Ātrāk nekā pārlūku!
271 attiecības: Acalypta, Aksimīdodu infrakārta, Alkšņi, Alksnene, Alku dzimta, Alnis, Alpu glīvene, Amariļļu dzimta, Anticiklons, Araukārijas, Aristolohiju dzimta, Arktiskā fronte, Asaru dzimta, Asinsblakšu ģints, Aslaiviņas, Atlantijas siļķe, Ausainais cīrulis, Ģeogrāfiskais platums, Ūdenszalkšu apakšdzimta, Īsspuru mako haizivs, Īstās pūces, Ķeģi, Ķerra (putns), Žirokompass, Žubīšu dzimta, Ābeļu kraupis, Āboliņi, Baltegles, Baltika (kontinents), Baltirbes, Bārbeļu dzimta, Bērzi, Bērzu raibenis, Bebri, Bezdelīga, Bezslavīšu dzimta, Biezlapju dzimta, Bikšainais apogs, Bites, Blizmes, Boavista (pilsēta), Brūnkakla gārgale, Brētliņas, Brieži, Buksbauma grīslis, C/2006 P1, Cūcene, Cūkdelfīns, Cūknātres, Cūku pienaine, ..., Cietpienes, Ciklons, Daivainā čemurene, Derocheilocarididae, Deviņadatu stagari, Deviņadatu stagars, Dižpīļu apakšdzimta, Diena, Dienvidšetlendas salas, Dienvidorkneju salas, Dienvidu gludvalis, Dienvidu kotiki, Dienvidu polārais loks, Dienvidu puslode, Dipsaku rinda, Driādes, Dzērveņu apakšģints, Dzeltenbrūnā makstsēne, Dzeltenie tārtiņi, Dzelzenes, Dzilnīši, Ežgalvītes, Egles, Eikalipti, Ekvators, Elastīgais rumpucis, Ezers, Gadalaiks, Gaigalas, Gauras, Gauru apakšdzimta, Gārgales, Glīvenes, Glodeņu dzimta, Gludvaļi, Gondvāna, Gulbji, Heila—Bopa komēta, Heterobasidion, Holarktika, Ilulisatas ledus fjords, Irbenes, Jūras leopards, Jūras pīles, Jūras putns, Jūras zīriņš, Kaķpēdiņas, Kaņepju dzimta, Kadiķi, Kaijas, Kailā mietene, Kainozojs, Kairas, Kamenes, Kamieļzāles, Kaprifoliju dzimta, Kazenes, Kazu apakšdzimta, Kākaulis, Koks, Kotsa sala, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Krievija, Krustknābji, Kuprvalis, Kurmju dzimta, Lašu apakšdzimta, Lašu apakškohorta, Lašu dzimta, Lapegles, Lapzemes stērste, Latvāņi, Laurāzija, Lauva, Lūši, Līdaka, Līdakas, Lēcējpeļu dzimta, Lēpes, Lielais Lācis, Lielais Magelāna Mākonis, Lielā polārkaija, Liepas, Lilijas, Ložņu plaukšķene, Lopu gārnis, Magoņu dzimta, Maijpuķīte, Makstainā spilve, Marss (planēta), Mazais gulbis, Mazais Lācis, Mazie dumpji, Mēringijas, Mēslumušas, Mētras, Meža pīle, Mežirbes, Melnā ozolpaparde, Melngalvas zoss, Melnie alki, Mencas, Mencu dzimta, Merkurs (planēta), Mistakokarīdi, Mitrais tropu mežs, Mizložņas, Mizložņu dzimta, Nēģu dzimta, Negaiss, Nirējpīles, Odžu dzimta, Parastā apmalpiepe, Parastā gaiļsāre, Parastā pūkpīle, Pasāts, Paugurknābja gulbis, Pavasaris, Pūķis (nozīmju atdalīšana), Pūķis (zvaigznājs), Pūkpīles, Pīlādži, Pelašķis, Pelēkais vilks, Pelēkā pīle, Persiks, Peru, Pienaiņu ģints, Piparu krimilde, Plankumainais ronis, Plankumainie roņi, Platgalvju apakškārta, Platknābja pūslītis, Pliocēns, Pogainais ronis, Pogainie roņi, Polārie vaļi, Priedes, Pukcinellijas, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Purva pūce, Purva piekūns, Puslode, Raganzālītes, Raibeņi, Raibeņu cilts, Resnknābja kaira, Rudens, Sakņu piepe, Salamandru dzimta, Samtainā mietene, Sarkanā mušmire, Sarkandzeltaine, Saulgrieži, Sausserži, Sālsvirzas, Sīkais rumpucis, Sūreņu dzimta, Sūrenes, Sīriuss, Seivalis, Sermulis, Sfēriskā koordinātu sistēma, Skalbes, Skābarži, Slaidvairogblakšu dzimta, Slokas, Sloku dzimta, Smailā kailgalve, Smiltenītes, Sniedze, Sodrējainā pienaine, Spilves, Stagari, Stagaru dzimta, Starpzvaigžņu vide, Storu dzimta, Subtropu josla, Sudrabainie mākoņi, Svīrveidīgie, Tapiri, Tilbītes, Tomskas apgabals, Tragantzirņi, Trīsadatu stagars, Trīsstūris (zvaigznājs), Tunguskas fenomens, Ugunspuķes, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, Upes tilbītes, Uzpūstā saknene, Vasaras saulgrieži, Vasareglītes, Vēži, Vēdzeļu dzimta, Vējgriķi, Vējmietiņi, Vētrasputni, Vega, Vijolītes, Vilkābeles, Vilkvālīšu dzimta, Vilkvālītes, Vistu vanags, Vorda Hanta šelfa ledājs, Vulfa sfagns, Zaķveidīgie, Ziemas saulgrieži, Ziemeļbriedis, Ziemeļpūce, Ziemeļpols, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu placentāļi, Ziemeļu polārais loks, Zilais valis, Zilā vizbulīte, Zilenīšu apakšdzimta, Ziloņroņi, 2013. gada Vasaras Universiāde. Izvērst indekss (221 vairāk) »
Acalypta
Acalypta ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Acalypta · Redzēt vairāk »
Aksimīdodu infrakārta
Aksimīdodu infrakārta (Axymyiomorpha) ir divspārņu infrakārta, kurā ietilpst vienīgā dzimta aksimīdodi (Axymyiidae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Aksimīdodu infrakārta · Redzēt vairāk »
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Alkšņi · Redzēt vairāk »
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Alksnene · Redzēt vairāk »
Alku dzimta
Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Alku dzimta · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpu glīvene
Alpu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Alpu glīvene · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Anticiklons
Anticiklons, augsta spiediena apgabals, Austrālijas dienvidos 2012. gada septembrī Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Anticiklons · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Aristolohiju dzimta
Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) ir piparu rindas dzimta, kas iekļauj septiņas ģintis un aptuveni 600 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Aristolohiju dzimta · Redzēt vairāk »
Arktiskā fronte
Arktiskā fronte ir robežas zona starp arktiskām un mērenajām gaisa masām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Arktiskā fronte · Redzēt vairāk »
Asaru dzimta
Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »
Asinsblakšu ģints
Asinsblakšu ģints (Cimex) ir viena no asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ģintīm, kuru sugas sastopamas visā pasaulē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Asinsblakšu ģints · Redzēt vairāk »
Aslaiviņas
Aslaiviņas ir tauriņziežu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir subarktiskajā un mērenajā joslā ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Aslaiviņas · Redzēt vairāk »
Atlantijas siļķe
Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskais platums
ASV Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ģeogrāfiskais platums · Redzēt vairāk »
Ūdenszalkšu apakšdzimta
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Īsspuru mako haizivs
Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Īstās pūces
Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Īstās pūces · Redzēt vairāk »
Ķeģi
Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ķeģi · Redzēt vairāk »
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Žirokompass · Redzēt vairāk »
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Ābeļu kraupis
Ābeļu kraupis (saukts arī par ābeļu fuzikladiozi) ir izplatīta ābeļu slimība, kuru ierosina patogēna sēne Venturia inaequalis (Cke.) Wint.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ābeļu kraupis · Redzēt vairāk »
Āboliņi
Āboliņi (Trifolium) ir segsēkļu nodalījuma tauriņziežu dzimtas ģints, kas sastāv no aptuveni 300 augu sugām, vairāk nekā 10 no kurām aug arī Latvijā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Āboliņi · Redzēt vairāk »
Baltegles
Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Baltegles · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Baltirbes
Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Baltirbes · Redzēt vairāk »
Bārbeļu dzimta
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bārbeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bērzu raibenis
Bērzu raibenis jeb sērapmetnis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bērzu raibenis · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bebri · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bezslavīšu dzimta
Bezslavīšu dzimta ir dipsaku rindas augu dzimta, kas galvenokārt sastopama ziemeļu puslodes mērenajā joslā, bet dažas sugas ir sastopamas arī kalnos tropu joslā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bezslavīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Biezlapju dzimta
Biezlapju dzimta (Crassulaceae) ir augu dzimta akmeņlauzīšu rindā, kurā ietilpst aptuveni 35 ģintis un 1400 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Biezlapju dzimta · Redzēt vairāk »
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Bites · Redzēt vairāk »
Blizmes
Blizmes ir grīšļu dzimtas ģints, kuras sugas savvaļā ir sastopamas visur Ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Blizmes · Redzēt vairāk »
Boavista (pilsēta)
Boavista ir pilsēta Brazīlijā, Roraimas štata lielākā pilsēta un administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Boavista (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Brūnkakla gārgale
Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Brētliņas
Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Brētliņas · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Brieži · Redzēt vairāk »
Buksbauma grīslis
Buksbauma grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Buksbauma grīslis · Redzēt vairāk »
C/2006 P1
C/2006 P1 (arī Maknota komēta) - komēta, atklāta 2006.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un C/2006 P1 · Redzēt vairāk »
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Cūcene · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīns
Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »
Cūknātres
Cūknātres (Scrophularia) ir cūknātru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200 lakstaugu sugu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Cūknātres · Redzēt vairāk »
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Cūku pienaine · Redzēt vairāk »
Cietpienes
Cietpienes ir kurvjziežu dzimtas ģints, kuras sugas ir vizuāli līdzīgas mauragām (Hieracium).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Cietpienes · Redzēt vairāk »
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ciklons · Redzēt vairāk »
Daivainā čemurene
Uz koka stumbra Skotijā Liels eksemplārs ASV Tuvplāns Tuvplāns Daivainā čemurene, arī daivainā grifola (Grifola frondosa), tirdzniecībā arī maitake ir lielos puduros uz koksnes augoša, Latvijā reta čemureņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču Latvijā sēne pašlaik iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un nav ievācama.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Daivainā čemurene · Redzēt vairāk »
Derocheilocarididae
Derocheilocarididae ir Mistakokarīdu (Mystacocarida) apakšklases Mystacocaridida kārtas vienīgā dzimta.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Derocheilocarididae · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagari
Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Deviņadatu stagari · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagars
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »
Dižpīļu apakšdzimta
Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dižpīļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidšetlendas salas
Dienvidešetlendas salu karte. Dienvidšetlendas salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidšetlendas salas · Redzēt vairāk »
Dienvidorkneju salas
Dienvidorkneju salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidorkneju salas · Redzēt vairāk »
Dienvidu gludvalis
Dienvidu gludvalis jeb dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) ir viena no trijām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) sugām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidu gludvalis · Redzēt vairāk »
Dienvidu kotiki
Dienvidu kotiki (Arctocephalus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno 8 kotiku sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidu kotiki · Redzēt vairāk »
Dienvidu polārais loks
Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dipsaku rinda
Dipsaku rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 2 dzimtas un 46 ģintis, kuru sugas ir izplatītas visā pasaulē, bet galvenokārt ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dipsaku rinda · Redzēt vairāk »
Driādes
Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Driādes · Redzēt vairāk »
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā makstsēne
Dzeltenbrūnā makstsēne (Amanita fulva, agrāk arī Amanitopsis fulva) ir Latvijā ļoti bieža mušmiru ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dzeltenbrūnā makstsēne · Redzēt vairāk »
Dzeltenie tārtiņi
Dzeltenie tārtiņi, dzelteno tārtiņu ģints (Pluvialis) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dzeltenie tārtiņi · Redzēt vairāk »
Dzelzenes
Dzelzenes (Centaurea) ir augu ģints asteru rindas kurvjziežu dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 700 augu sugu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dzelzenes · Redzēt vairāk »
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Dzilnīši · Redzēt vairāk »
Ežgalvītes
Ežgalvītes ir augu ģints, kuru pirmo teizi aprakstīja Linnejs 1753.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ežgalvītes · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Egles · Redzēt vairāk »
Eikalipti
Eikalipti (Eucalyptus) ir miršu dzimtas mūžzaļu koku ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Eikalipti · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elastīgais rumpucis
Elastīgais rumpucis (Helvella elastica) ir Latvijā ne visai bieži sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Elastīgais rumpucis · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ezers · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gaigalas
Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gaigalas · Redzēt vairāk »
Gauras
Gauras, gauru ģints (Mergus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gauras · Redzēt vairāk »
Gauru apakšdzimta
Gauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gauru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gārgales · Redzēt vairāk »
Glīvenes
Skaujošās glīvenes Ziedoša peldošās glīvenes vārpa Alpu glīvenes Krokainā glīvene Struplapu glīvene Berhtolda glīvene Glīvenes (Potamogeton) ir glīveņu dzimtas ūdens, galvenokārt saldūdens, augu ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Glīvenes · Redzēt vairāk »
Glodeņu dzimta
Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Gludvaļi
Gludvaļi (Eubalaena) ir lielākā polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģints, kas apvieno lielāko daļu šīs dzimtas sugu, kopumā 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gludvaļi · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Gulbji · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Heterobasidion
Heterobasidion ir poliporu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Heterobasidion · Redzēt vairāk »
Holarktika
Holarktika (no — ‘viss’ un ἄρκτος — ‘ziemeļi’) ir bioģeogrāfisks apgabals Zemes Ziemeļu puslodē uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loka.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Holarktika · Redzēt vairāk »
Ilulisatas ledus fjords
Ilulisatas ledus fjords ir fjords Grenlandes rietumu krastā, no 2004.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ilulisatas ledus fjords · Redzēt vairāk »
Irbenes
Irbenes ir ģints bezslavīšu dzimtā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Irbenes · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūras pīles
Jūras pīles, jūras pīļu ģints (Melanitta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Jūras pīles · Redzēt vairāk »
Jūras putns
''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Jūras putns · Redzēt vairāk »
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »
Kaķpēdiņas
Kaķpēdiņas ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kaķpēdiņas · Redzēt vairāk »
Kaņepju dzimta
Kaņepju dzimta (Cannabaceae) ir rožu rindas augu dzimta.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kaņepju dzimta · Redzēt vairāk »
Kadiķi
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kadiķi · Redzēt vairāk »
Kaijas
Kaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 23 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kaijas · Redzēt vairāk »
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kailā mietene · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kairas
Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kairas · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kamieļzāles
Kamieļzāles ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kamieļzāles · Redzēt vairāk »
Kaprifoliju dzimta
Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae) ir krūmu, koku, liānu vai, retāk, lakstaugu dzimta.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kaprifoliju dzimta · Redzēt vairāk »
Kazenes
Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kazenes · Redzēt vairāk »
Kazu apakšdzimta
Kazu apakšdzimta (Caprinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kazu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kākaulis
Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kākaulis · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Koks · Redzēt vairāk »
Kotsa sala
Kotsa sala vai Apatūrjuaka (Appatuurjuaq — ‘vieta, kur ir daudz resnknābja kairu’) ir neapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kotsa sala · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Krauklis · Redzēt vairāk »
Krāšņā pūkpīle
Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Krievija · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kuprvalis · Redzēt vairāk »
Kurmju dzimta
Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »
Lašu apakšdzimta
Lašu apakšdzimta (Salmoninae) ir viena no lašu dzimtas (Salmonidae) apakšdzimtām, kas apvieno lašu, foreļu, paliju un taimiņu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lašu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lapegles · Redzēt vairāk »
Lapzemes stērste
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »
Latvāņi
Latvāņi (Heracleum) ir čemurziežu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 70 sugu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Latvāņi · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lauva · Redzēt vairāk »
Lūši
Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lūši · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Līdaka · Redzēt vairāk »
Līdakas
Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Līdakas · Redzēt vairāk »
Lēcējpeļu dzimta
Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Lēpes
Dzeltenās lēpes auglis ''Nuphar saggitifolia'' lapas ir garenas Lēpes ir daudzgadīgu ūdensrožu dzimtas ūdensaugu ģints, ar izplatību ziemeļu puslodē no mērenās līdz subarktiskajai joslai.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lēpes · Redzēt vairāk »
Lielais Lācis
Lielais Lācis (— ‘Lielā Lācene’) ir labi pamanāms Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lielais Lācis · Redzēt vairāk »
Lielais Magelāna Mākonis
Lielais Magelāna Mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lielais Magelāna Mākonis · Redzēt vairāk »
Lielā polārkaija
Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Liepas · Redzēt vairāk »
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lilijas · Redzēt vairāk »
Ložņu plaukšķene
Ložņu plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ložņu plaukšķene · Redzēt vairāk »
Lopu gārnis
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Lopu gārnis · Redzēt vairāk »
Magoņu dzimta
Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Magoņu dzimta · Redzēt vairāk »
Maijpuķīte
Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis) ir indīgs mežā augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Maijpuķīte · Redzēt vairāk »
Makstainā spilve
Makstainā spilve ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Makstainā spilve · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mazais Lācis
Mazais Lācis ( — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mazais Lācis · Redzēt vairāk »
Mazie dumpji
Mazie dumpji, mazo dumpju ģints (Ixobrychus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mazie dumpji · Redzēt vairāk »
Mēringijas
Mēringijas ir neļķu dzimtas augu ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir ziemeļu puslodes subarktiskajā un mērenajā joslā un Āfrikas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mēringijas · Redzēt vairāk »
Mēslumušas
Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mēslumušas · Redzēt vairāk »
Mētras
Mētras (Mentha) ir lūpziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mētras · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Mežirbes
Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mežirbes · Redzēt vairāk »
Melnā ozolpaparde
Melnā ozolpaparde (Dryopteris filix-mas) ir vairogpaparžu dzimtas (ozolpaparžu dzimtas) augu suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Melnā ozolpaparde · Redzēt vairāk »
Melngalvas zoss
Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »
Melnie alki
Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Melnie alki · Redzēt vairāk »
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mencas · Redzēt vairāk »
Mencu dzimta
Mencu dzimta (Gadidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 jūrās dzīvojošas zivju sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mencu dzimta · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Mistakokarīdi
Mistakokarīdi (Mystacocarida) ir žokļkāju klases apakšklase.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mistakokarīdi · Redzēt vairāk »
Mitrais tropu mežs
Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »
Mizložņas
Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mizložņas · Redzēt vairāk »
Mizložņu dzimta
Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Negaiss · Redzēt vairāk »
Nirējpīles
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Nirējpīles · Redzēt vairāk »
Odžu dzimta
Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastā apmalpiepe
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Parastā apmalpiepe · Redzēt vairāk »
Parastā gaiļsāre
Parastā gaiļsāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas plaši sastopama abu pusložu mērenajā un tropu klimata joslā, tomēr plašāk ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Parastā gaiļsāre · Redzēt vairāk »
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Pasāts
Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pasāts · Redzēt vairāk »
Paugurknābja gulbis
Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pūķis (nozīmju atdalīšana)
Pūķis var būt.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pūķis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Pūķis (zvaigznājs)
Pūķa zvaigznājs aptver debesjuma ziemeļu puslodes polāro apgabalu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pūķis (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Pūkpīles
Pūkpīles, pūkpīļu ģints (Somateria) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pūkpīles · Redzēt vairāk »
Pīlādži
Pīlādži (Sorbus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pīlādži · Redzēt vairāk »
Pelašķis
Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pelašķis · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Pelēkā pīle
Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »
Persiks
Parastais persiks (Prunus persica), sarunvalodā vienkārši persiks, agrāk arī firziķis (no), ir plūmju ģints augļkoks.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Persiks · Redzēt vairāk »
Peru
Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Peru · Redzēt vairāk »
Pienaiņu ģints
Pienaiņu ģints jeb pienaines (Lactarius) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pienaiņu ģints · Redzēt vairāk »
Piparu krimilde
Jaunu eksemplāru lapiņas var nebūt taisnas Amerikā augusi piparu krimilde ar plānāku cepurīti un retākām lapiņām Uz vecumu cepurīte var zaudēt stingro formu Serbijā auguši eksemplāri ar ciešām lapiņām Piparu krimilde (Lactarius piperatus jeb Lactifluus piperatus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Piparu krimilde · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plankumainie roņi
Plankumainie roņi, plankumaino roņu ģints (Phoca) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Plankumainie roņi · Redzēt vairāk »
Platgalvju apakškārta
Platgalvju apakškārta (Cottoidei) ir viena no asarveidīgo zivju (Perciformes) apakškārtām, kas apvieno 6 infrakārtas un 25 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Platgalvju apakškārta · Redzēt vairāk »
Platknābja pūslītis
Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Priedes · Redzēt vairāk »
Pukcinellijas
Pukcinellijas ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pukcinellijas · Redzēt vairāk »
Pulksteņa rādītāja kustības virziens
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Purva pūce · Redzēt vairāk »
Purva piekūns
Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Purva piekūns · Redzēt vairāk »
Puslode
Vārds puslode burtiski nozīmē "puse no lodes" un apzīmē pusi no jebkura lodes veida ķermeņa.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Puslode · Redzēt vairāk »
Raganzālītes
Raganzālītes (Circaea) ir naktssveču dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Raganzālītes · Redzēt vairāk »
Raibeņi
Raibeņi, raibeņu ģints (Nymphalis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie raibeņu cilts (Nymphalini).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Raibeņi · Redzēt vairāk »
Raibeņu cilts
Raibeņu cilts (Nymphalini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie raibeņu apakšdzimtas (Nymphalinae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Raibeņu cilts · Redzēt vairāk »
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Rudens · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Salamandru dzimta
Salamandru dzimta (Salamandridae) ir astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 74 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 3 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Salamandru dzimta · Redzēt vairāk »
Samtainā mietene
Samtainā mietene ar savu samtaino tumšbrūno kātiņu nav sajaucama ne ar vienu citu sēni Latvijā Samtaino mieteņu augļķermeņi nereti saaug kopā Sēnes lapiņas Sēnes kātiņš var būt cepurītes malā Dzija, kas nokrāsota ar samtaino mieteni. Tāpat kā daudzas citas, arī šī sēne satur teleforskābi, ko izmanto kā zili violetu krāsvielu.http://riihivilla.blogspot.com/2007/08/vrjyst-samettijaloilla-dyeing-with.html Värjäystä samettijaloilla Dyeing with mushroom Paxillus atrotomentosus Samtainā mietene jeb samtkāte (Tapinella atrotomentosa, arī Paxillus atrotomentosus) ir Latvijā bieža liela Tapinella ģints sēne, kuru agrāk ieskaitīja mieteņu ģintī (Paxillus) un latviešu valodā tai saglabāts mietenes zinātniskais nosaukums.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Samtainā mietene · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Sausserži
Sausserži ir ģints kaprifoliju dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sausserži · Redzēt vairāk »
Sālsvirzas
Sālsvirzas ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sālsvirzas · Redzēt vairāk »
Sīkais rumpucis
Sīkais rumpucis (Helvella pulla, agrāk arī Leptopodia pulla) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi informācijas trūkuma dēļ uzskatāmi par neēdamiem.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sīkais rumpucis · Redzēt vairāk »
Sūreņu dzimta
Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sūreņu dzimta · Redzēt vairāk »
Sūrenes
Sūrenes ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ir iekļautas aptuveni 130 lakstaugu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sūrenes · Redzēt vairāk »
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sīriuss · Redzēt vairāk »
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Seivalis · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sermulis · Redzēt vairāk »
Sfēriskā koordinātu sistēma
right Sfēriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās, kurā tiek izmantoti parametri (r, θ, φ).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sfēriskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Skalbes
Skalbes (Iris) ir skalbju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Skalbes · Redzēt vairāk »
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Skābarži · Redzēt vairāk »
Slaidvairogblakšu dzimta
Slaidvairogblakšu dzimta (Acanthosomatidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst ap 290 sugu no 57 ģintīm.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Slaidvairogblakšu dzimta · Redzēt vairāk »
Slokas
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Slokas · Redzēt vairāk »
Sloku dzimta
Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »
Smailā kailgalve
Smailā kailgalve (Psilocybe semilanceata) ir psihodēliska kailgalvju ģints sēne, kas satur psihoaktīvas vielas: psilocibīnu un beocistīnu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Smailā kailgalve · Redzēt vairāk »
Smiltenītes
Smiltenītes ir neļķu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Smiltenītes · Redzēt vairāk »
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sniedze · Redzēt vairāk »
Sodrējainā pienaine
Sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sodrējainā pienaine · Redzēt vairāk »
Spilves
Spilves ir grīšļu dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 25 sugas, pasugas vai hibrīdi.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Spilves · Redzēt vairāk »
Stagari
Stagari jeb trīsadatu stagari (Gasterosteus) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 6 zivju sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Stagari · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Storu dzimta · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »
Svīrveidīgie
Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Svīrveidīgie · Redzēt vairāk »
Tapiri
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Tapiri · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »
Tragantzirņi
Tragantzirņi ir ģints tauriņziežu dzimtā, kurā ir klasificēts vairāk nekā 3000 lakstaugu un krūmāju sugu.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Tragantzirņi · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Trīsstūris (zvaigznājs)
Trīsstūris jeb Trijstūris ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Trīsstūris (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Tunguskas fenomens
Tunguskas fenomens jeb Tunguskas meteorīts bija milzīga eksplozija, kas notika 07:14 pēc vietējā laika (00:14 UTC) neapdzīvotā taigā Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Tunguskas fenomens · Redzēt vairāk »
Ugunspuķes
Ugunspuķes (Chamaenerion) ir naktssveču dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ugunspuķes · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā
Sarakstā apkopotas tās vietas Belizā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »
Upes tilbītes
Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Upes tilbītes · Redzēt vairāk »
Uzpūstā saknene
Uzpūstā saknene (Rhizina undulata, agrāk Rhizina inflata) ir Latvijā bieža sakneņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ieteicami pārtikā.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Uzpūstā saknene · Redzēt vairāk »
Vasaras saulgrieži
Terminatora līnija vasaras saulgriežu laikā Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Vasaras saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vislielākā deklinācija.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vasaras saulgrieži · Redzēt vairāk »
Vasareglītes
Vasareglītes (sinonīms Bassia) ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vasareglītes · Redzēt vairāk »
Vēži
Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vēži · Redzēt vairāk »
Vēdzeļu dzimta
Vēdzeļu dzimta (Lotidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vēdzeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Vējgriķi
Vējgriķi ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ietilpst apmēram 12 vīteņaugu un krūmu sugas sugas, dažas no kurām agrāk tika iekļautas sūreņu (Polygonum) vai dižsūreņu (Reynoutria) ģintīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vējgriķi · Redzēt vairāk »
Vējmietiņi
Vējmietiņi (Lythrum) ir vējmietiņu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā ziemeļu puslodē līdz subtropiskajai joslai.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vējmietiņi · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vega · Redzēt vairāk »
Vijolītes
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vijolītes · Redzēt vairāk »
Vilkābeles
Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir Ziemeļu puslodē augoša rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vilkābeles · Redzēt vairāk »
Vilkvālīšu dzimta
Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vilkvālīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Vilkvālītes
Vilkvālītes ir vilkvālīšu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 30 augu sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vilkvālītes · Redzēt vairāk »
Vistu vanags
thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vistu vanags · Redzēt vairāk »
Vorda Hanta šelfa ledājs
Vorda Hanta šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vorda Hanta šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Vulfa sfagns
Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum Girg.) ir liela sfagnu dzimtas lapu sūna un ir vienīgā suga, kas pieder sfagnu ģints sekcijai Polyclada.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Vulfa sfagns · Redzēt vairāk »
Zaķveidīgie
Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Zaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Ziemas saulgrieži
Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Ziemas saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vismazākā deklinācija.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemas saulgrieži · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļpūce
Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu placentāļi
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļu polārais loks
Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zilā vizbulīte
Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Zilā vizbulīte · Redzēt vairāk »
Zilenīšu apakšdzimta
Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
2013. gada Vasaras Universiāde
2013.
Jaunums!!: Ziemeļu puslode un 2013. gada Vasaras Universiāde · Redzēt vairāk »
