261 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Aizkraukles kauja (1229), Aizkraukles komtureja, Aizkraukles pilskalns, Aizkraukles viduslaiku pils, Ako, Alūksnes vēsture, Alberts fon Bukshēvdens, Alebrands, Alene, Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223), Atzele, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Ķengarags, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu viduslaiku pils, Balduīns no Alnas, Bebernine, Beverīnas aplenkums, Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211), Brāļa Bertolda dzirnavas, Burtnieki, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku pils, Cēges fon Manteifeli, Cēsis, Cēsu Bertolds, Cēsu draudzes novads, Cēsu komturi un fogti, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pils, Cēsu vēsture, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Dabrelis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils vēsture, Daugerūts, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Drivinalds, Folkvins, Frīdrihs Benninghofens, ..., Gaujas koridors, Gerdene, Gregors IX, Gulbene, Gulbenes novads, Harija, Hāpsalas pils, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hermans Balke, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunija, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Izborska, Jersika (valsts), Jervas zeme, Kandavas pilskalns, Kandavas vēsture, Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219), Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215), Karagājieni uz Sakalu, Karagājieni uz Sontaganu, Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229), Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224), Karagājiens uz Lietuvu (1208), Karagājiens uz Nalseni (1235), Karagājiens uz Sakalu (1223), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karagājiens uz Zemgali (1228), Kari Latvijas vēsturē, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Kauja pie Imeras, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Turaidas (1211), Kaupo, Kocēnu pagasts, Koknese (valsts), Kokneses vēsture, Konventa sēta, Krāslavas vēsture, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krimuldas novads, Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Latgale, Latgales pilskalni, Latgales priekšpilsēta, Latgales vēsture, Latviešu Indriķis, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Līvu gals, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Ledus kauja, Lejasprūsiskais dialekts, Lepene, Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215), Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223), Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219), Lielvārdes pils, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvieši, Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Mazsalacas vēsture, Mālpils pagasts, Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Megava, Melngalvji, Mesli, Mstislavs Mstislavičs, Muhu, Muiža, Nalsene, Nītaure, Negeste, Nikolajs fon Nauens, Ninnus, Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209), Peltsamā, Pilsāts, Piltene, Pirmais karagājiens uz Hariju (1216), Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208), Pleskava, Prūsijas krusta kari, Rameka, Rauna, Raunas viduslaiku pils, Rūdolfs no Kaseles, Rīgas arhibīskapija, Rīgas miera līgums ar kuršiem, Rīgas pils, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jura baznīca, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rūsiņš, Remines pils, Revala, Ridala, Riekstu kalns, Ropažu viduslaiku pils, Rusova Livonijas hronika, Satekle, Satezele, Saules kauja, Saules zeme, Sūre-Jāni, Sēlijas vēsture, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siguldas komturi, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Siguldas viduslaiku pils, Steksis, Svētā Matīsa dienas kauja, Svelgats, Tallina, Tallinas vēsture, Talsu novads (2009—2021), Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tērbatas kauja (1224), Templiešu ordenis, Teoderihs no Turaidas, Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210), Trikātas luterāņu baznīca, Trikātas viduslaiku pils, Turaida (zeme), Ugaunija, Uldevene, Vaiga, Valdemārs II Estridsens, Valmiera, Valmieras draudzes novads, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras rajons, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras vēsture, Vanema, Varbolas pilskalns, Varibuls, Varidotis, Varka (pilsnovads), Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Veļikijnovgoroda, Vendekūla, Vendi (Livonija), Venno, Vidzeme, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vievaldis, Vikberts no Zēstes, Vikints, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Viruzeme, Visvaldis, Volkenbergas pils, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, 1202. gads, 1205. gada Ropažu kauja, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1206. gads, 1208. gada Sēlpils aplenkums, 1211. gads, 1212. gads, 1218. gads, 1229. gads, 1236. gads, 1237. gads, 13. gadsimts, 14. maijs, 20. decembris, 20. oktobris, 22. septembris. Izvērst indekss (211 vairāk) »
"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukles kauja (1229) · Redzēt vairāk »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Aizkraukles pilskalns
Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ako · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alebrands
Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Alebrands · Redzēt vairāk »
Alene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Alene · Redzēt vairāk »
Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Atzele · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ķengarags · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bebernine
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Bebernine · Redzēt vairāk »
Beverīnas aplenkums
Beverīnas aplenkums notika 1208.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Beverīnas aplenkums · Redzēt vairāk »
Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)
Otrais Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni uz igauņu zemēm notika 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211) · Redzēt vairāk »
Brāļa Bertolda dzirnavas
Brāļa Bertolda dzirnavas bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas—Salaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Brāļa Bertolda dzirnavas · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Cēges fon Manteifeli
Cēge fon Manteifels (Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēges fon Manteifeli · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »
Cēsu draudzes novads
Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Cēsu novads (2009—2021)
Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines vēsture
Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222) · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Folkvins · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Benninghofens
Frīdrihs Benninghofens (1925—2014) bija vācu vēsturnieks un arhivārs, kas pētījis Rīgas agrīno vēsturi un pamatojis hipotēzi par iespējamo Saules kaujas vietu Mūsas upes palienēs uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Frīdrihs Benninghofens · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Gerdene · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes novads
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Harija · Redzēt vairāk »
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215) · Redzēt vairāk »
Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223) · Redzēt vairāk »
Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223) · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Imera · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Inocents III · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Izborska · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Jervas zeme · Redzēt vairāk »
Kandavas pilskalns
Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns, atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kandavas pilskalns · Redzēt vairāk »
Kandavas vēsture
Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)
1219.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)
1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Sakalu
Karagājieni uz Sakalu var būt.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājieni uz Sakalu · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Sontaganu
Karagājieni uz Sontaganu var būt.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājieni uz Sontaganu · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 1229.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)
1224.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Lietuvu (1208) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Nalseni (1235) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Karagājiens uz Zemgali (1228) · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums
Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kokneses vēsture
Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »
Konventa sēta
Konventa sēta ir ēku komplekss Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Konventa sēta · Redzēt vairāk »
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223) · Redzēt vairāk »
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »
Krimuldas novads
Krimuldas novads bija 2009.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Latgales priekšpilsēta
Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu
Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Līvu gals · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lepene · Redzēt vairāk »
Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215) · Redzēt vairāk »
Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)
1223.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223) · Redzēt vairāk »
Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Letu karagājiens notika uz Krievzemes pierobežu Pleskavas (kartē - ''Pskov'') tuvumā. 1218.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219) · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Mālpils pagasts
Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Megava · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mesli · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Muhu · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Muiža · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Nītaure · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Negeste · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Ninnus
Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ninnus · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
1216.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216) · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209) · Redzēt vairāk »
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Peltsamā · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Piltene · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
1216.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)
Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208) · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Pleskava · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rameka · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rauna · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rūdolfs no Kaseles
Rūdolfs no Kaseles bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūdolfs no Kaseles · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas miera līgums ar kuršiem
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Rīgas miera līguma ar kuršiem teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937—1940). Rīgas miera līgums ar kuršiem ir Rīgā 1230.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas miera līgums ar kuršiem · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jura baznīca
Svētā Jura baznīca, skats no Skārņu ielas Svētā Jura baznīca ir ēka Vecrīgā, Skārņu ielā 10/16.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas Svētā Jura baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas novads
Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Remines pils
Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Remines pils · Redzēt vairāk »
Revala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Revala · Redzēt vairāk »
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ridala · Redzēt vairāk »
Riekstu kalns
Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Satekle
Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Satekle · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Satezele · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Sūre-Jāni
Sūre-Jāni, agrāk Lieljāņi, ir mazpilsēta Viljandi apriņķī, Pehja-Sakalas pagasta centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Sūre-Jāni · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Steksis
Steksis jeb Stekse (vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Steksis · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Svelgats · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tallina · Redzēt vairāk »
Tallinas vēsture
Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Uldevene · Redzēt vairāk »
Vaiga
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vaiga · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras rajons
* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vanema · Redzēt vairāk »
Varbolas pilskalns
Varbolas pilskalns bija viens no lielākajiem apļveida nocietinājumiem un tirdzniecības centriem Igaunijas Harju zemē no 10.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Varbolas pilskalns · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Varidotis · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vendekūla
Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vendekūla · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Venno · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vievaldis
Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vievaldis · Redzēt vairāk »
Vikberts no Zēstes
Vikberts no Zēstes bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieks (1207-1209), kur viņu norīkoja mestrs Venno.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vikberts no Zēstes · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vikints · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Viljandi · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Volkenbergas pils
Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
1202. gads
1202.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1202. gads · Redzēt vairāk »
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1205. gada Ropažu kauja · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1206. gada kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1208. gada Sēlpils aplenkums
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »
1211. gads
1211.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1211. gads · Redzēt vairāk »
1212. gads
1212.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1212. gads · Redzēt vairāk »
1218. gads
1218.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1218. gads · Redzēt vairāk »
1229. gads
1229.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1229. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1237. gads
1237.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1237. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 14. maijs · Redzēt vairāk »
20. decembris
20.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 20. decembris · Redzēt vairāk »
20. oktobris
20.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 20. oktobris · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 22. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fratres milicie Christi, Kristus Bruņinieki, Kristus Bruņinieku brālība, Kristus bruņinieki, Schwertbrüder, Zobenbrāļi, Zobenbrāļu Ordenis.