pavadoņa Fobosa izpētei un tā grunts paraugu nogādāšanai uz Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Fobos-Grunt · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Beselis

Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: Zeme un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »

Freoni

Trihlorfluormetāna molekulas modelis Freoni (no angļu prečuzīmes Freon), arī hladoni, ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder pie halogēnalkāniem - galvenokārt metāna un etāna atvasinājumiem.

Jaunums!!: Zeme un Freoni · Redzēt vairāk »

Gabaritno massovyj maket (Angara-A5)

Gabaritno massovyj maket (GMM — "Gabarīta masas makets") bija derīgās kravas makets Krievijas jaunās nesējraķetes Angara-A5 pirmajā izmēģinājumu startā 2014.

Jaunums!!: Zeme un Gabaritno massovyj maket (Angara-A5) · Redzēt vairāk »

Gada cilvēks (Time)

Tradicionāli žurnāls "Time" pēdējā decembra numurā nosauc "Gada cilvēku".

Jaunums!!: Zeme un Gada cilvēks (Time) · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Zeme un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Gads · Redzēt vairāk »

Gaia

Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un Gaia · Redzēt vairāk »

Gaisa telpa

Gaisa telpa ir Zemes atmosfēras noteikta daļa, ko nosaka, vertikāli projicējot kādas virsmas teritorijas robežas.

Jaunums!!: Zeme un Gaisa telpa · Redzēt vairāk »

Gaisma (laikraksts)

Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905.

Jaunums!!: Zeme un Gaisma (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Gaja

Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.

Jaunums!!: Zeme un Gaja · Redzēt vairāk »

Galaxy 15

Galaxy 15 ir ASV kompānijas Intelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galaxy 15 · Redzēt vairāk »

GALEX

GALEX jeb Galaxy Evolution Explorer (no "Galaktiku attīstības pētnieks") bija ASV ultravioletā starojuma orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un GALEX · Redzēt vairāk »

Galileja pavadoņi

Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.

Jaunums!!: Zeme un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Zeme un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Galileo 10

Galileo 10 (European GNSS apzīmējums GSAT0206) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 10 · Redzēt vairāk »

Galileo 11

Galileo 11 (European GNSS apzīmējums GSAT0208) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 11 · Redzēt vairāk »

Galileo 12

Galileo 12 (European GNSS apzīmējums GSAT0209) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 12 · Redzēt vairāk »

Galileo 13

Galileo 13 (European GNSS apzīmējums GSAT0210) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 13 · Redzēt vairāk »

Galileo 14

Galileo 14 (European GNSS apzīmējums GSAT0211) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 14 · Redzēt vairāk »

Galileo 15

Galileo 15 (European GNSS apzīmējums GSAT0207) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 15 · Redzēt vairāk »

Galileo 16

Galileo 16 (European GNSS apzīmējums GSAT0212) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 16 · Redzēt vairāk »

Galileo 17

Galileo 17 (European GNSS apzīmējums GSAT0213) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 17 · Redzēt vairāk »

Galileo 18

Galileo 18 (European GNSS apzīmējums GSAT0214) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 18 · Redzēt vairāk »

Galileo 5

Galileo 5 jeb Galileo FOC FM1, European GNSS apzīmējums GSAT0201, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 5 · Redzēt vairāk »

Galileo 6

Galileo 6 jeb Galileo FOC FM2, European GNSS apzīmējums GSAT0202, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas otrais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 6 · Redzēt vairāk »

Galileo 7

Galileo 7 (European GNSS apzīmējums GSAT0203) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 7 · Redzēt vairāk »

Galileo 8

Galileo 8 (European GNSS apzīmējums GSAT0204) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 8 · Redzēt vairāk »

Galileo 9

Galileo 9 (European GNSS apzīmējums GSAT0205) ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Galileo 9 · Redzēt vairāk »

Galileo IOV FM2

Galileo IOV FM2 jeb Galileo In-Orbit Validation Flight Model 2 (no "Galileo orbitālo pārbaužu otrais lidojuma modelis"), European GNSS apzīmējums GSAT0102, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo orbitālo pārbaužu fāzes viens no četriem pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Galileo IOV FM2 · Redzēt vairāk »

Galileo IOV FM3

Galileo IOV FM3 jeb Galileo In-Orbit Validation Flight Model 3 (no "Galileo orbitālo pārbaužu trešais lidojuma modelis"), European GNSS apzīmējums GSAT0103, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo orbitālo pārbaužu fāzes viens no četriem pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Galileo IOV FM3 · Redzēt vairāk »

Galileo IOV FM4

Galileo IOV FM4 jeb Galileo In-Orbit Validation Flight Model 4 (no "Galileo orbitālo pārbaužu ceturtais lidojuma modelis"), European GNSS apzīmējums GSAT0104, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo orbitālo pārbaužu fāzes viens no četriem pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Galileo IOV FM4 · Redzēt vairāk »

Galileo IOV PFM

Galileo IOV PFM jeb Galileo In-Orbit Validation ProtoFlight Model (no "Galileo orbitālo pārbaužu pirmais lidojuma modelis"), European GNSS apzīmējums GSAT0101, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo orbitālo pārbaužu fāzes viens no četriem pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un Galileo IOV PFM · Redzēt vairāk »

Gana

Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Gana · Redzēt vairāk »

Garastes koku žagatas

Garastes koku žagatas (Dendrocitta) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Garastes koku žagatas · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Zeme un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Zeme un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

GATV 5001A

GATV 5001A bija ASV NASA Gemini programmas Agena Target Vehicle sērijas pēdējais saslēgšanās mērķis.

Jaunums!!: Zeme un GATV 5001A · Redzēt vairāk »

GATV 5005

GATV 5005 bija ASV NASA Gemini programmas Agena Target Vehicle sērijas saslēgšanās mērķis.

Jaunums!!: Zeme un GATV 5005 · Redzēt vairāk »

GATV 5006

GATV 5006 bija ASV NASA Gemini programmas Agena Target Vehicle sērijas saslēgšanās mērķis.

Jaunums!!: Zeme un GATV 5006 · Redzēt vairāk »

Göktürk-1

Göktürk-1 ir Turcijas Nacionālās aizsardzības ministrijas augstas izšķirtspējas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Göktürk-1 · Redzēt vairāk »

Göktürk-2

Göktürk-2 ir Turcijas Nacionālās aizsardzības ministrijas Zemes novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Göktürk-2 · Redzēt vairāk »

Geizers

Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.

Jaunums!!: Zeme un Geizers · Redzēt vairāk »

Gemini 1

Gemini 1 bija NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pirmais nepilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 1 · Redzēt vairāk »

Gemini 10

Gemini 10 jeb Gemini X bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 10 · Redzēt vairāk »

Gemini 11

Gemini 11 jeb Gemini XI bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 11 · Redzēt vairāk »

Gemini 12

Gemini 12 jeb Gemini XII bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pēdējais pilotējamais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 12 · Redzēt vairāk »

Gemini 2

Gemini 2 bija NASA pilotējamās programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini otrais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 2 · Redzēt vairāk »

Gemini 3

Gemini 3 bija NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pirmais pilotējamais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 3 · Redzēt vairāk »

Gemini 4

Gemini 4 jeb Gemini IV bija NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini otrais pilotējamais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 4 · Redzēt vairāk »

Gemini 5

Gemini 5 jeb Gemini V bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 5 · Redzēt vairāk »

Gemini 6A

Gemini 6A jeb Gemini VI-A bija ASV NASA Gemini programmas kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 6A · Redzēt vairāk »

Gemini 7

Gemini 7 jeb Gemini VII bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 7 · Redzēt vairāk »

Gemini 8

Gemini 8 jeb Gemini VIII bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 8 · Redzēt vairāk »

Gemini 9A

Gemini 9A jeb Gemini IX-A bija ASV NASA programmas Gemini kosmosa kuģa Gemini pilotējams lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Gemini 9A · Redzēt vairāk »

Georges Lemaître ATV

Georges Lemaître ATV jeb ATV-005 bija Eiropas kravas kosmosa kuģis, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Georges Lemaître ATV · Redzēt vairāk »

Gerhards Merkators

Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.

Jaunums!!: Zeme un Gerhards Merkators · Redzēt vairāk »

GhanaSat-1

GhanaSat-1, zināms arī kā ANUSAT-1 un BIRDS-G, ir Ganas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un GhanaSat-1 · Redzēt vairāk »

Giotto (kosmiskais aparāts)

Giotto bija Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.

Jaunums!!: Zeme un Giotto (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »

GJ 1214 b

GJ 1214 b (vidū) izmēru salīdzinājums ar Zemi un Neptūnu GJ 1214 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni GJ 1214, kas atrodas 40 gaismas gadu attālumā no Saules Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un GJ 1214 b · Redzēt vairāk »

Glacioloģija

ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.

Jaunums!!: Zeme un Glacioloģija · Redzēt vairāk »

Glāznieki (Krustpils pagasts)

Glāznieki ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Zeme un Glāznieki (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Glāznieksala

Glāznieksala (arī Glāznieku sala) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļos, uz dienvidiem no Glāzniekiem.

Jaunums!!: Zeme un Glāznieksala · Redzēt vairāk »

Gliese 581

Saules izmērs (pa kreisi), salīdzinājumā ar Gliese 581 (pa labi) Gliese 581 ir sarkanais punduris, kas atrodas 20,3 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gliese 581 · Redzēt vairāk »

Gliese 581 c

Gliese 581 c ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gliese 581 c · Redzēt vairāk »

Gliese 581 d

Gliese 581 d ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gliese 581 d · Redzēt vairāk »

Gliese 581 e

Gliese 581 e ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gliese 581 e · Redzēt vairāk »

Gliese 777

''Gliese 777'' gaismas spektrālais sastāvs Gliese 777 ir zvaigzne, kas atrodas 15,9 pc attālumā no Zemes Gulbja zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gliese 777 · Redzēt vairāk »

Globalstar

Globalstar ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas ļauj veikt balss un zema ātruma datu sakarus jebkurā vietā uz zemeslodes.

Jaunums!!: Zeme un Globalstar · Redzēt vairāk »

Globuss

Globuss Globuss (no latīņu val. globus - lode) - telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss).

Jaunums!!: Zeme un Globuss · Redzēt vairāk »

GOCE

GOCE (Gravity Field and Steady-State Ocean Circulation Explorer) bija Eiropas kosmiskās aģentūras pavadonis, kurš paredzēts Zemes gravitācijas un okeānu straumju izpētei.

Jaunums!!: Zeme un GOCE · Redzēt vairāk »

GOES 13

GOES 13 jeb GOES-N ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Zeme un GOES 13 · Redzēt vairāk »

GOES 14

GOES 14 jeb GOES-O ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Zeme un GOES 14 · Redzēt vairāk »

GOES 15

GOES 15 jeb GOES-P ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Zeme un GOES 15 · Redzēt vairāk »

Goliat

Goliat (no "Goliāts") ir Rumānijas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Goliat · Redzēt vairāk »

Gondvāna

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).

Jaunums!!: Zeme un Gondvāna · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 12

Gonec-M № 12 (Гонец-М № 12) ir Krievijas sakaru pavadonis, otrais no Gonec-M zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 12 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 13

Gonec-M №13 (Гонец-М №13) ir Krievijas sakaru pavadonis no Gonec-M zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 13 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 14

Gonec-M № 14 (Гонец-М № 14) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 14 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 15

Gonec-M № 15 (Гонец-М № 15) ir Krievijas sakaru pavadonis no Gonec-M zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 15 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 16

Gonec-M № 16 (Гонец-М № 16) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 16 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 17

Gonec-M № 17 (Гонец-М № 17) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 17 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 18

Gonec-M № 18 (Гонец-М № 18) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 18 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 19

Gonec-M № 19 (Гонец-М № 19) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 19 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 20

Gonec-M № 20 (Гонец-М № 20) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 20 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 21

Gonec-M № 21 (Гонец-М № 21) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 21 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 22

Gonec-M № 22 (Гонец-М № 22) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 22 · Redzēt vairāk »

Gonec-M № 23

Gonec-M № 23 (Гонец-М № 23) ir Krievijas pavadonis no zemo orbītu sakaru pavadoņu sistēmas Gonec-M. Tas orbītā palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un Gonec-M № 23 · Redzēt vairāk »

Google Earth

Google Earth ir virtuālā globusa programma, ar kuru var izpētīt Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Google Earth · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Zeme un Gorillas · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Zeme un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas lēca

Zemi. Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.

Jaunums!!: Zeme un Gravitācijas lēca · Redzēt vairāk »

Gravitācijas manevrs

Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.

Jaunums!!: Zeme un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »

Griničas meridiāns

Griničas meridiāna atrašanās vieta Griničas meridiāns — atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Zeme un Griničas meridiāns · Redzēt vairāk »

Gruzijas pilsētu uzskaitījums

Gruzijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Gruzijas pilsētas (gruzīnu valodā: ქალაქი, k'alak'i).

Jaunums!!: Zeme un Gruzijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

GSAT-10

GSAT-10 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ģeostacionārajā orbītā palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-10 · Redzēt vairāk »

GSAT-12

GSAT-12 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ģeostacionārajā orbītā palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-12 · Redzēt vairāk »

GSAT-14

GSAT-14 ir Indijas sakaru pavadonis no GSAT sērijas.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-14 · Redzēt vairāk »

GSAT-15

GSAT-15 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ietilpst INSAT / GSAT sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-15 · Redzēt vairāk »

GSAT-16

GSAT-16 ir Indijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-16 · Redzēt vairāk »

GSAT-17

GSAT-17 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ietilpst INSAT / GSAT sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-17 · Redzēt vairāk »

GSAT-18

GSAT-18 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ietilpst INSAT / GSAT sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-18 · Redzēt vairāk »

GSAT-19

GSAT-19 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ietilpst GSAT sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-19 · Redzēt vairāk »

GSAT-6

GSAT-6 (zināms arī kā INSAT-4E) ir Indijas GSAT sērijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-6 · Redzēt vairāk »

GSAT-7

GSAT-7 jeb INSAT-4F, nosaukts arī par Rukmini, ir Indijas GSAT sistēmas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-7 · Redzēt vairāk »

GSAT-8

GSAT-8 jeb INSAT-4G ir Indijas INSAT sistēmas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-8 · Redzēt vairāk »

GSAT-9

GSAT-9 jeb South Asia Satellite ir Indijas sakaru pavadonis, kas ietilpst GSAT sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un GSAT-9 · Redzēt vairāk »

Gulbis X-1

Attēlā nav atzīmēta Gulbja X-1 atrašanās vieta, bet skatoties attēlā tas atrodas pie η zvaigznes. Gulbis X-1 (Cygnus X-1, saīsinājumā Cyg X-1) ir labi zināms rentgenstaru avots Gulbja zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Gulbis X-1 · Redzēt vairāk »

Haleja

Haleja (Station Z) ir Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Zeme un Haleja · Redzēt vairāk »

Hargeisa

Hargeisa ir pilsēta Somālijas reģiona Vogūžī Galbīdas ziemeļrietumu daļā ar aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju.

Jaunums!!: Zeme un Hargeisa · Redzēt vairāk »

HAT-P-7

''HAT-P-7'' gaismas spektrālais sastāvs. HAT-P-7 jeb GSC 03547-01402 ir 10,5.

Jaunums!!: Zeme un HAT-P-7 · Redzēt vairāk »

HAT-P-7b

HAT-P-7b ir citplanēta, kura riņķo ap zvaigzni HAT-P-7, kas atrodas 318 pc attālumā no Zemes Gulbja zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HAT-P-7b · Redzēt vairāk »

HAVELSAT

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un HAVELSAT · Redzēt vairāk »

Hayabusa

Hayabusa (はやぶさ) bija Japānas starpplanētu zonde, kura bija paredzēta asteroīda 25143 Itokava apmeklēšānai, iežu paraugu paņemšanai no tā un nogādāšanai uz Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Hayabusa · Redzēt vairāk »

Hayabusa2

Hayabusa2 (はやぶさ2) ir Japānas kosmosa aģentūras JAXA starpplanētu zonde, kura paredzēta asteroīda 162173 Rjūgū (sākotnējais nosaukums 1999 JU3) apmeklēšanai, iežu paraugu paņemšanai no tā un nogādāšanai uz Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Hayabusa2 · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Zeme un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Zeme un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

HD 147513 b

HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 147513 b · Redzēt vairāk »

HD 156668

HD 156668 ir zvaigzne, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 156668 · Redzēt vairāk »

HD 156668 b

HD 156668 b ir citplanēta, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 156668 b · Redzēt vairāk »

HD 209458 b

HD 209458 b (pa labi) izmēru salīdzinājums ar Jupiteru HD 209458 b (neoficiāli arī Ozīriss) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 209458, kas atrodas 150 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 209458 b · Redzēt vairāk »

HD 50554 b

HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 50554 b · Redzēt vairāk »

HD 81040 b

HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HD 81040 b · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Zeme un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Zeme un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Hellas Sat 2

Hellas Sat 2 ir Grieķijas un Kipras pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Hellas Sat 2 · Redzēt vairāk »

Henrijs Kevendišs

Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.

Jaunums!!: Zeme un Henrijs Kevendišs · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Zeme un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

Heweliusz

Heweliusz jeb BRITE-PL2, arī CanX-3D, ir Polijas zinātniskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Heweliusz · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (hydro- — ‘ūdens’,, sphaĩra — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido ūdens, kas atrodas okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē (gruntsūdeņi).

Jaunums!!: Zeme un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Himalaji

Himalaji (himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Himalaji · Redzēt vairāk »

HIP 13044

HIP 13044 ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 5967 pc attālumā no Zemes Krāsns zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HIP 13044 · Redzēt vairāk »

HIP 13044 b

HIP 13044 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HIP 13044, kas atrodas 5967 pc attālumā no Zemes Krāsns zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un HIP 13044 b · Redzēt vairāk »

Hiparhs

Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.

Jaunums!!: Zeme un Hiparhs · Redzēt vairāk »

Hisaki

Hisaki jeb SPRINT-A ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kura paredzēta novērojumiem ultravioletajā spektrā.

Jaunums!!: Zeme un Hisaki · Redzēt vairāk »

Hitomi

Hitomi jeb ASTRO-H (arī NeXT) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kura paredzēta novērojumiem rentgenstaru spektrā.

Jaunums!!: Zeme un Hitomi · Redzēt vairāk »

Hjakutakes komēta

Hjakutakes komēta (C/1996 B2) ir komēta, kuru atklāja.

Jaunums!!: Zeme un Hjakutakes komēta · Redzēt vairāk »

Horizonts

Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.

Jaunums!!: Zeme un Horizonts · Redzēt vairāk »

HORYU-II

HORYU-II ir Japānas studentu eksperimentāls pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un HORYU-II · Redzēt vairāk »

HTV-1

H-II Transfer Vehicle 1 jeb HTV-1 bija pirmais Japānas kravas kosmosa kuģis no H-II Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un HTV-1 · Redzēt vairāk »

Huiyan

Huiyan (— "Ieskats") jeb HXMT ir Ķīnas rentgenstaru kosmiskais teleskops.

Jaunums!!: Zeme un Huiyan · Redzēt vairāk »

HYLAS 1

HYLAS 2 ir Apvienotās Karalistes uzņēmuma Avanti Communications sakaru pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un HYLAS 1 · Redzēt vairāk »

Hyophorbe amaricaulis

Hyophorbe amaricaulis ir palmu dzimtas palma, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Zeme un Hyophorbe amaricaulis · Redzēt vairāk »

ICO (pavadoņsistēma)

ICO (no - vidējā Zemes orbīta) - nerealizēta globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas ļautu veikt balss un maza ātruma datu sakarus jebkurā vietā uz zemeslodes.

Jaunums!!: Zeme un ICO (pavadoņsistēma) · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Zeme un Ieži · Redzēt vairāk »

Iedzīvotāju blīvums

2006 Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km2).

Jaunums!!: Zeme un Iedzīvotāju blīvums · Redzēt vairāk »

Indieši

Indieši ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17,3% pasaules iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Zeme un Indieši · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Zeme un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Indonēzijas kalnu zebiekste

Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Zeme un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Inmarsat

Inmarsat-3 pavadonis Inmarsat lietotāja terminālis Inmarsat plc ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat · Redzēt vairāk »

Inmarsat-4A F4

Inmarsat-4A F4 jeb Alphasat ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat-4A F4 · Redzēt vairāk »

Inmarsat-5 F1

Inmarsat-5 F1 ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes pirmais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat-5 F1 · Redzēt vairāk »

Inmarsat-5 F2

Inmarsat-5 F2 ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat-5 F2 · Redzēt vairāk »

Inmarsat-5 F3

Inmarsat-5 F3 ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat-5 F3 · Redzēt vairāk »

Inmarsat-5 F4

Inmarsat-5 F4 jeb I-5 F4 ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Inmarsat-5 F4 · Redzēt vairāk »

INSAT-3D

INSAT-3D ir Indijas INSAT sistēmas meteoroloģiskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un INSAT-3D · Redzēt vairāk »

INSAT-3DR

INSAT-3DR ir Indijas INSAT sistēmas meteoroloģiskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un INSAT-3DR · Redzēt vairāk »

Intelsat 14

Intelsat 14 (IS-14) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, kas palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 14 · Redzēt vairāk »

Intelsat 28

Intelsat 28 (sākotnēji Intelsat New Dawn) ir Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Āfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 28 · Redzēt vairāk »

Intelsat 29e

Intelsat 29e (IS-29e) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, pirmais no nākamās paaudzes pavadoņu tehnoloģiju Intelsat EpicNG sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 29e · Redzēt vairāk »

Intelsat 30

Intelsat 30 (IS-30) ir Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Latīņamerikā.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 30 · Redzēt vairāk »

Intelsat 31

Intelsat 31 (IS-31) ir Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Amerikā.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 31 · Redzēt vairāk »

Intelsat 32e

Intelsat 32e jeb SKY Brasil-1 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, trešais nākamās paaudzes pavadoņu tehnoloģiju Intelsat EpicNG sērijas aparāts.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 32e · Redzēt vairāk »

Intelsat 33e

Intelsat 33e (IS-33e) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat EpicNG sērijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 33e · Redzēt vairāk »

Intelsat 34

Intelsat 34 (IS-34) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Amerikā un Eiropā.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 34 · Redzēt vairāk »

Intelsat 35e

Intelsat 35e (IS-35e) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat EpicNG sērijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 35e · Redzēt vairāk »

Intelsat 36

Intelsat 36 (IS-36) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 36 · Redzēt vairāk »

Intelsat 37e

Intelsat 37e (IS-37e) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat EpicNG sērijas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Intelsat 37e · Redzēt vairāk »

Irānas kalendārs

Sauli simbolizējošās lauvas spēki ir vienādi. Irānas kalendārs vai Saules hidžra ir astronomiskais saules kalendārs, kas tiek izmantots kā pamatkalendārs Irānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Zeme un Irānas kalendārs · Redzēt vairāk »

Irbenieki

Irbenieki ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidaustrumos, Jēkabpils—Vilkukroga—Antužu ceļa labajā pusē, uz austrumiem no Darvasbrenčiem.

Jaunums!!: Zeme un Irbenieki · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Zeme un Irbes · Redzēt vairāk »

Iridium (pavadoņsistēma)

Iridium ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kurā ietilpst 66 aktīvi kosmiskie aparāti un vairāki rezervē.

Jaunums!!: Zeme un Iridium (pavadoņsistēma) · Redzēt vairāk »

IRIS (Saules observatorija)

IRIS jeb Interface Region Imaging Spectrograph ("Saskarnes reģiona attēlu spektrometrs") ir ASV kosmiskais aparāts Saules izpētei.

Jaunums!!: Zeme un IRIS (Saules observatorija) · Redzēt vairāk »

IRNSS-1A

IRNSS-1A ir Indijas pirmais pavadonis no reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1A · Redzēt vairāk »

IRNSS-1B

IRNSS-1B ir Indijas otrais pavadonis no reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1B · Redzēt vairāk »

IRNSS-1C

IRNSS-1C ir Indijas trešais reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1C · Redzēt vairāk »

IRNSS-1D

IRNSS-1D ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1D · Redzēt vairāk »

IRNSS-1E

IRNSS-1E ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1E · Redzēt vairāk »

IRNSS-1F

IRNSS-1F ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1F · Redzēt vairāk »

IRNSS-1G

IRNSS-1G ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1G · Redzēt vairāk »

IRNSS-1H

IRNSS-1H ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un IRNSS-1H · Redzēt vairāk »

Iskra-MAI-85

Iskra-MAI-85 (Искра-МАИ-85) ir Krievijas nanopavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Iskra-MAI-85 · Redzēt vairāk »

Islandes pilsētu uzskaitījums

Islandes novienojums uz zemeslodes Šajā uzskaitījumā apkopotas Islandes pilsētas.

Jaunums!!: Zeme un Islandes pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Jakutska

Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.

Jaunums!!: Zeme un Jakutska · Redzēt vairāk »

Jamal-102

Jamal-102 (Ямал-102; zināms arī kā Yamal-102) bija Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas teritorijai, kā arī tuvākajām kaimiņvalstīm.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-102 · Redzēt vairāk »

Jamal-201

Jamal-201 (Ямал-201 jeb Ямал-200 № 1; zināms arī kā Yamal-201) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas teritorijā un apkārtējās valstīs.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-201 · Redzēt vairāk »

Jamal-202

Jamal-202 (Ямал-202 jeb Ямал-200 № 2; zināms arī kā Yamal-202) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskije sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Eiropai, Tuvajiem Austrumiem, Centrālāzijai, Dienvidāzijai un Dienvidaustrumāzijai.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-202 · Redzēt vairāk »

Jamal-300K

Jamal-300K (Ямал-300К; zināms arī kā Yamal-300K) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-300K · Redzēt vairāk »

Jamal-401

Jamal-401 (Ямал-401; zināms arī kā Yamal-401) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-401 · Redzēt vairāk »

Jamal-402

Jamal-402 (Ямал-402; zināms arī kā Yamal-402) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Jamal-402 · Redzēt vairāk »

Jans Orts

Jans Hendriks Orts (dzimis 1900. gada 28. aprīlī Franekerē Nīderlandē, miris Leidenē) - nīderlandiešu astronoms.

Jaunums!!: Zeme un Jans Orts · Redzēt vairāk »

Japāņi

Japāņi Japāņi ir nācija, kas cēlusies no Japānas arhipelāga un ir tā galvenie iedzīvotāji.

Jaunums!!: Zeme un Japāņi · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Zeme un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Jason-1

Jason-1 bija okeanogrāfijas pavadonis, ASV (NASA) un Francijas (CNES) kopprojekts.

Jaunums!!: Zeme un Jason-1 · Redzēt vairāk »

Jason-3

Jason-3 ir okeanogrāfijas pavadonis, ASV (NASA, NOAA) un Francijas (CNES) un Eiropas meteoroloģijas organizācijas EUMETSAT kopprojekts.

Jaunums!!: Zeme un Jason-3 · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Zeme un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaunsaules katoļu baznīca

Jaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Jaunsaules katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Javas seskāpsis

Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Jūras jūdze

Vēsturiskā jūras jūdzes definīcija Jūras jūdze ir nemetriskās mērvienību sistēmas attāluma mērvienība, ko izmanto jūrniecībā un aviācijā.

Jaunums!!: Zeme un Jūras jūdze · Redzēt vairāk »

Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

Jaunums!!: Zeme un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »

JCSAT-2B

JCSAT-2B (sākotnēji JCSAT-14) ir Japānas uzņēmuma SKY Perfect JSAT sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un JCSAT-2B · Redzēt vairāk »

JCSAT-4B

JCSAT-4B (sākotnēji JCSAT-13) ir Japānas uzņēmuma JSAT Corporation sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un JCSAT-4B · Redzēt vairāk »

JCSAT-RA

JCSAT-RA (sākotnēji JCSAT-12) ir Japānas uzņēmuma JSAT Corporation sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un JCSAT-RA · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Zeme un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Johannes Kepler ATV

Johannes Kepler jeb ATV-002 bija otrais Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautisko kosmisko staciju (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Johannes Kepler ATV · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Zeme un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Jonu dzinējs

Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā izmanto elektrostatiskajā laukā paātrinātu jonizētu gāzi, piemēram, ksenonu.

Jaunums!!: Zeme un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »

Jugnu

Jugnu ir Indijas nanopavadonis, kas paredzēts Zemes novērošanai un tehnoloģiju izmēģināšanai.

Jaunums!!: Zeme un Jugnu · Redzēt vairāk »

Jules Verne ATV

Jules Verne jeb ATV-001 bija pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautisko kosmisko staciju (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Jules Verne ATV · Redzēt vairāk »

Jupitera gredzeni

Jupitera gredzenu shēma. Visi nosaukumi angļu valodā. Jupitera gredzeni ir planētu gredzeni, kas ir ap Jupiteru.

Jaunums!!: Zeme un Jupitera gredzeni · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Zeme un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Jurijs Gagarins

Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.

Jaunums!!: Zeme un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »

KA-SAT

KA-SAT ir Francijas uzņēmuma Eutelsat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KA-SAT · Redzēt vairāk »

Kaķīši (Krustpils pagasts)

Kaķīši ir mazciems Krustpils pagasta vidusdaļā, Babraunīcas kreisajā krastā, ceļa Spuņģēni—Vilkukrogs abās pusēs.

Jaunums!!: Zeme un Kaķīši (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 mlj.

Jaunums!!: Zeme un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalimantāna

Kalimantāna jeb Borneo ir sala Lielajās Zunda salās, trešā lielākā sala uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Kalimantāna · Redzēt vairāk »

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Jaunums!!: Zeme un Kalns · Redzēt vairāk »

Kalnsētas (Krustpils pagasts)

Kalnsētas (kļūdaini Kalnasēti) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, Aiviekstes kreisajā krastā, abpus Rīgas—Daugavpils šosejai (A6).

Jaunums!!: Zeme un Kalnsētas (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Jaunums!!: Zeme un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Zeme un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kanopus-V № 1

Kanopus-V № 1 (Канопус-В № 1) ir Krievijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kanopus-V № 1 · Redzēt vairāk »

Kanopus-V № 3

Kanopus-V № 3 (Канопус-В № 3) ir Krievijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kanopus-V № 3 · Redzēt vairāk »

Kanopus-V № 4

Kanopus-V № 4 (Канопус-В № 4) ir Krievijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kanopus-V № 4 · Redzēt vairāk »

Kanopus-V-IK

Kanopus-V-IK (Канопус-В-ИК) ir Krievijas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kanopus-V-IK · Redzēt vairāk »

Kanopuss

Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Kanopuss · Redzēt vairāk »

Kapitāls

Kapitāls ekonomikas teorijā ir viens no trim galvenajiem ražošanas faktoriem.

Jaunums!!: Zeme un Kapitāls · Redzēt vairāk »

Karakals

Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Karakals · Redzēt vairāk »

Karbonādo

Karbonādo minerāla gabaliņš. Karbonādo (melnais dimants) ir minerāla — dimanta variācija.

Jaunums!!: Zeme un Karbonādo · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri (hot Jupiters)Yount, L. Modern Astronomy: Expanding the Universe.

Jaunums!!: Zeme un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Kartogrāfija

Kartogrāfija pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.

Jaunums!!: Zeme un Kartogrāfija · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Zeme un Kaza · Redzēt vairāk »

Kazahstānas pilsētu uzskaitījums

Kazahstānas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Kazahstānas pilsētas.

Jaunums!!: Zeme un Kazahstānas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

KazEOSat-1

KazEOSat-1 (sākotnējais nosaukums DZZ-HR) ir Kazahstānas pirmais Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KazEOSat-1 · Redzēt vairāk »

KazEOSat-2

KazEOSat-2 (sākotnējais nosaukums DZZ-MR) ir Kazahstānas otrais Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KazEOSat-2 · Redzēt vairāk »

KazSat-1

KazSat-1 bija Kazahstānas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KazSat-1 · Redzēt vairāk »

KazSat-2

KazSat-2 ir Kazahstānas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KazSat-2 · Redzēt vairāk »

KazSat-3

KazSat-3 ir Kazahstānas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KazSat-3 · Redzēt vairāk »

Kazubrenči

Kazubrenči (agrāk Kozubrenči) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidu daļā, Jēkabpils—Antužu ceļa labajā pusē.

Jaunums!!: Zeme un Kazubrenči · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Zeme un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Zeme un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Kārmāna līnija

Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

Jaunums!!: Zeme un Kārmāna līnija · Redzēt vairāk »

Kedr (pavadonis)

Kedr (Кедр) jeb RadioSkaf-2 (Радиоскаф-2), zināms arī kā ARISSat-1 bija amatieru radio minipavadonis, kuru sagatavojuši brīvprātīgie no AMSAT organizācijas kā daļu no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) amatieru radio ARISS un RadioSkaf programmas.

Jaunums!!: Zeme un Kedr (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kepler (orbitālā observatorija)

Kepler ir NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.

Jaunums!!: Zeme un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Kepler-10

Kepler-10 ir 11.

Jaunums!!: Zeme un Kepler-10 · Redzēt vairāk »

Kepler-10b

Planēta Kepler-10b salīdzinājuma ar Zemi. Kepler-10b ir citplanēta, kas atrodas 173 pc attālumā no Zemes Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Kepler-10b · Redzēt vairāk »

Kepler-10c

Citplanēta Kepler-10c mākslinieka skatījumā. Kepler-10c ir citplanēta, kas atrodas 173 pc attālumā no Zemes Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Kepler-10c · Redzēt vairāk »

Kepler-22b

Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām. Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.

Jaunums!!: Zeme un Kepler-22b · Redzēt vairāk »

Kepler-7

Kepler-7 ir 13.

Jaunums!!: Zeme un Kepler-7 · Redzēt vairāk »

Kibercilvēki

Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Zeme un Kibercilvēki · Redzēt vairāk »

KIKU-7

KIKU-7 jeb ETS-VII (Engineering Test Satellite VII — no "Inženierizmēģinājumu pavadonis 7") bija Japānas Nacionālās kosmosa attīstības aģentūras (NASDA; tagad Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, JAXA) pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KIKU-7 · Redzēt vairāk »

Klaburčūsku apakšdzimta

Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.

Jaunums!!: Zeme un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Zeme un Klimats · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Zeme un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Koala

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.

Jaunums!!: Zeme un Koala · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Zeme un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Zeme un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolvasara

Kodolvasara ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas sekotu kodolziemai.

Jaunums!!: Zeme un Kodolvasara · Redzēt vairāk »

Kodolziema

Kodolziema ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas varētu rasties pēc plaša mēroga kodolkara.

Jaunums!!: Zeme un Kodolziema · Redzēt vairāk »

Koherers

Metāla skaidiņu koherers Koherers ir ierīce, kuru izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā.

Jaunums!!: Zeme un Koherers · Redzēt vairāk »

Koku žagata

Par koku žagatām sauc vairāku garastes žagatu ģinšu putnus no vārnu dzimtas (Corvidae) Tās ir: garastes koku žagatas (Dendrocitta), raketastes koku žagatas (Crypsirina), sprūdratastes koku žagatas (Temnurus) un melnās žagatas (Platysmurus).

Jaunums!!: Zeme un Koku žagata · Redzēt vairāk »

Koku vāveres

Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Zeme un Koku vāveres · Redzēt vairāk »

Komanči

Komanči (pašnosaukums: nʉmʉnʉʉ) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo Lielo līdzenumu dienvidu daļā.

Jaunums!!: Zeme un Komanči · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Zeme un Komēta · Redzēt vairāk »

Kompass

Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no "cirkulis" un compassare "mērīt soļiem") ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.

Jaunums!!: Zeme un Kompass · Redzēt vairāk »

KOMPSAT-3

KOMPSAT-3 jeb Arirang-3 ir Korejas Aerokosmisko pētījumu institūta (KARI) Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un KOMPSAT-3 · Redzēt vairāk »

KOMPSAT-5

KOMPSAT-5 jeb Arirang-5 ir Korejas Aerokosmisko pētījumu institūta (KARI) Zemes tālizpētes pavadonis, pirmais Korejas sintezētās apertūras radara pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un KOMPSAT-5 · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Zeme un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Zeme un Kontinents · Redzēt vairāk »

Kontinentu dreifs

1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.

Jaunums!!: Zeme un Kontinentu dreifs · Redzēt vairāk »

Koriolisa spēks

Koriolisa spēks ir Zemes griešanās izraisīts novirzīšanās spēks.

Jaunums!!: Zeme un Koriolisa spēks · Redzēt vairāk »

Koronas-Foton

Koronas-Foton bija Krievijas kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Koronas-Foton · Redzēt vairāk »

Kosmiskais lifts

NASA konceptuālais kosmiskais lifts mākslinieka skatījumā Kosmiskais lifts ir konceptuāls pacēlājs kravu nogādāšanai no Zemes kosmosā.

Jaunums!!: Zeme un Kosmiskais lifts · Redzēt vairāk »

Kosmiskais nesējs

Kosmiskais nesējs ir aparāts vai sistēma kravu vai cilvēku nogādāšanai Zemes orbītā vai trajektorijā uz citu astronomisku objektu.

Jaunums!!: Zeme un Kosmiskais nesējs · Redzēt vairāk »

Kosmiskais starojums

Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.

Jaunums!!: Zeme un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »

Kosmodroms

Kosmodroms (kosmoss + grieķu dromos skrejceļš) — vieta, kur notiek nesējraķešu starti kosmosā.

Jaunums!!: Zeme un Kosmodroms · Redzēt vairāk »

Kosmos-1

Kosmos-1 (Космос-1) jeb DS-2 №1, bija PSRS pavadonis, kas palaists 1962.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-1 · Redzēt vairāk »

Kosmos-133

Kosmos-133 (Космос-133) jeb 7K-OK № 2 bija PSRS Sojuz kosmosa kuģu sērijas 7K-OK pirmais bezpilota izmēģinājumu lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-133 · Redzēt vairāk »

Kosmos-140

Kosmos-140 (Космос-140) jeb 7K-OK № 3 bija PSRS Sojuz kosmosa kuģa bezpilota izmēģinājumu lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-140 · Redzēt vairāk »

Kosmos-21

Kosmos-21 jeb 3MV-1 № 1 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-21 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2451

Kosmos-2451 (Космос-2451) ir Krievijas Strela-3 sērijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2451 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2452

Kosmos-2452 (Космос-2452) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2452 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2453

Kosmos-2453 (Космос-2453) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2453 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2456

Kosmos-2456 (Космос-2456) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2456 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2457

Kosmos-2457 (Космос-2457) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2457 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2458

Kosmos-2458 (Космос-2458) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2458 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2459

Kosmos-2459 (Космос-2456) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2459 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2460

Kosmos-2460 (Космос-2460) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2460 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2461

Kosmos-2461 (Космос-2461) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2461 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2462

Kosmos-2462 (Космос-2462) bija Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2462 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2464

Kosmos-2464 (Космос-2464) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2464 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2465

Kosmos-2465 (Космос-2465) bija Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2465 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2466

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2466 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2467

Kosmos-2467 (Космос-2467) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2467 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2468

Kosmos-2468 (Космос-2468) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2468 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2470

Kosmos 2470 (Космос-2470) jeb GEO-IK-2 № 11L (Гео-ИК-2 № 11Л) bija Krievijas ģeodēzisko pavadoņu sistēmas GEO-IK-2 (Musson-2) pirmais eksemplārs.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2470 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2471

Kosmos-2471 (Космос-2471) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2471 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2472

Kosmos-2472 (Космос-2472) ir Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2472 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2474

Kosmos-2474 (Космос-2474) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2474 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2475

Kosmos-2475 (Космос-2475) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2475 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2476

Kosmos-2476 (Космос-2476) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2476 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2477

Kosmos-2477 (Космос-2477) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2477 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2478

Kosmos-2478 (Космос-2478) bija Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kas tika palaists.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2478 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2479

Kosmos-2479 (Космос-2479) bija Krievijas raķešu startu atklāšanas pavadonis..

