92 attiecības: Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Leiše, Aprīļa pučs, Artūrs Aparnieks, Artūrs Dannebergs, Augusts Muižulis, Žanis Bahs, Ērģeme, Baltijas landesvērs, Bermontiāde, Bernhards Zutis, Cēsu kaujas, Cēsu pulka skolnieku rota, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dāvids Sīmansons, Dienvidlatvijas brigāde, Eduards Blaus, Eduards Kalniņš (ministrs), Ernests Nagobads, Hermanis Buks, Igaunijas brīvības cīņas, Ilona Brūvere, Jānis Blaus, Jānis Jaunzems, Jānis Jurgens, Jānis Lībietis (ārsts), Jānis Medenis, Jānis Vīndedzis, Jūlijs Jansons, Jēkabs Dzenis, Jorģis Zemitāns, Josifs Hops, Jozefs Bišofs, Kārlis Bojārs, Kārlis Vanadziņš, Kārlis Veidemanis, Krišjānis Berķis, Latgales atbrīvošana, Latgales partizānu pulks, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas Armijas štāba bataljons, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Kara tiesa, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Latvijas vēsture, ..., Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940), Leopolds Blaus, LSDSP vēsture, Maksis Grīnguts, Mārtiņš Hartmanis, Niedras valdība, Oto Nonācs, Pilsonība Latvijā, Raimonds Bebris, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjienas vēsture, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Roberts Blaus, Strazdumuižas pamiers, Teika (Rīga), Valkas novadpētniecības muzejs, Valmieras komunāri, Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), Viļa Ģelbes iela, Viktors Hasmanis, Vilis Ģelbe, Vilis Spandegs, Voldemārs Dimze, Voldemārs Ozols, Voldemārs Skaistlauks, Zāmuels Hops, Zemitāna iela (Rīga), Zemitāna laukums, Zemitāni (stacija), Ziemeļlatvijas partizānu pulks, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 10. jūlijs, 1919. gads Latvijā, 2. Vidzemes kājnieku divīzija, 3. Jelgavas kājnieku pulks, 4. Valmieras kājnieku pulks, 5. Cēsu kājnieku pulks, 6. jūlijs, 6. Rīgas kājnieku pulks, 7. Siguldas kājnieku pulks. Izvērst indekss (42 vairāk) »
Aleksandrs Kalējs
Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Aleksandrs Kalējs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Plensners
Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Andrejs Leiše
Andrejs Leiše. Andrejs Leiše (1888—1978) bija latviešu ierēdnis un lauksaimnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Andrejs Leiše · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Artūrs Aparnieks
Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Artūrs Aparnieks · Redzēt vairāk »
Artūrs Dannebergs
Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Artūrs Dannebergs · Redzēt vairāk »
Augusts Muižulis
Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Augusts Muižulis · Redzēt vairāk »
Žanis Bahs
Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »
Ērģeme
Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ērģeme · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Bernhards Zutis
Bernhards Aleksandrs Zutis (dzimis Valkā (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris Ņujorkā) bija sabiedriskais darbinieks, farmaceits un mecenāts.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Bernhards Zutis · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Cēsu pulka skolnieku rota · Redzēt vairāk »
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss · Redzēt vairāk »
Dāvids Sīmansons
Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dāvids Sīmansons · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Eduards Blaus
Eduards Blaus (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Eduards Blaus · Redzēt vairāk »
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »
Ernests Nagobads
Ernests Nagobads (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, Rīgas 2. ģimnāzijas direktors, Eslingenas latviešu ģimnāzijas direktors.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ernests Nagobads · Redzēt vairāk »
Hermanis Buks
Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (1896-1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Hermanis Buks · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Ilona Brūvere
Ilona Brūvere (dzimusi) ir latviešu kino un televīzijas režisore, žurnāliste un publiciste, dokumentālās spēles žanra aizsācēja Latvijā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ilona Brūvere · Redzēt vairāk »
Jānis Blaus
Jānis Alberts Blaus (1880—1941) bija latviešu būvinženieris un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Blaus · Redzēt vairāk »
Jānis Jaunzems
Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Jaunzems · Redzēt vairāk »
Jānis Jurgens
Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Jurgens · Redzēt vairāk »
Jānis Lībietis (ārsts)
Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Lībietis (ārsts) · Redzēt vairāk »
Jānis Medenis
Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Medenis · Redzēt vairāk »
Jānis Vīndedzis
Jānis Vīndedzis (1892-1926) bija viens no Latgales partizānu pulka dibinātājiem, pulkvedis-leitnants (1920).
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Vīndedzis · Redzēt vairāk »
Jūlijs Jansons
Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jūlijs Jansons · Redzēt vairāk »
Jēkabs Dzenis
Jēkabs Dzenis (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jēkabs Dzenis · Redzēt vairāk »
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »
Josifs Hops
Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Josifs Hops · Redzēt vairāk »
Jozefs Bišofs
Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jozefs Bišofs · Redzēt vairāk »
Kārlis Bojārs
Kārlis Bojārs (1890—1946) bija latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Kārlis Bojārs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vanadziņš
Kārlis Vanadziņš Cēsu pilsētas galvas amatā (1924). Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931). Kārlis Gerhards Vanadziņš (1865—1956) bija latviešu strēlnieku ārsts un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1922–1933), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1939-1940).
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Kārlis Vanadziņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Veidemanis
Kārlis Veidemanis ( —) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Kārlis Veidemanis · Redzēt vairāk »
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Latgales partizānu pulks
Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »
Latvijas 1. Jātnieku pulks
1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Redzēt vairāk »
Latvijas Armijas štāba bataljons
Latvijas armijas virspavēlnieka štābs. Vidū armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis (1919). Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljons ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienība, kuras uzdevumos ietilpst NBS sakaru un informācijas sistēmu darbības nodrošināšana, uzturēšana un attīstība, NBS komandpunkta darbības nodrošināšana, Godasardzes nodrošināšana pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, NBS un Valsts protokola ceremoniju nodrošināšana.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Armijas štāba bataljons · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Kara tiesa
Latvijas Kara tiesa bija Latvijas bruņoto spēku militāra tiesa, kas pēc Tautas apsardzības ministra Jāņa Zālīša 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Kara tiesa · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes tiek lietotas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu pakāpju atšķiršanai.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes · Redzēt vairāk »
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)
Latvijas - Igaunijas attiecības sāka veidoties 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940) · Redzēt vairāk »
Leopolds Blaus
Leopolds Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Leopolds Blaus · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Maksis Grīnguts
Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Maksis Grīnguts · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Pilsonība Latvijā · Redzēt vairāk »
Raimonds Bebris
Raimonds Bebris (dzimis Palangā, miris Rīgā) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, dzejnieks, no 1936.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Raimonds Bebris · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »
Roberts Blaus
Roberts Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Roberts Blaus · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Teika (Rīga)
Teika ir Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Teika (Rīga) · Redzēt vairāk »
Valkas novadpētniecības muzejs
Valkas novadpētniecības muzejs ir muzejs Valkā, Rīgas ielā 64.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valkas novadpētniecības muzejs · Redzēt vairāk »
Valmieras komunāri
Nošauto 11 komunāru pārapbedīšana 1920. gada 24. jūlijā. Valmieras komunāri jeb Valmieras komjaunieši bija Kokmuižā apcietinātie LKP Darba jaunatnes savienības Vidienas apgabala konferences delegāti, kurus 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valmieras komunāri · Redzēt vairāk »
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena) · Redzēt vairāk »
Viļa Ģelbes iela
Viļa Ģelbes iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikas apkaimē.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Viļa Ģelbes iela · Redzēt vairāk »
Viktors Hasmanis
Viktors Hasmanis (* 1892. gada 18. janvārī, † 1984. gada 22. decembrī) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Viktors Hasmanis · Redzēt vairāk »
Vilis Ģelbe
Vilis Ģelbe ( —) bija jūras virsnieks (virsleitnants), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Vilis Ģelbe · Redzēt vairāk »
Vilis Spandegs
Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Vilis Spandegs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Dimze
Voldemārs Dimze (1902—1942) bija latviešu virsnieks un aktieris, Viestura ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Voldemārs Dimze · Redzēt vairāk »
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »
Zāmuels Hops
Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp, dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1921.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Zāmuels Hops · Redzēt vairāk »
Zemitāna iela (Rīga)
Zemitāna iela ir Rīgas iela Grīziņkalna apkaimē, Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Zemitāna iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Zemitāna laukums
Piemineklis J. Zemitānam Dzīvojamā ēka ar kino, 1933 Zemitāna laukums ir laukums Teikā, Vidzemes Priekšpilsētā (platība 11 260 m²),Rīga.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Zemitāna laukums · Redzēt vairāk »
Zemitāni (stacija)
Zemitāni ir dzelzceļa stacija Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Purvciema apkaimē, pie Grīziņkalna robežas.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Zemitāni (stacija) · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas partizānu pulks
Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas partizānu pulks · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
10. jūlijs
10.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 10. jūlijs · Redzēt vairāk »
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2. Vidzemes kājnieku divīzija
Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 2. Vidzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 3. Jelgavas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 5. Cēsu kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
6. Rīgas kājnieku pulks
6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919). 6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada). 6.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 6. Rīgas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 7. Siguldas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »