Ātrāk nekā pārlūku!
224 attiecības: Aberācija (astronomija), Abhāzijas ģerbonis, AC+79 3888, Akrēcija, Albānijas karogs, Alberts Einšteins, Aldebarans, Alfa, Alnitaks, Altāra Mī b, Anderss Celsijs, Andromedas miglājs (romāns), Angolas ģerbonis, Apriņķojuma periods, Apsīda, Arkturs, Arturs Balklavs, Asterisms, Astrofizika, Astroloģija, Astronomija, Astronomisks objekts, Astronoms, Atakamas Lielā milimetru ierinda, Atmosfēra, Atnācēji no nekurienes, Auns (zvaigznājs), Auseklis (zīme), Azerbaidžānas karogs, Šternbergs, Šterns, Ģeocentrisms, Ģeodinamo, Ūdens planēta, Ķīnas Tautas Republikas karogs, Žirafe (zvaigznājs), Žirokompass, Čukstošās galerijas viļņi, Ārpuszemes dzīvība, Baltais punduris, Bārnarda zvaigzne, Bēta, Beninas karogs, Burkinafaso karogs, Buru Delta, Cefeīda, Centaura Bēta, Centaura Proksima, Centaura Proksima b, Centrālāfrikas Republikas karogs, ..., Citplanēta, Citplanētu uzskaitījums, COROT-7b, Daba, Dabiskais pavadonis, Dainis Draviņš, Daisona sfēra, Džans Hens, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Džordāno Bruno, Delfīns (zvaigznājs), Delta (burts), Dienvidu Krusts, Difūzais miglājs, Dzīvība, Edvīns Habls, Eiropa (pavadonis), Emisijas miglājs, Epsilons, Eridāna, Eta Akvarīdas, Fēnikss (zvaigznājs), Fermi paradokss, Fizikālā dubultzvaigzne, Fomalhauts, Fotosfēra, Gaismas gads, Gaismas piesārņojums, Galaktikas halo, Galaktiku grupas un kopas, GALEX, Galileja pavadoņi, Galileo (starpplanētu zonde), Galvenās secības zvaigzne, Gamma (burts), Globālā pozicionēšanas sistēma, Globuss, Gravitācijas kolapss, HAT-P-7, Hēlijs, HD 147513 b, HD 156668, HD 50554 b, HD 81040 b, Heila—Bopa komēta, Herbiga—Haro objekts, Hercšprunga—Rasela diagramma, Herschel Space Observatory, HIP 13044, Hromosfēra, Jūrmalas ģerbonis, Jūrniecības astronomija, Jonizētais ūdeņraža mākonis, Kankles, Karstie jupiteri, Kepler (orbitālā observatorija), Kepler-10, Kepler-4b, Kepler-7, Kepler-7b, Keplera likumi, Keplera pārnova, Kodolenerģija, Kodolsintēze, Korusanta, Kosmiskais ātrums, Kosmosa izpēte, Laiktelpa, Latvijas ģerbonis, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Libērijas karogs, Lielais Magelāna Mākonis, Lielā komēta 1811. gadā, Lodveida zvaigžņu kopa, Mauritānijas karogs, Mazais Lācis, Māzerefekts, Mēness, Melnais caurums, Milzu zvaigzne, Molekulāri kinētiskā teorija, Neitronu zvaigzne, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nova, OGLE-TR-56, OGLE2-TR-L9, Orbitālā observatorija, Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Oriona miglājs, Paši dievi, Panamas ģerbonis, Panamas karogs, Parastais jenots, Pavadoņnavigācija, Pārmilzu zvaigzne, Pārnova, Pūķis (zvaigznājs), Piena Ceļš, Planēta, Planēta klaidonis, Planetārais miglājs, Plazma, Plutons (pundurplanēta), Protoplanetārais miglājs, Ptolemajs, Pundurplanēta, Pundurzvaigzne, Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca, Redzamais spožums, Saifs, Sarkanais milzis, Saule, Saules masa, Saules vējš, Savam brālim sargs, Sedna, Sekstants, Spalvu skeletveidīgie mākoņi, Spalvu viļņotie slāņmākoņi, Spektra klase, Spektroskopija, Spirālveida galaktika, Sprādziens, Starjauda, Starptautiskā Astronomijas savienība, Starpzvaigžņu vide, Strūklaka (filma), Sudrabainie mākoņi, Suisei, Svārstības, Tau Ceti, Tārpeja, Tīklene, Tēta1 Orionis C, Tehnēcijs, Toms Gērelss, Trapeces zvaigžņu kopa, Trīsstūris (zvaigznājs), Triju Zvaigžņu ordenis, Triljons, Tumšais miglājs, Turcijas karogs, Ukapirms, Upsilon Andromedae d, Urāns (planēta), V391 Pegasi b, Vaļējā zvaigžņu kopa, Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Vakuums, Valkas ģerbonis, Vega, Viļņu optika, Viduszeme, Viktors Ambarcumjans, Virsmas apgaismojums, Visuma paātrināta izplešanās, Visums, WASP-12, WASP-18, Zēmaņa efekts, Ziemeļu Vainags, Zvaigžņlielums, Zvaigžņu karte, Zvaigžņu kopa, Zvaigznājs, Zvaigznīte, Zvaigzne (nozīmju atdalīšana), Zvaigznes, Zvezda (SKS), 109 Piscium, 109 Piscium b, 1437. gads, 2008. gads. Izvērst indekss (174 vairāk) »