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2479 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2480

Kosmos-2480 (Космос-2480) bija Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2480 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2481

Kosmos-2481 (Космос-2481) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis no Strela-3 sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2481 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2482

Kosmos-2482 (Космос-2482) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2482 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2483

Kosmos-2483 (Космос-2483) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2483 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2484

Kosmos-2484 (Космос-2484) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2484 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2485

Kosmos-2485 (Космос-2485) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2485 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2488

Kosmos-2488 (Космос-2488) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2488 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2489

Kosmos-2489 (Космос-2489) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2489 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2490

Kosmos-2490 (Космос-2490) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2490 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2491

Kosmos-2491 (Космос-2491) ir Krievijas manevrējošais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2491 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2494

Kosmos-2494 (Космос-2494) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis, kurš tika palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2494 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2495

Kosmos-2495 (Космос-2495) bija Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2495 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2496

Kosmos-2496 (Космос-2496) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2496 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2497

Kosmos-2497 (Космос-2497) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2497 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2498

Kosmos-2498 (Космос-2498) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2498 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2499

Kosmos-2499 (Космос-2499) ir Krievijas manevrējošais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2499 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2500

Kosmos-2500 (Космос-2500) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas GLONASS-M sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2500 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2501

Kosmos-2501 (Космос-2501) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2501 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2503

Kosmos-2503 (Космос-2503) ir Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2503 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2505

Kosmos-2505 (Космос-2505) bija Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2505 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2507

Kosmos-2507 (Космос-2507) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2507 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2508

Kosmos-2508 (Космос-2508) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2508 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2509

Kosmos-2509 (Космос-2509) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2509 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2510

Kosmos-2510 (Космос-2510) ir Krievijas iepriekšējas informēšanas sistēmas EKS (Edinaja Kosmičeskaja Systema) pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2510 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2511

Kosmos-2511 (Космос-2511) jeb Kanopus-ST (Канопус-СТ) bija Krievijas militārais Zemes tālizpētes pavadonis meteroloģiskiem un zemūdens novērojumiem.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2511 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2512

Kosmos-2512 (Космос-2512) jeb KJuA-1 (КЮА-1) bija Krievijas pasīvs pavadonis radaru kalibrācijai no zemes.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2512 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2514

Kosmos-2514 (Космос-2514) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas GLONASS-M sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2514 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2515

Kosmos-2515 (Космос-2515) ir Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2515 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2516

Kosmos-2516 (Космос-2516) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas GLONASS-M sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2516 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2517

Kosmos 2517 (Космос-2517) jeb GEO-IK-2 № 12L (Гео-ИК-2 № 12Л) bija Krievijas ģeodēzisko pavadoņu sistēmas GEO-IK-2 (Musson-2) otrais eksemplārs.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2517 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2518

Kosmos-2518 (Космос-2518) ir Krievijas iepriekšējas informēšanas sistēmas EKS (Edinaja Kosmičeskaja Systema) otrais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2518 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2519

Kosmos-2519 (Космос-2519) ir Krievijas slepens militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2519 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2520

Kosmos-2520 (jeb Blagovest № 11L (Благовест № 11Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis; to izmanto arī komerciāli. Tas orbītā palaists 2017. gada augustā Krievijas Aizsardzības ministrijas uzdevumā. Pavadoņa operators ir valsts uzņēmums Vojentelekom. Kosmiskais aparāts izgatavots Krievijas uzņēmumā Informacionnye sputnikovye sistemy (ISS) uz platformas Ekspress-2000 bāzes. Sakaru aparatūru izgatavoja ISS un Francijas Thales Alenia Space. Pavadonim uzstādīti Ku / Q un C joslas raidītāji. Kosmiskā aparāta darbības laiks plānots 15 gadu.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2520 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2521

Kosmos-2521 (Космос-2521) ir Krievijas slepens militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2521 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2522

Kosmos-2522 (Космос-2522) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas GLONASS-M sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2522 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2523

Kosmos-2523 (Космос-2523) ir Krievijas slepens militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2523 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2525

Kosmos-2525 (Космос-2525) ir Krievijas militārais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2525 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2526

Kosmos-2526 jeb Blagovest № 12L (Благовест № 12Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis; to izmanto arī komerciāli.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2526 · Redzēt vairāk »

Kosmos-2527

Kosmos-2527 (Космос-2527) ir Krievijas GLONASS globālās navigācijas sistēmas GLONASS-M sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-2527 · Redzēt vairāk »

Kosmos-27

Kosmos-27 jeb 3MV-1 № 3 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-27 · Redzēt vairāk »

Kosmos-96

Kosmos-96 jeb 3MV-4 № 6 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras izpēte.

Jaunums!!: Zeme un Kosmos-96 · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Zeme un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Kounotori 2

Kounotori 2 (こうのとり2号機, "baltais stārķis 2") jeb HTV-2 bija otrais Japānas kravas kosmosa kuģis no H-II Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Kounotori 2 · Redzēt vairāk »

Kounotori 3

Kounotori 3 (こうのとり3号機 — ‘baltais stārķis 3’) jeb HTV-3 bija trešais Japānas kravas kosmosa kuģis no H-II Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Kounotori 3 · Redzēt vairāk »

Kounotori 4

Kounotori 4 (こうのとり4号機, "baltais stārķis 4") jeb HTV-4 bija Japānas kravas kosmosa kuģis no H-II Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Kounotori 4 · Redzēt vairāk »

Kounotori 5

Kounotori 5 (— ‘Baltais stārķis 5’) jeb HTV-5 bija Japānas kravas kosmosa kuģis no H-II Transfer Vehicle sērijas Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Kounotori 5 · Redzēt vairāk »

Kounotori 6

Kounotori 6 jeb HTV-6 bija Japānas H-II Transfer Vehicle sērijas kravas kosmosa kuģis Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Zeme un Kounotori 6 · Redzēt vairāk »

Krabja miglājs

Krabja miglājs. Krabja miglājs (M1, NGC 1952) ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Krabja miglājs · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Zeme un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā, krēsla rodas, izkliedētai Saules gaismai daļēji apgaismojot arī to Zemes daļu, kas nav tieši apspīdēta.

Jaunums!!: Zeme un Krēsla · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Zeme un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsētu uzskaitījums

Krievijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas pilsētas. Pašlaik Krievijā ir 1097 pilsētas (ieskaitot Krievijas okupētās Krimas pilsētas, kopā 1114 pilsētas).

Jaunums!!: Zeme un Krievijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Zeme un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Zeme un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Kvintesence

Roberta Fleda grāmatas ''Utriusque cosmi metaphysica, physica atque technica historia'', 1617. gads Kvintesence (— ‘piektā esence’), saukta arī par ēteru (aithēr — ‘tīrs, svaigs gaiss/debesis’), bija piektais elements antīkajā un viduslaiku dabas filozofijā, kā arī fizikā un alķīmijā.

Jaunums!!: Zeme un Kvintesence · Redzēt vairāk »

Kwangmyŏngsŏng 3-2

Kwangmyŏngsŏng 3-2 (Handža: 光明星3號2號機) ir pirmais veiksmīgi palaistais Ziemeļkorejas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kwangmyŏngsŏng 3-2 · Redzēt vairāk »

Kwangmyŏngsŏng 4

Kwangmyŏngsŏng 4 (Handža: 光明星 四號 — "mirdzošā zvaigzne 4") ir Ziemeļkorejas tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Kwangmyŏngsŏng 4 · Redzēt vairāk »

Laika

Laika Rumānijas pastmarkā Laika bija viens no Padomju Savienības kosmosā sūtītajiem suņiem.

Jaunums!!: Zeme un Laika · Redzēt vairāk »

Laika josla

Laika joslu karte (angļu valodā) Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks.

Jaunums!!: Zeme un Laika josla · Redzēt vairāk »

Lambda-sat

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Lambda-sat · Redzēt vairāk »

Landsat 5

Landsat 5 (līdz startam zināms arī kā Landsat D' jeb Landsat D Prime), bija ASV Zemes novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Landsat 5 · Redzēt vairāk »

Landsat 8

Landsat 8 (sākotnēji Landsat Data Continuity Mission, LDCM), ir ASV Zemes novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Landsat 8 · Redzēt vairāk »

LaoSat-1

LaoSat-1 ir Laosas pirmais pavadonis; palaists 2015.

Jaunums!!: Zeme un LaoSat-1 · Redzēt vairāk »

LARES

LARES (akronīms no Laser Relativity Satellite) ir Itālijas kosmosa aģentūras pavadonis, kas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012.

Jaunums!!: Zeme un LARES · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zeme un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas Jūras līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zeme un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.

Jaunums!!: Zeme un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Laurāzija

Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).

Jaunums!!: Zeme un Laurāzija · Redzēt vairāk »

Lāčsuņu dzimta

Lāčsuņi ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Zeme un Lāčsuņu dzimta · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Zeme un Lāzers · Redzēt vairāk »

Lībija

Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (‏ادولة ليبيا ‎‎) ir valsts Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Zeme un Lībija · Redzēt vairāk »

LCROSS

LCROSS jeb Lunar CRater Observation and Sensing Satellite ("Mēness krātera novērošanas un uztveršanas pavadonis"), ir NASA zonde Mēness izpētei.

Jaunums!!: Zeme un LCROSS · Redzēt vairāk »

Ledāja vairogs

98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².

Jaunums!!: Zeme un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Zeme un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Zeme un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Zeme un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Lem (pavadonis)

Lem jeb BRITE-PL1, arī CanX-3C, ir Polijas pirmais zinātniskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Lem (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Lidojumu informācijas rajons

Lidojumu informācijas rajons (FIR) aviācijā ir noteikta gaisa telpas daļa, kurā tiek sniegts lidojumu informācijas un avārijas brīdinājumu pakalpojums.

Jaunums!!: Zeme un Lidojumu informācijas rajons · Redzēt vairāk »

Liekā sekunde

Liekā sekunde ir papildu sekunde universālajam koordinētajam laikam (UTC), lai to saskaņotu ar vidējo Saules laiku (UT1).

Jaunums!!: Zeme un Liekā sekunde · Redzēt vairāk »

Lielais Ķīļa miglājs

Lielais Ķīļa miglājs Lielais Ķīļa miglājs (NGC 3372) ir liels miglājs, kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Lielais Ķīļa miglājs · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zeme un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Liesmas miglājs

Liesmas miglājs (arī NGC 2024) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona jostas kreisajā pusē blakus Alnitakam.

Jaunums!!: Zeme un Liesmas miglājs · Redzēt vairāk »

Lietus mežs

Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.

Jaunums!!: Zeme un Lietus mežs · Redzēt vairāk »

LightSail-A

LightSail-A ir bezpeļņas organizācijas The Planetary Society saules buras demonstrators.

Jaunums!!: Zeme un LightSail-A · Redzēt vairāk »

LISA Pathfinder

LISA Pathfinder (sākotnēji SMART-2) bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts tehnoloģiju izmēģināšanai, kuras paredzēts izmantot gravitācijas viļņu observatorijā Evolved Laser Interferometer Space Antenna (eLISA).

Jaunums!!: Zeme un LISA Pathfinder · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") - sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Zeme un Litosfēra · Redzēt vairāk »

LitSat-1

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un LitSat-1 · Redzēt vairāk »

LituanicaSAT-1

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un LituanicaSAT-1 · Redzēt vairāk »

LituanicaSAT-2

LituanicaSAT-2 ir Lietuvas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un LituanicaSAT-2 · Redzēt vairāk »

Lodveida zibens

Lodveida zibens Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas.

Jaunums!!: Zeme un Lodveida zibens · Redzēt vairāk »

Lopdārzi

Lopdārzi (arī Lopudārzi, Kaķit-Lapudārzi) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidu daļā, Jelgava—Krustpils dzelzceļa kreisajā malā.

Jaunums!!: Zeme un Lopdārzi · Redzēt vairāk »

Luč (pavadonis)

Luč jeb Olimp-K (Олимп-К) ir Krievijas Aizsardzības ministrijas pavadonis, kas ģeostacionārajā orbītā palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Luč (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Luč-5A

Luč-5A (Луч-5А; zināms arī kā Luch-5A) ir Krievijas sakaru pavadonis, kas paredzēts Zemes orbītās esošu kosmisko aparātu sakaru nodrošināšainai.

Jaunums!!: Zeme un Luč-5A · Redzēt vairāk »

Luč-5B

Luč-5B (Луч-5Б; zināms arī kā Luch-5B) ir Krievijas sakaru pavadonis, kas paredzēts Zemes orbītās esošu kosmisko aparātu sakaru nodrošināšanai.

Jaunums!!: Zeme un Luč-5B · Redzēt vairāk »

Luč-5V

Luč-5V (Луч-5В; zināms arī kā Luch-5V) ir Krievijas sakaru pavadonis, kas paredzēts Zemes orbītās esošu kosmisko aparātu sakaru nodrošināšanai.

Jaunums!!: Zeme un Luč-5V · Redzēt vairāk »

Lucifers

Miltona poēmai "Zaudētā paradīze"). Kristietības mitoloģijā Lucifers ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks.

Jaunums!!: Zeme un Lucifers · Redzēt vairāk »

Luiss Alvaress

Luiss Volters Alvaress (-) - spāniski runājošās minoritātes amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Zeme un Luiss Alvaress · Redzēt vairāk »

Luliņas komēta

C/2007 N3 jeb Luliņas komēta ir neperiodiskā komēta.

Jaunums!!: Zeme un Luliņas komēta · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Zeme un Magma · Redzēt vairāk »

Magmatiskie ieži

Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.

Jaunums!!: Zeme un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »

Magnētiskās levitācijas vilciens

Ķīnā. Magnētiskās levitācijas vilciens, pazīstams arī kā Maglev (saīsinājumā no  — "'''mag'''nētiskā '''lev'''itācija"), ir speciāls ātrgaitas vilciens, kas atšķirībā no tradicionālajiem vilcieniem, izmantojot elektriski uzlādētus magnētus, pārvietojas virs sliedēm magnētiskās levitācijas veidā.

Jaunums!!: Zeme un Magnētiskās levitācijas vilciens · Redzēt vairāk »

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Jaunums!!: Zeme un Magnēts · Redzēt vairāk »

Magnetārs

Mākslinieka zīmēts magnetārs ar magnētiskā lauka līnijām. Magnetārs ir neitronu zvaigzne ar izteikti spēcīgu magnētisko lauku.

Jaunums!!: Zeme un Magnetārs · Redzēt vairāk »

Majak (pavadonis)

Majak (Маяк) bija Krievijas nanopavadonis, kas bija paredzēts optiskā atstarotāja izmēģināšanai.

Jaunums!!: Zeme un Majak (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Makalu

Makalu ir piektā augstākā virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Makalu · Redzēt vairāk »

Manaslu

Manaslu (Manāslu) ir astotā augstākā virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Manaslu · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zeme un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Marianas dziļvaga

Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »

Mars Global Surveyor

Datora veidots ''Global Surveyor'' kosmosa kuģa attēls Mars Global Surveyor jeb MGS — ASV starpplanētu zonde, kas 1996.

Jaunums!!: Zeme un Mars Global Surveyor · Redzēt vairāk »

Mars Reconnaissance Orbiter

Mars Reconnaissance Orbiter jeb MRO ("Marsa izlūkošanas orbitālais aparāts") ir NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Mars Reconnaissance Orbiter · Redzēt vairāk »

Marsa pavadoņi

Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.

Jaunums!!: Zeme un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »

Marsiešu hronikas

"Marsiešu hronikas" ir 1950.

Jaunums!!: Zeme un Marsiešu hronikas · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Zeme un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Zeme un Masa · Redzēt vairāk »

Masat-1

Masat-1 (akronīms no Magyar Sattellite — "ungāru pavadonis") ir Ungārijas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Masat-1 · Redzēt vairāk »

Maskavas metropolitēns

235x235px Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu. Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro. Maskavas metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu.

Jaunums!!: Zeme un Maskavas metropolitēns · Redzēt vairāk »

Materiāls punkts

Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.

Jaunums!!: Zeme un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »

Maunaloa

Maunaloa (— ‘Garais kalns’) ir lielākais vulkāns uz Zemes (pēc tilpuma) un viens no pieciem vulkāniem ASV piederošajā Havajas salā Klusajā okeānā.

Jaunums!!: Zeme un Maunaloa · Redzēt vairāk »

Mayflower (pavadonis)

Mayflower jeb Mayflower/CAERUS bija ASV eksperimentāls nanopavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Mayflower (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mazaalai

Mazaalai, zināms arī kā NUMSAT-1U un BIRDS-M, ir Mongolijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Mazaalai · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Zeme un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazie sīļi

Mazie sīļi (Cyanolyca) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Mazie sīļi · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Zeme un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Zeme un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Zeme un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Zeme un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mākoņi

'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.

Jaunums!!: Zeme un Mākoņi · Redzēt vairāk »

Mākslīgais pavadonis

Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.

Jaunums!!: Zeme un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Zeme un Mēness · Redzēt vairāk »

Mēness aptumsums

Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.

Jaunums!!: Zeme un Mēness aptumsums · Redzēt vairāk »

Mēness fāze

Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Mēness fāze · Redzēt vairāk »

Mēness gaisma

Mēness gaisma Mēness gaisma ir gaisma, kura nonāk uz Zemes no Mēness.

Jaunums!!: Zeme un Mēness gaisma · Redzēt vairāk »

Mēness redzamā puse

Mēness redzamā puse Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Mēness redzamā puse · Redzēt vairāk »

Mērkaķu apakšdzimta

Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) ir viena no divām mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) apakšdzimtām, kas apvieno apmēram 70 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Mērkaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Zeme un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

MEASAT-2

MEASAT-2 (kādu laiku bijis AFRICASAT-2) ir Malaizijas uzņēmuma MEASAT Satellite Systems Sdn. Bhd. (agrākā Binariang Satellite Systems Sdn. Bhd.) sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MEASAT-2 · Redzēt vairāk »

MEASAT-3

MEASAT-3 ir Malaizijas uzņēmuma MEASAT Satellite Systems Sdn. Bhd. sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MEASAT-3 · Redzēt vairāk »

MEASAT-3a

MEASAT-3a ir Malaizijas uzņēmuma MEASAT Satellite Systems Sdn. Bhd. sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MEASAT-3a · Redzēt vairāk »

MEASAT-3b

MEASAT-3b ir Malaizijas uzņēmuma MEASAT International sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MEASAT-3b · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zeme un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Mežākas

Mežākas ir mazciems Krustpils pagasta vidusdaļā, Babraunīcas labajā krastā, pa kreisi no Spuņģēnu—Vilkukroga ceļa, 1 km uz ziemeļiem no Purniņiem.

Jaunums!!: Zeme un Mežākas · Redzēt vairāk »

Medumu baznīca

Medumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Medumu baznīca · Redzēt vairāk »

Medusāpsis

Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).

Jaunums!!: Zeme un Medusāpsis · Redzēt vairāk »

Megha-Tropiques

Megha-Tropiques ir Indijas un Francijas meteoroloģiskais pavadonis, kas paredzēts ūdens cikla pētīšanai tropu atmosfērā saistībā ar klimata maiņu.

Jaunums!!: Zeme un Megha-Tropiques · Redzēt vairāk »

Melanholija (filma)

"Melanholija" ir 2011.

Jaunums!!: Zeme un Melanholija (filma) · Redzēt vairāk »

Melderes (Krustpils pagasts)

Melderes (arī Daugavas Melderes, Meldermājas, agrāk Slīpo-Melderes, kļūdaini Sipu-Melderi) ir skrajciems Krustpils pagasta rietumu daļā, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Zeme un Melderes (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Melnais degunradzis

Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Zeme un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Zeme un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Mercury-Atlas 6

Mercury-Atlas 6 bija pirmā ASV pilotējamā orbitālā misija.

Jaunums!!: Zeme un Mercury-Atlas 6 · Redzēt vairāk »

Mercury-Atlas 7

Mercury-Atlas 7 bija otrā ASV pilotējamā orbitālā misija.

Jaunums!!: Zeme un Mercury-Atlas 7 · Redzēt vairāk »

Mercury-Atlas 8

Mercury-Atlas 8 bija ASV pilotējamā orbitālā misija.

Jaunums!!: Zeme un Mercury-Atlas 8 · Redzēt vairāk »

Mercury-Atlas 9

Mercury-Atlas 9 bija ASV pilotējamā orbitālā misija.

Jaunums!!: Zeme un Mercury-Atlas 9 · Redzēt vairāk »

Meridian № 2

Meridian № 2 (Меридиан № 2) ir Krievijas sakaru sistēmas Meridian pavadonis, kurš palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un Meridian № 2 · Redzēt vairāk »

Meridian № 3

Meridian № 3 (Меридиан № 3) ir Krievijas sakaru sistēmas Meridian pavadonis, kurš palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Meridian № 3 · Redzēt vairāk »

Meridian № 4

Meridian № 4 (Меридиан № 4) ir Krievijas sakaru sistēmas Meridian pavadonis, kurš palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Meridian № 4 · Redzēt vairāk »

Meridian № 5

Meridian № 5 (Меридиан № 5) bija Krievijas sakaru pavadoņu sistēmas Meridian pavadonis, kurš tika zaudēts nesējraķetes avārijā 2011.

Jaunums!!: Zeme un Meridian № 5 · Redzēt vairāk »

Meridian № 6

Meridian № 6 (Меридиан № 6) ir Krievijas sakaru sistēmas Meridian pavadonis, kurš palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Meridian № 6 · Redzēt vairāk »

Meridiāns

Meridiāns - ģeogrāfijā tā ir iedomāta līnija, kura ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.

Jaunums!!: Zeme un Meridiāns · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Zeme un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

MESSENGER

MESSENGER (no) ir NASA starpplanētu zonde, kas paredzēta Merkura izpētei.

Jaunums!!: Zeme un MESSENGER · Redzēt vairāk »

Meteor-1 1

Meteor-1 1 (Метеор-1 1) bija PSRS pirmais pilnvērtīgais meteoroloģiskais pavadonis pēc eksperimentālu pavadoņu sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Meteor-1 1 · Redzēt vairāk »

Meteor-M № 1

Meteor-M № 1 (Метеор-М № 1) ir Krievijas meteoroloģiskais pavadonis, pirmais no Meteor-M sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Meteor-M № 1 · Redzēt vairāk »

Meteor-M № 2

Meteor-M № 2 (Метеор-М № 2) ir Krievijas meteoroloģiskais pavadonis no Meteor-M sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Meteor-M № 2 · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šāds asteroīds (mākslinieka zīmējums) pirms 65 miljoniem gadu ir bijis par iemeslu dinozauru izmiršanai. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Zeme un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Meteoroloģiskais pavadonis

ASV meteoroloģiskais pavadonis GOES 8 Meteoroloģiskais pavadonis ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts Zemes mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.

Jaunums!!: Zeme un Meteoroloģiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Meteors

Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.

Jaunums!!: Zeme un Meteors · Redzēt vairāk »

MetOp-B

MetOp-B ir Eiropas meteoroloģisko pavadoņu organizācijas EUMETSAT meteoroloģiskais pavadonis, otrais no MetOp sērijas.

Jaunums!!: Zeme un MetOp-B · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Zeme un Metrs · Redzēt vairāk »

Mezosfēra

Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Mezosfēra · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Zeme un Mezozojs · Redzēt vairāk »

MICROSCOPE (pavadonis)

MICROSCOPE ((Micro-Satellite à traînée Compensée pour l'Observation du Principe d'Equivalence)) ir Francijas kosmosa aģentūras CNES zinātniskais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MICROSCOPE (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mihailo Lomonosov

Mihailo Lomonosov (Михайло Ломоносов) ir Krievijas zinātniski izglītojošais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Mihailo Lomonosov · Redzēt vairāk »

Miljards

Miljarda vizualizācijas piemērs. Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923). 1 000 000 000 jeb viens miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.

Jaunums!!: Zeme un Miljards · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Zeme un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Misters Bīns

"Misters Bīns" ir britu komēdijseriāls, kurš sastāv no 14 pusstundu ilgām sērijām.

Jaunums!!: Zeme un Misters Bīns · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Zeme un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

MKA-N

MKA-N № 1 un MKA-N № 2 (МКА-Н) bija Krievijas eksperimentāli Zemes tālizpētes pavadoņi, kas zaudēti pēc starta.

Jaunums!!: Zeme un MKA-N · Redzēt vairāk »

MOA-2007-BLG-192Lb

MOA-2007-BLG-192Lb ir citplanēta, kas atrodas 987 pc attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un MOA-2007-BLG-192Lb · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zeme un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Zeme un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Vielas uzbūves molekulāri kinētiskās teorijas pamatā ir trīs principi, kuri visi ir pierādīti eksperimentāli.

Jaunums!!: Zeme un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Mozi (pavadonis)

Mozi jeb Micius, zināms arī pēc nosaukuma angļu valodā Quantum Experiments at Space Scale (QUESS), ir Ķīnas pavadonis, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem.

Jaunums!!: Zeme un Mozi (pavadonis) · Redzēt vairāk »

MSG-3

MSG-3 ir Eiropas meteoroloģiskās organizācijas EUMETSAT pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un MSG-3 · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Zeme un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

MUOS 1

MUOS 1 ir ASV militārās mobilo sakaru sistēmas Mobile User Objective System pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MUOS 1 · Redzēt vairāk »

MUOS 2

MUOS 2 ir ASV militārās mobilo sakaru sistēmas Mobile User Objective System otrais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MUOS 2 · Redzēt vairāk »

MUOS 3

MUOS 3 ir ASV militārās mobilo sakaru sistēmas Mobile User Objective System pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MUOS 3 · Redzēt vairāk »

MUOS 4

MUOS 4 ir ASV militārās mobilo sakaru sistēmas Mobile User Objective System pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MUOS 4 · Redzēt vairāk »

MUOS 5

MUOS 5 ir ASV militārās mobilo sakaru sistēmas Mobile User Objective System pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un MUOS 5 · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: Zeme un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Zeme un Nafta · Redzēt vairāk »

Najāda (pavadonis)

Najāda, arī Neptūns III, ir Neptūnam tuvāk esošais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Najāda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

NanoSail-D2

NanoSail-D2 jeb NanoSail-D ir NASA saules buras otrais demonstrators, kuru izstrādāja Eimsa pētījumu centrs un Māršala kosmisko lidojumu centrs.

Jaunums!!: Zeme un NanoSail-D2 · Redzēt vairāk »

Navid

Navid jeb Navid-e Elm-o San'at ir Irānas Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Navid · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Zeme un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nībelunga gredzens

Operas "Nībelunga gredzens" librets (1876) Nībelunga gredzens ir Riharda Vāgnera operu tetraloģija.

Jaunums!!: Zeme un Nībelunga gredzens · Redzēt vairāk »

NEAR Shoemaker

NEAR Shoemaker (no) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei.

Jaunums!!: Zeme un NEAR Shoemaker · Redzēt vairāk »

NEE-01 Pegaso

NEE-01 Pegaso ir Ekvadoras pirmais pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un NEE-01 Pegaso · Redzēt vairāk »

NEE-02 Krysaor

NEE-02 Krysaor bija Ekvadoras otrais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un NEE-02 Krysaor · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Zeme un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neidentificēts lidojošs objekts

ASV 1952. gads. Neidentificēts lidojošs objekts jeb NLO (no, Unidentified Flying Object) ir debesīs novērots lidojošs vai uz vietas stāvošs objekts vai parādība, kuras izcelsme nav zināma.

Jaunums!!: Zeme un Neidentificēts lidojošs objekts · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Zeme un Nematodes · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Zeme un Neons · Redzēt vairāk »

NEOSSat

NEOSSat (Near Earth Object Surveillance Satellite) ir Kanādas mikropavadonis Zemei tuvo asteroīdu atklāšanai un novērošanai.

Jaunums!!: Zeme un NEOSSat · Redzēt vairāk »

Neptūna pavadoņi

Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.

Jaunums!!: Zeme un Neptūna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Zeme un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nesējraķete

Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.

Jaunums!!: Zeme un Nesējraķete · Redzēt vairāk »

New Horizons

New Horizons ("jaunie apvāršņi") ir NASA starpplanētu zonde Plutona izpētei.

Jaunums!!: Zeme un New Horizons · Redzēt vairāk »

NigComSat-1R

NigComSat-1R ir Nigērijas uzņēmuma NIGCOMSAT sakaru pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un NigComSat-1R · Redzēt vairāk »

Nigeria EduSat-1

Nigeria EduSat-1, zināms arī kā BIRDS-N, ir Nigērijas studentu nanopavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Nigeria EduSat-1 · Redzēt vairāk »

NigeriaSat-2

NigeriaSat-2 ir Nigērijas Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un NigeriaSat-2 · Redzēt vairāk »

Nigeriasat-X

NigeriaSat-X, zināms arī kā NX, ir Nigērijas Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Nigeriasat-X · Redzēt vairāk »

Nilgiri cauna

Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zeme un Nilgiri cauna · Redzēt vairāk »

Nimiq 6

Nimiq 6 ir Kanādas kompānijas Telesat sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Nimiq 6 · Redzēt vairāk »

NOAA 15

NOAA 15 (pirmsstarta nosaukums NOAA K) bija ASV meteoroloģiskais pavadonis no NOAA polāro orbītu pavadoņu sērijas POES.

Jaunums!!: Zeme un NOAA 15 · Redzēt vairāk »

NOAA 16

NOAA 16 (pirmsstarta nosaukums NOAA L) bija ASV meteoroloģiskais pavadonis no NOAA polāro orbītu pavadoņu sērijas POES.

Jaunums!!: Zeme un NOAA 16 · Redzēt vairāk »

NOAA 17

NOAA 17 (pirmsstarta nosaukums NOAA M) bija ASV meteoroloģiskais pavadonis no NOAA polāro orbītu pavadoņu sērijas POES.

Jaunums!!: Zeme un NOAA 17 · Redzēt vairāk »

NOAA 18

NOAA 18 (pirmsstarta nosaukums NOAA N) ir ASV meteoroloģiskais pavadonis no NOAA polāro orbītu pavadoņu sērijas POES.

Jaunums!!: Zeme un NOAA 18 · Redzēt vairāk »

NOAA 19

NOAA 19 (pirmsstarta nosaukums NOAA Nˈ jeb NOAA N Prime) ir ASV meteoroloģiskais pavadonis no NOAA polāro orbītu pavadoņu sērijas POES.

Jaunums!!: Zeme un NOAA 19 · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Zeme un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Nolaižamais aparāts

Nolaižamais aparāts — kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Zeme un Nolaižamais aparāts · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.

Jaunums!!: Zeme un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »

Nozomi

Nozomi ("Cerība") jeb Planet-B) bija Japānas starpplanētu zonde, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu, un tai bija jāpēta planētas atmosfēra, jonosfēra, magnetosfēra un putekļu kustība Marsa atmosfēras augšējos slāņos. Aparāts startēja ar nesējraķeti M-5. Vairāku kļūmju dēļ zondei neizdevās ieiet Marsa orbītā, un 2003. gadā misija tika atcelta.

Jaunums!!: Zeme un Nozomi · Redzēt vairāk »

NPOESS

NPOESS Preparatory Project mākslinieka skatījumā National Polar-orbiting Operational Environmental Satellite System jeb NPOESS) bija ASV Zemes laikapstākļu, atmosfēras, okeānu, virsmas un tuvā kosmosa novērošanas pavadoņu sistēmas projekts, kas tika uzsākts 1994. gadā, bet atcelts 2010. Sistēmu kopīgi izstrādāja NASA, NOAA un Aizsardzības departaments un tam būtu jāaizstāj novecojušās sistēmas: DMSP (Aizsardzības departamenta) un POES (NOAA). 1994. gadā Klintona administrācijas Nacionālais veiktspējas pārskats (National Performance Review) secināja, ka eksistējošās polāro orbītu Zemes meteoroloģisko pavadoņu sistēmas būtu efektīvāk apvienot vienā sistēmā. Apvienošanas plāns tika iesniegts Kongresam 1994. gada maijā un prezidents to apstiprināja. NPOESS projektu vadīja Integrated Program Office (IPO), kura ietilpa Tirdzniecības departamenta NOAA Nacionālajā vides pavadoņu, datu un informācijas dienestā NESDIS (National Environmental Satellite, Data and Information Service). IPO tika dibināts un tajā ietilpa personāls no Aizsardzības departamenta, Tirdzniecības departamenta un NASA. No Aizsardzības departamenta primārā atbildīgā organizācija bija Gaisa spēki. Projekta primārais kontraktors bija Northrop Grumman Aerospace Systems (NGAS), kurš bija atbildīgs par kosmisko aparātu platformu (T430) un apakškontraktoru pārvaldi. Instrumentus izgatavoja Raytheon, Ball Aerospace & Technologies un Boeing. Pirmo NPOESS pavadoni C1 jeb Charlie 1 bija plānots palaist orbītā 2013. gadā. Projekta ietvaros bija paredzēts līdz 2026. gadam palaist sešus kosmiskos aparātus. Lai nodrošinātu datu nepārtrauktību starp iepriekšējiem Zemes novērošanas pavadoņiem un jauno sistēmu, kā arī lai pārbaudītu jaunos instrumentus, tika sagatavots kosmiskais aparāts NPOESS Preparatory Project (NPP), kuru izgatavoja Ball un orbītā palaida 2011. gadā. 2006. gadā projekts tika pārskatīts un no projekta izņemti vairāki instrumenti. Pavadoņu skaits tika samazināts līdz četriem. Problēmas sagādāja arī citu instrumentu izstrāde. Baltais Nams paziņoja, ka NPOESS partnerība tiek atcelta termiņu un izmaksu pārsniegšanas, kā arī trīs aģentūru pārvaldības problēmu dēļ. Nolemts, ka paralēli tiks izstrādātas divas polāro orbītu sistēmas militāriem un civilajiem lietotājiem.

Jaunums!!: Zeme un NPOESS · Redzēt vairāk »

NuSTAR

NuSTAR jeb Nuclear Spectroscopic Telescope Array (no "Kodolu spektroskopiskais teleskopa masīvs") ir ASV rentgenstaru orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un NuSTAR · Redzēt vairāk »

O3b FM02

O3b FM02 (O3b Flight Model 02) ir sakaru pavadonis no uzņēmuma O3b Networks Ltd. interneta piekļuves tīkla.

Jaunums!!: Zeme un O3b FM02 · Redzēt vairāk »

O3b FM04

O3b FM04 (O3b Flight Model 04) ir sakaru pavadonis no uzņēmuma O3b Networks Ltd. interneta piekļuves tīkla.

Jaunums!!: Zeme un O3b FM04 · Redzēt vairāk »

O3b FM05

O3b FM05 (O3b Flight Model 05) ir sakaru pavadonis no uzņēmuma O3b Networks Ltd. interneta piekļuves tīkla.

Jaunums!!: Zeme un O3b FM05 · Redzēt vairāk »

O3b PFM

O3b PFM (O3b ProtoFlight Model) jeb M001 ir sakaru pavadonis no uzņēmuma O3b Networks Ltd. interneta piekļuves tīkla.

Jaunums!!: Zeme un O3b PFM · Redzēt vairāk »

OA-5

OA-5, saukta arī par Spaceship Alan Poindexter, bija ASV uzņēmuma Orbital ATK kravas kosmosa kuģa Cygnus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services.

Jaunums!!: Zeme un OA-5 · Redzēt vairāk »

OA-6

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un OA-6 · Redzēt vairāk »

OA-7

OA-7, saukts arī par Spaceship John Glenn, bija ASV uzņēmuma Orbital ATK kravas kosmosa kuģa Cygnus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services.

Jaunums!!: Zeme un OA-7 · Redzēt vairāk »

OA-8

OA-8, saukta arī par Spaceship Gene Cernan, bija ASV uzņēmuma Orbital ATK kravas kosmosa kuģa Cygnus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services.

Jaunums!!: Zeme un OA-8 · Redzēt vairāk »

OA-9

OA-9, saukta arī par Spaceship J.R. Thompson, bija ASV uzņēmuma Orbital ATK kravas kosmosa kuģa Cygnus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services (CRS-1).

Jaunums!!: Zeme un OA-9 · Redzēt vairāk »

Observatorija

Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.

Jaunums!!: Zeme un Observatorija · Redzēt vairāk »

Ocean Surface Topography Mission

Ocean Surface Topography Mission (OSTM) jeb Jason-2 ir okeanogrāfijas pavadonis, ASV (NASA, NOAA) un Francijas (CNES) un Eiropas meteoroloģijas organizācijas EUMETSAT kopprojekts.

Jaunums!!: Zeme un Ocean Surface Topography Mission · Redzēt vairāk »

Odžu apakšdzimta

Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.

Jaunums!!: Zeme un Odžu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

OGLE-TR-132b

OGLE-TR-132b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni OGLE-TR-132, kas atrodas 1585 pc attālumā no Zemes Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un OGLE-TR-132b · Redzēt vairāk »

OGLE-TR-56

OGLE-TR-56 ir 17.

Jaunums!!: Zeme un OGLE-TR-56 · Redzēt vairāk »

OGLE-TR-56b

OGLE-TR-56b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni OGLE-TR-56, kas atrodas 1612 pc attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un OGLE-TR-56b · Redzēt vairāk »

OGLE2-TR-L9

OGLE2-TR-L9 ir 15.

Jaunums!!: Zeme un OGLE2-TR-L9 · Redzēt vairāk »

OGLE2-TR-L9b

OGLE2-TR-L9b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni OGLE2-TR-L9, kas atrodas 1901 pc attālumā no Zemes Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un OGLE2-TR-L9b · Redzēt vairāk »

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Jaunums!!: Zeme un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Okeāns · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Zeme un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidatīvā fosforilēšana

Oksidatīvā fosforilēšana, saīsinājumā OXPHOS, ir vielmaiņas reakcija, kurā tiek atbrīvota uzturvielu oksidēšanās enerģija, lai izveidotu adenozīntrifosfātu (ATF).

Jaunums!!: Zeme un Oksidatīvā fosforilēšana · Redzēt vairāk »

Olimpa kalns (Marss)

Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.

Jaunums!!: Zeme un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »

Omid

Omid (Omīd — "cerība") bija Irānas pirmais pašu izgatavotais un palaistais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Omid · Redzēt vairāk »

Orb-1

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Orb-1 · Redzēt vairāk »

Orb-2

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Orb-2 · Redzēt vairāk »

Orb-D1

Orb-D1 (Orbital Sciences COTS Demonstration Mission) jeb Cygnus 1 bija ASV uzņēmuma Orbital Sciences bezpilota kravas kosmosa kuģa Cygnus pirmais izmēģinājumu lidojums.

Jaunums!!: Zeme un Orb-D1 · Redzēt vairāk »

Orbītas ekscentricitāte

Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.

Jaunums!!: Zeme un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »

Orbītas slīpums

A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.

Jaunums!!: Zeme un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »

ORBCOMM

ORBCOMM ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas ļauj veikt īsziņu un maza ātruma datu sakarus jebkurā vietā uz zemeslodes.

Jaunums!!: Zeme un ORBCOMM · Redzēt vairāk »

Orbcomm OG2 1

Orbcomm OG2 1 jeb ORBCOMM’s second generation 1 bija ASV uzņēmuma ORBCOMM mobilo sakaru sistēmas otrās paaudzes pavadoņu prototips.

Jaunums!!: Zeme un Orbcomm OG2 1 · Redzēt vairāk »

Orbitālais manevrs

Orbitālais manevrs - kosmiskā aparāta manevrs, kura rezultātā aparāts pāriet no sākotnējās uz pārejas vai mērķa orbītu.

Jaunums!!: Zeme un Orbitālais manevrs · Redzēt vairāk »

Orbitālā observatorija

Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot") — Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts speciāli astronomiskiem novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.

Jaunums!!: Zeme un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »

Orbiting Carbon Observatory

Orbiting Carbon Observatory (OCO) bija NASA klimata pētniecības pavadonis, kurš zaudēts nesējraķetes kļūmes dēļ 2009.

Jaunums!!: Zeme un Orbiting Carbon Observatory · Redzēt vairāk »

Orbiting Carbon Observatory 2

Orbiting Carbon Observatory 2 (OCO-2) ir NASA klimata pētniecības pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Orbiting Carbon Observatory 2 · Redzēt vairāk »

Orientācijas noteikšana un vadība

Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).

Jaunums!!: Zeme un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »

Orion (kosmosa kuģis)

Orion ir vairākkārt lietojams ASV kosmosa kuģis, par kura izstrādi galvenokārt atbild Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ar vadošo mērķi līdz 2030.

Jaunums!!: Zeme un Orion (kosmosa kuģis) · Redzēt vairāk »

Oriona miglājs

Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.

Jaunums!!: Zeme un Oriona miglājs · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Zeme un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

OUFTI-1

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zeme un OUFTI-1 · Redzēt vairāk »

Ozona slānis

Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).

Jaunums!!: Zeme un Ozona slānis · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Zeme un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Paipala · Redzēt vairāk »

PakSat-1R

Paksat-1R (PAKSAT-1Replacement) ir Pakistānas sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un PakSat-1R · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Zeme un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Zeme un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Paralēle

Paralēle ir iedomāta līnija uz Zemes virsmas, kura ir paralēla ekvatoram, tā kartē norāda rietumu—austrumu virzienu.

Jaunums!!: Zeme un Paralēle · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zeme un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastie degunlācīši

Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).

Jaunums!!: Zeme un Parastie degunlācīši · Redzēt vairāk »

Parseks

Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Parseks · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Zeme un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pasaules ass

Pasaules ass ir taisne, kas iet caur debess sfēras centru un ir paralēla Zemes rotācijas asij.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules ass · Redzēt vairāk »

Pasaules brīnumi

Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks. Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »

Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums

Šis ir pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Pasaules Meteoroloģijas organizācija

Pasaules Meteoroloģijas Organizācijas galvenā ēka Ženēvā Pasaules Meteoroloģijas Organizācija ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas pakļautībā esoša organizācija meteoroloģijas jomā.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules Meteoroloģijas organizācija · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Jaunums!!: Zeme un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zeme un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Pavadoņnavigācija

Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.

Jaunums!!: Zeme un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »

Pārmiesošanās

Hinduisma pārmiesošanās cikls Pārmiesošanās jeb reinkarnācija (no — 'atgriešanās ķermenī') ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes jaunā ķermenī (pārmiesojās).

Jaunums!!: Zeme un Pārmiesošanās · Redzēt vairāk »

Pārpilnības rags

Pārpilnības rags, arī kornukopija vai Amaltejas rags, ir pārpilnības un pārticības simbols.

Jaunums!!: Zeme un Pārpilnības rags · Redzēt vairāk »

Pāvi

Pāvi (Pavo) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Pāvi · Redzēt vairāk »

Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca

Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Zeme un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Peļķe

Peļķe uz lauku ceļa Peļķe mežā Peļķe ir neliels šķidruma (parasti ūdens) uzkrājums uz Zemes virsas vai arī uz ceļiem, trotuāriem, lieliem priekšmetiem, u.c. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam.

Jaunums!!: Zeme un Peļķe · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Zeme un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Peņigas

Peņigas (tautas valodā Peņīgas, kļūdaini Penigi) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Zeme un Peņigas · Redzēt vairāk »

Pelēkā savvaļas vista

Pelēkā savvaļas vista jeb pelēkā džungļu vista (Gallus sonneratii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Zeme un Pelēkā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Zeme un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelikāni

Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.

Jaunums!!: Zeme un Pelikāni · Redzēt vairāk »

Pelnu gaisma

Pelnu gaisma. Spožākā daļa ir tiešo Saules staru apspīdēta. Pārējā Mēness daļa ir apspīdēta no Zemes atstarotās gaismas. Pelnu gaisma ir gaisma, ko atstaro Mēness apēnotā daļa.

Jaunums!!: Zeme un Pelnu gaisma · Redzēt vairāk »

Perlamutra mākoņi

Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kuri veidojas ļoti lielā augstumā virs zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.

Jaunums!!: Zeme un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana (angl. The Great Dying) ir viena no piecām dzīvo organismu masu izmiršanām.

Jaunums!!: Zeme un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Philae

''Philae'' uz komētas virsmas mākslinieka skatījumā Philae ir Eiropas Kosmosa aģentūras nolaižamais aparāts, kuru uz Čurjumova—Gerasimenko komētas kodola nogādāja zonde Rosetta.

Jaunums!!: Zeme un Philae · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Zeme un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Pikniks ceļa malā

"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972.

Jaunums!!: Zeme un Pikniks ceļa malā · Redzēt vairāk »

Pioneer 10

''Pioneer 10'' montāžas pēdējā stadijā Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) ir ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai.

Jaunums!!: Zeme un Pioneer 10 · Redzēt vairāk »

Pioneer 11

''Pioneer 11'' pirms starta Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu.

Jaunums!!: Zeme un Pioneer 11 · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Zeme un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Pirmskembrijs

Pirmskembrija periods vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.

Jaunums!!: Zeme un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Zeme un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Pjērs Teijārs de Šardēns

Pjērs Teijārs de Šardēns bija franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.

Jaunums!!: Zeme un Pjērs Teijārs de Šardēns · Redzēt vairāk »

Plakanā Zeme

19. gadsimta gravīra, kas attēlo ceļotāju, kurš sasniedzis plakanās Zemes malu 12. gadsimta pasaules karte — Āzija, Eiropa un Āfrika centrā un okeāns ap tām Plakanā Zeme ir novecojis uzskats, ka Zemes forma ir plakans riņķis.

Jaunums!!: Zeme un Plakanā Zeme · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Zeme un Planēta · Redzēt vairāk »

Planētu apdzīvojamība

Planētu apdzīvojamība ir lielums, kurš raksturo planētu vai dabisko pavadoņu iespēju uz tām attīstīties un eksistēt dzīvībai.

Jaunums!!: Zeme un Planētu apdzīvojamība · Redzēt vairāk »

Planck (orbitālā observatorija)

Planck bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.

Jaunums!!: Zeme un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Zeme un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Zeme un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Plutonija

"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Zeme un Plutonija · Redzēt vairāk »

Plutonijs

Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.

Jaunums!!: Zeme un Plutonijs · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Zeme un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Pocket-PUCP

Pocket-PUCP ir pikopavadonis, kas palaists no pirmā Peru pavadoņa PUCP-Sat-1.

Jaunums!!: Zeme un Pocket-PUCP · Redzēt vairāk »

Pokaiņu mežs

«Acs ezers» Pokaiņu mežā Pokaiņu mežs ir mežu masīvs Dobeles novada Naudītes pagastā, aptuveni 14 km uz rietumiem no Dobeles.

Jaunums!!: Zeme un Pokaiņu mežs · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Zeme un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Polārā diena

Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Zeme un Polārā diena · Redzēt vairāk »

Polārā nakts

Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Zeme un Polārā nakts · Redzēt vairāk »

Polārpētniecība

Antarktīdā Polārpētniecība ir zinātniskās metodēs balstīta Zemes polāro apvidu — Arktikas un Antarktikas kompleksa izpēte.

Jaunums!!: Zeme un Polārpētniecība · Redzēt vairāk »

PolyITAN-1

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un PolyITAN-1 · Redzēt vairāk »

PolyITAN-2-SAU

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un PolyITAN-2-SAU · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Zeme un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.

Jaunums!!: Zeme un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »

Priži

Priži ir mazciems Krustpils pagasta dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā pie Zvidzānu—Zeļķu ceļa, starp Zeļķiem rietumos un Zvidzāniem austrumos.

Jaunums!!: Zeme un Priži · Redzēt vairāk »

Prisma (kosmiskais projekts)

Prisma ir Zviedrijas Kosmosa korporācijas (SSC) kosmisko aparātu projekts.

Jaunums!!: Zeme un Prisma (kosmiskais projekts) · Redzēt vairāk »

Proba-2

Proba-2 (Project for On-Board Autonomy - 2) ir Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis no PROBA sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Proba-2 · Redzēt vairāk »

Proba-V

Proba-V (Project for On-Board Autonomy - Vegetation) ir Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis no PROBA sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Proba-V · Redzēt vairāk »

Produktivitāte

Produktivitāte jeb ražīgums, ekonomikā ir jēdziens, kas raksturo attiecību starp saražoto produktu (sniegto pakalpojumu) un resursiem, kuri šim mērķim izmantoti.

Jaunums!!: Zeme un Produktivitāte · Redzēt vairāk »

Produsala

Produsala (arī Prodessala, Prodsala, Produ sala, kļūdaini Prodas—Sala) ir skrajciems Krustpils pagasta rietumos, Lukstupes kreisajā krastā, starp Melderu siliņu rietumos un Rīgas—Daugavpils šoseju austrumos.

Jaunums!!: Zeme un Produsala · Redzēt vairāk »

Progress M-01M

Progress M-01M bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-01M · Redzēt vairāk »

Progress M-02M

Progress M-02M (Прогресс М-02М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-02M · Redzēt vairāk »

Progress M-03M

Progress M-03M (Прогресс М-03М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-03M · Redzēt vairāk »

Progress M-04M

Progress M-04M (Прогресс М-04М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-04M · Redzēt vairāk »

Progress M-05M

Progress M-05M (Прогресс М-05М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-05M · Redzēt vairāk »

Progress M-06M

Progress M-06M (Прогресс М-06М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-06M · Redzēt vairāk »

Progress M-07M

Progress M-07M (Прогресс М-07М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-07M · Redzēt vairāk »

Progress M-08M

Progress M-08M (Прогресс М-08М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-08M · Redzēt vairāk »

Progress M-09M

Progress M-09M (Прогресс М-09М) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-09M · Redzēt vairāk »

Progress M-10M

Progress M-10M (Прогресс М-10М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-10M · Redzēt vairāk »

Progress M-11M

Progress M-11M (Прогресс М-11М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-11M · Redzēt vairāk »

Progress M-13M

Progress M-13M (Прогресс М-13М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-13M · Redzēt vairāk »

Progress M-14M

Progress M-14M (Прогресс М-14М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-14M · Redzēt vairāk »

Progress M-15M

Jaunās tuvošanās sistēmas ''Kurs-NA'' antena ''AO-753A'' redzama labajā pusē, apakšējā Progress M-15M (Прогресс М-15М) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-15M · Redzēt vairāk »

Progress M-16M

Progress M-16M (Прогресс М-16М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-16M · Redzēt vairāk »

Progress M-17M

Progress M-17M (Прогресс М-17М) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-17M · Redzēt vairāk »

Progress M-18M

Progress M-18M (Прогресс М-18М; SKS apzīmējums ISS-50P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-18M · Redzēt vairāk »

Progress M-19M

Progress M-19M (Прогресс М-19М; SKS apzīmējums ISS-51P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-19M · Redzēt vairāk »

Progress M-20M

Progress M-20M (Прогресс М-20М; SKS apzīmējums ISS-52P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-20M · Redzēt vairāk »

Progress M-21M

Progress M-21M (Прогресс М-21М; SKS apzīmējums ISS-53P) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-21M · Redzēt vairāk »

Progress M-22M

Progress M-22M (Прогресс М-22М; SKS apzīmējums ISS-54P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-22M · Redzēt vairāk »

Progress M-23M

Progress M-23M (Прогресс М-23М; SKS apzīmējums ISS-55P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-23M · Redzēt vairāk »

Progress M-24M

Progress M-24M (Прогресс М-24М; SKS apzīmējums ISS-56P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-24M · Redzēt vairāk »

Progress M-25M

Progress M-25M (Прогресс М-25M; SKS apzīmējums ISS-57P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-25M · Redzēt vairāk »

Progress M-26M

Progress M-26M (Прогресс М-26M; SKS apzīmējums ISS-58P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-26M · Redzēt vairāk »

Progress M-27M

Progress M-27M (Прогресс М-27M; SKS apzīmējums ISS-59P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis, kurš paredzēts kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-27M · Redzēt vairāk »

Progress M-28M

Progress M-28M (Прогресс М-28M; SKS apzīmējums ISS-60P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-28M · Redzēt vairāk »

Progress M-29M

Progress M-29M (Прогресс М-29M; SKS apzīmējums ISS-61P) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis, kurš paredzēts kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-29M · Redzēt vairāk »

Progress M-56

Progress M-56 (Прогресс М-56; SKS apzīmējums ISS-21P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis, kurš paredzēts kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-56 · Redzēt vairāk »

Progress M-57

Progress M-57 (Прогресс М-57; SKS apzīmējums ISS-22P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis, kurš paredzēts kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-57 · Redzēt vairāk »

Progress M-58

Progress M-58 (Прогресс М-58) bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-58 · Redzēt vairāk »

Progress M-59

Progress M-59 (Прогресс М-59) bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-59 · Redzēt vairāk »

Progress M-60

Progress M-60 (Прогресс М-60) bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-60 · Redzēt vairāk »

Progress M-61

Progress M-61 bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-61 · Redzēt vairāk »

Progress M-62

Progress M-62 (Прогресс М-62) bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-62 · Redzēt vairāk »

Progress M-63

Progress M-63 bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-63 · Redzēt vairāk »

Progress M-64

Progress M-64 bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-64 · Redzēt vairāk »

Progress M-65

Progress M-65 (Прогресс М-65) bija automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-65 · Redzēt vairāk »

Progress M-66

Progress M-66 (Прогресс М-66) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-66 · Redzēt vairāk »

Progress M-67

Progress M-67 (Прогресс М-67) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Progress M-67 · Redzēt vairāk »

Progress MS-01

Progress MS-01 (Прогресс МС-01; SKS apzīmējums ISS-62P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis, pirmais no modificētās sērijas Progress-MS.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-01 · Redzēt vairāk »

Progress MS-02

Progress MS-02 (Прогресс МС-02; SKS apzīmējums ISS-63P) bija Krievijas Progress-MS sērijas automātisks kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-02 · Redzēt vairāk »

Progress MS-03

Progress MS-03 (Прогресс МС-03; SKS apzīmējums ISS-64P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis no Progress-MS sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-03 · Redzēt vairāk »

Progress MS-05

Progress MS-05 (Прогресс МС-05; SKS apzīmējums ISS-66P) bija Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-05 · Redzēt vairāk »

Progress MS-06

Progress MS-06 (Прогресс МС-06; SKS apzīmējums ISS-67P) bija Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-06 · Redzēt vairāk »

Progress MS-07

Progress MS-07 (Прогресс МС-07; SKS apzīmējums ISS-68P) bija Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-07 · Redzēt vairāk »

Progress MS-08

Progress MS-08 (Прогресс МС-08; SKS apzīmējums ISS-69P) ir Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Progress MS-08 · Redzēt vairāk »

PROITERES

PROITERES (no) ir Japānas studentu pavadonis, kas paredzēts elektriskā dzinēja un citu iekārtu izmēģināšanai.

Jaunums!!: Zeme un PROITERES · Redzēt vairāk »

Prokarioti

Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.

Jaunums!!: Zeme un Prokarioti · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs (gr. Πρωτέας) saukts arī Neptūns VIII, ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Proton-K / Blok D

Proton-K / Blok D ir smagās klases nesējraķete, kas paredzēta kosmosa kuģu izvešanai Zemes orbītā un tālākā kosmiskā telpā.

Jaunums!!: Zeme un Proton-K / Blok D · Redzēt vairāk »

Pseidozinātne

Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.

Jaunums!!: Zeme un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija 2. gadsimta, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Zeme un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

PUCP-Sat-1

PUCP-Sat-1 ir Peru pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un PUCP-Sat-1 · Redzēt vairāk »

Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.

Jaunums!!: Zeme un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »

Pulsārs

Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.

Jaunums!!: Zeme un Pulsārs · Redzēt vairāk »

Pundurzalkšu apakšdzimta

Pundurzalkšu apakšdzimta (Calamariinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Calamariidae.

Jaunums!!: Zeme un Pundurzalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purniņi (Krustpils pagasts)

Purniņi ir skrajciems Krustpils pagasta vidusdaļā, Babraunīcas labajā krastā, ceļa Spuņģēni—Vilkukrogs abās pusēs.

Jaunums!!: Zeme un Purniņi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Puslode

Vārds puslode burtiski nozīmē "puse no lodes" un apzīmē pusi no jebkura lodes veida ķermeņa.

Jaunums!!: Zeme un Puslode · Redzēt vairāk »

PW-Sat

PW-Sat ir Polijas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un PW-Sat · Redzēt vairāk »

QB50p1

QB50P1 (zināms arī kā EO-79 un FUNcube-3) ir Beļģijas viens no diviem pirmajiem Zemes mākslīgajiem pavadoņiem (otrs bija QB50P2).

Jaunums!!: Zeme un QB50p1 · Redzēt vairāk »

QB50p2

QB50p2 (zināms arī kā EO-80) ir Beļģijas viens no diviem pirmajiem Zemes mākslīgajiem pavadoņiem (otrs bija QB50p1).

Jaunums!!: Zeme un QB50p2 · Redzēt vairāk »

QuetzSat-1

QuetzSat-1 ir Meksikas kompānijas QuetzSat, S.R.L. de C.V. sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un QuetzSat-1 · Redzēt vairāk »

Ražošana

Ražošana plašā izpratnē ir process, kurā tiek radīti pārdošanai tirgū domāti produkti.

Jaunums!!: Zeme un Ražošana · Redzēt vairāk »

Radio

Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.

Jaunums!!: Zeme un Radio · Redzēt vairāk »

Raduga-1 №8

Raduga-1 №8 (Радуга-1 №8) zināms arī kā Globus 18L (Глобус 18Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, pēdējais no Raduga-1 sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Raduga-1 №8 · Redzēt vairāk »

Raduga-1M №1

Raduga-1M №1 (Радуга-1М №1) zināms arī kā Globus-1M 11L (Глобус-1М 11Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, pirmais no Raduga-1M sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Raduga-1M №1 · Redzēt vairāk »

Raduga-1M №2

Raduga-1M №2 (Радуга-1М №2) zināms arī kā Globus-1M 12L (Глобус-1М 12Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, otrais no Raduga-1M sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Raduga-1M №2 · Redzēt vairāk »

Raduga-1M №3

Raduga-1M №3 (Радуга-1М №3) zināms arī kā Globus-1M 13L (Глобус-1М 13Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, trešais no Raduga-1M sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Raduga-1M №3 · Redzēt vairāk »

Raita ieleja

Raita ielejas karte. Raita ieleja ir centrālā un pēc platības lielākā no trim galvenajām Antarktīdas Viktorijas Zemes Sausajām ielejām.

Jaunums!!: Zeme un Raita ieleja · Redzēt vairāk »

Raketastes koku žagatas

Raketastes koku žagatas (Crypsirina) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Raketastes koku žagatas · Redzēt vairāk »

Ranger 1

Ranger 1 bija ASV kosmiskais aparāts, pirmais no Ranger sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Ranger 1 · Redzēt vairāk »

Ranger 2

Ranger 2 bija ASV kosmiskais aparāts, otrais no Ranger sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Ranger 2 · Redzēt vairāk »

Rasad 1

Rasad 1 (— "Novērotājs"), bija Irānas Zemes zinātnes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Rasad 1 · Redzēt vairāk »

RAX-2

RAX-2 (no — "Radio polārblāzmas pētnieks") ir ASV studentu būvēts pavadonis, kas paredzēts jonosfēras pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un RAX-2 · Redzēt vairāk »

RazakSAT

RazakSAT (nosaukums izstrādes laikā MACSAT) bija Malaizijas valsts uzņēmuma Astronautic Technology (M) Sdn. Bhd. (ATSB) Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un RazakSAT · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Zeme un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rēcošie četrdesmitie

Rēcošie četrdesmitie ir jūrnieku dots apzīmējums okeānu dienvidu apvidum starp 40° un 50° dienvidu platuma grādiem.

Jaunums!!: Zeme un Rēcošie četrdesmitie · Redzēt vairāk »

Reālisms

Jūlijs Feders "Kapsēta" Kārlis Hūns "Duelists" Iļja Repins "Rudens buķete" Gistavs Kurbē "Skulptors" Reālisms (no — ‘priekšmetisks’, no — ‘lieta’) ir Eiropas mākslas un literatūras virziens, kas radās Eiropā kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums.

Jaunums!!: Zeme un Reālisms · Redzēt vairāk »

Reliģija

Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614). Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Zeme un Reliģija · Redzēt vairāk »

Resnknābja krauklis

Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Zeme un Resnknābja krauklis · Redzēt vairāk »

Resourcesat-2

Resourcesat-2 ir Indijas 2011.

Jaunums!!: Zeme un Resourcesat-2 · Redzēt vairāk »

Resurs-P № 1

Resurs-P № 1 (Ресурс-П № 1) ir Krievijas civilais Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Resurs-P № 1 · Redzēt vairāk »

Resurs-P № 2

Resurs-P № 2 (Ресурс-П № 2) ir Krievijas civilais Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Resurs-P № 2 · Redzēt vairāk »

Resurs-P № 3

Resurs-P № 3 (Ресурс-П № 3) ir Krievijas civilais Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Resurs-P № 3 · Redzēt vairāk »

Rietumu goferi

Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »

Rietumu puslode

Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.

Jaunums!!: Zeme un Rietumu puslode · Redzēt vairāk »

ROBUSTA

ROBUSTA (no ir Francijas nanopavadonis, kuru izgatavoja studenti no Montpeljē 2. universitātes kā daļu no CNES iniciatīvas, lai attīstītu studentu idejas kosmisko sistēmu projektos. Tas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012. gada 13. februārī. ROBUSTA ar masu aptuveni 1 kg izgatavots pēc CubeSat 1U formas. Pavadonis paredzēts uz bipolārajiem tranzistoriem bāzētu elektronisko komponentu degradācijas pārbaudei, kad tie pakļauti kosmiskajai radiācijai.

Jaunums!!: Zeme un ROBUSTA · Redzēt vairāk »

Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca

Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rosa jūra

Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Zeme un Rosa jūra · Redzēt vairāk »

ROSAT

ROSAT (saīsinājums no Röntgensatellit) bija Vācijas rentgenstaru orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un ROSAT · Redzēt vairāk »

Rosetta

Rosetta bija ESA starpplanētu zonde Čurjumova—Gerasimenko komētas izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Rosetta · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas un kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Zeme un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

S tipa asteroīds

Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Zeme un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

SAC-D

SAC-D (no — "Pavadonis zinātniskiem lietojumiem D"), ir Argentīnas Zemes zinātnes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SAC-D · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Zeme un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Salna

nātru lapām. Salna. Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem.

Jaunums!!: Zeme un Salna · Redzēt vairāk »

Sals

Sals. Sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes (0 °C, 32 °F, 273,15K).

Jaunums!!: Zeme un Sals · Redzēt vairāk »

SamSat-218

SamSat-218 (СамСат-218) ir Krievijas Samaras valsts aerokosmiskajā universitātē izstrādāts un izgatavots nanopavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SamSat-218 · Redzēt vairāk »

San Marco 1

San Marco 1 jeb San Marco A bija Itālijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un San Marco 1 · Redzēt vairāk »

Sapphire (pavadonis)

Sapphire (Safīrs) ir Kanādas kosmiskās izlūkošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sapphire (pavadonis) · Redzēt vairāk »

SARAL

SARAL (Satellite with ARgos and ALtiKa) ir Indijas un Francijas kopējs Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SARAL · Redzēt vairāk »

Sarkanā savvaļas vista

Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sateces baseins

Okeānu baseini. Melnā krāsā ir apzīmēti beznoteces baseini Sateces baseins hidrogrāfijā ir Zemes virsas teritorija, no kuras visi virszemes un grunts ūdeņi notek konkrētā ūdenstilpē vai ūdenstecē, iekļaujot arī visas tās pietekas.

Jaunums!!: Zeme un Sateces baseins · Redzēt vairāk »

Saturna gredzeni

Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.

Jaunums!!: Zeme un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Zeme un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Zeme un Saule · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Saules enerģija

Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro gaismas un siltuma veidā.

Jaunums!!: Zeme un Saules enerģija · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Zeme un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Zeme un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Zeme un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Zeme un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sausās ielejas

Sauso ieleju karte Sausās ielejas ir dabas apgabals Antarktīdā Transantarktīdas kalnos, rietumos no Makmerdo šauruma Viktorijas Zemē.

Jaunums!!: Zeme un Sausās ielejas · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Zeme un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sauszemes puslode

Sauszemes puslode Sauszemes puslode ir puse no Zemes virsmas, kurā atrodas sešas septītdaļas (apmēram 86%) sauszemes.

Jaunums!!: Zeme un Sauszemes puslode · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Zeme un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Zeme un Sīriuss · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Zeme un Sērs · Redzēt vairāk »

SCORE (pavadonis)

SCORE (no) bija pasaulē pirmais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SCORE (pavadonis) · Redzēt vairāk »

SDS-4

SDS-4 jeb Small Demonstration Satellite 4 (no "Mazs demonstrācijas pavadonis 4") ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) eksperimentāls pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un SDS-4 · Redzēt vairāk »

Sedimentoloģija

Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.

Jaunums!!: Zeme un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Zeme un Sekstants · Redzēt vairāk »

Sekstiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Zeme un Sekstiljons · Redzēt vairāk »

Sentinel-1A

Sentinel-1A ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sentinel-1A · Redzēt vairāk »

Sentinel-1B

Sentinel-1B ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sentinel-1B · Redzēt vairāk »

Sentinel-2A

Sentinel-2A ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sentinel-2A · Redzēt vairāk »

Sentinel-3A

Sentinel-3A ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sentinel-3A · Redzēt vairāk »

Septītās dienas adventisti

Septītās dienas adventisti ir protestantu konfesija, kas radusies 19.

Jaunums!!: Zeme un Septītās dienas adventisti · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Zeme un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermuļu apakšdzimta

Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Zeme un Sermuļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Zeme un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »

SES-1

SES-1 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-1 · Redzēt vairāk »

SES-10

SES-10 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-10 · Redzēt vairāk »

SES-15

SES-15 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-15 · Redzēt vairāk »

SES-2

SES-2 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-2 · Redzēt vairāk »

SES-3

SES-3 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-3 · Redzēt vairāk »

SES-4

SES-4 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis, kuru palaida 2012.

Jaunums!!: Zeme un SES-4 · Redzēt vairāk »

SES-5

SES-5 (zināms arī kā Astra 4B, agrākais nosaukums Sirius 5) ir Nīderlandē bāzētā uzņēmuma SES World Skies sakaru pavadonis, kuru palaida 2012.

Jaunums!!: Zeme un SES-5 · Redzēt vairāk »

SES-6

SES-6 ir Nīderlandē bāzēta uzņēmuma SES World Skies sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-6 · Redzēt vairāk »

SES-7

SES-7 (agrāk zināms kā ProtoStar II) ir Nīderlandē bāzētā uzņēmuma SES World Skies (tagad SES) sakaru pavadonis, kurš palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un SES-7 · Redzēt vairāk »

SES-8

SES-8 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-8 · Redzēt vairāk »

SES-9

SES-9 ir Luksemburgā bāzētā uzņēmuma SES sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SES-9 · Redzēt vairāk »

Seskāpši

Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Seskāpši · Redzēt vairāk »

Sfēriskā koordinātu sistēma

right Sfēriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās, kurā tiek izmantoti parametri (r, θ, φ).

Jaunums!!: Zeme un Sfēriskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Sfēriskā Zeme

Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts. Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6.

Jaunums!!: Zeme un Sfēriskā Zeme · Redzēt vairāk »

Sfera-53

Sfera-53 (Сфера-53) bija Krievijas pasīvs mikropavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sfera-53 · Redzēt vairāk »

SGR 1806-20

Neitronu zvaigznes uzliesmojums. Ilustrācijā redzams, kā izplatās gamma starojums. SGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku.

Jaunums!!: Zeme un SGR 1806-20 · Redzēt vairāk »

Shenzhou 10

Shenzhou 10 bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis, kurš palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un Shenzhou 10 · Redzēt vairāk »

Shenzhou 11

Shenzhou 11 bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Shenzhou 11 · Redzēt vairāk »

Shenzhou 7

Shenzhou 7 (神舟七號, shénzhōu qīhào) bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Shenzhou 7 · Redzēt vairāk »

Shenzhou 8

Shenzhou 8 ir Ķīnas bezpilota kosmosa kuģis, kas palaists.

Jaunums!!: Zeme un Shenzhou 8 · Redzēt vairāk »

Shenzhou 9

Shenzhou 9 bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis, kurš palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Shenzhou 9 · Redzēt vairāk »

SHIZUKU

SHIZUKU ("ūdens pile") jeb GCOM-W1 ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) Zemes novērošanas pavadonis ūdens cikla pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un SHIZUKU · Redzēt vairāk »

SI pamatvienības

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.

Jaunums!!: Zeme un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »

Sič-1

Sič-1 (Січ-1) ir Ukrainas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sič-1 · Redzēt vairāk »

Sič-2

Sič-2 (Січ-2) bija Ukrainas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Sič-2 · Redzēt vairāk »

Sid Meier's Alpha Centauri

Sid Meier's Alpha Centauri jeb SMAC (no "Sida Maijera Centaura Alfa") ir Braiena Renoldsa un Sida Maijera vadībā tapusi gājienu stratēģijas datorpēle, kura netieši turpina pirmo divu Civilization sērijas spēļu līniju.

Jaunums!!: Zeme un Sid Meier's Alpha Centauri · Redzēt vairāk »

Sietnieki

Sietnieki ir skrajciems Krustpils pagasta austrumu daļā, Babraunīcas abos krastos, vietā, kur upi šķērso Jēkabpils—Vilkukroga—Antužu ceļš.

Jaunums!!: Zeme un Sietnieki · Redzēt vairāk »

Siltā fronte

Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju. Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un Siltā fronte · Redzēt vairāk »

Simons Stevins

Simons Stevins (dzimis, miris) bija flāmu matemātiķis un inženieris.

Jaunums!!: Zeme un Simons Stevins · Redzēt vairāk »

SIRIUS FM-5

SIRIUS FM-5 ir ASV uzņēmuma Sirius XM Radio sakaru pavadonis, kas paredzēts radio retranslācijai Ziemeļamerikai.

Jaunums!!: Zeme un SIRIUS FM-5 · Redzēt vairāk »

SIRIUS FM-6

SIRIUS FM-6 ir ASV uzņēmuma Sirius XM Radio sakaru pavadonis, kas paredzēts radio retranslācijai Ziemeļamerikai.

Jaunums!!: Zeme un SIRIUS FM-6 · Redzēt vairāk »

Skansens

Hazēliusa vārti. Pilsētas kvartālā Stikla pūtēja darbnīcā Muzejā Noliktava, senākā celtne muzejā. Lācis. Skansens ir pasaulē pirmais brīvdabas etnogrāfijas muzejs un zooloģiskais dārzs, kas dibināts 1891.

Jaunums!!: Zeme un Skansens · Redzēt vairāk »

Skotijas jūra

Skotijas jūra, arī Dienvidantiļu jūra, ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu.

Jaunums!!: Zeme un Skotijas jūra · Redzēt vairāk »

Skrējējlāči

Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus).

Jaunums!!: Zeme un Skrējējlāči · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Zeme un Skunksi · Redzēt vairāk »

Skylab

Skylab bija ASV pirmā orbitālā stacija.

Jaunums!!: Zeme un Skylab · Redzēt vairāk »

SkyTerra 1

SkyTerra 1 (sākotnējais nosaukums MSV 1) ir ASV kompānijas LightSquared (SkyTerra) mobilo sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SkyTerra 1 · Redzēt vairāk »

Slēpņošana

217x217px Slēpņošana ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus (sauktus par ģeoslēpņiem).

Jaunums!!: Zeme un Slēpņošana · Redzēt vairāk »

SMDC-ONE 1

SMDC-ONE 1 jeb SMDC-ONE, ir ASV militārais nanopavadonis eksperimentālu sakaru sistēmu testēšanai.

Jaunums!!: Zeme un SMDC-ONE 1 · Redzēt vairāk »

SMDC-ONE 1.1

SMDC-ONE 1.1, zināms arī kā Able, ir ASV militārais nanopavadonis eksperimentālu sakaru sistēmu testēšanai.

Jaunums!!: Zeme un SMDC-ONE 1.1 · Redzēt vairāk »

SMDC-ONE 1.2

SMDC-ONE 1.2 jeb ORSES (ORS Enabler Satellite), zināms arī kā Baker, ir ASV militārais nanopavadonis eksperimentālu sakaru sistēmu testēšanai.

Jaunums!!: Zeme un SMDC-ONE 1.2 · Redzēt vairāk »

SMOS

SMOS (Soil Moisture and Ocean Salinity satellite, no "Augsnes mitruma un okeāna sāļuma pavadonis") ir Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SMOS · Redzēt vairāk »

Sniega zoss

Sniega zoss (Chen caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Zeme un Sniega zoss · Redzēt vairāk »

Soil Moisture Active Passive

Soil Moisture Active Passive (SMAP) ir NASA Zemes vides pētniecības pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Soil Moisture Active Passive · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-01

Sojuz MS-01 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-01 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-02

Sojuz MS-02 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-02 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-03

Sojuz MS-03 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-03 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-04

Sojuz MS-04 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-04 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-05

Sojuz MS-05 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-05 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-06

Sojuz MS-06 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-06 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-07

Sojuz MS-07 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-07 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-08

Sojuz MS-08 ir Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-08 · Redzēt vairāk »

Sojuz MS-09

Sojuz MS-09 ir Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz MS-09 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-01M

Sojuz TMA-01M jeb Sojuz TMA-M bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-01M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-02M

Sojuz TMA-02M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-02M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-03M

Sojuz TMA-03M ir pašreiz kosmosā esošs Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-03M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-04M

Sojuz TMA-04M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-04M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-05M

Sojuz TMA-05M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-05M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-06M

Sojuz TMA-06M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-06M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-07M

Sojuz TMA-07M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-07M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-08M

Sojuz TMA-08M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS) un atpakaļ uz zemi.

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-08M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-09M

Sojuz TMA-09M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-09M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-10M

Sojuz TMA-10M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-10M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-11

Sojuz TMA-11 - pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-11 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-11M

Sojuz TMA-11M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-11M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-12

Sojuz TMA-12 bija pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-12 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-12M

Sojuz TMA-12M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-12M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-13

Sojuz TMA-13 bija pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-13 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-13M

Sojuz TMA-13M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-13M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-14

Sojuz TMA-14 bija pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-14 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-14M

''Sojuz TMA-14M'' pirmsstarta sagatavošanas laikā Sojuz TMA-14M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-14M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-15

Sojuz TMA-15 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-15 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-15M

Sojuz TMA-15M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-15M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-16

Sojuz TMA-16 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-16 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-16M

Sojuz TMA-16M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-16M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-17

Sojuz TMA-17 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-17 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-17M

Sojuz TMA-17M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-17M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-18

Sojuz TMA-18 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-18 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-18M

Sojuz TMA-18M (Союз ТМА-18М) bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-18M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-19

Sojuz TMA-19 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-19 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-19M

Sojuz TMA-19M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-19M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-20

Sojuz TMA-20 bija pilotējams Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-20 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-20M

Sojuz TMA-20M bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-20M · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-21

Sojuz TMA-21 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-21 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-22

Sojuz TMA-22 bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-22 · Redzēt vairāk »

Sojuz TMA-9

Sojuz TMA-9 bija pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Zeme un Sojuz TMA-9 · Redzēt vairāk »

Sojuz-1

Sojuz-1 (Союз-1) bija PSRS kosmosa kuģu sērijas Sojuz pirmais pilotētais eksemplārs.

Jaunums!!: Zeme un Sojuz-1 · Redzēt vairāk »

Sojuz-2

Sojuz-2 (Союз-2) bija PSRS Sojuz sērijas nepilotējams pasīvais kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Sojuz-2 · Redzēt vairāk »

Sojuz-3

Sojuz-3 (Союз-3) bija PSRS Sojuz sērijas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Sojuz-3 · Redzēt vairāk »

Sokotra

Sokotra ir Jemenai piederoša sala Indijas okeāna ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Zeme un Sokotra · Redzēt vairāk »

Solar Dynamics Observatory

Solar Dynamics Observatory jeb SDO (no "Saules dinamikas observatorija") ir NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules novērošanai, daļa noprogrammas Living With a Star To palaida ar nesējraķeti Atlas V/401.

Jaunums!!: Zeme un Solar Dynamics Observatory · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Zeme un Somija · Redzēt vairāk »

Space Shuttle

thumb Space Shuttle (no ‘kosmiskā atspole’), oficiāli saukta par Space Transportation System (STS) ("kosmiskā transportēšanas sistēma") — ASV daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa jeb kosmoplāna programma.

Jaunums!!: Zeme un Space Shuttle · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-1

SpaceX CRS-1 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 1 bija ASV privātā uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju, pirmais līguma Commercial Resupply Services ietveros.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-1 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-10

SpaceX CRS-10, zināms arī kā SpX-10, bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-10 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-11

SpaceX CRS-11, zināms arī kā SpX-11, bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-11 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-12

SpaceX CRS-12 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-12 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-13

SpaceX CRS-13 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-13 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-14

SpaceX CRS-14 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-14 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-2

''Dragon'' tiek pievienots ''Harmony'' modulim 3. martā SpaceX CRS-2 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 2 bija ASV privātā uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-2 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-3

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-3 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-4

SpaceX CRS-4 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 4 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-4 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-5

SpaceX CRS-5 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 5 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-5 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-6

SpaceX CRS-6 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 6 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-6 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-7

SpaceX CRS-7 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 7 bija neveiksmīgs ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-7 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-8

SpaceX CRS-8 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 8 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-8 · Redzēt vairāk »

SpaceX CRS-9

SpaceX CRS-9, zināms arī kā SpX-9, bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā.

Jaunums!!: Zeme un SpaceX CRS-9 · Redzēt vairāk »

Spalvu viļņotie slāņmākoņi

Spalvu viļņotie slāņmākoņi (Cs fib) ir balts, plāns mākoņu slānis ar viļņveida izskatu.

Jaunums!!: Zeme un Spalvu viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Spāņu gripa

ASV armijas hospitālis ar spāņu gripas slimniekiem (1918. gads) Spāņu gripa bija gripas paveids, kas no 1918.

Jaunums!!: Zeme un Spāņu gripa · Redzēt vairāk »

Spārneņi

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).

Jaunums!!: Zeme un Spārneņi · Redzēt vairāk »

Spīdvaboles

Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »

Spektr-R

Spektr-R (Спектр-Р) ir Krievijas orbitālā observatorija, starptautiska kosmiska projekta Radioastron sastāvdaļa.

Jaunums!!: Zeme un Spektr-R · Redzēt vairāk »

SPOT 6

SPOT 6 ir Francijas uzņēmuma Spot Image Zemes virsmas novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SPOT 6 · Redzēt vairāk »

Sprūdratastes koku žagata

Sprūdratastes koku žagata (Temnurus temnurus) ir viena no koku žagatu sugām un ir vienīgā suga sprūdratastes koku žagatu ģintī (Temnurus).

Jaunums!!: Zeme un Sprūdratastes koku žagata · Redzēt vairāk »

Spuņģēni

Spuņģēni (arī Spuņgāni, kļūdaini — Spungēni) ir apdzīvota vieta Krustpils novada Krustpils pagastā, pagasta administratīvais un kultūras centrs.

Jaunums!!: Zeme un Spuņģēni · Redzēt vairāk »

Sputnik-1

Sputnik-1 (no — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Zeme un Sputnik-1 · Redzēt vairāk »

Sputnik-2

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Zeme un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »

Sputnik-3

Trešais padomju Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-3 (no "pavadonis") bija PSRS trešais veikmīgi palaistais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas paredzēts atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un Sputnik-3 · Redzēt vairāk »

SRMSAT

SRMSAT ir Indijas nanopavadonis, kuru izgatavojuši studenti no SRM universitātes.

Jaunums!!: Zeme un SRMSAT · Redzēt vairāk »

ST-2

ST-2 ir Singapūras kompānijas Singapore Telecommunication (SingTel) un Taivānas kompānijas Chunghwa Telecom kopējs sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ST-2 · Redzēt vairāk »

Staipekņu dzimta

Staipekņu dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae).

Jaunums!!: Zeme un Staipekņu dzimta · Redzēt vairāk »

Stardust

Stardust ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Stardust · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Zeme un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Starptautiskais ģeofizikas gads

SĢG veltīta VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika periods no 1957.

Jaunums!!: Zeme un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »

Starptautiskais polārais gads

Starptautiskajam polārajam gadam veltīta pastmarka Starptautiskais polārais gads ir īpašs laika periods polāro apgabalu pētīšanā.

Jaunums!!: Zeme un Starptautiskais polārais gads · Redzēt vairāk »

State of War

State of War ir Crystal Interactive 2001.

Jaunums!!: Zeme un State of War · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķveidīgo (Ciconiiformes) kārtas stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm.

Jaunums!!: Zeme un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stērstu iela (Rīga)

Stērstu iela ir viena no ielām Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalna apkaimē.

Jaunums!!: Zeme un Stērstu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zeme un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Stihija

Stihija var būt.

Jaunums!!: Zeme un Stihija · Redzēt vairāk »

STRaND-1

STRaND-1 (Surrey Training, Research and Nanosatellite Demonstrator 1) bija Apvienotās Karalistes eksperimentāls pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un STRaND-1 · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Zeme un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Strauss · Redzēt vairāk »

Strauts

Kalnu strauts Itālijā Strauts ir neliela ūdenstece Zemes virspusē, kuras platums nepārsniedz dažus desmitus centimetru vai dažus metrus.

Jaunums!!: Zeme un Strauts · Redzēt vairāk »

Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.

Jaunums!!: Zeme un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »

STSAT-2C

STSAT-2C (나로과학위성) bija Dienvidkorejas eksperimentālais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un STSAT-2C · Redzēt vairāk »

Stunda

Stunda ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Stunda · Redzēt vairāk »

Sudraba sērfotājs

Sudraba sērfotājs (vai Norins Reds) ir Marvel Comics supervaronis, kuru izdomāja Džeks Kribijs.

Jaunums!!: Zeme un Sudraba sērfotājs · Redzēt vairāk »

Suisei

Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Zeme un Suisei · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Zeme un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Suomi NPP

Suomi NPP (sākotnējais nosaukums NPOESS Preparatory Project jeb NPP) ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, kas palaists.

Jaunums!!: Zeme un Suomi NPP · Redzēt vairāk »

Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

Jaunums!!: Zeme un Superkontinents · Redzēt vairāk »

Supermēness

Supermēness 2011. gada 19. martā (pa labi), salīdzinot ar vidēju mēnesi 2010. gada 20. decembrī (pa kreisi), kā redzams no Zemes 2011. gada 19. marta supermēness atradās 356 577 kilometrus no Zemes. Pēdējā reize, kad pilnmēness atradās tik tuvu Zemei, bija 1993. gadā. Tās bija par 20 procentiem spožāks un 15 procentiem lielāks kā parasts pilnmēness. Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, kā rezultātā Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā.

Jaunums!!: Zeme un Supermēness · Redzēt vairāk »

Supermens

Supermens ir supervaronis DC Comics radītajos komiksos.

Jaunums!!: Zeme un Supermens · Redzēt vairāk »

Supermens (filma)

"Supermens" (Superman: The Movie) ir 1978.

Jaunums!!: Zeme un Supermens (filma) · Redzēt vairāk »

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.

Jaunums!!: Zeme un Svars · Redzēt vairāk »

Svastika

Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.

Jaunums!!: Zeme un Svastika · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Zeme un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Svītrainais skunkss

Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Zeme un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »

SwissCube

SwissCube ir Šveices pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un SwissCube · Redzēt vairāk »

Syncom 1

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Syncom 1 · Redzēt vairāk »

Syncom 2

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Syncom 2 · Redzēt vairāk »

Syncom 3

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Syncom 3 · Redzēt vairāk »

TacSat-3

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zeme un TacSat-3 · Redzēt vairāk »

TacSat-4

''TacSat-4'' ar atvērtu antenu izmēģinājumu laikā TacSat-4 jeb Tactical Microsatellite Innovative Naval Prototype (INP) ir ASV militārs sakaru pavadonis no eksperimentālo kosmisko aparātu programmas TacSat.

Jaunums!!: Zeme un TacSat-4 · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Zeme un Taira · Redzēt vairāk »

TanDEM-X

TanDEM-X ir Vācijas aerokosmiskā centra Zemes tālizpētes pavadonis, kas izmanto sintētiskās apertūras radaru.

Jaunums!!: Zeme un TanDEM-X · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Zeme un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Tartaka dzirnavezers

Tartaka dzirnavezers (saukts arī Tartakas un Tartaku dzirnavezers) ir ūdenskrātuve Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā blakus Tartaka ciemam.

Jaunums!!: Zeme un Tartaka dzirnavezers · Redzēt vairāk »

Tartars

Klasiskajā sengrieķu mitoloģijā zem Urāna (debesis), Gajas (zeme) un Pontas (jūra) atrodas Tartars.

Jaunums!!: Zeme un Tartars · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Zeme un Taurgovs · Redzēt vairāk »

TürkmenÄlem52E/MonacoSAT

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un TürkmenÄlem52E/MonacoSAT · Redzēt vairāk »

Tēvija

Tēvija jeb Tēvzeme, arī Tēvu zeme, ir apzīmējums kādas personas senču apdzīvotai zemei.

Jaunums!!: Zeme un Tēvija · Redzēt vairāk »

TDRS-11

TDRS-11 jeb TDRS-K ir ASV sakaru pavadonis, pirmais no NASA Tracking and Data Relay Satellite trešās paaudzes kosmiskajiem aparātiem.

Jaunums!!: Zeme un TDRS-11 · Redzēt vairāk »

TDRS-12

TDRS-12 (sākotnēji TDRS-L) ir ASV sakaru pavadonis, otrais no NASA Tracking and Data Relay Satellite trešās paaudzes kosmiskajiem aparātiem.

Jaunums!!: Zeme un TDRS-12 · Redzēt vairāk »

TDRS-4

TDRS-4, pirms starta zināms kā TDRS-D, ir ASV sakaru pavadonis no Tracking and Data Relay Satellite System (TDRSS) sērijas.

Jaunums!!: Zeme un TDRS-4 · Redzēt vairāk »

Tektonika

Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.

Jaunums!!: Zeme un Tektonika · Redzēt vairāk »

Teledesic

Teledesic bija neīstenots globālas mobilo sakaru pavadoņu sistēmas projekts piekļuvei internetam no jebkuras vietas uz zemeslodes, izmantojot nelielus termināļus ar augšupielādes ātrumu 100 Mb/s un lejupielādes ātrumu līdz 720 Mb/s.

Jaunums!!: Zeme un Teledesic · Redzēt vairāk »

Telkom 3

Telkom 3 bija Indonēzijas uzņēmuma Telkom sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Telkom 3 · Redzēt vairāk »

Telkom 3S

Telkom 3S ir Indonēzijas uzņēmuma Telkom sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Telkom 3S · Redzēt vairāk »

Telstar 1

Telstar 1 bija ASV pavadonis, kas palaists 1962.

Jaunums!!: Zeme un Telstar 1 · Redzēt vairāk »

Telstar 14R

Telstar 14R jeb Estrela do Sul 2 (no "dienvidu zvaigzne") ir Kanādas kompānijas Telesat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Dienvidamerikā, Centrālamerikā, ASV kontinentālajā daļā un Eiropā.

Jaunums!!: Zeme un Telstar 14R · Redzēt vairāk »

Tempela 1 komēta

Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Zeme un Tempela 1 komēta · Redzēt vairāk »

Tengen Toppa Gurren Lagann

Tengen Toppa Gurren Lagann (Tengen Toppa Guren Ragan) ir 2007.

Jaunums!!: Zeme un Tengen Toppa Gurren Lagann · Redzēt vairāk »

Tenzings Norgajs

Tenzings Norgajs (Tenzing Norgay; dzimis 1914. gada maijā, miris) bija Nepālas šerpu alpīnists.

Jaunums!!: Zeme un Tenzings Norgajs · Redzēt vairāk »

Teritorija

Teritorija (no terra — zeme) var būt.

Jaunums!!: Zeme un Teritorija · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Zeme un Termīti · Redzēt vairāk »

TerreStar-1

TerreStar-1 ir ASV kompānijas TerreStar Corporation sakaru pavadonis, kas paredzēts mobilo sakaru nodrošināšanai Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Zeme un TerreStar-1 · Redzēt vairāk »

TET-1

TET-1 (no — "Tehnoloģiju izmēģinājumu nesējs 1") ir Vācijas tehnoloģisko eksperimentu mikropavadonis, Tas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un TET-1 · Redzēt vairāk »

Thaicom 6

Thaicom 6 ir Taizemes sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Thaicom 6 · Redzēt vairāk »

Thaicom 8

Thaicom 8 ir Taizemes uzņēmuma Thaicom sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Thaicom 8 · Redzēt vairāk »

The Blue Marble

''The Blue Marble'' fotogrāfija The Blue Marble ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.

Jaunums!!: Zeme un The Blue Marble · Redzēt vairāk »

Thuraya

Thuraya ir reģionāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas paredzēta galvenokārt Eiropai, Vidējiem Austrumiem un Āfrikai.

Jaunums!!: Zeme un Thuraya · Redzēt vairāk »

Tiangong 1

Tiangong 1 (— "Debess pils 1") bija Ķīnas pirmā orbitālā stacija.

Jaunums!!: Zeme un Tiangong 1 · Redzēt vairāk »

Tiangong 2

Tiangong 2 (— "Debess pils 2") ir Ķīnas orbitālā stacija, oficiāli saukta par kosmisko laboratoriju.

Jaunums!!: Zeme un Tiangong 2 · Redzēt vairāk »

Tianhui 1A

Tianhui 1A jeb Tianhui 1-01 ir Ķīnas stereotopogrāfiskās kartēšanas pavadonis, kas palaists 2010.

Jaunums!!: Zeme un Tianhui 1A · Redzēt vairāk »

Tianhui 1B

Tianhui 1B jeb Tianhui 1-02 ir Ķīnas stereotopogrāfiskās kartēšanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Tianhui 1B · Redzēt vairāk »

Tiantuo 1

Tiantuo 1 jeb TT 1 ir Ķīnas eksperimentāls pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Tiantuo 1 · Redzēt vairāk »

Tianyuan 1

Tianyuan 1 jeb Zai Guijia Zhu Shiyan Zhuangzh ir Ķīnas iekārta, ar kuru tika veikti eksperimenti raķešdegvielas pārvietošanai mikrogravitācijā.

Jaunums!!: Zeme un Tianyuan 1 · Redzēt vairāk »

Tianzhou 1

Tianzhou 1 (— "Debess kuģis 1") bija Ķīnas pirmais Tianzhou sērijas automātiskais kravas kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Zeme un Tianzhou 1 · Redzēt vairāk »

Ticība

Ticība ir (1) pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes; paļaušanās (piem. ticība sev, cilvēkam, nākotnei; ticība saviem spēkiem; ticība labajam cilvēkā); (2) pārliecība par dieva esamību; reliģija (piem. kristīgā ticība; ticības mācība).

Jaunums!!: Zeme un Ticība · Redzēt vairāk »

Tilbītes

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zeme un Tilbītes · Redzēt vairāk »

Tiltnieki (Krustpils pagasts)

Tiltnieki ir skrajciems Krustpils pagasta ciems pie Rīgas—Daugavpils šosejas 1 km pirms Velvītes.

Jaunums!!: Zeme un Tiltnieki (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Zeme un Tinis · Redzēt vairāk »

TIROS-1

TIROS-1 jeb TIROS I bija ASV un pasaulē pirmais meteoroloģiskais pavadonis, pirmais no programmas Television Infrared Observation Satellites pavadoņiem.

Jaunums!!: Zeme un TIROS-1 · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Zeme un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

TiungSAT-1

TiungSAT-1 (radioamatieru nosaukumi OSCAR 46, MO 46) bija Malaizijas valsts uzņēmuma Astronautic Technology (M) Sdn. Bhd. (ATSB) eksperimentāls mikropavadonis.

Jaunums!!: Zeme un TiungSAT-1 · Redzēt vairāk »

Tjažolyj sputnik

Tjažolyj sputnik (— «Smagais pavadonis») bija 1961.

Jaunums!!: Zeme un Tjažolyj sputnik · Redzēt vairāk »

TKSAT-1

TKSAT-1 jeb Túpac Katari ir Bolīvijas pirmais pavadonis; palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un TKSAT-1 · Redzēt vairāk »

Topogrāfija

augstumlīknēm Topogrāfija (no, topos — "vieta" un γράφω, graphō — "rakstīt") ir ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas veic Zemes vai cita astronomiska objekta virsmas uzmērīšanu, kā arī tās attēlošanu topogrāfiskajās kartēs un plānos.

Jaunums!!: Zeme un Topogrāfija · Redzēt vairāk »

Tors (filma)

"Tors" ir 2011.

Jaunums!!: Zeme un Tors (filma) · Redzēt vairāk »

Transformeri (filma)

"Transformeri" (Transformers) ir 2007.

Jaunums!!: Zeme un Transformeri (filma) · Redzēt vairāk »

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Zeme un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Triass

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.

Jaunums!!: Zeme un Triass · Redzēt vairāk »

Triceratopss

Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un Triceratopss · Redzēt vairāk »

Trijstūra galaktika

Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »

Tropical Rainfall Measuring Mission

Tropical Rainfall Measuring Mission jeb TRMM (no "Tropisko lietusgāžu mērīšanas misija") bija kopējs ASV kosmosa aģentūras NASA un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) pavadonis tropisko lietusgāžu pētniecībai.

Jaunums!!: Zeme un Tropical Rainfall Measuring Mission · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Zeme un Truši · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Zeme un Trusis · Redzēt vairāk »

TUGSAT-1

TUGSAT-1 (Technische Universität Graz Satellit 1), zināms arī kā BRITE-Austria (BRIght-star Target Explorer - Austria) jeb CanX-3B, arī NLS-8.2 ir Austrijas studentu pavadonis optiskajai astronomijai.

Jaunums!!: Zeme un TUGSAT-1 · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Zeme un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Turcijas pilsētu uzskaitījums

Turcijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskaitījumā apkopotas Turcijas pilsētas.

Jaunums!!: Zeme un Turcijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Zeme un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Ultrazaurs

Ultrazauri ir zauropodu apakšdzimtas ģints.

Jaunums!!: Zeme un Ultrazaurs · Redzēt vairāk »

Ulysses (kosmiskā zonde)

Ulysses bija ESA un NASA kopīga kosmiskā zonde Saules un heliosfēras izpētei. Tā tika palaista ar kosmoplānu Discovery (STS-41). Svarīgākais misijas uzdevums bija novērot Saules polu apgabalus, kurus no Zemes nevar redzēt. Citi pētījumu virzieni ietvēra Saules vēja sastāva un izturēšanās noteikšanu, Saules un starpplanētu izcelsmes enerģētisko daļiņu pētījumus, Saules un heliosfēras magnētiskā lauka mērījumus, galaktisko kosmisko staru pētījumus, heliosfēras un starpzvaigžņu vides mijiedarbības izpēti, ka arī piedalīšanos programmā, lai identificētu gamma staru uzliesmojumus. tika beigta Ulysses misija, dodot komandu izslēgt tā sistēmas. Ulysses ir Odisejas nosaukums latīņu valodā.

Jaunums!!: Zeme un Ulysses (kosmiskā zonde) · Redzēt vairāk »

Umbriels (pavadonis)

Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē

Sarakstā apkopotas tās vietas Čīlē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Brazīlijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Dānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā

Sarakstā apkopotas tās vietas Dienvidāfrikas Republikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ganā

Sarakstā apkopotas tās vietas Ganā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ganā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau

Sarakstā apkopotas tās vietas Palau, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau · Redzēt vairāk »

UniBRITE

UniBRITE jeb CanX-3A, arī NLS-8.1, ir Austrijas studentu pavadonis optiskajai astronomijai.

Jaunums!!: Zeme un UniBRITE · Redzēt vairāk »

UniCubeSat-GG

UniCubeSat-GG (University CubeSat - Gravity Gradient) ir Itālijas studentu pavadonis, kas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012.

Jaunums!!: Zeme un UniCubeSat-GG · Redzēt vairāk »

UPSat

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un UPSat · Redzēt vairāk »

Upsilon Andromedae d

Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Zeme un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

USA-193

USA 193, zināms arī kā NRO launch 21 (NROL-21 jeb vienkārši L-21) bija ASV spiegošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-193 · Redzēt vairāk »

USA-202

USA-202, zināms arī kā NRO L-26, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-202 · Redzēt vairāk »

USA-204

USA-204 jeb WGS-2 (Wideband Global SATCOM 2) ir ASV militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un USA-204 · Redzēt vairāk »

USA-210

USA-210, zināms arī kā DMSP F18, ir ASV militārais meteoroloģiskais pavadonis no DMSP sērijas.

Jaunums!!: Zeme un USA-210 · Redzēt vairāk »

USA-211

USA-211 jeb WGS-3 (Wideband Global SATCOM 3) ir ASV militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un USA-211 · Redzēt vairāk »

USA-212

USA-212 jeb X-37B OTV-1 (X-37B Orbital Test Vehicle 1) bija ASV kompānijas Boeing būvēta eksperimentāla bezpilota kosmoplāna X-37B pirmā eksemplāra pirmais kosmiskais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un USA-212 · Redzēt vairāk »

USA-214

USA-214 jeb AEHF 1 (Advanced Extremely High Frequency 1) ir ASV militārais sakaru pavadonis. Tas palaists 2010. gada augustā ģeostacionārajā orbītā. Tas ir pirmais Advanced Extremely High Frequency sistēmas pavadonis. Paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem.

Jaunums!!: Zeme un USA-214 · Redzēt vairāk »

USA-215

USA-215 jeb NROL-41 ir ASV izlūkošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-215 · Redzēt vairāk »

USA-218

USA-218 jeb RAX-1 (no — "Radio polārblāzmas pētnieks") bija ASV studentu būvēts pavadonis, kas paredzēts jonosfēras pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un USA-218 · Redzēt vairāk »

USA-219

USA-219 jeb O/OREOS (no — "Organisma/organikas eksponēšana orbitālos stresos") ir ASV nanopavadonis, kas paredzēts bioloģiskiem pētījumiem.

Jaunums!!: Zeme un USA-219 · Redzēt vairāk »

USA-220

USA-220 jeb FASTSAT (no "Ātrs, pieejams zinātnes un tehnoloģijas pavadonis") ir NASA tehnoloģiju pavadonis, kas palaists.

Jaunums!!: Zeme un USA-220 · Redzēt vairāk »

USA-223

USA-223, zināms arī kā NRO L-32, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-223 · Redzēt vairāk »

USA-224

USA-224, zināms arī kā NRO L-49, ir ASV izlūkpavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-224 · Redzēt vairāk »

USA-225

USA-225, zināms arī kā Rapid Pathfinder Prototype (RPP) un NRO Launch 66 (NRO L-66), ir ASV pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-225 · Redzēt vairāk »

USA-226

USA-226 jeb X-37B OTV-2 (X-37B Orbital Test Vehicle 2) bija ASV kompānijas Boeing būvēta eksperimentāla militāra bezpilota kosmoplāna X-37B otrā eksemplāra pirmais kosmiskais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un USA-226 · Redzēt vairāk »

USA-227

USA-227, zināms arī kā NRO L-27, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-227 · Redzēt vairāk »

USA-229

USA-229, zināms arī kā NRO L-34, ir ASV militāro pavadoņu pāris.

Jaunums!!: Zeme un USA-229 · Redzēt vairāk »

USA-230

USA-230, zināms arī kā SBIRS GEO-1, ir ASV militārs pavadonis, Space Based Infrared System (SBIRS) pirmais ģeostacionārās orbītas (GEO) segmenta aparāts.

Jaunums!!: Zeme un USA-230 · Redzēt vairāk »

USA-231

USA-231, zināms arī kā ORS-1 (Operationally Responsive Space 1), ir ASV izlūkpavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-231 · Redzēt vairāk »

USA-233

USA-233 jeb WGS-4 (Wideband Global SATCOM 4) ir ASV militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un USA-233 · Redzēt vairāk »

USA-234

USA-234 jeb NROL-25 ir ASV izlūkošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-234 · Redzēt vairāk »

USA-235

USA-235 jeb AEHF 2 (Advanced Extremely High Frequency) ir ASV militārais sakaru pavadonis. Tas palaists 2012. gada maijā ģeostacionārajā orbītā. Tas ir otrais Advanced Extremely High Frequency sistēmas pavadonis. Paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem.

Jaunums!!: Zeme un USA-235 · Redzēt vairāk »

USA-236

USA-236, zināms arī kā NRO L-38, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-236 · Redzēt vairāk »

USA-237

USA-237, zināms arī kā NRO L-15, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-237 · Redzēt vairāk »

USA-238

USA-238, zināms arī kā NRO L-36, ir ASV militāro pavadoņu pāris.

Jaunums!!: Zeme un USA-238 · Redzēt vairāk »

USA-240

USA-240 jeb X-37B OTV-3 (X-37B Orbital Test Vehicle 3) bija ASV uzņēmuma Boeing būvēta eksperimentāla militāra bezpilota kosmoplāna X-37B pirmā eksemplāra otrais kosmiskais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un USA-240 · Redzēt vairāk »

USA-241

USA-241, zināms arī kā SBIRS GEO-2, ir ASV militārs pavadonis, Space Based Infrared System (SBIRS) otrais ģeostacionārās orbītas (GEO) segmenta aparāts.

Jaunums!!: Zeme un USA-241 · Redzēt vairāk »

USA-243

USA-243 jeb WGS-5 (Wideband Global SATCOM 5) ir ASV militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un USA-243 · Redzēt vairāk »

USA-244

USA-244 jeb WGS-6 (Wideband Global SATCOM 6) ir ASV militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Zeme un USA-244 · Redzēt vairāk »

USA-245

USA-245, zināms arī kā NRO L-65, ir ASV izlūkpavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-245 · Redzēt vairāk »

USA-246

| Nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un USA-246 · Redzēt vairāk »

USA-247

USA-247 jeb NROL-39 ir ASV izlūkošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-247 · Redzēt vairāk »

USA-249

USA-249, zināms arī kā DMSP F19, ir ASV militārais meteoroloģiskais pavadonis no DMSP sērijas.

Jaunums!!: Zeme un USA-249 · Redzēt vairāk »

USA-261

USA-261 jeb X-37B OTV-4, kodētais nosaukums AFSPC-5 bija ASV uzņēmuma Boeing būvēta militāra bezpilota kosmoplāna X-37B otrā eksemplāra otrais kosmiskais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un USA-261 · Redzēt vairāk »

USA-263

USA-263 jeb WGS-7 (Wideband Global SATCOM 7) ir ASV militārais sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-263 · Redzēt vairāk »

USA-264

USA-264, zināms arī kā NRO L-55, ir ASV militāro pavadoņu pāris.

Jaunums!!: Zeme un USA-264 · Redzēt vairāk »

USA-267

USA-267 jeb NROL-45 ir ASV izlūkošanas pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-267 · Redzēt vairāk »

USA-268

USA-268, zināms arī kā NRO L-37, ir ASV militārs pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un USA-268 · Redzēt vairāk »

USA-273

USA-273, zināms arī kā SBIRS GEO-3, ir ASV militārs pavadonis, Space Based Infrared System (SBIRS) ģeostacionārās orbītas (GEO) segmenta aparāts.

Jaunums!!: Zeme un USA-273 · Redzēt vairāk »

USA-277

USA-277 jeb X-37B OTV-5 bija ASV uzņēmuma Boeing būvēta militāra bezpilota kosmoplāna X-37B pirmā eksemplāra trešais kosmiskais lidojums.

Jaunums!!: Zeme un USA-277 · Redzēt vairāk »

V391 Pegasi

''V391 Pegasi'' gaismas spektrālais sastāvs. V391 Pegasi ir pundurzvaigzne, kas atrodas apmēram 4570 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un V391 Pegasi · Redzēt vairāk »

V391 Pegasi b

V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Zeme un Vakuums · Redzēt vairāk »

VALL-E

"VALL-E" (stilizēti VALL·E, saīsinājums no Visuma Atkritumu Laukā Lādētājs — Efektīvais,, tulkojumā — ‘Zemes klases atkritumu vācējs un krāvējs’, WALL-E) ir 2008.

Jaunums!!: Zeme un VALL-E · Redzēt vairāk »

Van Allen Probes

Van Allen Probes (sākotnējais nosaukums Radiation Belt Storm Probes jeb RBSP) ir ASV divi kosmiskie aparāti Zemes radiācijas joslu pētīšanai.

Jaunums!!: Zeme un Van Allen Probes · Redzēt vairāk »

Vanguard 1

Vanguard 1 (no "avangards") bija ceturtais Zemes mākslīgais pavadonis (otrais ASV) un ir vecākais mākslīgais objekts kosmosā, lai arī tas vairs nav aktīvs.

Jaunums!!: Zeme un Vanguard 1 · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveru dzimta (Sciuridae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāverveidīgo (Sciuromorpha) dzīvnieku apakškārtai.

Jaunums!!: Zeme un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Zeme un Vējš · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā — Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Zeme un Vega · Redzēt vairāk »

Veneras pāriešana

Veneras pāriešana pāri Saules diskam 2004. gadā Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules.

Jaunums!!: Zeme un Veneras pāriešana · Redzēt vairāk »

Vernov

Vernov (Вернов) jeb MKA-FKI (PN2) (МКА-ФКИ (ПН2)) ir Krievijas pavadonis kosmisko procesu pētniecībai, Tas palaists 2014.

Jaunums!!: Zeme un Vernov · Redzēt vairāk »

VesselSat1

VesselSat1 ir pirmais Luksemburgā būvētais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un VesselSat1 · Redzēt vairāk »

VesselSat2

VesselSat2 ir Luksemburgas mikropavadonis, kas paredzēts kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) signālu uztveršanai un pārraidīšanai uz zemes stacijām.

Jaunums!!: Zeme un VesselSat2 · Redzēt vairāk »

ViaSat-1

ViaSat-1 ir ASV uzņēmuma ViaSat sakaru pavadonis, sniedzot sakaru pakalpojumus ASV un Kanādas teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un ViaSat-1 · Redzēt vairāk »

ViaSat-2

ViaSat-2 ir ASV uzņēmuma ViaSat sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un ViaSat-2 · Redzēt vairāk »

Viļņotie slāņmākoņi

Viļņotie slāņmākoņi Stratus undulatus (St und) ir vienlaidu pelēks vai dzeltenpelēks mākoņu slānis, uz kura pamata var izšķirt vāji izteiktus viļņus.

Jaunums!!: Zeme un Viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Zeme un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Vidusokeāniskā grēda

Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas.

Jaunums!!: Zeme un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Zeme un Viela · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Zeme un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Vienšūnas organisms

Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.

Jaunums!!: Zeme un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Zeme un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vikunja

Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.

Jaunums!!: Zeme un Vikunja · Redzēt vairāk »

Vilda 2 komēta

Vilda 2 komēta (oficiālais apzīmējums 81P/Wild) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Zeme un Vilda 2 komēta · Redzēt vairāk »

Vilksa Zemes meteorīta krāteris

Vilksa Zemes triecienkrāteris Antarktīdas kartē (iezīmēts ar sarkanu krāsu). Vilksa Zemes meteorīta krāteris ir ģeoloģisks veidojums, kurš atrodas zem Antarktīdas ledus vairoga Vilksa Zemes rajonā.

Jaunums!!: Zeme un Vilksa Zemes meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »

Vinasat-1

Vinasat-1 ir Vjetnamas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Vinasat-1 · Redzēt vairāk »

Vinasat-2

Vinasat-2 ir Vjetnamas valsts uzņēmuma Vjetnamas pasta un telekomunikāciju grupa (VNPT) sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Vinasat-2 · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Zeme un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Zeme un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Zeme un Visums · Redzēt vairāk »

VNREDSat-1

VNREDSat-1 (Vietnam Natural Resources, Environment and Disaster Monitoring Satellite) ir Vjetnamas Zemes tālizpētes pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un VNREDSat-1 · Redzēt vairāk »

Voshod-1

Voshod-1 (Восход-1) bija PSRS trīsvietīgs kosmosa kuģis no Voshod kuģu sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Voshod-1 · Redzēt vairāk »

Voshod-2

Voshod-2 (Восход-2) bija PSRS divvietīgs kosmosa kuģis no Voshod sērijas.

Jaunums!!: Zeme un Voshod-2 · Redzēt vairāk »

Vostok-1

Vostok-1 (Восток-1) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru pirmoreiz pasaulē cilvēks tika nogādāts kosmosā, veica Zemes aplidojumu un atgriezās uz zemes.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-1 · Redzēt vairāk »

Vostok-2

Vostok-2 (Восток-2) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru pirmoreiz pasaulē cilvēks kosmosā pabija vairāk nekā diennakti.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-2 · Redzēt vairāk »

Vostok-3

Vostok-3 (Восток-3) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru notika ilglaicīgs cilvēka lidojums, kā arī piedalījās divu kuģu grupveida lidojumā.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-3 · Redzēt vairāk »

Vostok-4

Vostok-4 (Восток-4) bija PSRS kosmosa kuģis, kas piedalījās divu kuģu grupveida lidojumā.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-4 · Redzēt vairāk »

Vostok-5

Vostok-5 (Восток-5) bija PSRS kosmosa kuģis, kas piedalījās divu kuģu grupveida lidojumā.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-5 · Redzēt vairāk »

Vostok-6

Vostok-6 (Восток-6) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru kosmosā devas pirmā sieviete Valentīna Tereškova.

Jaunums!!: Zeme un Vostok-6 · Redzēt vairāk »

Vostokas ezers

Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.

Jaunums!!: Zeme un Vostokas ezers · Redzēt vairāk »

Voyager 2

Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kura bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Zeme un Voyager 2 · Redzēt vairāk »

VRSS-1

VRSS-1 (Venezuelan Remote Sensing Satellite) jeb Satélite Miranda ir Venecuēlas Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un VRSS-1 · Redzēt vairāk »

WASP-12

''WASP-12'' gaismas spektrālais sastāvs. WASP-12 ir 11.

Jaunums!!: Zeme un WASP-12 · Redzēt vairāk »

WASP-18

WASP-18 ir 9.

Jaunums!!: Zeme un WASP-18 · Redzēt vairāk »

WASP-18b

WASP-18b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni WASP-18, kas atrodas 99,3 pc attālumā no Zemes Fēniksa zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un WASP-18b · Redzēt vairāk »

WASP-19b

WASP-19b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni WASP-19, kas atrodas 250 pc attālumā no Zemes Buru zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un WASP-19b · Redzēt vairāk »

WASP-3b

WASP-3b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni WASP-3 Liras zvaigznājā 223 pc attālumā no Zemes.

Jaunums!!: Zeme un WASP-3b · Redzēt vairāk »

Wide-field Infrared Survey Explorer

Wide-field Infrared Survey Explorer jeb WISE ("Plaša lauka infrasarkanās apskates pētnieks") ir NASA infrasarkanā spektra orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Zeme un Wide-field Infrared Survey Explorer · Redzēt vairāk »

WRESAT

WRESAT (Weapons Research Establishment Satellite) bija Austrālijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un WRESAT · Redzēt vairāk »

Wukong

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zeme un Wukong · Redzēt vairāk »

X-20 Dyna-Soar

Mākslinieka skatījums uz lidaparātu. X-20 Dyna-Soar bija ASV Gaisa spēku programma, kura paredzēja izstrādāt kosmosa lidmašīnu, kas domāta militāriem nolūkiem.

Jaunums!!: Zeme un X-20 Dyna-Soar · Redzēt vairāk »

X-Sat

X-Sat ir Singapūras mikropavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un X-Sat · Redzēt vairāk »

XaTcobeo

XaTcobeo (sākotnējais nosaukums Dieste) ir Spānijas nanopavadonis, kuru izgatavoja studenti no Vigo universitātes sadarbībā ar Aerokosmiskās tehnikas nacionālais institūtu (INTA).

Jaunums!!: Zeme un XaTcobeo · Redzēt vairāk »

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki

Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003.

Jaunums!!: Zeme un XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki · Redzēt vairāk »

Yahsat 1A

Yahsat 1A jeb Y1A ir Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas Al Yah Satellite Communications Company (Yahsat) sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Zeme un Yahsat 1A · Redzēt vairāk »

Yahsat 1B

Yahsat 1B jeb Y1B ir Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas Al Yah Satellite Communications Company (Yahsat) sakaru pavadonis, kas ģeostacionārā orbītā palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Yahsat 1B · Redzēt vairāk »

Yaogan 14

Yaogan 14 ir Ķīnas militārais Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Yaogan 14 · Redzēt vairāk »

Yaogan 15

Yaogan 15 jeb JB 9-2 ir Ķīnas militārais Zemes tālizpētes pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Yaogan 15 · Redzēt vairāk »

Yaogan 8

Yaogan 8 jeb JB 9-1 ir Ķīnas militārais Zemes tālizpētes pavadonis, kas palaists 2009.

Jaunums!!: Zeme un Yaogan 8 · Redzēt vairāk »

Yinghuo 1

Yinghuo 1 (saīsinājumā YH-1) bija Ķīnas starpplanētu zonde, kas paredzēta Marsa izpētei.

Jaunums!!: Zeme un Yinghuo 1 · Redzēt vairāk »

Your Name

Your Name (Kimi no Na wa.) ir 2016.

Jaunums!!: Zeme un Your Name · Redzēt vairāk »

Youthsat

Youthsat (no „jaunatnes pavadonis“) jeb IMS-1A ir Indijas un Krievijas studentu mikropavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Youthsat · Redzēt vairāk »

Zaļais lukturis (filma)

"Zaļais lukturis" ir 2011.

Jaunums!!: Zeme un Zaļais lukturis (filma) · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Zeme un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Zeme un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zeme un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zeļķi

Zeļķi (kļūdaini Zeltiņi) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā krastā no Dzeņiem līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļa Zeļķu tilta pār Daugavu.

Jaunums!!: Zeme un Zeļķi · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Zemā Zemes orbīta

Zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietām zemajā Zemes orbītā un virs tās. Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Zeme un Zemā Zemes orbīta · Redzēt vairāk »

Zeme (nozīmju atdalīšana)

Zeme var būt.

Jaunums!!: Zeme un Zeme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Zeme un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zemes diena

Neoficiālais Zemes dienas karogs Zemes diena ir diena, kurā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, lai palielinātu cilvēku informētību un izpratni par Zemes dabisko vidi.

Jaunums!!: Zeme un Zemes diena · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Zeme un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Zeme un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas - mantijas robeža''', B: '''kodola - mantjas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Zeme un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

Zemes mākslīgais pavadonis

Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.

Jaunums!!: Zeme un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Zemes nogruvums

datorgrafisks attēlojums Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.

Jaunums!!: Zeme un Zemes nogruvums · Redzēt vairāk »

Zemes vāveres

Zemes vāveres, zemes vāveru apakšdzimta (Xerinae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Zeme un Zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Zemes zinātne

Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.

Jaunums!!: Zeme un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Zeme un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Zemgales baznīca

Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Zeme un Zemgales baznīca · Redzēt vairāk »

Zhongxing 2A

Zhongxing 2A jeb ChinaSat 2A, zināms arī kā Shen Tong 2, ir Ķīnas militārais sakaru pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Zhongxing 2A · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »

Ziemeļpols

Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

Ziemeļu olings

Ziemeļu olings, arī kuplastes olings (Bassaricyon gabbii) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļu olings · Redzēt vairāk »

Ziemeļu polārais loks

Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Ziemeļu tropu loks

Ziemeļu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes iezīmēta ar sarkanu līniju Ziemeļu tropu loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kuras atzīmētas uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļu tropu loks · Redzēt vairāk »

Zilais krūmu sīlis

Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Zeme un Zilais krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zeme un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Zeme un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Zeme un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zirga Galvas miglājs

Zirga Galvas miglājs (arī Barnard 33) ir tumšs difūzais miglājs, kurš atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona jostas kreisajā pusē uz dienvidiem no Alnitaka.

Jaunums!!: Zeme un Zirga Galvas miglājs · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Zeme un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zirnekļcilvēks

Zirnekļcilvēks jeb Pīters Bendžamins Pārkers ir supervaronis Marvel komiksos, kuru radījuši mākslinieks Stīvs Ditko un rakstnieks Stens Lī.

Jaunums!!: Zeme un Zirnekļcilvēks · Redzēt vairāk »

Zivju cauna

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zeme un Zivju cauna · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Zeme un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Ziyuan 1-02C

Ziyuan 1-02C jeb CBERS 02C ir Ķīnas civilais augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2011.

Jaunums!!: Zeme un Ziyuan 1-02C · Redzēt vairāk »

Ziyuan 3

Ziyuan 3 jeb ZY-3 ir Ķīnas civilais Zemes novērošanas pavadonis stereokartēšanai, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Ziyuan 3 · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kura redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Zeme un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

Zodiaks

ekliptiku (sarkano līniju), un noteiktā brīdī Saule atrodas konkrētā zvaigznājā Zodiaks (zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu.

Jaunums!!: Zeme un Zodiaks · Redzēt vairāk »

Zond-1

Zond-1 jeb 3MV-1 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Zond-1 · Redzēt vairāk »

Zond-PP

Zond-PP (Зонд-ПП) jeb MKA-PN1 (МКА-ПН1) ir Krievijas eksperimentāls Zemes tālizpētes mikropavadonis, Tas palaists 2012.

Jaunums!!: Zeme un Zond-PP · Redzēt vairāk »

Zosveidīgie

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Zeme un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu Vārti

"Zvaigžņu Vārti" ir militārās zinātniskās fantastikas franšīze, ko radījuši Rolands Emeriks un Dīns Devlins.

Jaunums!!: Zeme un Zvaigžņu Vārti · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu Vārti SG-1

Zvaigžņu Vārti SG-1 (bieži saīsināts kā SG-1) ir Kanādas un ASV militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriāls un daļa no Metro-Goldwyn-Mayer Zvaigžņu Vārtu franšīzes.

Jaunums!!: Zeme un Zvaigžņu Vārti SG-1 · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Zeme un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Zvidzāni

Zvidzāni (arī Zvidzēni) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidos, abpus Rīgas-Daugavpils autoceļam pirms Jēkabpils pilsētas robežas, no Rīgas—Krustpils dzelzceļa līdz Daugavas krastam.

Jaunums!!: Zeme un Zvidzāni · Redzēt vairāk »

109 Piscium

''109 Piscium'' gaismas spektrālais sastāvs. 109 Piscium ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 106 gaismas gadu attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un 109 Piscium · Redzēt vairāk »

109 Piscium b

109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »

13. gads

13.

Jaunums!!: Zeme un 13. gads · Redzēt vairāk »

1366. gads

1366.

Jaunums!!: Zeme un 1366. gads · Redzēt vairāk »

1491. gads

1491.

Jaunums!!: Zeme un 1491. gads · Redzēt vairāk »

15. decembris

15.

Jaunums!!: Zeme un 15. decembris · Redzēt vairāk »

15. janvāris

15.

Jaunums!!: Zeme un 15. janvāris · Redzēt vairāk »

1512. gads

1512.

Jaunums!!: Zeme un 1512. gads · Redzēt vairāk »

1577. gads

1577.

Jaunums!!: Zeme un 1577. gads · Redzēt vairāk »

1580. gads

1580.

Jaunums!!: Zeme un 1580. gads · Redzēt vairāk »

162173 Rjūgū

162173 Rjūgū (sākotnējais nosaukums 1999 JU3) ir Apollona tipa asteroīds.

Jaunums!!: Zeme un 162173 Rjūgū · Redzēt vairāk »

17. aprīlis

17.

Jaunums!!: Zeme un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »

19. decembris

19.

Jaunums!!: Zeme un 19. decembris · Redzēt vairāk »

19. maijs

19.

Jaunums!!: Zeme un 19. maijs · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: Zeme un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: Zeme un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: Zeme un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: Zeme un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Zeme un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Zeme un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: Zeme un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: Zeme un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Zeme un 1999. gads · Redzēt vairāk »

1M

1M bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1959.-1960.

Jaunums!!: Zeme un 1M · Redzēt vairāk »

1M Nr.1

1M, sērijas numurs 1, bija kosmiskais aparāts projekta 1M ietvaros - PSRS pirmais (neveiksmīgs) mēģinājums 1960.

Jaunums!!: Zeme un 1M Nr.1 · Redzēt vairāk »

1M Nr.2

1M, sērijas numurs 2, bija kosmiskais aparāts projekta 1M ietvaros - PSRS otrais (atkal neveiksmīgs) mēģinājums 1960.

Jaunums!!: Zeme un 1M Nr.2 · Redzēt vairāk »

2. janvāris

2.

Jaunums!!: Zeme un 2. janvāris · Redzēt vairāk »

20. septembris

20.

Jaunums!!: Zeme un 20. septembris · Redzēt vairāk »

2001 Mars Odyssey

2001 Mars Odyssey mākslinieka skatījumā 2001 Mars Odyssey ir ASV NASA starpplanētu zonde, kas atrodas orbītā ap Marsu.

Jaunums!!: Zeme un 2001 Mars Odyssey · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: Zeme un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Zeme un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: Zeme un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Zeme un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: Zeme un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Zeme un 2009. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2010. gada Blok DM-03 avārija

2010.

Jaunums!!: Zeme un 2010. gada Blok DM-03 avārija · Redzēt vairāk »

2010. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Zeme un 2010. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2013. gada Proton-M avārija

2013.

Jaunums!!: Zeme un 2013. gada Proton-M avārija · Redzēt vairāk »

2013. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2013. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Zeme un 2013. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2018. gads

2018.

Jaunums!!: Zeme un 2018. gads · Redzēt vairāk »

2020. gadi

2020.

Jaunums!!: Zeme un 2020. gadi · Redzēt vairāk »

2027. gads

2027.

Jaunums!!: Zeme un 2027. gads · Redzēt vairāk »

2028. gads

2028.

Jaunums!!: Zeme un 2028. gads · Redzēt vairāk »

2029. gads

2029.

Jaunums!!: Zeme un 2029. gads · Redzēt vairāk »

2030. gadi

2030.

Jaunums!!: Zeme un 2030. gadi · Redzēt vairāk »

2031. gads

2031.

Jaunums!!: Zeme un 2031. gads · Redzēt vairāk »

2032. gads

2032.

Jaunums!!: Zeme un 2032. gads · Redzēt vairāk »

2035. gads

2035.

Jaunums!!: Zeme un 2035. gads · Redzēt vairāk »

2036. gads

2036.

Jaunums!!: Zeme un 2036. gads · Redzēt vairāk »

2037. gads

2037.

Jaunums!!: Zeme un 2037. gads · Redzēt vairāk »

21. marts

21.

Jaunums!!: Zeme un 21. marts · Redzēt vairāk »

22. marts

22.

Jaunums!!: Zeme un 22. marts · Redzēt vairāk »

23. augusts

23.

Jaunums!!: Zeme un 23. augusts · Redzēt vairāk »

23. janvāris

23.

Jaunums!!: Zeme un 23. janvāris · Redzēt vairāk »

23. marts

23.

Jaunums!!: Zeme un 23. marts · Redzēt vairāk »

24. oktobris

24.

Jaunums!!: Zeme un 24. oktobris · Redzēt vairāk »

27. jūnijs

27.

Jaunums!!: Zeme un 27. jūnijs · Redzēt vairāk »

2M1207

2M1207 ir brūnais punduris, kas atrodas 52,4 pc attālumā no Zemes Centaura zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un 2M1207 · Redzēt vairāk »

2M1207b

Citplanētas 2M1027b (sarkana) un zvaigznes 2M1027 (zila) uzņēmums infrasarkanajos staros 2M1027b ir citplanēta, kas riņķo ap brūno punduri 2M1207, kas atrodas Centaura zvaigznājā, aptuveni 170 ly attālumā no Zemes.

Jaunums!!: Zeme un 2M1207b · Redzēt vairāk »

2MV-3 №1

2MV-3 №1 bija PSRS starpplanētu zonde, kura kļūmīgi tika palaista 1962.

Jaunums!!: Zeme un 2MV-3 №1 · Redzēt vairāk »

2MV-4 №3

2MV-4 №3 bija PSRS starpplanētu zonde, kura kļūmīgi tika palaista un eksplodēja 1962.

Jaunums!!: Zeme un 2MV-4 №3 · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: Zeme un 3. marts · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: Zeme un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

4. janvāris

4.

Jaunums!!: Zeme un 4. janvāris · Redzēt vairāk »

433 Eross

433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.

Jaunums!!: Zeme un 433 Eross · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Zeme un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

7. decembris

7.

Jaunums!!: Zeme un 7. decembris · Redzēt vairāk »

7. maijs

7.

Jaunums!!: Zeme un 7. maijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zeme (planēta), Zemeslode.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »