Komunikācija

759 attiecības: Ašmora un Kartjē Salas, Abinieki, Abisāle, Acrophoca longirostris, Acs, Adatādaiņi, Adatzivju dzimta, Adeles pingvīns, Airkāji, Aisbergs, Akantodes, Akantodveidīgās, Akmeņplekste, Akmeņu čipste, Aknas, Aksolotls, Akvārijs, Alata, Albatrosi, Alku dzimta, Alozas, Amatas svīta, Amūras tīģeris, Ambistomas, Amerikas āpsis, Amerikas ūdele, Amerikas cauna, Amerikas pamatiedzīvotāji, Amerikas upes tilbīte, Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi, Amfora, Anakonda, Anakondas, Anālā atvere, Anālā spura, Antarktīda, Antarktikas vētrasputns, Antiarhi, Antioksidants, Apaļais jūrasgrundulis, Apaļmutnieki, Apakšdevons, Apija, Apodziņš, Arlekīnpīle, Arukilas svīta, Asaris, Asaru dzimta, Asinsrites orgānu sistēma, Aste, ..., Asterolepis essica, Asterolepis estonica, Asterolepis radiata, Asterolepji, Astes spura, Astoņkāji, Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata, Ataša, Atabaskas ezers, Atlantijas makrele, Atlantijas pelamīda, Atlantijas siļķe, Atlantijas tuklītis, Augstākie vēži, Aukstasiņu dzīvnieks, Ausleja, Ausroņi, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Azerbaidžāna, Šķeltkājvēži, Ūdeles, Ūdens piesārņojums, Ūdensčūsku dzimta, Ūdensstrazdi, Ūdensstrazds, Ūdenssuņi, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Ūdensvistiņa, Ūdenszalkši, Ūdenszalkšu apakšdzimta, Ūdri, Ūdze (upe), Īlenknābju dzimta, Ūpis, Ūsainais amūrs, Īsausu zorro, Īsspalvainais ūdrs, Īsspuru mako haizivs, Īstais nagliņkoks, Īstie asari, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķīsis, Ķīvīte, Žagares svīta, Žaunas, Žokļaiņi, Žultspūslis, Čīle, Čumaki, Ērgļu klintis, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas jakāni, Āfrikas jakāns, Āfrikas zeltainais vilks, Ālants, Ārdavs, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas melnais lācis, Āzijas zemesčūsku dzimta, B2 vitamīns, B6 vitamīns, Baškīrijas dabas rezervāts, Baļotes ezers, Baltacis, Baltais sapals, Baltais stārķis, Baltastes tropu jūrasputns, Baltausu gaura, Baltā dzērve, Baltā pūce, Baltgalvas ērglis, Baltijas jūra, Baltijas pogainais ronis, Baltvalis, Barbe, Barselonas akvārijs, Bauskas svīta, Bāzeles zooloģiskais dārzs, Bentoss, Berlīnes Zooloģiskais dārzs, Bezastainie abinieki, Bezdelīga, Bezmugurkaulnieki, Bioloģija, Bioluminiscence, Blaktis, Bliņas, Bolmens, Botnijas līcis, Brazīlijas dižūdrs, Brazīlijas gaura, Brūnais ibiss, Brūnais lācis, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Buljons, Caunas, Caurspīdīgās zebrzivtiņas, Cūkdelfīni, Cūkdelfīnu dzimta, Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma), Cekulainais jakāns, Cekulainais jūras krauklis, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Cheiracanthus brevicostatus, Cheiracanthus longicostatus, Cikāžu dzimta, Cinks, Citroncielava, Citronpipari, Coccosteus cuspidatus, Coccosteus grossi, Coccosteus marcae, Daudzspurzivjveidīgās, Dūkuri, Dūkuru dzimta, Dēles, Dēmetra, Delfīni, Delfīnu dzimta, Deviņadatu stagars, Devons, Dižā bezzobe, Diēta, Dienvidu kotiki, Dienvidu polārā klijkaija, Dienvidu upesūdrs, Dienvidu ziloņronis, Dievlūdzēji, Diplacanthus crassisimus, Dipterīni, Dipteri, Dipteroīdas, Divējādelpojošās zivis, Divpadsmitpirkstu zarna, Divplaušzivjveidīgās, Dumbrcālis, Dumpji, Dzīvnieki, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzīvnieku migrācija, Dzīvsudrabs zivīs, Dzēlējodi, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzērvju dzimta, Dzeltenknābja gārgale, Dzeltenknābja klija, Dzeltenpieres jakāns, Eņģeļzivju dzimta, Ebla, Eholots, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas lūsis, Eirihalīni, Eiropas ūdele, Eiropas ūdrs, Eiropas jūrasgrunduļi, Eirota, El Ninjo, Elektriskās zivis, Elopu kohorta, Ezera varde, Faktoru analīze, Faneropleirīdas, Fauna, Fernandu di Noronjas sala, Finvalis, Forele, Francija, Gaļēdāji, Gaiļu ezers (Garkalnes pagasts), Gaigala, Gaigalas, Galapagu lauvronis, Galvhordaiņi, Galvkāji, Gambija, Gangas gaviāls, Garastes jakāns, Garastes upesūdrs, Garknābja gaura, Garneles, Garpurna parastais delfīns, Garstilbis, Garstilbji, Gauras, Gauru apakšdzimta, Gaviāli, Gārņi, Gārņu dzimta, Gārgales, Gļotas, Ginkgolepis tenericostatus, Ginkolepji, Gliemji, Glohīdija, Gorontalo, Grenlande, Grizlilācis, Gugatnis, Haizivis, Harpūna, Heirakantīdas, Heirakanti, Hidrolokators, Himalaju brūnais lācis, Hinaldīns, Hirodipterīdas, Hirodipteri, Holoptihīdi, Išnakantveidīgās, Ibisu dzimta, Igauņu virtuve, Igaunija, Ihtioloģija, Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas, Ikri, Imperatorpingvīns, Indija, Indijas jakāns, Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns, Indijas vārna, Jaguarunds, Jaguārs, Jakāni, Jakānu dzimta, Jamaikas zilknābis, Japāna, Japānas āpsis, Japānas ūdrs, Japānas cauna, Japānas lauvronis, Jaungvineja, Jānis Eglons, Jūras žagatas, Jūras ērglis, Jūras eži, Jūras kraukļi, Jūras krauklis, Jūras leopards, Jūras transports, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrasūdrs, Jūrasvēdzele, Jūraszirdziņi, Jūraszirdziņu apakšdzimta, Jenotsuns, Jonas grāmata, Joslvaļu dzimta, Jura (periods), Kašalots, Kašalotu virsdzimta, Kaļiņingradas zoodārzs, Kaiju apakšdzimta, Kairas, Kajaks, Kalāns, Kalcitonīns, Kalifornijas kondors, Kalifornijas lauvronis, Kalnciema kvartāls, Kalnu zebiekste, Kambodža, Kamerūna, Kamieļi, Kanādas zoss, Kanēlis, Karaliskais ērglis, Karaliskais cekulpingvīns, Karaliskais pingvīns, Karaliskā viktorija, Karaliskie pingvīni, Karavela (uzņēmums), Karību mūku ronis, Karūsa, Karijs (ēdiens), Karošknābis, Karpu dzimta, Kaspijas ronis, Kaulpūsles, Kaulzivis, Kaviārs, Kaze, Kāšgalvjtārpi, Kākaulis, Kāls (mērvienība), Kāpurs, Kārpainie zalkši, Kūdras purvu zivtiņas, Kebabs, Kibucs, Kimči, Kjogas ezers, Klijāni, Klijkaijas, Kliju apakšdzimta, Klimatijveidīgās, Klusā daba, Klusā okeāna lauvroņi, Kobru dzimta, Kokkosteīdas, Kokkosteji, Konodonti, Konservanti, Koraļļi, Kotiks, Kotlete, Krabjēdājjenots, Krabjēdājronis, Krava, Kravas kuģis, Krūšu spura, Krīts (periods), Krēpjvilks, Krili, Kubomedūzas, Kuitala, Kumacejvēži, Kumols, Kuprvalis, Lamantīni, Larga ronis, Lasis, Latviešu virtuve, Latvija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, Latvijas Sarkanā grāmata, Latvijas zivju sugu uzskaitījums, Laukezers, Lauva, Lauvroņu apakšdzimta, Lauvtīģeris, Lavanila, Lāču dzimta, Lādogas pogainais ronis, Lāsumainais sesks, Lūši, Līņezers (Garkalnes pagasts), Lībiešu virtuve, Līdaka, Lūrmaņu atsegumi, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Leopardkaķi, Lielais alks, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielais Barjerrifs, Lielais dīķgliemezis, Lielais dumpis, Lielais gavēnis, Lielais Klauces ezers, Lielā baltā haizivs, Lielā gaura, Lielā panda, Lielā polārkaija, Lielā tilbīte, Lieldienu sala, Lielgalvis (putns), Ligzda, Livosteji, Lubāns, Lupīnas, Maķedonijas forele, Madagaskaras jakāns, Mailītes, Makšķerēšana, Makellums, Mako haizivis, Makreļu dzimta, Makreļveidīgās, Makreles, Makrofīti, Mandarīnpīle, Mangāns, Marianas dziļvaga, Marlīnveidīgās, Mateja evaņģēlijs, Mazais alks, Mazais baltais gārnis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazais jakāns, Mazais Klauces ezers, Mazā gaura, Mazie dūkuri, Mazie dumpji, Mazie gārņi, Mūru svīta, Mēleņi, Meža kaķis, Meža pīle, Medūzas, Melnais alks, Melnais garstilbis, Melnais grifs, Melnais jūrasgrundulis, Melnais stārķis, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnezers (Smārdes pagasts), Melngalvas zoss, Melnie alki, Melnkakla gulbis, Melnmuguras šakālis, Mencas, Mencu dzimta, Mencveidīgās, Merlangs, Mezolīts, Miegs, Milzu alks, Milzu upjucirslis, Minerālvielas, Miokards, Monako Okeanogrāfijas muzejs, Monogeneji, Muca, Muguras spura, Muguras stiegra, Muradimas ieleja, Nakts gārnis, Narvaļu dzimta, Narvalis, Nādora, Nāra, Nātrene, Nīlas krokodils, Nerītiskā zona, Neuzvaramais, Niedrāju kaķis, Niedru lija, Niedru strazds, Norvēģija, Nostolepis gracilis, Nostolepis kernavensis, Ocelots, Ofiūras, Ohridas ezers, Ohridas lasis, Oksirinkhosa, Ola (pārtika), Olas dzeltenums, Olbaltumvielas, Omāri, Onihodi, Onihodveidīgās, Oposumu dzimta, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Pakaļējais vidējais muguras kauls, Palede, Panderihtīdi, Parastais delfīns, Parastais jenots, Parastais krupis, Parastais zalktis, Parastā aktīnija, Parastā maina, Parastā pūkpīle, Parastie delfīni, Pastēte, Pavāru atsegums, Paviāni, Pūčveidīgie, Pūšļu fuks, Pūķis, Pīle, Pļavu tilbīte, Pelamīdas, Pelēkais ronis, Pelēkā žurka, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelikāni, Peristils, Perma-triasa izmiršana, Peskāra, Piešspārnu zoss, Pikša, Pingvīnu dzimta, Piparmētra, Pisces, Planktons, Plankumainais ronis, Platknābja pūslītis, Plaušas, Plaudis, Plātņvaļi, Plēsēji, Pleckāji, Plicis, Plordosteji, Plourdosteus livonicus, Plourdosteus mironovi, Plourdosteus panderi, Plutonija, Pogainais ronis, Polārā gārgale, Polārlapsa, Pollaki, Pollaks, Porolepīdi, Porolepjveidīgās, Posmtārpi, PRFoods, Priekšējais sānu-muguras kauls, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Priekšējais vidējais muguras kauls, Proteju dzimta, Ptihodiktioni, Ptychodictyon rimosum, Ptychodictyon sulcatum, Pudeļdeguna delfīns, Puntlenda, Purva bruņurupuču dzimta, Purva bruņurupucis, Purva tilbīte, Radinakanti, Raibkakla ūdrs, Raipala ezers, Rajas, Rauda, Raunas Staburags, Raunda, Raundas boa, Rāpuļi, Rī ezers, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Rūsganais lūsis, Reņģe, Resnknābja kaira, Rhadinacanthus deltosquamosus, Rhinodipterus secans, Rifs, Rinodipterīni, Rinodipteri, Ripidistijas, Roņi, Rosa ronis, Rudais gārnis, Rudā dižpīle, Sabulis, Saida, Salate, Salāti (ēdiens), Salpu klase, Sams, Samveidīgās, Sapals, Sapalu dzimta, Saržokļaiņi, Sarkanais tirānmušķērājs, Sarkanastes tropu jūrasputns, Sarkanā grāmata, Sarkanā klija, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanpieres jakāns, Sarkanrīklīte, Sasmakas ezers, Sānpeldvēži, Sānu līnija, Sārtais pelikāns, Sārtais vēdzeļzutis, Sūcējtārpi, Sīmanis Kānanietis, Sēpijas, Seivalis, Sermulis, Servals, Siāmas milzu karpa, Siļķes, Siļķu dzimta, Siļķu haizivis, Siļķveidīgās, Sikspārņi, Silūrs, Skaumenakīdas, Skelets, Skrimšļzivis, Skvalēns, Sloku dzimta, Smadzeņu kapsula, Smilšu jūrasgrunduļi, Sniega vētrasputns, Spānija, Spāres, Spidiļķis, Spirāliskais vārstulis, Spuras, Stārķu dzimta, Stepes sesks, Strūniji, Sublitorāle, Sudrabkaija, Sudrabkarūsa, Sulavesi jūra, Sumatras ūdrs, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Sumatras tīģeris, Supralitorāle, Surinamas pipa, Svītrainā pūce, Taimiņš, Taksidermija, Tallinas Zooloģiskais dārzs, Tapiri, Tarsiji, Tasmanijas velns, Taurētājgulbis, Tīģeris, Tītaru grifs, Tērvetes svīta, Teiču dabas rezervāts, Tievknābja kaira, Tipiskie jūrasgrunduļi, Tiva, Trakumsērga, Trīsadatu stagars, Tristihopterīdi, Tukānu dzimta, Tuklīši, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Umami, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malāvijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Usūrijas brūnais lācis, Utopija, Vaļhaizivs, Vaļi, Vaļu bārda, Vaļveidīgie, Valters Roberts Gross, Vanas ezers, Vācija, Vārnas, Vārpastu dzimta, Vēžveidīgie, Vēdera spuras, Vēdzele, Vējopatis, Vētrasputnu dzimta, Veģetārisms, Vedela ronis, Vegānisms, Vesijervi, Višapu akmeņi, Vidējais ērglis, Vidusjūras diēta, Vienādkājvēži, Vienšūņi, Viendienīšu kārta, Vientuļniekvēži, Viktorijas, Virpotāji, Vitamīni, Vrangeļa sala (rezervāts), Zandarti, Zarnelpotāji, Zīriņu apakšdzimta, Zelta karūsa, Zeltainais šakālis, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zemledus makšķerēšana, Ziemeļamerikas lapsa, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļāzija, Ziemeļjūra, Ziemeļkoreja, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu lauvronis, Ziemeļu upespērlene, Ziemeļu ziloņronis, Zilais valis, Zimbabve, Zivis (nozīmju atdalīšana), Zivjērglis, Zivju cauna, Zivju dzenīši, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivju dzenīšu dzimta, Zivju dzenītis, Zivju eļļa, Zivju gārnis, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenvalis, Zobenzivs, Zobvaļi, Zooplanktons, Zosveidīgie, Zuši, Zušveidīgās, Zundu dūmakainais leopards, Zutis, Zvīņas, Zvejniekkaķis, Zvejošana. Izvērst indekss (709 vairāk) » « Shrink indekss