Aberācija (astronomija)
Aberācija astronomijā ir parādība, kas rada debess objektu šķietamu kustību ap to patieso atrašanās vietu atkarībā no novērotāja ātruma.
Jaunums!!: Zvaigzne un Aberācija (astronomija) · Redzēt vairāk »
Abhāzijas ģerbonis
Abhāzijas Republikas valsts ģerbonis apstiprināts 1992.
Jaunums!!: Zvaigzne un Abhāzijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
AC+79 3888
AC+79 3888 ir sarkanais punduris, atrodas netālu no Polārzvaigznes Žirafes zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un AC+79 3888 · Redzēt vairāk »
Akrēcija
Akrēcija ir process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
Jaunums!!: Zvaigzne un Akrēcija · Redzēt vairāk »
Albānijas karogs
Albānijas karogs ir viens no Albānijas oficiālajiem valsts simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Albānijas karogs · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Zvaigzne un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Aldebarans
Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Aldebarans · Redzēt vairāk »
Alfa
Grieķu alfabēta 1. burts - alfa Alfa (Α, α) ir grieķu alfabēta 1.
Jaunums!!: Zvaigzne un Alfa · Redzēt vairāk »
Alnitaks
Alnitaks (arī Oriona ζ, Oriona Zēta) ir trīskāršā zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas kreisajā malā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Alnitaks · Redzēt vairāk »
Altāra Mī b
Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »
Anderss Celsijs
Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.
Jaunums!!: Zvaigzne un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »
Andromedas miglājs (romāns)
"Andromedas miglājs" () ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Andromedas miglājs (romāns) · Redzēt vairāk »
Angolas ģerbonis
Angolas Republikas ģerbonis ir viens no Angolas simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Angolas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Zvaigzne un Apsīda · Redzēt vairāk »
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Arkturs · Redzēt vairāk »
Arturs Balklavs
Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā gadalaiku izdevuma "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.
Jaunums!!: Zvaigzne un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »
Asterisms
Asterisms (sengrieķu ἀστήρ 'zvaigzne') ir zvaigžņu zīmējums, kurš jau vēsturiski pazīstams ar patstāvīgu nosaukumu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Asterisms · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Zvaigzne un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Zvaigzne un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Zvaigzne un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Astronoms · Redzēt vairāk »
Atakamas Lielā milimetru ierinda
Atakamas radioteleskopi naktī Atakamas Lielā milimetru ierinda (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array, ALMA) ir starptautisks astronomisks projekts — milimetru un submilimetru diapazona radioteleskopi, kas apvienoti vienotā radiointerferometrā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Atakamas Lielā milimetru ierinda · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atnācēji no nekurienes
"Atnācēji no nekurienes" ir franču rakstnieka Fransisa Karsaka (īstajā vārdā Fransuā Bords) zinātniski fantastisks romāns.
Jaunums!!: Zvaigzne un Atnācēji no nekurienes · Redzēt vairāk »
Auns (zvaigznājs)
Auna zvaigznājs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Auns (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Auseklis (zīme)
Auseklis karoga masta dekorācijā Auseklis ir simbols — viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latviešu kultūrā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Auseklis (zīme) · Redzēt vairāk »
Azerbaidžānas karogs
Azerbaidžānas karogs ir viens no Azerbaidžānas oficiālajiem valsts simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Azerbaidžānas karogs · Redzēt vairāk »
Šternbergs
Šternbergs (no Stern — 'zvaigzne' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Šternberga) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Zvaigzne un Šternbergs · Redzēt vairāk »
Šterns
Šterns ( — 'zvaigzne'; sieviešu dzimtē Šterna) ir vācu/jidiša cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Zvaigzne un Šterns · Redzēt vairāk »
Ģeocentrisms
Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »
Ģeodinamo
archivedate.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ģeodinamo · Redzēt vairāk »
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »
Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republikas karogs Ķīnas Tautas Republikas karogs (ķīn. 五星紅旗 Piecu zvaigžņu sarkanais karogs) tika pieņemts 1949.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ķīnas Tautas Republikas karogs · Redzēt vairāk »
Žirafe (zvaigznājs)
Žirafes zvaigznājs ir liels, bet blāvs ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Žirafe (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Žirokompass · Redzēt vairāk »
Čukstošās galerijas viļņi
Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »
Ārpuszemes dzīvība
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Baltais punduris · Redzēt vairāk »
Bārnarda zvaigzne
Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura tipa zvaigzne, kas atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Bārnarda zvaigzne · Redzēt vairāk »
Bēta
Grieķu alfabēta 2. burts — bēta Bēta (Β, β; (bē̂ta)) ir grieķu alfabēta otrais burts.
Jaunums!!: Zvaigzne un Bēta · Redzēt vairāk »
Beninas karogs
Beninas karogs ir viens no Beninas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Beninas karogs · Redzēt vairāk »
Burkinafaso karogs
Burkinafaso karogs ir vien no Burkinafaso nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Burkinafaso karogs · Redzēt vairāk »
Buru Delta
Buru Delta (δ Vel, δ Velorum, Buru δ, Delta Velorum) ir zvaigžņu sistēma Buru zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Buru Delta · Redzēt vairāk »
Cefeīda
Cefeīdas pulsācijas Cefeīda ir pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.
Jaunums!!: Zvaigzne un Cefeīda · Redzēt vairāk »
Centaura Bēta
Centaura Bēta jeb Centaura β (β Cen, Beta Centauri), pazīstama arī kā AgenaSchaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Zvaigzne un Centaura Bēta · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima
Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..
Jaunums!!: Zvaigzne un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima b
Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.
Jaunums!!: Zvaigzne un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »
Centrālāfrikas Republikas karogs
Centrālāfrikas Republikas karogs ir viens no Centrālāfrikas Republikas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Centrālāfrikas Republikas karogs · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Zvaigzne un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Citplanētu uzskaitījums
Šajā sarakstā ir minētas 520 citplanētas.
Jaunums!!: Zvaigzne un Citplanētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
COROT-7b
COROT-7b mākslinieka skatījumā COROT-7b ir relatīvi neliela citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-7 Vienradža zvaigznājā, aptuveni 489 gaismas gadu attālumā.
Jaunums!!: Zvaigzne un COROT-7b · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Zvaigzne un Daba · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Dainis Draviņš
Dainis Draviņš (dzimis) ir latviešu izcelsmes Zviedrijas astronoms.
Jaunums!!: Zvaigzne un Dainis Draviņš · Redzēt vairāk »
Daisona sfēra
Daisona sfēras ilustrācija Daisona sfēra ir hipotētiska megastruktūra, kas pilnīgi apvij zvaigzni vai saules sistēmu, lai iegūtu lielu daļu zvaigznes izdalītās enerģijas.
Jaunums!!: Zvaigzne un Daisona sfēra · Redzēt vairāk »
Džans Hens
Džans Hens. Džans Hens (piņjiņs: Zhāng Héng, dzimis, miris) bija astronoms, matemātiķis, izgudrotājs, ģeogrāfs, kartogrāfs, mākslinieks, dzejnieks, valstsvīrs un literāts no Naņjanas, Henaņā, un dzīvoja Haņu dinastijas laikā Ķīnā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Džans Hens · Redzēt vairāk »
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.
Jaunums!!: Zvaigzne un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Džordāno Bruno
Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.
Jaunums!!: Zvaigzne un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »
Delfīns (zvaigznājs)
Delfīns ir zvaigznājs, kas bija pazīstams jau sengrieķu astronomiem, lai gan ir diezgan mazs un tajā nav īpaši izteiktu zvaigžņu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Delfīns (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Delta (burts)
Grieķu alfabēta 4. burts - delta Delta (Δ, δ) - grieķu alfabēta 4.
Jaunums!!: Zvaigzne un Delta (burts) · Redzēt vairāk »
Dienvidu Krusts
Dienvidu Krusts ir vismazākais zvaigznājs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Dienvidu Krusts · Redzēt vairāk »
Difūzais miglājs
Oriona miglājs — pazīstams atstarojošais miglājs Difūzais miglājs ir neregulāras formas miglājs bez izteiktām robežām; tas var pats izstarot gaismu vai arī absorbēt to.
Jaunums!!: Zvaigzne un Difūzais miglājs · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Zvaigzne un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Zvaigzne un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Emisijas miglājs
Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.
Jaunums!!: Zvaigzne un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »
Epsilons
Grieķu alfabēta 5. burts - epsilons Epsilons (Ε, ε) ir grieķu alfabēta 5.
Jaunums!!: Zvaigzne un Epsilons · Redzēt vairāk »
Eridāna
Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Eridāna · Redzēt vairāk »
Eta Akvarīdas
Eta Akvarīdas ir ar Haleja komētu saistīta meteoru plūsma.
Jaunums!!: Zvaigzne un Eta Akvarīdas · Redzēt vairāk »
Fēnikss (zvaigznājs)
Fēnikss ir mazs dienvidu puslodes zvaigznājs, kuru 16. gadsimta beigās aprakstīja divi nīderlandiešu navigatori Pīters Kaizers (Pieter Dirkszoon Keyser) un Frederiks de Houtmans (Frederick de Houtman).
Jaunums!!: Zvaigzne un Fēnikss (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Fermi paradokss
Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.
Jaunums!!: Zvaigzne un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »
Fizikālā dubultzvaigzne
Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.
Jaunums!!: Zvaigzne un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »
Fomalhauts
Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Fomalhauts · Redzēt vairāk »
Fotosfēra
Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).
Jaunums!!: Zvaigzne un Fotosfēra · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Gaismas piesārņojums
Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.
Jaunums!!: Zvaigzne un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »
Galaktikas halo
Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.
Jaunums!!: Zvaigzne un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Jaunums!!: Zvaigzne un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »
GALEX
GALEX jeb Galaxy Evolution Explorer (no angļu valodas — Galaktiku attīstības pētnieks) bija ASV ultravioletā starojuma orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Zvaigzne un GALEX · Redzēt vairāk »
Galileja pavadoņi
Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Jaunums!!: Zvaigzne un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »
Gamma (burts)
Grieķu alfabēta 3. burts - gamma Gamma (Γ, γ) - grieķu alfabēta 3.
Jaunums!!: Zvaigzne un Gamma (burts) · Redzēt vairāk »
Globālā pozicionēšanas sistēma
GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.
Jaunums!!: Zvaigzne un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Globuss
Globuss Globuss ( — 'lode') ir telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss).
Jaunums!!: Zvaigzne un Globuss · Redzēt vairāk »
Gravitācijas kolapss
Gravitācijas kolapss ir ārkārtīgi strauja zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
Jaunums!!: Zvaigzne un Gravitācijas kolapss · Redzēt vairāk »
HAT-P-7
''HAT-P-7'' gaismas spektrālais sastāvs. HAT-P-7 jeb GSC 03547-01402 ir 10,5.
Jaunums!!: Zvaigzne un HAT-P-7 · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Zvaigzne un Hēlijs · Redzēt vairāk »
HD 147513 b
HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un HD 147513 b · Redzēt vairāk »
HD 156668
HD 156668 ir zvaigzne, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un HD 156668 · Redzēt vairāk »
HD 50554 b
HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un HD 50554 b · Redzēt vairāk »
HD 81040 b
HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un HD 81040 b · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Herbiga—Haro objekts
Herbiga-Haro objekts HH47 Herbiga—Haro objekts ir neliels miglāja apgabals, kas saistīts ar jaunām zvaigznēm.
Jaunums!!: Zvaigzne un Herbiga—Haro objekts · Redzēt vairāk »
Hercšprunga—Rasela diagramma
Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.
Jaunums!!: Zvaigzne un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »
Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).
Jaunums!!: Zvaigzne un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »
HIP 13044
HIP 13044 ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 5967 pc attālumā no Zemes Krāsns zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un HIP 13044 · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Zvaigzne un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Jūrmalas ģerbonis
Jūrmalas pilsētas ģerbonis ir viens no Jūrmalas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Jūrmalas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Jaunums!!: Zvaigzne un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »
Jonizētais ūdeņraža mākonis
NGC 604 — viens no jonizētajiem ūdeņraža mākoņiem Jonizētais ūdeņraža mākonis jeb tā sauktais H II reģions ir karstas gāzes un plazmas mākonis, kurā atrodas liels skaits ūdeņraža atomu jonizētā stāvoklī.
Jaunums!!: Zvaigzne un Jonizētais ūdeņraža mākonis · Redzēt vairāk »
Kankles
Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kankles · Redzēt vairāk »
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Jaunums!!: Zvaigzne un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »
Kepler (orbitālā observatorija)
Kepler bija NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Kepler-10
Kepler-10 ir 11.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kepler-10 · Redzēt vairāk »
Kepler-4b
Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kepler-4b · Redzēt vairāk »
Kepler-7
Kepler-7 ir 13.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kepler-7 · Redzēt vairāk »
Kepler-7b
Planēta Kepler-7b salīdzinājumā ar Jupiteru. Kepler-7b ir citplanēta, kas atrodas Liras zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kepler-7b · Redzēt vairāk »
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Jaunums!!: Zvaigzne un Keplera likumi · Redzēt vairāk »
Keplera pārnova
SN 1604, kas pazīstama arī kā Keplera pārnova, Keplera nova un Keplera zvaigzne, bija Ia tipa pārnova, kas uzliesmoja mūsu jeb Piena Ceļa galaktikā, Čūskneša zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Keplera pārnova · Redzēt vairāk »
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Korusanta
Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā. Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs') ir viena no daudzajām planētām, kas sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Korusanta · Redzēt vairāk »
Kosmiskais ātrums
Keplera parabolu (E). Kosmiskais ātrums vienkāršoti ir ātrums, kas nepieciešams, lai pārvarētu kāda cita objekta pievilkšanas spēku.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Kosmosa izpēte
Astronauts Stīvs Robinsons devies ārpus kosmiskā kuģa veikt pētījumus STS-114 misijas laikā Kosmosa izpēte, arī Visuma izpēte, ir cilvēces centieni izpētīt un izprast kosmisko telpu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Kosmosa izpēte · Redzēt vairāk »
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Jaunums!!: Zvaigzne un Laiktelpa · Redzēt vairāk »
Latvijas ģerbonis
Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.
Jaunums!!: Zvaigzne un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa bija Latvijas piemiņas medaļa, kas veltīta Latvijas Brīvības cīņu desmit gadu jubilejai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa · Redzēt vairāk »
Libērijas karogs
Libērijas karogs ir viens no Libērijas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Libērijas karogs · Redzēt vairāk »
Lielais Magelāna Mākonis
Lielais Magelāna Mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Lielais Magelāna Mākonis · Redzēt vairāk »
Lielā komēta 1811. gadā
Lielā komēta 1811.
Jaunums!!: Zvaigzne un Lielā komēta 1811. gadā · Redzēt vairāk »
Lodveida zvaigžņu kopa
Lodveida zvaigžņu kopa M80 Skorpiona zvaigznāja. Lodveida zvaigžņu kopa ir sfēriska zvaigžņu kopa, kas no citām kopām atšķiras ar izteiktu zvaigžņu koncentrāciju tās centrā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Lodveida zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »
Mauritānijas karogs
Mauritānijas karogs ir viens no Mauritānijas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Mauritānijas karogs · Redzēt vairāk »
Mazais Lācis
Mazais Lācis ( — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Mazais Lācis · Redzēt vairāk »
Māzerefekts
Māzerefekts ir dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās.
Jaunums!!: Zvaigzne un Māzerefekts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Zvaigzne un Mēness · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Milzu zvaigzne
Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Milzu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Jaunums!!: Zvaigzne un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Nova
Nova (no — 'jauna ') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam.
Jaunums!!: Zvaigzne un Nova · Redzēt vairāk »
OGLE-TR-56
OGLE-TR-56 ir 17.
Jaunums!!: Zvaigzne un OGLE-TR-56 · Redzēt vairāk »
OGLE2-TR-L9
Zvaigzne un tās planēta mākslinieka skatijumā OGLE2-TR-L9 ir 15.
Jaunums!!: Zvaigzne un OGLE2-TR-L9 · Redzēt vairāk »
Orbitālā observatorija
Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Jaunums!!: Zvaigzne un Orgons · Redzēt vairāk »
Orientācijas noteikšana un vadība
Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).
Jaunums!!: Zvaigzne un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »
Oriona miglājs
Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.
Jaunums!!: Zvaigzne un Oriona miglājs · Redzēt vairāk »
Paši dievi
"Paši dievi" ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.
Jaunums!!: Zvaigzne un Paši dievi · Redzēt vairāk »
Panamas ģerbonis
Panamas Republikas ģerbonis ir viens no Panamas Republikas valsts simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Panamas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Panamas karogs
Panamas Republikas karogs ir viens no Panamas Republikas oficiālajiem valsts simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Panamas karogs · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Zvaigzne un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Pavadoņnavigācija
Novērotāja atrašanās vietas noteikšana attālumu sfēru krustpunktā. Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »
Pārmilzu zvaigzne
Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pūķis (zvaigznājs)
Pūķa zvaigznājs aptver debesjuma ziemeļu puslodes polāro apgabalu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pūķis (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Planēta · Redzēt vairāk »
Planēta klaidonis
Planēta klaidonis saukta arī par starpzvaigžņu planētu, bāreņu planētu vai kvaziplanētu ir planetāras masas objekts, kas ir izmests no savas sistēmas, un kam vairāk nav gravitācijas saistības ar kādu zvaigzni, brūno punduri vai citiem šāda tipa objektiem, un tāpēc tās klaiņo atklātā visumā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Planēta klaidonis · Redzēt vairāk »
Planetārais miglājs
Viens no planetārajiem miglājiem - Kaķa acs miglājs (NGC 6543). Planetārais miglājs ir emisijas miglājs, kura centrā atrodas neliela karsta zvaigzne.
Jaunums!!: Zvaigzne un Planetārais miglājs · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Zvaigzne un Plazma · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Protoplanetārais miglājs
Protoplanetārais miglājs (PPM) ir astronomisks objekts, kas pastāv īsā laika posmā zvaigznes straujās evolūcijas laikā starp sarkanā milža vēlā asimptotiskā zara fāzi un tai sekojošo planetārā miglāja (PM) fāzi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Protoplanetārais miglājs · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »
Pundurzvaigzne
Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »
Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca
Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca (RSSR), arī Rīgas Spoguļu rūpnīca bija Latvijas PSR laikā, apvienojot līdz tam pastāvējušus ražošanas uzņēmumus, izveidota rūpnīca, kas ražoja spoguļus, mēbeļu stiklus un eglīšu rotājumus.
Jaunums!!: Zvaigzne un Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Saifs
Saifs (arī Oriona k, Oriona Kapa) ir sestā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā un 57.
Jaunums!!: Zvaigzne un Saifs · Redzēt vairāk »
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Jaunums!!: Zvaigzne un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Saule · Redzēt vairāk »
Saules masa
Saulē ir 99% no Saules sistēmas kopējās masas Saules masa (M☉) ir standarta masas mērvienība astronomijā, kas vienāda ar Saules masu, aptuveni 2 kg.
Jaunums!!: Zvaigzne un Saules masa · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Zvaigzne un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Savam brālim sargs
"Savam brālim sargs" ir padomju rakstnieka Vladimira Mihailova 1976.
Jaunums!!: Zvaigzne un Savam brālim sargs · Redzēt vairāk »
Sedna
Sedna, arī 90377 Sedna (simbols), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.
Jaunums!!: Zvaigzne un Sedna · Redzēt vairāk »
Sekstants
Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.
Jaunums!!: Zvaigzne un Sekstants · Redzēt vairāk »
Spalvu skeletveidīgie mākoņi
Ci vert Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Spalvu skeletveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu viļņotie slāņmākoņi
Spalvu viļņotie slāņmākoņi (Cs fib) ir balts, plāns mākoņu slānis ar viļņveida izskatu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Spalvu viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Spektra klase
Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.
Jaunums!!: Zvaigzne un Spektra klase · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Zvaigzne un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spirālveida galaktika
Spirālveida galaktikas piemērs — Vējdzirnaviņu galaktika (M101) Spirālveida galaktika ir galaktiku veids, kurām raksturīgs plakans, rotējošs disks, kas satur zvaigznes, gāzi un putekļus.
Jaunums!!: Zvaigzne un Spirālveida galaktika · Redzēt vairāk »
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Sprādziens · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Zvaigzne un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Zvaigzne un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Strūklaka (filma)
"Strūklaka" ir 2006.
Jaunums!!: Zvaigzne un Strūklaka (filma) · Redzēt vairāk »
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Jaunums!!: Zvaigzne un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »
Suisei
Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.
Jaunums!!: Zvaigzne un Suisei · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Svārstības · Redzēt vairāk »
Tau Ceti
Vaļa zvaigznāja dienvidu daļā. Tau Ceti (τ Cet, τ Ceti, jeb Vaļa tau) ir zvaigzne, kura atrodas Vaļa zvaigznājā un ir ļoti līdzīga Saulei.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tau Ceti · Redzēt vairāk »
Tārpeja
Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tārpeja · Redzēt vairāk »
Tīklene
Cilvēka tīklenes šķērsgriezums. Gaisma krīt uz to no kreisās puses, iziet cauri visām nervu šūnu kārtām un sasniedz gaismjutīgās šūnas (nūjiņas un vālītes) attēla labajā pusē Tīklene ir iekšējais acs ābola slānis, ko veido gaismu uztveroši audi.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tīklene · Redzēt vairāk »
Tēta1 Orionis C
Tēta1 Orionis C (θ1 Orionis C) ir dubultzvaigzne Trapeces zvaigžņu kopā, kopas spilgtākā zvaigzne, atrodas Oriona zvaigznājā Oriona miglāja vidū.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tēta1 Orionis C · Redzēt vairāk »
Tehnēcijs
Tehnēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tc un atomskaitli 43.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tehnēcijs · Redzēt vairāk »
Toms Gērelss
Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.
Jaunums!!: Zvaigzne un Toms Gērelss · Redzēt vairāk »
Trapeces zvaigžņu kopa
Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.
Jaunums!!: Zvaigzne un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »
Trīsstūris (zvaigznājs)
Trīsstūris jeb Trijstūris ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Trīsstūris (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Triljons
100 triljonu Zimbabves dolāru banknote (2009) 1 000 000 000 000 jeb viens triljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 un 1 000 000 000 001.
Jaunums!!: Zvaigzne un Triljons · Redzēt vairāk »
Tumšais miglājs
Oriona zvaigznājā. Tumšais miglājs jeb absorbcijas miglājs ir tāda veida starpzvaigžņu mākonis, kas ir tik blīvs, ka aizsedz acij saredzamos gaismas viļņus no gaišajiem objektiem, kas atrodas aiz tā, piemēram, zvaigznēm un gaišajiem — emisijas vai atstarošanas miglājiem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Tumšais miglājs · Redzēt vairāk »
Turcijas karogs
25px Turcijas Republikas karogs ir sarkans ar baltu pusmēnesi un zvaigzni.
Jaunums!!: Zvaigzne un Turcijas karogs · Redzēt vairāk »
Ukapirms
Ukapirms (jaunprūšu: *Ukapirms — 'visupirmais') prūšu mitoloģijā ir augstākais debesu, zemes un zvaigžņu dievs, kam viss pasaulē esot bijis pakļauts.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ukapirms · Redzēt vairāk »
Upsilon Andromedae d
Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Zvaigzne un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
V391 Pegasi b
V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »
Vaļējā zvaigžņu kopa
Plejādes jeb Sietiņš ir viena no atpazīstamākajām vaļējām zvaigžņu kopām Vaļējā zvaigžņu kopa ir zvaigžņu kopa, kurā ir mazāk par 1000 zvaigznēm un tās ir veidojošās vienā un tajā pašā gigantiskajā gāzu mākonī un savstarpēji mijiedarbojas ar savu gravitācijas spēku.
Jaunums!!: Zvaigzne un Vaļējā zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »
Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.
Jaunums!!: Zvaigzne un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valkas ģerbonis
Valkas pilsētas ģerbonis ir viens no Valkas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zvaigzne un Valkas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Zvaigzne un Vega · Redzēt vairāk »
Viļņu optika
Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Viļņu optika · Redzēt vairāk »
Viduszeme
Viduszeme ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomāta pasaules daļa, kurā norisinās "Gredzenu pavēlnieka", "Hobita" un citu šī autora grāmatu darbība.
Jaunums!!: Zvaigzne un Viduszeme · Redzēt vairāk »
Viktors Ambarcumjans
Viktors Ambarcumjans (dzimis, miris) bija Armēnijas PSR (Padomju Savienības) astrofiziķis, viens no teorētiskās astrofizikas “tēviem”.
Jaunums!!: Zvaigzne un Viktors Ambarcumjans · Redzēt vairāk »
Virsmas apgaismojums
Apgaismojuma shēma ar mērvienībām un terminoloģiju. Fotometrijā apgaismojums ir gaismas plūsmas daudzums, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Zvaigzne un Virsmas apgaismojums · Redzēt vairāk »
Visuma paātrināta izplešanās
W.M.Keka observatorijas teleskopi Havaju salās Visuma paātrināta izplešanās ir efekts, kas izraisa Visuma objektu, piemēram, galaktiku attālināšanos vienai no otras ar pastāvīgi pieaugošu ātrumu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Visuma paātrināta izplešanās · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Zvaigzne un Visums · Redzēt vairāk »
WASP-12
''WASP-12'' gaismas spektrālais sastāvs. WASP-12 ir 11.
Jaunums!!: Zvaigzne un WASP-12 · Redzēt vairāk »
WASP-18
WASP-18 ir 9.
Jaunums!!: Zvaigzne un WASP-18 · Redzēt vairāk »
Zēmaņa efekts
Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts. Spektrālās līnijas tika iegūtas, izmantojot Fabri – Pero interferometru. Zēmaņa efekts (nosaukts nīderlandiešu fiziķa Pītera Zēmaņa vārdā) ir spektrālās līnijas sašķelšanās vairākās komponentēs statiska ārējā magnētiskā lauka klātbūtnē.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zēmaņa efekts · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Vainags
Ziemeļu Vainags ir neliels ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Zvaigzne un Ziemeļu Vainags · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu karte
Holandiešu kartogrāfa Frederika de Vita (''Frederik de Wit'') 17. gadsimta zvaigžņu karte. Zvaigžņu karte ir karte, kurā attēlots zvaigžņu izvietojums pie debesīm nakts laikā.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigžņu karte · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu kopa
Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »
Zvaigznājs
Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »
Zvaigznīte
Zvaigznīte var būt.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigznīte · Redzēt vairāk »
Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)
Zvaigzne var būt.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigzne (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Zvaigznes
Zvaigznes var būt.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigznes · Redzēt vairāk »
Zvezda (SKS)
Progress tranportkuģis (labajā pusē) Zvezda (no krievu — 'zvaigzne') ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) krievu segmenta modulis.
Jaunums!!: Zvaigzne un Zvezda (SKS) · Redzēt vairāk »
109 Piscium
''109 Piscium'' gaismas spektrālais sastāvs. 109 Piscium ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 106 gaismas gadu attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un 109 Piscium · Redzēt vairāk »
109 Piscium b
109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.
Jaunums!!: Zvaigzne un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »
1437. gads
1437.
Jaunums!!: Zvaigzne un 1437. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Zvaigzne un 2008. gads · Redzēt vairāk »