Ašmora un Kartjē Salas

Ašmora un Kartjē salas ir divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.

Jaunums!!: Zivis un Ašmora un Kartjē Salas · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Zivis un Abinieki · Redzēt vairāk »

Abisāle

"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.

Jaunums!!: Zivis un Abisāle · Redzēt vairāk »

Acrophoca longirostris

Acrophoca longirostris ir izmiris roņu dzimtas dzīvnieks, kura fosilijas tika atrastas Peru un Čīlē.

Jaunums!!: Zivis un Acrophoca longirostris · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Zivis un Acs · Redzēt vairāk »

Adatādaiņi

Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Zivis un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »

Adatzivju dzimta

Adatzivju dzimta (Syngnathidae) ir adatzivjveidīgo kārtas (Syngnathiformes) dzimta, kas apvieno apmēram 300 sugas un kas tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Adatzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Zivis un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Zivis un Airkāji · Redzēt vairāk »

Aisbergs

Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.

Jaunums!!: Zivis un Aisbergs · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Zivis un Akantodes · Redzēt vairāk »

Akantodveidīgās

Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.

Jaunums!!: Zivis un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »

Akmeņplekste

Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.

Jaunums!!: Zivis un Akmeņplekste · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Zivis un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Zivis un Aknas · Redzēt vairāk »

Aksolotls

Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.

Jaunums!!: Zivis un Aksolotls · Redzēt vairāk »

Akvārijs

Mājas akvārijs Akvārijs (no aqua — 'ūdens' un arium — 'vieta') ir mākslīgā ekosistēma, caurspīdīga tvertne ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.

Jaunums!!: Zivis un Akvārijs · Redzēt vairāk »

Alata

Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.

Jaunums!!: Zivis un Alata · Redzēt vairāk »

Albatrosi

Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Albatrosi · Redzēt vairāk »

Alku dzimta

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Alku dzimta · Redzēt vairāk »

Alozas

Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Alozas · Redzēt vairāk »

Amatas svīta

Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Zivis un Amatas svīta · Redzēt vairāk »

Amūras tīģeris

Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.

Jaunums!!: Zivis un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »

Ambistomas

Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.

Jaunums!!: Zivis un Ambistomas · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Zivis un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Zivis un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zivis un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas pamatiedzīvotāji

Hupa cilts indiānis Amerikas pamatiedzīvotāju īpatsvars dažādās valstīs. Amerikas pamatiedzīvotāji ir tie Amerikas iedzīvotāji, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai un viņu pēcteči, kā arī citas etniskas grupas, kas sevi saista ar Amerikas pamatiedzīvotājiem.

Jaunums!!: Zivis un Amerikas pamatiedzīvotāji · Redzēt vairāk »

Amerikas upes tilbīte

Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Zivis un Amerikas upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi

Subarktikas kultūrareālā. Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi ir vairāki simti Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju cilšu un kopienu, kas vēsturiski apdzīvoja plašu, mežiem apaugušu teritoriju mūsdienu Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Zivis un Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi · Redzēt vairāk »

Amfora

No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.

Jaunums!!: Zivis un Amfora · Redzēt vairāk »

Anakonda

Anakonda, arī parastā anakonda (Eunectes murinus) ir žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) suga, kas dzīvo Dienvidamerikas tropu joslā.

Jaunums!!: Zivis un Anakonda · Redzēt vairāk »

Anakondas

Anakondas (Eunectes) ir viena no žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas čūsku sugas.

Jaunums!!: Zivis un Anakondas · Redzēt vairāk »

Anālā atvere

Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.

Jaunums!!: Zivis un Anālā atvere · Redzēt vairāk »

Anālā spura

Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.

Jaunums!!: Zivis un Anālā spura · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Zivis un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antarktikas vētrasputns

Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Zivis un Antarktikas vētrasputns · Redzēt vairāk »

Antiarhi

Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.

Jaunums!!: Zivis un Antiarhi · Redzēt vairāk »

Antioksidants

Augļi un dārzeņi ir labs antioksidantu avots Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos.

Jaunums!!: Zivis un Antioksidants · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Zivis un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Zivis un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Zivis un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Apija

Apija ir Samoa galvaspilsēta kopš 1959.

Jaunums!!: Zivis un Apija · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Arukilas svīta

Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Zivis un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Zivis un Asaris · Redzēt vairāk »

Asaru dzimta

Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Zivis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Zivis un Aste · Redzēt vairāk »

Asterolepis essica

Asterolepis essica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā.

Jaunums!!: Zivis un Asterolepis essica · Redzēt vairāk »

Asterolepis estonica

Asterolepis estonica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā eifela stāva narvas un arukilas svītās, un ir senākā zināmā asterolepju suga.

Jaunums!!: Zivis un Asterolepis estonica · Redzēt vairāk »

Asterolepis radiata

Asterolepis radiata ir devona antiarhu suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā frānas laikmetā un kuras fosilijas ir atrodamas amatas svītas nogulumos.

Jaunums!!: Zivis un Asterolepis radiata · Redzēt vairāk »

Asterolepji

Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.

Jaunums!!: Zivis un Asterolepji · Redzēt vairāk »

Astes spura

Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.

Jaunums!!: Zivis un Astes spura · Redzēt vairāk »

Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.

Jaunums!!: Zivis un Astoņkāji · Redzēt vairāk »

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata ir oficiāls dokuments, kas satur datu kopumu par reto un esošo uz iznīkšanas robeža dzīvnieku un savvaļā augušos augu un sēņu sugu (pasugu, populāciju), kas sastopami Astrahaņas apgabala teritorijā, stāvokli, izplatību un aizsardzības pasākumiem.

Jaunums!!: Zivis un Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Ataša

Ataša (augštecē — Nikāzis) ir upe Jēkabpils un Līvānu novadā, Neretas labā krasta pieteka.

Jaunums!!: Zivis un Ataša · Redzēt vairāk »

Atabaskas ezers

Atabaskas ezers ir liels ezers Kanādā, Saskačevanas un Albertas provinču ziemeļu daļā, astotais lielākais ezers Kanādā.

Jaunums!!: Zivis un Atabaskas ezers · Redzēt vairāk »

Atlantijas makrele

Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Zivis un Atlantijas makrele · Redzēt vairāk »

Atlantijas pelamīda

Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Atlantijas pelamīda · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Atlantijas tuklītis

Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Zivis un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »

Augstākie vēži

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.

Jaunums!!: Zivis un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Aukstasiņu dzīvnieks

Termgrāfisks attēls: aukstasiņu dzīvnieks - čūska apēd siltasiņu dzīvnieku - peli. Aukstasiņu dzīvnieks jeb poikilotermijs ir dzīvnieks, kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no vides temperatūras.

Jaunums!!: Zivis un Aukstasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Jaunums!!: Zivis un Ausleja · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Austrālijas pudeļdeguna delfīns

Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.

Jaunums!!: Zivis un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Zivis un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Šķeltkājvēži

Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Zivis un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »

Ūdeles

Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).

Jaunums!!: Zivis un Ūdeles · Redzēt vairāk »

Ūdens piesārņojums

Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.

Jaunums!!: Zivis un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »

Ūdensčūsku dzimta

Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »

Ūdenssuņi

Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Zivis un Ūdenssuņi · Redzēt vairāk »

Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana

Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkši

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).

Jaunums!!: Zivis un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkšu apakšdzimta

Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.

Jaunums!!: Zivis un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūdze (upe)

Ūdze (arī Odze; lejtecē arī Vīpe) ir Daugavas baseina upe Madonas un Jēkabpils novados, Neretas labā krasta pieteka.

Jaunums!!: Zivis un Ūdze (upe) · Redzēt vairāk »

Īlenknābju dzimta

Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Zivis un Īlenknābju dzimta · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zivis un Ūpis · Redzēt vairāk »

Ūsainais amūrs

Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).

Jaunums!!: Zivis un Ūsainais amūrs · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Zivis un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īsspuru mako haizivs

Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Zivis un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Īstais nagliņkoks

Īstais nagliņkoks (Syzygium aromaticum) ir miršu dzimtas mūžzaļi koki vai krūmi ar smaržīgām lapām.

Jaunums!!: Zivis un Īstais nagliņkoks · Redzēt vairāk »

Īstie asari

Asaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta.

Jaunums!!: Zivis un Īstie asari · Redzēt vairāk »

Ķīnas cimdiņkrabis

Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.

Jaunums!!: Zivis un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »

Ķīsis

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Zivis un Ķīsis · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Zivis un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Žagares svīta

Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Zivis un Žagares svīta · Redzēt vairāk »

Žaunas

Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.

Jaunums!!: Zivis un Žaunas · Redzēt vairāk »

Žokļaiņi

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.

Jaunums!!: Zivis un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »

Žultspūslis

Žultspūslis (paskaidrojumi vācu un latīņu valodā) Žultspūslis ir gremošanas sistēmas orgāns, kurā uzkrājas žults un kas nodrošina tauku noārdīšanu.

Jaunums!!: Zivis un Žultspūslis · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Zivis un Čīle · Redzēt vairāk »

Čumaki

Ukrainas čumaks 1841. gads Čumaki bija vēsturiska nodarbošanās mūsdienu Ukrainas un Dienvidkrievijas teritorijā.

Jaunums!!: Zivis un Čumaki · Redzēt vairāk »

Ērgļu klintis

Ērgļu klintis 2018. gadā Ērgļu klintis 2014. gadā Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Zivis un Ērgļu klintis · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Zivis un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāni

Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zivis un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Zivis un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais vilks

Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).

Jaunums!!: Zivis un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Zivis un Ālants · Redzēt vairāk »

Ārdavs

Ārdavs (arī Ardavas ezers, Ardovas ezers, Ārdavas ezers, Ardava ezers, Ardovas ezers) ir ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Latgales augstienē, Saules kalna piekājē.

Jaunums!!: Zivis un Ārdavs · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Zivis un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zivis un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Āzijas zemesčūsku dzimta

Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Xenodermatinae.

Jaunums!!: Zivis un Āzijas zemesčūsku dzimta · Redzēt vairāk »

B2 vitamīns

Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.

Jaunums!!: Zivis un B2 vitamīns · Redzēt vairāk »

B6 vitamīns

B6 vitamīns, dēvēts arī par piridoksīnu, piedalās aminoskābju un tauku vielmaiņā.

Jaunums!!: Zivis un B6 vitamīns · Redzēt vairāk »

Baškīrijas dabas rezervāts

Baškīrijas dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Baškortostānā, Krievijā, Urālu dienvidu daļā.

Jaunums!!: Zivis un Baškīrijas dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Baļotes ezers

Baļotes ezers (saukts arī Balades ezers, Balodes ezers, Balotas ezers, Stirnas ezers, Stirnezers, Stirniņas ezers) ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Variešu un Kūku pagastā.

Jaunums!!: Zivis un Baļotes ezers · Redzēt vairāk »

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Baltacis · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Zivis un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltais stārķis

Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.

Jaunums!!: Zivis un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »

Baltastes tropu jūrasputns

Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Baltastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltā dzērve

Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).

Jaunums!!: Zivis un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zivis un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Baltgalvas ērglis

Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).

Jaunums!!: Zivis un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Zivis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pogainais ronis

Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Zivis un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Zivis un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Jaunums!!: Zivis un Barbe · Redzēt vairāk »

Barselonas akvārijs

Barselonas akvārijs ir Eiropas lielākais akvārijs.

Jaunums!!: Zivis un Barselonas akvārijs · Redzēt vairāk »

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Zivis un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Bāzeles zooloģiskais dārzs

Bāzeles zooloģiskais dārzs (Zoologischer Garten Basel) ir zooloģiskais dārzs, kas atrodas Bāzelē Šveicē.

Jaunums!!: Zivis un Bāzeles zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Bentoss

Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.

Jaunums!!: Zivis un Bentoss · Redzēt vairāk »

Berlīnes Zooloģiskais dārzs

Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies un pazīstamākais zooloģiskais dārzs Vācijā.

Jaunums!!: Zivis un Berlīnes Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Zivis un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Zivis un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Zivis un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Zivis un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Zivis un Blaktis · Redzēt vairāk »

Bliņas

Lietuviešu blīnas Bliņas ir plānas griķu (retāk arī kviešu, auzu, rudzu un pat zirņu) miltu pankūkas, ko parasti ēd ar skābo krējumu, sviestu, ikriem, siļķi, mazsālītu zivi vai citām piedevām.

Jaunums!!: Zivis un Bliņas · Redzēt vairāk »

Bolmens

Bolmens ir liels ezers Zviedrijas dienvidu daļā, Smolandē.

Jaunums!!: Zivis un Bolmens · Redzēt vairāk »

Botnijas līcis

Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.

Jaunums!!: Zivis un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Zivis un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Zivis un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Zivis un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Zivis un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Buljons

Buljona vārīšana uz plīts Buljons (no) ir gaļas, kaulu, zivju, dārzeņu vai sēņu novārījums.

Jaunums!!: Zivis un Buljons · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zivis un Caunas · Redzēt vairāk »

Caurspīdīgās zebrzivtiņas

Caurspīdīgās zebrzivtiņas, caurspīdīgo zebrzivtiņu ģints (Danionella) ir zebrzivju dzimtas (Danionidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Caurspīdīgās zebrzivtiņas · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīni

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīnu dzimta

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zivis un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)

"Ceļojums uz Zemes centru" ir 2008.

Jaunums!!: Zivis un Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma) · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Zivis un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekulainais jūras krauklis

Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Jaunums!!: Zivis un Cekulainais jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Zivis un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Zivis un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Cheiracanthus brevicostatus

Cheiracanthus brevicostatus ir heirakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Cheiracanthus brevicostatus · Redzēt vairāk »

Cheiracanthus longicostatus

Cheiracanthus longicostatus ir heirakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Cheiracanthus longicostatus · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Jaunums!!: Zivis un Cinks · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Zivis un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Citronpipari

Citronpipari ir garšvielu maisījums, ko gatavo no granulētas citronu mizas un sasmalcinātiem melnajiem pipariem.

Jaunums!!: Zivis un Citronpipari · Redzēt vairāk »

Coccosteus cuspidatus

Coccosteus cuspidatus ir kokkosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Coccosteus cuspidatus · Redzēt vairāk »

Coccosteus grossi

Coccosteus grossi ir kokkosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Coccosteus grossi · Redzēt vairāk »

Coccosteus marcae

Coccosteus marcae ir kokkosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Coccosteus marcae · Redzēt vairāk »

Daudzspurzivjveidīgās

Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.

Jaunums!!: Zivis un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Dūkuri

Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.

Jaunums!!: Zivis un Dūkuri · Redzēt vairāk »

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Jaunums!!: Zivis un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »

Dēles

Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).

Jaunums!!: Zivis un Dēles · Redzēt vairāk »

Dēmetra

Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.

Jaunums!!: Zivis un Dēmetra · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Zivis un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zivis un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Zivis un Devons · Redzēt vairāk »

Dižā bezzobe

Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.

Jaunums!!: Zivis un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »

Diēta

Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.

Jaunums!!: Zivis un Diēta · Redzēt vairāk »

Dienvidu kotiki

Dienvidu kotiki (Arctocephalus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno 8 kotiku sugas.

Jaunums!!: Zivis un Dienvidu kotiki · Redzēt vairāk »

Dienvidu polārā klijkaija

Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns.

Jaunums!!: Zivis un Dienvidu polārā klijkaija · Redzēt vairāk »

Dienvidu upesūdrs

Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zivis un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »

Dienvidu ziloņronis

Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Zivis un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Diplacanthus crassisimus

Diplacanthus crassisimus ir diplakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Diplacanthus crassisimus · Redzēt vairāk »

Dipterīni

Dipterīni (Dipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Dipterīni · Redzēt vairāk »

Dipteri

Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Dipteri · Redzēt vairāk »

Dipteroīdas

Dipteroīdas (Dipteroidei) ir izmirušu divējādelpojošo zivju apkškārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja Eirāziju, Ziemeļameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Zivis un Dipteroīdas · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Zivis un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Divpadsmitpirkstu zarna

Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.

Jaunums!!: Zivis un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »

Divplaušzivjveidīgās

Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.

Jaunums!!: Zivis un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Zivis un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dumpji

Dumpji, dumpju ģints (Botaurus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Zivis un Dumpji · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Zivis un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.

Jaunums!!: Zivis un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku migrācija

Migrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu.

Jaunums!!: Zivis un Dzīvnieku migrācija · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs zivīs

barības ķēdē. Dzīvsudraba klātbūtne zivīs rada bažas par veselību cilvēkiem, kuri tās ēd, īpaši sievietēm, kuras plāno, vai ir iestājušās grūtniecībā, ir barojošas mātēs vai ir mazi bērni.

Jaunums!!: Zivis un Dzīvsudrabs zivīs · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzēlējzarndobumaiņi

Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.

Jaunums!!: Zivis un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Zivis un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja gārgale

Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.

Jaunums!!: Zivis un Dzeltenknābja gārgale · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Zivis un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Zivis un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Eņģeļzivju dzimta

Eņģeļzivju dzimta (Pomacanthidae) ir starspurzivju klases (Actinopterygii) jūras zivju dzimta.

Jaunums!!: Zivis un Eņģeļzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Ebla

Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Zivis un Ebla · Redzēt vairāk »

Eholots

Eholota darbības shēma Eholots ir ultraskaņas ierīce, kas paredzēta ūdenstilpju dziļuma noteikšanai.

Jaunums!!: Zivis un Eholots · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ūdri

Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Zivis un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Zivis un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirihalīni

Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.

Jaunums!!: Zivis un Eirihalīni · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Zivis un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas jūrasgrunduļi

Eiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 14 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Eiropas jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Eirota

Eirota ir upe Peloponēsā, Grieķijā.

Jaunums!!: Zivis un Eirota · Redzēt vairāk »

El Ninjo

Normāla gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo ( — 'mazulis') ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.

Jaunums!!: Zivis un El Ninjo · Redzēt vairāk »

Elektriskās zivis

Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.

Jaunums!!: Zivis un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »

Elopu kohorta

Elopu kohorta (Elopomorpha) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kohortām, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu kārtas un viena izmirusi aizvēsturiskā kārta.

Jaunums!!: Zivis un Elopu kohorta · Redzēt vairāk »

Ezera varde

Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).

Jaunums!!: Zivis un Ezera varde · Redzēt vairāk »

Faktoru analīze

Faktoru analīze ir statistiska metode, kas ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet dod arī iespēju noskaidrot šīs saistības tuvumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, proti, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē.

Jaunums!!: Zivis un Faktoru analīze · Redzēt vairāk »

Faneropleirīdas

Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Faneropleirīdas · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Zivis un Fauna · Redzēt vairāk »

Fernandu di Noronjas sala

Fernandu di Noronjas sala ir Brazīlijai piederoša sala Atlantijas okeānā 354 km no kontinenta krasta.

Jaunums!!: Zivis un Fernandu di Noronjas sala · Redzēt vairāk »

Finvalis

Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.

Jaunums!!: Zivis un Finvalis · Redzēt vairāk »

Forele

Forele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae).

Jaunums!!: Zivis un Forele · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Zivis un Francija · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Zivis un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gaiļu ezers (Garkalnes pagasts)

Gaiļu ezers (arī Gaiļezers) ir brūnūdens ezers Ropažu novada Garkalnes pagasta rietumos, Lielā Jūgezera (Jaunciema) mežā Jūgu purvā.

Jaunums!!: Zivis un Gaiļu ezers (Garkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gaigalas

Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Gaigalas · Redzēt vairāk »

Galapagu lauvronis

Galapagu lauvronis (Zalophus wollebaeki) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs.

Jaunums!!: Zivis un Galapagu lauvronis · Redzēt vairāk »

Galvhordaiņi

Galvhordaiņi jeb bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata) ir hordaiņu tipa apakštips.

Jaunums!!: Zivis un Galvhordaiņi · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Zivis un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Gambija

Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Gambija · Redzēt vairāk »

Gangas gaviāls

Gangas gaviāls ir vienīgais saglabājies gaviālu ģints un gaviālu dzimtas pārstāvis.

Jaunums!!: Zivis un Gangas gaviāls · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Zivis un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zivis un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Zivis un Garneles · Redzēt vairāk »

Garpurna parastais delfīns

Garpurna parastais delfīns (Delphinus capensis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zivis un Garpurna parastais delfīns · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Garstilbji

Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Garstilbji · Redzēt vairāk »

Gauras

Gauras, gauru ģints (Mergus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Gauras · Redzēt vairāk »

Gauru apakšdzimta

Gauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.

Jaunums!!: Zivis un Gauru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Gaviāli

Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.

Jaunums!!: Zivis un Gaviāli · Redzēt vairāk »

Gārņi

Gārņi, gārņu ģints (Ardea) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Zivis un Gārņi · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Zivis un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gļotas

Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.

Jaunums!!: Zivis un Gļotas · Redzēt vairāk »

Ginkgolepis tenericostatus

Ginkgolepis tenericostatus ir heirakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Ginkgolepis tenericostatus · Redzēt vairāk »

Ginkolepji

Ginkolepji (Ginkgolepis) ir heirakantīdu akantodu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Ginkolepji · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Zivis un Gliemji · Redzēt vairāk »

Glohīdija

''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.

Jaunums!!: Zivis un Glohīdija · Redzēt vairāk »

Gorontalo

Gorontalo ir pilsēta Indonēzijā, Sulavesi salas Gorontalo provinces centrs, Minahasas pussalā salas ziemeļaustrumos pie Tomini jeb Gorontalo līča.

Jaunums!!: Zivis un Gorontalo · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Zivis un Grenlande · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Zivis un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Zivis un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Zivis un Haizivis · Redzēt vairāk »

Harpūna

Harpūnlielgabals Harpūna (no) ir metamais ierocis (šķēps ar atskabargainu galu), ko izmanto ūdens un sauszemes dzīvnieku medīšanai.

Jaunums!!: Zivis un Harpūna · Redzēt vairāk »

Heirakantīdas

Heirakantīdas (Cheiracanthidae) ir akantodveidīgo akantodu dzimta.

Jaunums!!: Zivis un Heirakantīdas · Redzēt vairāk »

Heirakanti

Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Heirakanti · Redzēt vairāk »

Hidrolokators

Latvijas Jūras spēku kuģa "Virsaitis" hidrolokatoru uzņemts kuģa vraks Igaunijas ūdeņos Hidrolokators (húdōr — ‘ūdens’; — ‘novietojums’) jeb sonors (— ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei.

Jaunums!!: Zivis un Hidrolokators · Redzēt vairāk »

Himalaju brūnais lācis

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Zivis un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Hinaldīns

Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem.

Jaunums!!: Zivis un Hinaldīns · Redzēt vairāk »

Hirodipterīdas

Hirodipterīdas (Chirodipteridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Hirodipterīdas · Redzēt vairāk »

Hirodipteri

Hirodipteri (Chirodipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Hirodipteri · Redzēt vairāk »

Holoptihīdi

Holoptihīdi (Holoptychiidae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Holoptihīdi · Redzēt vairāk »

Išnakantveidīgās

Išnakantveidīgās (Ischnacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.

Jaunums!!: Zivis un Išnakantveidīgās · Redzēt vairāk »

Ibisu dzimta

Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Ibisu dzimta · Redzēt vairāk »

Igauņu virtuve

kama ar jogurtu Igauņu virtuve ir igauņiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Zivis un Igauņu virtuve · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Zivis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Ihtioloģija

Dažādas saldūdens zivis. Paskaidrojumi somu valodā Ihtioloģija (ichthys — ‘zivis’;, logos — ‘mācība’) ir zooloģijas nozare, kurā tiek pētītas zivis — to uzbūve, uzvedība, attīstība, evolūcija, sistemātika un citas lietas saistībā ar tām.

Jaunums!!: Zivis un Ihtioloģija · Redzēt vairāk »

Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas

Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisku stāstu cikls.

Jaunums!!: Zivis un Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas · Redzēt vairāk »

Ikri

Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.

Jaunums!!: Zivis un Ikri · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Zivis un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Indija · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Zivis un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Indijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Zivis un Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Zivis un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Zivis un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Zivis un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jakāni

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zivis un Jakāni · Redzēt vairāk »

Jakānu dzimta

Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Zivis un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Zivis un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Zivis un Japāna · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Zivis un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Japānas ūdrs

Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Zivis un Japānas ūdrs · Redzēt vairāk »

Japānas cauna

Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zivis un Japānas cauna · Redzēt vairāk »

Japānas lauvronis

Japānas lauvronis (Zalophus japonicus) ir izmiris ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs.

Jaunums!!: Zivis un Japānas lauvronis · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Zivis un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Jānis Eglons

Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Jaunums!!: Zivis un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »

Jūras žagatas

Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).

Jaunums!!: Zivis un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūras eži

Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.

Jaunums!!: Zivis un Jūras eži · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Zivis un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūras krauklis

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Jūras leopards

Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zivis un Jūras leopards · Redzēt vairāk »

Jūras transports

''Nyk Aphrodite'' pārvadājot līdz pat 6500 konteineriem Triestē Olandē Francijas konteinerkuģu līnijas apkalpojošā uzņēmuma CMA CGM konteinerkuģis Indijā Jūras transports (vai okeāna transports) vai, vispārīgāk, ūdens transports ir cilvēku (pasažieru) vai preču (kravas) transports pa ūdensceļiem.

Jaunums!!: Zivis un Jūras transports · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Zivis un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Zivis un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrasūdrs

Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zivis un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »

Jūrasvēdzele

Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).

Jaunums!!: Zivis un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Zivis un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņu apakšdzimta

Jūraszirdziņu apakšdzimta (Hippocampinae) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) apakšdzimta un atkarībā no tā, kurai sistemātikai seko, šajā apakšdzimtā ir tikai viena ģints — jūraszirdziņiN.

Jaunums!!: Zivis un Jūraszirdziņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Zivis un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Jonas grāmata

Glezna, kurā attēlots, kā zivs izspļauj Jonu ārā no vēdera Jonas grāmata, arī Jonasa grāmata, saīsinājumā Jonah (yoná), ir Vecās Derības grāmata, viena no divpadsmit mazo praviešu grāmatām.

Jaunums!!: Zivis un Jonas grāmata · Redzēt vairāk »

Joslvaļu dzimta

Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Zivis un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Zivis un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kašalotu virsdzimta

Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Zivis un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kaiju apakšdzimta

Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kairas

Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Kairas · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Zivis un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalcitonīns

Kalcitonīns ir peptīdhormons, ko sekretē vairogdziedzera parafolikulārās jeb C šūnas, un tas samazina kalcija līmeni asinīs.

Jaunums!!: Zivis un Kalcitonīns · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Zivis un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kalifornijas lauvronis

Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »

Kalnciema kvartāls

Kalnciema iela 37 Kalnciema kvartāls ir viens no tā sauktajiem Rīgas radošajiem kvartāliem Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā,, http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals.

Jaunums!!: Zivis un Kalnciema kvartāls · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kambodža

Kambodža, agrāk saukta par Kampučiju ((Kampuchea), Cambodge), oficiāli Kambodžas Karaliste ((Preăḥ Réac̣éanac̣âkr Kâmpŭc̣ea)), ir valsts Dienvidaustrumāzijā, Indoķīnas pussalas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Zivis un Kambodža · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Zivis un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas zoss

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Zivis un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »

Kanēlis

Kaltēta kanēļkoka miza (t.s. kanēļa standziņas), kanēlis un kaltēti kanēļkoka ziedi Kanēlis (no, kas savukārt nāk no — 'caurulīte, niedrīte') ir no žāvētām kanēļkoku (Cinnamomum) zaru mizām iegūta garšviela.

Jaunums!!: Zivis un Kanēlis · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Zivis un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais cekulpingvīns

Karaliskais cekulpingvīns (Eudyptes schlegeli) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns.

Jaunums!!: Zivis un Karaliskais cekulpingvīns · Redzēt vairāk »

Karaliskais pingvīns

Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Zivis un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »

Karaliskā viktorija

Karaliskā viktorija (Victoria amazonica) ir ūdensrožu dzimtas suga, kas sastopama Amazones baseinā Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Zivis un Karaliskā viktorija · Redzēt vairāk »

Karaliskie pingvīni

Karaliskie pingvīni, karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zivis un Karaliskie pingvīni · Redzēt vairāk »

Karavela (uzņēmums)

SIA "Karavela" ir Latvijas pārtikas uzņēmums, viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā.

Jaunums!!: Zivis un Karavela (uzņēmums) · Redzēt vairāk »

Karību mūku ronis

Karību mūku ronis jeb Karību mūkronis (Neomonachus tropicalis) ir izmirusi roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Zivis un Karību mūku ronis · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karijs (ēdiens)

Dažādi indiešu kariji Karijs ir ēdiens, kura pamatā ir ar garšvielām bagāta mērce.

Jaunums!!: Zivis un Karijs (ēdiens) · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaspijas ronis

Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Zivis un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »

Kaulpūsles

Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.

Jaunums!!: Zivis un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »

Kaulzivis

Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.

Jaunums!!: Zivis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »

Kaviārs

perlamutra karotītēs Kaviārs (no, kas savukārt no) ir 3% vārāmā sāls šķīdumā iesālīti storveidīgo vai lašveidīgo zivju ikri.

Jaunums!!: Zivis un Kaviārs · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Zivis un Kaze · Redzēt vairāk »

Kāšgalvjtārpi

Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.

Jaunums!!: Zivis un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāls (mērvienība)

Kāls ir skaita mērvienība — 30 gabalu.

Jaunums!!: Zivis un Kāls (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Zivis un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kārpainie zalkši

Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Zivis un Kārpainie zalkši · Redzēt vairāk »

Kūdras purvu zivtiņas

Kūdras purvu zivtiņas, kūdras purvu zivtiņu ģints (Paedocypris) ir vienīgā kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) ģints, kas apvieno 3 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Kūdras purvu zivtiņas · Redzēt vairāk »

Kebabs

Kebabs (arābu un persiešu valodās:,, turku valodā: kebap) ir uz oglēm vai citā veidā cepta vai grilēta gaļa pēc Tuvo Austrumu, centrālās Āzijas un Dienvidāzijas tautu tradīcijām.

Jaunums!!: Zivis un Kebabs · Redzēt vairāk »

Kibucs

Kibucs (ivr. קִבּוּץ‎; no קְבוּצָה, kvuca - "grupa", "kolektīvs") - lauku iedzīvotāju komūnas tips Izraēlā (vēl tur pastāv lauksaimniecības kooperatīvu tips mošavs), lauksaimniecības kooperatīvs, kura pamatpazīme ir kopīpašums (pār dzīvesvietu, darba inventāru), līdztiesība darba pienākumos un sociālo pakalpojumu izmantošanā, atteikšanās no algota darba.

Jaunums!!: Zivis un Kibucs · Redzēt vairāk »

Kimči

Dažādi mūsdienu kimči veidi Kimči ((gimchi) — 'dārzeņi') ir korejiešu virtuves ēdiens — ar dažādām asām piedevām skābēti dārzeņi.

Jaunums!!: Zivis un Kimči · Redzēt vairāk »

Kjogas ezers

Kjogas ezers ir liels ezers Āfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Kjogas ezers · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Klijkaijas · Redzēt vairāk »

Kliju apakšdzimta

Kliju apakšdzimta (Milvinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā tiek iedalītas 6 mūsdienās dzīvojošu plēsīgo putnu sugu ģintis.

Jaunums!!: Zivis un Kliju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klimatijveidīgās

Klimatijveidīgās (Climatiiformes syn. Diplacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.

Jaunums!!: Zivis un Klimatijveidīgās · Redzēt vairāk »

Klusā daba

Klusā daba, ''Cristoforo Munari'' (1667 – 1720) eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. Klusā daba ir tēlotājas mākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido kompozīcijā sakārtotus dzīvās dabas (augļi, dārzeņi, ziedi, medījums, zivis) vai nedzīvās dabas (sadzīves priekšmeti, trauki un tamlīdzīgi) objektus.

Jaunums!!: Zivis un Klusā daba · Redzēt vairāk »

Klusā okeāna lauvroņi

Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi.

Jaunums!!: Zivis un Klusā okeāna lauvroņi · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Zivis un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Kokkosteīdas

Kokkosteīdas (Coccosteidae) ir izmirušu bruņuzivju artrodiru dzimta, kas dzīvoja devona periodā.

Jaunums!!: Zivis un Kokkosteīdas · Redzēt vairāk »

Kokkosteji

Kokkosteji (Coccosteus) ir bruņuzivju kokkosteīdu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Kokkosteji · Redzēt vairāk »

Konodonti

Konodonti (no  — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.

Jaunums!!: Zivis un Konodonti · Redzēt vairāk »

Konservanti

Konservanti ir vielas, kas tiek izmantotas pārtikas un citu produktu saglabāšanai, lai pagarinātu to glabāšanas laiku un novērstu mikroorganismu augšanu vai bojājumus.

Jaunums!!: Zivis un Konservanti · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Zivis un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

Jaunums!!: Zivis un Kotiks · Redzēt vairāk »

Kotlete

Kijevas kotletes Kotlete (no côte — 'riba') ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem.

Jaunums!!: Zivis un Kotlete · Redzēt vairāk »

Krabjēdājjenots

Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zivis un Krabjēdājjenots · Redzēt vairāk »

Krabjēdājronis

Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zivis un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Zivis un Krava · Redzēt vairāk »

Kravas kuģis

Colombo Express, viens no lielākajiem pasaules kravas kuģiem (kad tas 2005. gadā tika uzbūvēts) Kravas kuģis ir jebkurš kuģa veids, kas paredzēts kravas, preču un materiālu pārvadāšanai no vienas ostas uz otru.

Jaunums!!: Zivis un Kravas kuģis · Redzēt vairāk »

Krūšu spura

Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).

Jaunums!!: Zivis un Krūšu spura · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Zivis un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krēpjvilks

Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Zivis un Krili · Redzēt vairāk »

Kubomedūzas

Kubomedūzas (Cubozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu apakštipa (Medusozoa) klasēm.

Jaunums!!: Zivis un Kubomedūzas · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kumacejvēži

Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Zivis un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »

Kumols

Kumols jeb izopropilbenzols (C6H5CH(CH3)2) ir aromātisks ogļūdeņradis — benzola atvasinājums.

Jaunums!!: Zivis un Kumols · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Zivis un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Zivis un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Larga ronis

Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Zivis un Larga ronis · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Zivis un Lasis · Redzēt vairāk »

Latviešu virtuve

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Zivis un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zivis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeoloģija

jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.

Jaunums!!: Zivis un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, pilnā nosaukumā Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu ir Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr.396, kas izdoti Rīgā 2000.

Jaunums!!: Zivis un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Zivis un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Latvijas zivju sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Latvijas zivju sugu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Laukezers

Laukezers (saukts arī Lauku ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā Daugavas labā krasta baseinā.

Jaunums!!: Zivis un Laukezers · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Zivis un Lauva · Redzēt vairāk »

Lauvroņu apakšdzimta

Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lauvtīģeris

Lauvtīģeris jeb līģeris ir lauvas un tīģerienes mazulis — hibrīds, kura vecāki ir vienas ģints, taču atšķirīgas sugas pārstāvji.

Jaunums!!: Zivis un Lauvtīģeris · Redzēt vairāk »

Lavanila

Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.

Jaunums!!: Zivis un Lavanila · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Zivis un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Lādogas pogainais ronis

Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Zivis un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Lūši

Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Zivis un Lūši · Redzēt vairāk »

Līņezers (Garkalnes pagasts)

Līņezers (arī Linezers un Linu ezers) ir beznoteces ezers Ropažu novada Garkalnes pagasta rietumos, starpkāpu ieplakā Lielā Jūgezera (Jaunciema) mežā starp Jūgu purvu un Bukultiem.

Jaunums!!: Zivis un Līņezers (Garkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Lībiešu virtuve

Sklandrauši Lībiešu virtuve ir lībiešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Zivis un Lībiešu virtuve · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Zivis un Līdaka · Redzēt vairāk »

Lūrmaņu atsegumi

Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.

Jaunums!!: Zivis un Lūrmaņu atsegumi · Redzēt vairāk »

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.

Jaunums!!: Zivis un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »

Leopardkaķi

Leopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Zivis un Leopardkaķi · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Zivis un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zivis un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais Barjerrifs

Lielā Barjerrifa satelīta attēls Zemūdens rifi labi redzami no augšas Krāsaini koraļļi Lielais Barjerrifs ir pasaules lielākā koraļļu rifu sistēma.

Jaunums!!: Zivis un Lielais Barjerrifs · Redzēt vairāk »

Lielais dīķgliemezis

Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.

Jaunums!!: Zivis un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Zivis un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais gavēnis

Apklāts krusts gavēņa laikā kādā Vācijas baznīcā. Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām.

Jaunums!!: Zivis un Lielais gavēnis · Redzēt vairāk »

Lielais Klauces ezers

Lielais Klauces ezers, arī Klauces ezers, Klauces I ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidrietumiem no Klauces ciema.

Jaunums!!: Zivis un Lielais Klauces ezers · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Zivis un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zivis un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Zivis un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »

Lielā tilbīte

Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.

Jaunums!!: Zivis un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »

Lieldienu sala

Lieldienu sala, saukta arī polinēziešu nosaukumā par Rapanui, ir Čīlei piederoša sala Klusā okeāna dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Zivis un Lieldienu sala · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Zivis un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Zivis un Ligzda · Redzēt vairāk »

Livosteji

Livosteji (Livosteus) ir bruņuzivju kokkosteīdu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Livosteji · Redzēt vairāk »

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Jaunums!!: Zivis un Lubāns · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Zivis un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Maķedonijas forele

Maķedonijas forele (Salmo macedonicus) ir zivju suga Atlantijas lašu dzimtā.

Jaunums!!: Zivis un Maķedonijas forele · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Zivis un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Mailītes

Mailītes, mailīšu ģints (Phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 21 saldūdens zivju sugu.

Jaunums!!: Zivis un Mailītes · Redzēt vairāk »

Makšķerēšana

Makšķerēšana ir zivju ķeršana pārtikas iegūšanas, izklaides vai sportiskā nolūkā, izmantojot īpašus āķus un ēsmu.

Jaunums!!: Zivis un Makšķerēšana · Redzēt vairāk »

Makellums

Pompeju makelluma paliekas. Pompeju makelluma plāns. Makellums ir seno romiešu pārtikas tirgus vēsturiskais nosaukums, kura teritorijā bieži vien atrodas templis vai edikula ar reliģiska satura skulpturālu kompozīciju.

Jaunums!!: Zivis un Makellums · Redzēt vairāk »

Mako haizivis

Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).

Jaunums!!: Zivis un Mako haizivis · Redzēt vairāk »

Makreļu dzimta

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »

Makreļveidīgās

Makreļveidīgās jeb skumbrijveidīgās (Scombriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).

Jaunums!!: Zivis un Makreļveidīgās · Redzēt vairāk »

Makreles

Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Makreles · Redzēt vairāk »

Makrofīti

Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Zivis un Makrofīti · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīle

Mandarīnpīle (Aix galericulata) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Zivis un Mandarīnpīle · Redzēt vairāk »

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Jaunums!!: Zivis un Mangāns · Redzēt vairāk »

Marianas dziļvaga

Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.

Jaunums!!: Zivis un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »

Marlīnveidīgās

Marlīnveidīgās (Istiophoriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).

Jaunums!!: Zivis un Marlīnveidīgās · Redzēt vairāk »

Mateja evaņģēlijs

Matejs raksta evaņģēliju. Ilustrācija no evaņģēlija (8. gadsimta beigas — 9. gadsimta sākums). Trīra bibliotēka. Mateja evaņģēlijs ir pirmā Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem.

Jaunums!!: Zivis un Mateja evaņģēlijs · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).

Jaunums!!: Zivis un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Zivis un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazais jakāns

Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.

Jaunums!!: Zivis un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »

Mazais Klauces ezers

Mazais Klauces ezers, arī Aizkārkļu ezers, Klauces 2 ezers, Klauces ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļaustrumu daļā, Klauces ciema dienvidaustrumu pusē.

Jaunums!!: Zivis un Mazais Klauces ezers · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazie dūkuri

Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010.

Jaunums!!: Zivis un Mazie dūkuri · Redzēt vairāk »

Mazie dumpji

Mazie dumpji, mazo dumpju ģints (Ixobrychus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Zivis un Mazie dumpji · Redzēt vairāk »

Mazie gārņi

Mazie gārņi, mazo gārņu ģints (Egretta) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Zivis un Mazie gārņi · Redzēt vairāk »

Mūru svīta

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Zivis un Mūru svīta · Redzēt vairāk »

Mēleņi

Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.

Jaunums!!: Zivis un Mēleņi · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Zivis un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Zivis un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Zivis un Medūzas · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais garstilbis

Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) ir liela auguma īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Zivis un Melnais garstilbis · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Zivis un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Jaunums!!: Zivis un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnezers (Smārdes pagasts)

Melnezers jeb Melnezers pie Tukuma (arī Mielezers) ir ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, kas atrodas pie pašas Tukuma pilsētas robežas meža ielokā.

Jaunums!!: Zivis un Melnezers (Smārdes pagasts) · Redzēt vairāk »

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Zivis un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »

Melnie alki

Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Melnie alki · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Zivis un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Mencas

Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Mencas · Redzēt vairāk »

Mencu dzimta

Mencu dzimta (Gadidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 jūrās dzīvojošas zivju sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Mencu dzimta · Redzēt vairāk »

Mencveidīgās

Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.

Jaunums!!: Zivis un Mencveidīgās · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Zivis un Merlangs · Redzēt vairāk »

Mezolīts

Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Jaunums!!: Zivis un Mezolīts · Redzēt vairāk »

Miegs

Suns miega stāvoklī ar kaķi nomodā, vācu mākslinieka Artura Heiera gleznojums, 1931. gads. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.

Jaunums!!: Zivis un Miegs · Redzēt vairāk »

Milzu alks

Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).

Jaunums!!: Zivis un Milzu alks · Redzēt vairāk »

Milzu upjucirslis

Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.

Jaunums!!: Zivis un Milzu upjucirslis · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Zivis un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Miokards

Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.

Jaunums!!: Zivis un Miokards · Redzēt vairāk »

Monako Okeanogrāfijas muzejs

Monako Okeanogrāfijas muzejs (Musée océanographique de Monaco) ir okeānu izpētei un to faunai un florai veltīts muzejs, kas atrodas vairāk nekā 100 metrus augstā ēkā Vidusjūras piekrastē Monako.

Jaunums!!: Zivis un Monako Okeanogrāfijas muzejs · Redzēt vairāk »

Monogeneji

Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.

Jaunums!!: Zivis un Monogeneji · Redzēt vairāk »

Muca

''Pigon & Wilks'' šaujampulvera muca Muca ir aptuveni cilindriska, samērā liela tvertne ar platāku vidu un vāku.

Jaunums!!: Zivis un Muca · Redzēt vairāk »

Muguras spura

Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.

Jaunums!!: Zivis un Muguras spura · Redzēt vairāk »

Muguras stiegra

Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.

Jaunums!!: Zivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »

Muradimas ieleja

Muradimas ieleja ir dabas parks dienvidu Urālos, Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikas dienviddaļā Kugarču un Zilairas rajonu teritorijā.

Jaunums!!: Zivis un Muradimas ieleja · Redzēt vairāk »

Nakts gārnis

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).

Jaunums!!: Zivis un Nakts gārnis · Redzēt vairāk »

Narvaļu dzimta

Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zivis un Narvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Zivis un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nādora

Nādora (Attēls:Nador tifinagh.JPG) ir pilsēta ziemeļaustrumu Marokā.

Jaunums!!: Zivis un Nādora · Redzēt vairāk »

Nāra

Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.

Jaunums!!: Zivis un Nāra · Redzēt vairāk »

Nātrene

Nātrene uz rokas Nātrene ir ādas slimība jeb alerģija, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi izsitumi un nieze uz ādas, retāk uz gļotādas.

Jaunums!!: Zivis un Nātrene · Redzēt vairāk »

Nīlas krokodils

Nīlas krokodils (Crocodylus niloticus).

Jaunums!!: Zivis un Nīlas krokodils · Redzēt vairāk »

Nerītiskā zona

Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.

Jaunums!!: Zivis un Nerītiskā zona · Redzēt vairāk »

Neuzvaramais

Neuzvaramais ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisks romāns.

Jaunums!!: Zivis un Neuzvaramais · Redzēt vairāk »

Niedrāju kaķis

Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Zivis un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Zivis un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Zivis un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Nostolepis gracilis

Nostolepis gracilis ir klimatiīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Nostolepis gracilis · Redzēt vairāk »

Nostolepis kernavensis

Nostolepis kernavensis ir klimatiīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Nostolepis kernavensis · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Zivis un Ocelots · Redzēt vairāk »

Ofiūras

Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Zivis un Ofiūras · Redzēt vairāk »

Ohridas ezers

Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.

Jaunums!!: Zivis un Ohridas ezers · Redzēt vairāk »

Ohridas lasis

Belvica jeb Ohridas lasis uz Maķedonijas pastmarkas Ohridas lasis jeb belvica (Salmo ohridanus, maķedoņu: белвица), ir saldūdens lašu dzimtas zivju suga, kas ir endēmiska Ohridas ezerā Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.

Jaunums!!: Zivis un Ohridas lasis · Redzēt vairāk »

Oksirinkhosa

Oksirinkhosas (Oxyrhynchos) atrašanās vieta Ēģiptē Oksirinkhosa (senēģiptiešu: Pr-Medjed; koptu: Pemdje; arābu: el-Bahnasa) ir arheoloģisko atradumu vieta Ēgiptē; viena no visvarīgākajām, kāda jebkad ir atrasta.

Jaunums!!: Zivis un Oksirinkhosa · Redzēt vairāk »

Ola (pārtika)

vistas ola un divas paipalas olas Olas dēj dažādu sugu dzīvnieku mātītes, tai skaitā putni, rāpuļi, abinieki un zivis.

Jaunums!!: Zivis un Ola (pārtika) · Redzēt vairāk »

Olas dzeltenums

Vistas olas dzeltenums Olas dzeltenums (Vitellus) ir barības vielu saturošā olas daļa, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt uzturvielas embrija attīstībai.

Jaunums!!: Zivis un Olas dzeltenums · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Zivis un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Omāri

Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.

Jaunums!!: Zivis un Omāri · Redzēt vairāk »

Onihodi

Onihodi (Onychodus) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.

Jaunums!!: Zivis un Onihodi · Redzēt vairāk »

Onihodveidīgās

Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.

Jaunums!!: Zivis un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »

Oposumu dzimta

Oposumu dzimta (Didelphidae) ir vienīgā dzimta oposumu kārtā (Didelphimorphia), savukārt oposumu kārta ir viena no divām Amerikas somaiņu kārtām un viena no septiņām somaiņu kārtām.

Jaunums!!: Zivis un Oposumu dzimta · Redzēt vairāk »

Osteolepidīdi

Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »

Osteolepjveidīgās

Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.

Jaunums!!: Zivis un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Zivis un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Pakaļējais vidējais muguras kauls

PMD izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Pakaļējais vidējais muguras kauls (Posterior medio-dorsale) saīsinājumā (PMD) ir bruņu plātne, kas klāj antiarhu rumpja muguras puses aizmugurējo vidus daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu.

Jaunums!!: Zivis un Pakaļējais vidējais muguras kauls · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Zivis un Palede · Redzēt vairāk »

Panderihtīdi

Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »

Parastais delfīns

Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zivis un Parastais delfīns · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zivis un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Zivis un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Zivis un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā aktīnija

Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.

Jaunums!!: Zivis un Parastā aktīnija · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Zivis un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parastie delfīni

Parastie delfīni (Delphinus) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas delfīnu sugas.

Jaunums!!: Zivis un Parastie delfīni · Redzēt vairāk »

Pastēte

baziliku Pastēte (no) ir aukstais ēdiens, ko gatavo no ceptas, sautētas, viendabīgi samaltas un uzputotas gaļas, zivju, to izstrādājumu un/vai citu sastāvdaļu masas, kam pievienotas taukvielas un dažādas garšvielas.

Jaunums!!: Zivis un Pastēte · Redzēt vairāk »

Pavāru atsegums

Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.

Jaunums!!: Zivis un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »

Paviāni

Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Zivis un Paviāni · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Zivis un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Pūšļu fuks

Pūšļu fuks jeb pūšļaļģe ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšanas ilgums ir vidēji 4—5 gadi.

Jaunums!!: Zivis un Pūšļu fuks · Redzēt vairāk »

Pūķis

Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.

Jaunums!!: Zivis un Pūķis · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Zivis un Pīle · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pelamīdas

Pelamīdas, pelamīdu ģints (Sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) ģintīm, kas apvieno 5 makreļveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Pelamīdas · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).

Jaunums!!: Zivis un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Zivis un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Zivis un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Zivis un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelikāni

Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.

Jaunums!!: Zivis un Pelikāni · Redzēt vairāk »

Peristils

Menandra nama peristils Pompejos. Peristils (no) ir ar kolonnām norobežota telpa (— apkārt un στῦλος — stabs, balsts).

Jaunums!!: Zivis un Peristils · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Zivis un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Peskāra

Peskāra (vai Pëscàrë) ir pilsēta Itālijā, Abruco reģionā.

Jaunums!!: Zivis un Peskāra · Redzēt vairāk »

Piešspārnu zoss

Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Zivis un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »

Pikša

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).

Jaunums!!: Zivis un Pikša · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Zivis un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Piparmētra

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Piparmētra · Redzēt vairāk »

Pisces

Pisces ("zivis") var būt.

Jaunums!!: Zivis un Pisces · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Zivis un Planktons · Redzēt vairāk »

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Zivis un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Zivis un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Plaušas

Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Zivis un Plaušas · Redzēt vairāk »

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Jaunums!!: Zivis un Plaudis · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Zivis un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Zivis un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Zivis un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Plicis

Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Zivis un Plicis · Redzēt vairāk »

Plordosteji

Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Plordosteji · Redzēt vairāk »

Plourdosteus livonicus

Plourdosteus livonicus ir plordosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Plourdosteus livonicus · Redzēt vairāk »

Plourdosteus mironovi

Plourdosteus mironovi ir plordosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Plourdosteus mironovi · Redzēt vairāk »

Plourdosteus panderi

Plourdosteus panderi ir plordosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Zivis un Plourdosteus panderi · Redzēt vairāk »

Plutonija

"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Zivis un Plutonija · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Zivis un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Polārā gārgale

Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.

Jaunums!!: Zivis un Polārā gārgale · Redzēt vairāk »

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Polārlapsa · Redzēt vairāk »

Pollaki

Pollaki, pollaku ģints (Pollachius) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno divas jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Pollaki · Redzēt vairāk »

Pollaks

Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Pollaks · Redzēt vairāk »

Porolepīdi

Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Porolepīdi · Redzēt vairāk »

Porolepjveidīgās

Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.

Jaunums!!: Zivis un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Zivis un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

PRFoods

PRFoods AS (agrākais nosaukums Premia Foods) ir Igaunijas pārtikas rūpniecības uzņēmums.

Jaunums!!: Zivis un PRFoods · Redzēt vairāk »

Priekšējais sānu-muguras kauls

''ADL'' izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais sānu-muguras kauls (Anterior dorso-laterale) saīsinājumā (ADL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja muguras puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.

Jaunums!!: Zivis un Priekšējais sānu-muguras kauls · Redzēt vairāk »

Priekšējais vēdera-sānu kauls

AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.

Jaunums!!: Zivis un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »

Priekšējais vidējais muguras kauls

AMD izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vidējais muguras kauls (Anterior medio-dorsale) saīsinājumā (AMD) ir bruņu plātne, kas klāj antiarhu rumpja muguras puses priekšējo vidus daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja bruņu kārbu.

Jaunums!!: Zivis un Priekšējais vidējais muguras kauls · Redzēt vairāk »

Proteju dzimta

Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »

Ptihodiktioni

Ptihodiktioni (Ptychodictyon) ir diplakantīdu akantodu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Ptihodiktioni · Redzēt vairāk »

Ptychodictyon rimosum

Ptychodictyon rimosum ir diplakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Ptychodictyon rimosum · Redzēt vairāk »

Ptychodictyon sulcatum

Ptychodictyon sulcatum ir diplakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Ptychodictyon sulcatum · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Zivis un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Puntlenda

Puntlenda, oficiāli Somālijas Puntlendas Valsts (somāļu: Dowlad Goboleedka Buntlaand ee Soomaaliya, arābu), ir reģions ziemeļaustrumu Somālijā, ar centru Garouē, Nugālas provincē.

Jaunums!!: Zivis un Puntlenda · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupuču dzimta

Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Purva bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Zivis un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Zivis un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Radinakanti

Radinakanti (Rhadinacanthus) ir diplakantīdu akantodu ģints.

Jaunums!!: Zivis un Radinakanti · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Zivis un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Raipala ezers

Raipala ezers (arī Raipals) ir ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā Korneta ezeru virknē.

Jaunums!!: Zivis un Raipala ezers · Redzēt vairāk »

Rajas

Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Rajas · Redzēt vairāk »

Rauda

Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Zivis un Rauda · Redzēt vairāk »

Raunas Staburags

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Smiltenes novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.

Jaunums!!: Zivis un Raunas Staburags · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Zivis un Raunda · Redzēt vairāk »

Raundas boa

Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Raundas boa · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Zivis un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rī ezers

Rī ezers (arī Lohrī;,, Loch Ríbh) ir ezers Īrijas centrālajā daļā, starp Konahtas un Lensteras provincēm, trešais lielākais ezers valstī.

Jaunums!!: Zivis un Rī ezers · Redzēt vairāk »

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Zivis un Rīgas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Rūsganais lūsis

Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Zivis un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »

Reņģe

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Zivis un Reņģe · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Rhadinacanthus deltosquamosus

Rhadinacanthus deltosquamosus ir diplakantīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Zivis un Rhadinacanthus deltosquamosus · Redzēt vairāk »

Rhinodipterus secans

Rhinodipterus secans ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju suga no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Rhinodipterus secans · Redzēt vairāk »

Rifs

Rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā Indonēzijā Rifs ir klinšu, kaļķakmens vai cita līdzīga cieta materiāla jūras dibena pacēlums, kas atrodas zem ūdens virsmas tuvu tai vai atplūdos nenozīmīgi paceļas pār to.

Jaunums!!: Zivis un Rifs · Redzēt vairāk »

Rinodipterīni

Rinodipterīni (Rhinodipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Rinodipterīni · Redzēt vairāk »

Rinodipteri

Rinodipteri (Rhinodipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Rinodipteri · Redzēt vairāk »

Ripidistijas

Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.

Jaunums!!: Zivis un Ripidistijas · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Zivis un Roņi · Redzēt vairāk »

Rosa ronis

Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zivis un Rosa ronis · Redzēt vairāk »

Rudais gārnis

Rudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zivis un Rudais gārnis · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Zivis un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).

Jaunums!!: Zivis un Sabulis · Redzēt vairāk »

Saida

Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Zivis un Saida · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Salate · Redzēt vairāk »

Salāti (ēdiens)

Olivjē salāti Salāti ir aukstais ēdiens, ko gatavo no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, kā arī augļiem, sēnēm, zivīm, gaļas un/vai olām, kam pievieno mērci, majonēzi un sāli, retāk arī etiķi un eļļu.

Jaunums!!: Zivis un Salāti (ēdiens) · Redzēt vairāk »

Salpu klase

Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.

Jaunums!!: Zivis un Salpu klase · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Zivis un Sams · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Zivis un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Sapals · Redzēt vairāk »

Sapalu dzimta

Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Sapalu dzimta · Redzēt vairāk »

Saržokļaiņi

Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Zivis un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sarkanais tirānmušķērājs

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanais tirānmušķērājs · Redzēt vairāk »

Sarkanastes tropu jūrasputns

Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »

Sarkanā grāmata

Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanpieres jakāns

Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Zivis un Sarkanpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Zivis un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sasmakas ezers

Sasmakas ezers (arī Valdemārpils ezers, Ārlavas ezers) ir ezers Talsu novada Ārlavas pagastā.

Jaunums!!: Zivis un Sasmakas ezers · Redzēt vairāk »

Sānpeldvēži

Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Zivis un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »

Sānu līnija

Raudas sānu līnijas zvīņas. Sānu līnijas darbības shēma Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu.

Jaunums!!: Zivis un Sānu līnija · Redzēt vairāk »

Sārtais pelikāns

Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).

Jaunums!!: Zivis un Sārtais pelikāns · Redzēt vairāk »

Sārtais vēdzeļzutis

Noķerts eksemplārs Sārtais vēdzeļzutis ir liela plēsīga zivs, kas mīt Dienvidu puslodes jūrās.

Jaunums!!: Zivis un Sārtais vēdzeļzutis · Redzēt vairāk »

Sūcējtārpi

Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).

Jaunums!!: Zivis un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »

Sīmanis Kānanietis

Sīmanis Kānanietis (miris ap 65. gadu), arī Sīmanis Kananejs, ir viens no Jēzus Kristus divpadsmit apustuļiem.

Jaunums!!: Zivis un Sīmanis Kānanietis · Redzēt vairāk »

Sēpijas

Sēpijas (Sepiida) ir desmitkājveidīgo galvkāju kārta.

Jaunums!!: Zivis un Sēpijas · Redzēt vairāk »

Seivalis

Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).

Jaunums!!: Zivis un Seivalis · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Sermulis · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Zivis un Servals · Redzēt vairāk »

Siāmas milzu karpa

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga Siāmas milzu karpu ģintī (Catlocarpio).

Jaunums!!: Zivis un Siāmas milzu karpa · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Siļķes · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Siļķu haizivis

Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Siļķu haizivis · Redzēt vairāk »

Siļķveidīgās

Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei).

Jaunums!!: Zivis un Siļķveidīgās · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Zivis un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Jaunums!!: Zivis un Silūrs · Redzēt vairāk »

Skaumenakīdas

Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Zivis un Skaumenakīdas · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Zivis un Skelets · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Zivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skvalēns

Skvalēns (2,6,10,15,19,23-heksametil-2,6,10,14,18,22-tetrakozaheksaēns) ir nepiesātinātais ogļūdeņradis ar sešām izolētām (nekonjugētām) dubultsaitēm.

Jaunums!!: Zivis un Skvalēns · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Smadzeņu kapsula

Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).

Jaunums!!: Zivis un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »

Smilšu jūrasgrunduļi

Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Smilšu jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Sniega vētrasputns

Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Zivis un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Zivis un Spānija · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Zivis un Spāres · Redzēt vairāk »

Spidiļķis

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).

Jaunums!!: Zivis un Spidiļķis · Redzēt vairāk »

Spirāliskais vārstulis

Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli. Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām.

Jaunums!!: Zivis un Spirāliskais vārstulis · Redzēt vairāk »

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Jaunums!!: Zivis un Spuras · Redzēt vairāk »

Stārķu dzimta

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.

Jaunums!!: Zivis un Stārķu dzimta · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Strūniji

Strūniji (Strunius) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.

Jaunums!!: Zivis un Strūniji · Redzēt vairāk »

Sublitorāle

Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.

Jaunums!!: Zivis un Sublitorāle · Redzēt vairāk »

Sudrabkaija

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Zivis un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »

Sudrabkarūsa

Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »

Sulavesi jūra

Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Jaunums!!: Zivis un Sulavesi jūra · Redzēt vairāk »

Sumatras ūdrs

Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Zivis un Sumatras ūdrs · Redzēt vairāk »

Sumatras kūdras purvu zivtiņa

Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »

Sumatras tīģeris

Sumatras tīģeris (Panthera tigris sumatrae) ir vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī Zunda salu tīģera pasuga, kas sastopama tikai Sumatras salā.

Jaunums!!: Zivis un Sumatras tīģeris · Redzēt vairāk »

Supralitorāle

Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no  — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.

Jaunums!!: Zivis un Supralitorāle · Redzēt vairāk »

Surinamas pipa

Surinamas pipa (Pipa pipa) ir bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) abinieku suga, kas sastopama Dienvidamerikas tropu un subtropu zemieņu lietus mežos un purvos. Sugas pastāvēšanu apdraud mežu izciršana un piemērotu dzīves platību izzušana.

Jaunums!!: Zivis un Surinamas pipa · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Zivis un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Zivis un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Taksidermija

Izbāzti dzīvnieki Taksidermija (no, táxis — ‘sakārtojums’,, dérma — ‘āda’) ir amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku — galvenokārt zīdītāju un putnu — izbāžņu izgatavošanu.

Jaunums!!: Zivis un Taksidermija · Redzēt vairāk »

Tallinas Zooloģiskais dārzs

Tallinas Zooloģiskais dārzs ir zooloģiskais dārzs Tallinā, Igaunijā.

Jaunums!!: Zivis un Tallinas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Zivis un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Zivis un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Zivis un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Taurētājgulbis

Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Zivis un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Zivis un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Zivis un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tērvetes svīta

Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Zivis un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Zivis un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tipiskie jūrasgrunduļi

Tipiskie jūrasgrunduļi jeb vienkārši jūrasgrunduļi (Gobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 28 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Tipiskie jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Tiva

Tivas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā.

Jaunums!!: Zivis un Tiva · Redzēt vairāk »

Trakumsērga

Ar trakumsērgu inficējies suns, 1963. gads Trakumsērga ir visu zīdītāju dzīvnieku sugu tai skaitā arī cilvēku infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas.

Jaunums!!: Zivis un Trakumsērga · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Zivis un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Tristihopterīdi

Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Zivis un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tuklīši

Tuklīši, tuklīšu ģints (Fratercula) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Tuklīši · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zivis un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Umami

Umami (no  — 'patīkama garša') ir viena no piecām cilvēka pamatgaršām.

Jaunums!!: Zivis un Umami · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zivis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati

Sarakstā apkopotas tās vietas Kiribati, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zivis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malāvijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Malāvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zivis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malāvijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zivis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Sentlūsijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zivis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Zivis un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Zivis un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Usūrijas brūnais lācis

Usūrijas brūnais lācis (Ursus arctos lasiotus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Zivis un Usūrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Utopija

Mora grāmatas ''Utopia'',1516. gadā Utopija ir ideālas sabiedrības iztēlojums un kultūras mantojums.

Jaunums!!: Zivis un Utopija · Redzēt vairāk »

Vaļhaizivs

Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.

Jaunums!!: Zivis un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Zivis un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļu bārda

Vaļu bārda Vaļu bārda ir keratīna plātnes, kas nokarājas no plātņvaļu aukslējām.

Jaunums!!: Zivis un Vaļu bārda · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Zivis un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Valters Roberts Gross

Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.

Jaunums!!: Zivis un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »

Vanas ezers

Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.

Jaunums!!: Zivis un Vanas ezers · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Zivis un Vācija · Redzēt vairāk »

Vārnas

Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.

Jaunums!!: Zivis un Vārnas · Redzēt vairāk »

Vārpastu dzimta

Vārpastu dzimta (Saururaceae) ir neliela piparu rindas dzimta, kas iekļauj četras ģintis.

Jaunums!!: Zivis un Vārpastu dzimta · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Zivis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēdera spuras

''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.

Jaunums!!: Zivis un Vēdera spuras · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Zivis un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Vējopatis

Vējopatis lietuviešu mitoloģijā ir vēja dievs.

Jaunums!!: Zivis un Vējopatis · Redzēt vairāk »

Vētrasputnu dzimta

Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).

Jaunums!!: Zivis un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).

Jaunums!!: Zivis un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zivis un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Vegānisms

Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.

Jaunums!!: Zivis un Vegānisms · Redzēt vairāk »

Vesijervi

Vesijervi ir ezers Somijas dienvidos, starp Peijennes ezeru ziemeļos un Lahti pilsētu dienvidos.

Jaunums!!: Zivis un Vesijervi · Redzēt vairāk »

Višapu akmeņi

Divi višapi Višapu akmeņi (arī Pūķu akmeņi, Čūsku akmeņi) ir vairāki Armēnijai raksturīgi menhīri.

Jaunums!!: Zivis un Višapu akmeņi · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Zivis un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vidusjūras diēta

Vidusjūras diēta Vidusjūras diēta ir diēta, kuru iedvesmojuši to cilvēku ēšanas paradumi, kuri dzīvo Vidusjūras reģionā.

Jaunums!!: Zivis un Vidusjūras diēta · Redzēt vairāk »

Vienādkājvēži

Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Zivis un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Zivis un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Zivis un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Vientuļniekvēži

Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.

Jaunums!!: Zivis un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Viktorijas

Viktorijas (Victoria) ir ūdensrožu dzimtas ģints, kurai pieder divas Dienvidamerikā sastopamas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Viktorijas · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Zivis un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Vitamīni

Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Jaunums!!: Zivis un Vitamīni · Redzēt vairāk »

Vrangeļa sala (rezervāts)

Valsts rezervāts «Vrangeļa sala» ir stingra aizsardzības režīma Krievijas valsts dabas rezervāts.

Jaunums!!: Zivis un Vrangeļa sala (rezervāts) · Redzēt vairāk »

Zandarti

Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Zandarti · Redzēt vairāk »

Zarnelpotāji

Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.

Jaunums!!: Zivis un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »

Zīriņu apakšdzimta

Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Zivis un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zelta karūsa

Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.

Jaunums!!: Zivis un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »

Zeltainais šakālis

Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Zivis un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Zemledus makšķerēšana

Zemledus makšķernieks Norvēģijā, 1904. gada Nikolāsa Jungmana zīmējums Zemledus makšķerēšana ir Latvijā populārs sporta un atpūtas veids, makšķerējot ziemas apstākļos.

Jaunums!!: Zivis un Zemledus makšķerēšana · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas lapsa

Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļamerikas lapsa · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļāzija

Ziemeļāzija Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļāzija · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļkoreja

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kotiks

Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu lauvronis

Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļu lauvronis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu upespērlene

Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ziloņronis

Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Zivis un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Zilais valis

Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.

Jaunums!!: Zivis un Zilais valis · Redzēt vairāk »

Zimbabve

Zimbabves Republika ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Zivis un Zimbabve · Redzēt vairāk »

Zivis (nozīmju atdalīšana)

Zivis var būt.

Jaunums!!: Zivis un Zivis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Zivis un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zivju cauna

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zivis un Zivju cauna · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Zivis un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu apakšdzimta

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.

Jaunums!!: Zivis un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Zivis un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Zivis un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivju eļļa

Zivju eļļas kapsulas Zivju eļļa ir eļļa, kas iegūta no zivju audiem.

Jaunums!!: Zivis un Zivju eļļa · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zivis un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Zivis un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zivis un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zobenzivs

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Zivis un Zobenzivs · Redzēt vairāk »

Zobvaļi

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.

Jaunums!!: Zivis un Zobvaļi · Redzēt vairāk »

Zooplanktons

Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.

Jaunums!!: Zivis un Zooplanktons · Redzēt vairāk »

Zosveidīgie

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Zivis un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Zivis un Zuši · Redzēt vairāk »

Zušveidīgās

Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir elopu kohortas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas saskaņā ar 2016.

Jaunums!!: Zivis un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »

Zundu dūmakainais leopards

Zundu dūmakainais leopards jeb Borneo dūmakainais leopards (Neofelis diardi) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Zivis un Zundu dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Zivis un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Zivis un Zvīņas · Redzēt vairāk »

Zvejniekkaķis

Āzijas zvejniekkaķis (Prionailurus viverrinus) ir leopardkaķu ģints suga.

Jaunums!!: Zivis un Zvejniekkaķis · Redzēt vairāk »

Zvejošana

Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.

Jaunums!!: Zivis un Zvejošana · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zivs.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā