Ātrāk nekā pārlūku!
175 attiecības: Albrehts Mēklenburgs, Augstrozes pils, Ūlofs Klēpja karalis, Ķēdaiņu ūnija, Ēmunds Vecais, Ēriks Svētais, Ēriks Uzvarētājs, Ēriks VII, Ēriks VIII, Ēriks XIV Vāsa, Ānunds Jākobs, Ānunds no Gardarīkas, Āraišu Zviedru priede, Ārtavs, Baltijas jūras pirāti, Baltijas provinces, Birgers Brūsa, Birgita Ingeborga Alise, Blotsvens, Bračislavs Izjaslavičs, Brīvmūrnieku uzskaitījums — G, Brīvmūrnieku uzskaitījums — K, Brīvmūrnieku uzskaitījums — O, Bulduru pilskalns, Cesvaines viduslaiku pils, Dancing Queen, Dāniels Vestlings, Dānija—Norvēģija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Draudzes skolas, Dzērbenes viduslaiku pils, Esterlande, Filips Hālstēns, Gotlande, Grobiņa, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs I, Gustavs II Ādolfs, Gustavs IV Ādolfs, Gustavs VI Ādolfs, Hāgas pils, Hākons Sarkanais, Hālstēns, Hermanis Samsons, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Inge Jaunākais, Inge Vecākais, Ingegerda, ..., Ingrija, Ingvars Tālbraucējs, Ivans IV, Jaroslavs Vladimirovičs, Jaundoles pils, Jūhans I Sverkersons, Jētalande, Jersika (valsts), Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Juhans III, Kalmāras ūnija, Kampenhauzeni, Karaliskā apbedījumu vieta, Kari Latvijas vēsturē, Katrīna Jagailiete, Kārlis Filips, Kārlis IX, Kārlis Knutsons, Kārlis VII, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis XI, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis XIII, Kārlis XIV Juhans, Kārlis XVI Gustavs, Kijivas lielkņazi, Knuts I, Kokola, Krēmera muiža, Kristīne I Vāsa, Kristiāns I, Kristiāns II, Kursa (valsts), Kurzemes Marija Amālija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Leāles pils, Lihula, Liliana, Livonijas karš, Livonijas pilsoņu karš, Magnuss Henriksons, Magnuss IV, Magnuss Stiprais, Majori, Margrēte I, Mazjumpravas muiža (Rīga), Mēra akmeņi, Morgantīna, Oskars I, Oskars II, Oto Hāns, Otrais Ziemeļu karš, Piebalgas pils, Pomerānijas Ēriks, Princese Dezirē, Princese Estella, Princese Kristīne, Princese Madeleine, Princese Margarēta, Pusleģendārie Zviedrijas karaļi, Ragnvalds Muļķis, Rīgas aplenkums, Rīgas aplenkums (1621), Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas citadele, Rīgas pils, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, Ridala, Rozbeķu pils, Salaspils līgums, Samsoni-Himmelšernas, Sāmi, Sigismunds III Vāsa, Sigtuna, Siguldas viduslaiku pils, Silvija (karaliene), Smiltenes pils, Somijas krusta kari, Somijas lielhercogiste, Somijas vēsture, Staciņš, Stēnkils, Stokholma, Superintendents, Sverkers I, Tallinas vēsture, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira), Trikāta, Trikātas viduslaiku pils, Upsāla, Upsālas arhibīskapija, Vainižu pils, Valdemārs I Lielais, Vāli, Vecā Upsāla, Vidzemes landtāgs, Vidzemes superintendents, Volodars Gļebovičs, Votzeme, Vseslavs Bračislavičs, Zalomons Hennings, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemeļu krusta kari, Zviedrija, Zviedrijas karaliskā ģimene, Zviedrijas kroņprincese Viktorija, Zviedrijas premjerministru uzskaitījums, Zviedrijas vēsture, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220), Zviedru vārti Vecrīgā, 11. gadsimts, 1160. gads, 13. janvāra iela, 1364. gads, 1465. gads, 1592. gads, 1656. gads Latvijā, 7. gadsimts, 9. gadsimts. Izvērst indekss (125 vairāk) »
Albrehts Mēklenburgs
Albrehts Mēklenburgs (dzimis ap 1338. gadu, miris) bija Zviedrijas karalis no 1364.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Albrehts Mēklenburgs · Redzēt vairāk »
Augstrozes pils
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Augstrozes pils · Redzēt vairāk »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ķēdaiņu ūnija · Redzēt vairāk »
Ēmunds Vecais
Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ēmunds Vecais (Emund den gamle) bija Zviedrijas karalis no 1050.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēmunds Vecais · Redzēt vairāk »
Ēriks Svētais
Stokholmas ģerbonis ar Ēriku Svēto Ēriks Svētais (Erik den helige) (ap 1120 - 1160) bija Zviedrijas karalis (1156 - 1160).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēriks Svētais · Redzēt vairāk »
Ēriks Uzvarētājs
Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēriks Uzvarētājs · Redzēt vairāk »
Ēriks VII
Ēriks VII (Erik Stenkilsson) - īsu brīdi Zviedrijas karalis (1066-1067).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēriks VII · Redzēt vairāk »
Ēriks VIII
Ēriks VIII (Erik Hedningen) īsu brīdi bija Zviedrijas karalis (1066—1067).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēriks VIII · Redzēt vairāk »
Ēriks XIV Vāsa
Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ēriks XIV Vāsa · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Ānunds no Gardarīkas
Ānunds no Gardarīkas (Anund Gårdske).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ānunds no Gardarīkas · Redzēt vairāk »
Āraišu Zviedru priede
Āraišu Zviedru priede 2012. gadā Āraišu Zviedru priede ir dižkoks, priede, kas atrodas Āraišos, Amatas novadā, 150 m uz ziemeļiem no Āraišu vējdzirnavām.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Āraišu Zviedru priede · Redzēt vairāk »
Ārtavs
Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ārtavs · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Birgers Brūsa
Birgera Brūsas zīmogs. Birgers Brūsa (senskandināvu Birgir Brósa jeb "smaidošais") bija Zviedrijas jarls 1174.-1202.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Birgers Brūsa · Redzēt vairāk »
Birgita Ingeborga Alise
Birgita Ingeborga Alise ir Zviedrijas un Hoencollernu princese, dzimusi 1937.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Birgita Ingeborga Alise · Redzēt vairāk »
Blotsvens
Blotsvens (Blot-Sven) - Zviedrijas karalis (1084-1087).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Blotsvens · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — G
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "G".
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Brīvmūrnieku uzskaitījums — G · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — K
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "K".
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Brīvmūrnieku uzskaitījums — K · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — O
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "O".
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Brīvmūrnieku uzskaitījums — O · Redzēt vairāk »
Bulduru pilskalns
Bulduru pilskalns, arī Ķīšezera pilskalns un Neijermīles pilskalns, ir pilskalns Ķīšezera ziemeļu krastā Liepusalas pussalas dienvidu galā uz neliela pacēluma (Sudrabsala jeb Buldursala pēc agrāko Bulduru māju nosaukuma), kuru no pārējās pussalas daļas atdala staigna pļava.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Bulduru pilskalns · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dancing Queen
Dancing Queen ir Zviedrijas popmūzikas grupas ABBA singls.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Dancing Queen · Redzēt vairāk »
Dāniels Vestlings
Zviedrijas princis Dāniels, pirms kāzām Ūlofs Dāniels Vestlings (dzimis 1973. gada 15. septembrī Erebrū, Zviedrijā) kopš precībām ar Zviedrijas kroņprincesi Viktoriju 2010.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Dāniels Vestlings · Redzēt vairāk »
Dānija—Norvēģija
Dānijas un Norvēģijas karaļvalsts teritorija 1780. gadā Dānija—Norvēģija bija Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes personālūnija no 1380.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Dānija—Norvēģija · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Esterlande
Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Esterlande · Redzēt vairāk »
Filips Hālstēns
16. gadsimta Vretas abatijas karaļa Inges Jaunākā kapa pieminekļa kopija ar neprecīzu informāciju, lai gan, iespējams, pareizi novietota virs viņa un karaļa Filipa kauliem netālu no baznīcas altāra. Filips Halstēns (Filip Halsten) bija Zviedrijas karalis laika posmā no aptuveni 1105./10.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Filips Hālstēns · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grobiņas vēsture
Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gustavs I
Gustavs I (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1523.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gustavs I · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Gustavs VI Ādolfs
Gustavs VI Ādolfs (Oskars Fredriks Vilhelms Olafs Gustavs Ādolfs, dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no līdz pat savai nāvei.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Gustavs VI Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hāgas pils
Hāgas pils. Hāgas pils, agrāk saukta par Karalienes paviljonu, ir viena no Zviedrijas karaliskās ģimenes pilīm, būvēta 1802.—1805.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Hāgas pils · Redzēt vairāk »
Hākons Sarkanais
Kad zviedri sacēlās pret Ānundu no Gardarīkas, par Zviedrijas karali kļuva Hākons Sarkanais (Håkan Röde), kaut viņš arī bija kristietis.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Hākons Sarkanais · Redzēt vairāk »
Hālstēns
Hālstēns (Halsten Stenkilsson) pēc Brēmenes Ādama ziņām bija Zviedrijas karalis no 1067.gada līdz 1070.gadam.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Hālstēns · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Inge Jaunākais
Inge Jaunākais bija Zviedrijas karalis (1105—1125), Inges Vecākā dēls.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Inge Jaunākais · Redzēt vairāk »
Inge Vecākais
Inge Vecākais bija Zviedrijas karalis (1079-1080; 1087-1105).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Inge Vecākais · Redzēt vairāk »
Ingegerda
"Jaroslavs Gudrais un Ingegerda" (A. Trankovska glezna, 19. gadsimta beigas) Ingegerda Ūlofa meita bija Zviedrijas karaļa Ūlofa meita.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ingegerda · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ingvars Tālbraucējs
Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ingvars Tālbraucējs · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Jūhans I Sverkersons
Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Jūhans I Sverkersons · Redzēt vairāk »
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Jētalande · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Juhans III · Redzēt vairāk »
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »
Kampenhauzeni
Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »
Karaliskā apbedījumu vieta
Karaliskā apbedījumu vieta Karaliskā apbedījumu vieta Karlsborga sala Karaliskā apbedījumu vieta ir kapsēta kopš 1922.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Karaliskā apbedījumu vieta · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips
Princis Kārlis Filips, pilnā vārdā Kārlis Filips Edmunds Bertils ir dzimis 1979.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis Filips · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kārlis Knutsons
Kārlis Knutsons (arī Kārlis VIII; dzimis, miris) bija Bondu dinastijas Zviedrijas karalis no 1448.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis Knutsons · Redzēt vairāk »
Kārlis VII
Kārļa VII zīmogs Kārlis VII (zviedru: Karl Sverkersson; ap 1135.—1167.) bija Zviedrijas karalis (1161.—1167).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis VII · Redzēt vairāk »
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kārlis XIII
Zviedrijas karalis Kārlis XIII Kārlis XIII (zviedru: Karl XIII, Carl XIII; dzimis 1748. gada 7. oktobrī, Stokholmā, Zviedrija, miris 1818. gada 5. februārī turpat) bija Zviedrijas karalis no 1809.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis XIII · Redzēt vairāk »
Kārlis XIV Juhans
Kārlis XIV Juhans ap 1840. gadu Kārlis XIV Juhans (dzimis Žans Batists Bernadots, miris) bija Zviedrijas un Norvēģijas karalis no 1818.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis XIV Juhans · Redzēt vairāk »
Kārlis XVI Gustavs
Kārlis XVI Gustavs (Carl Gustaf Folke Hubertus, dzimis) ir Zviedrijas karalis kopš 1973.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kārlis XVI Gustavs · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Knuts I
Knuta I zīmogs Knuts I (Knut Eriksson; ap 1150 — 1195) bija Zviedrijas karalis (1167—1195), Ērika Svētā dēls.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Knuts I · Redzēt vairāk »
Kokola
Kokola ir pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģiona administratīvas centrs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kokola · Redzēt vairāk »
Krēmera muiža
Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Krēmera muiža · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kristiāns I
Kristiāns I (dzimis 1426. gada februārī, miris) bija pirmais Oldenburgas dinastijas karalis Dānijas tronī, Dānijas karalis no 1448.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kristiāns I · Redzēt vairāk »
Kristiāns II
Kristiāns II (Zviedrijā dēvēts arī par Kristiānu Tirānu (Kristian Tyrann); dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kristiāns II · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Marija Amālija
Kurzemes Marija Anna Amālija (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kurzemes Marija Amālija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Leāles pils · Redzēt vairāk »
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Lihula · Redzēt vairāk »
Liliana
Princese Liliana (dzimusi Liliana Meja Devīsa, mirusi) bija Zviedrijas princese un Hallandes hercogiene, kura bija precējusies ar karaļa Kārļa XVI Gustava tēva brāli princi Bertilu, vēlāk kļūstot par atraitni.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Liliana · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Magnuss Henriksons
Magnuss Henriksons (Magnus Henriksson) (ap 1130 - 1161) - Zviedrijas karalis (1160 - 1161).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Magnuss Henriksons · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Magnuss Stiprais
Magnuss Stiprais (1106—1134) bija Zviedrijas karalis (1125—1130) un Dānijas princis.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Magnuss Stiprais · Redzēt vairāk »
Majori
Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, 24 km no Rīgas.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Majori · Redzēt vairāk »
Margrēte I
Margrētes I statuja Margrēte I (dzimusi, mirusi) bija Dānijas un Norvēģijas ķēniniene no 1387.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Margrēte I · Redzēt vairāk »
Mazjumpravas muiža (Rīga)
Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Mazjumpravas muiža (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mēra akmeņi
Viens no mēra akmeņiem Mēra akmeņi ir trīs granīta laukakmeņi Mazirbes apkārtnē ar no 1711.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Mēra akmeņi · Redzēt vairāk »
Morgantīna
Morgantīna bija sena pilsēta Sicīlijas centrālajā daļā, netālu no Aidones pilsētas, Ennas provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Morgantīna · Redzēt vairāk »
Oskars I
Oskars I (dzimis kā Žozefs Fransuā Oskars Bernadots, miris) bija Zviedrijas karalis no 1844.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Oskars I · Redzēt vairāk »
Oskars II
Oskars II; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1872. gada līdz savai nāvei 1907. gadā un Norvēģijas karalis no 1872. gada līdz 1905. gadam, kad tika atcelts no troņa un Norvēģija izstājās no ūnijas ar Zviedriju. Kļuva par karali pēc sava brāļa Kārļa XV, kuram nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, nāves 1872. gadā. Oskara II laikā notika Norvēģijas neatkarības iegūšanas process, kas formāli centrējās ap prasību pēc Norvēģijas ārlietu ministrijas. 1905. gadā Norvēģijas parlaments atcēla Oskaru II no troņa un par Norvēģijas karali kļuva Dānijas princis, Oskara II brāļameitas dēls Hokons VII. Oskara II laikā tika nodibināta Nobela prēmija. Tā kā tolaik Zviedrija un Norvēģija ietilpa vienā valstī, mūsdienās Nobela miera prēmiju piešķir Oslo. Oskars II atbalstīja arktiskās ekspedīcijas. Pasaulē iemantoja autoritāti, tāpēc dažkārt tika uzaicināts par šķīrējtiesnesi starptautiskos disputos.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Oskars II · Redzēt vairāk »
Oto Hāns
Oto Hāns (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1944.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Oto Hāns · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Ēriks
Pomerānijas Ēriks (dzimis 1381/1382. gadā, miris) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Pomerānijas Ēriks · Redzēt vairāk »
Princese Dezirē
Dezirē Elizabete Sibilla Silveršiolda ir Zviedrijas princese un baronese, dzimusi 1938.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Princese Dezirē · Redzēt vairāk »
Princese Estella
Princese Estella, pilnā vārdā Estella Silvija Eva Marija (dzimusi), ir Zviedrijas princese, kā arī Ēsterjetlandes hercogiene.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Princese Estella · Redzēt vairāk »
Princese Kristīne
Kristīne Luīze Helēna Magnusona kundze ir Zviedrijas princese, dzimusi 1943.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Princese Kristīne · Redzēt vairāk »
Princese Madeleine
Princese Madeleine, pilnā vārdā Madeleine Terēza Amēlija Jozefīne (dzimusi) ir Zviedrijas princese, ka arī Hēlsinjlandes un Jēstriklandes hercogiene.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Princese Madeleine · Redzēt vairāk »
Princese Margarēta
Margarēta Dezirē Viktorija Amblera kundze (dzimusi Hāgas pilī) ir Zviedrijas princese.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Princese Margarēta · Redzēt vairāk »
Pusleģendārie Zviedrijas karaļi
Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Pusleģendārie Zviedrijas karaļi · Redzēt vairāk »
Ragnvalds Muļķis
Ragnvalds Muļķis (Ragnvald Knaphövde) bija Zviedrijas karalis 1125.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ragnvalds Muļķis · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums
Rīgas aplenkums var būt.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas aplenkums · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1621)
Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Rīgas citadele
Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ridala · Redzēt vairāk »
Rozbeķu pils
Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »
Samsoni-Himmelšernas
Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Sāmi · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Sigtuna · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Silvija (karaliene)
Zviedrijas karaliene Silvija ir Zviedrijas karaliene (oficiālais tituls: Viņas Majestāte Silvija, Zviedrijas karaliene).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Silvija (karaliene) · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Staciņš
Staciņš (no — 'stāvvieta, karaspēka apmešanas vieta') bija nodoklis, ko Zviedrijas valdība (17. gadsimtā) un Krievijas valdība (18. gadsimtā) ievāca no Vidzemes zemniekiem.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Staciņš · Redzēt vairāk »
Stēnkils
Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Stēnkils (Stenkil Ragnvaldsson) (1028 - 1066) bija Zviedrijas jārls un karalis (1060 - 1065).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Stēnkils · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Stokholma · Redzēt vairāk »
Superintendents
Superintendents ( — 'pārraugs') jeb superintendants, ir baznīcas augstākās administratīvās varas nesēja nosaukums, kas ir vārda bīskaps (episkopos) latinizēta forma.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Superintendents · Redzēt vairāk »
Sverkers I
Sverkers I (Sverker den äldre) - Zviedrijas karalis (1130 - 1156).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Sverkers I · Redzēt vairāk »
Tallinas vēsture
Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira)
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un tiek dēvētas par lielkrusta komandieriem.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira) · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Trikāta · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Upsāla · Redzēt vairāk »
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vainižu pils · Redzēt vairāk »
Valdemārs I Lielais
Valdemārs I Lielais (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1157.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Valdemārs I Lielais · Redzēt vairāk »
Vāli
Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vāli · Redzēt vairāk »
Vecā Upsāla
Izrakumi vienā no ķēniņu kapukalniem (1874). Vecā Upsāla (Gamla Uppsala) ir ciems Upsālas lēnē dažus kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu Upsālas.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vecā Upsāla · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Volodars Gļebovičs
Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Votzeme · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas karaliskā ģimene
Zviedrijas karaliskā ģimene sastāv no Bernadotu dinastijas personām, kuras ir tuvā radniecībā ar Zviedrijas karalistes galvu — karali Kārli XVI Gustavu, karaļa Gustava VI Ādolfa pēcteci un kurām ir tiesības uz karaliskajiem tituliem un amatiem kā augstākiem valsts reprezentantiem.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas karaliskā ģimene · Redzēt vairāk »
Zviedrijas kroņprincese Viktorija
Viktorija Ingrīda Alise Desirē (dzimusi 1977. gada 14. jūlijā) ir troņmantiniece un Vesterjētlandes hercogiene.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas kroņprincese Viktorija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedrijas premjerministri jeb valdības vadītāji no 1876.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsture
Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) · Redzēt vairāk »
Zviedru vārti Vecrīgā
Zviedru vārti Zviedru vārti ir 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi).
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un Zviedru vārti Vecrīgā · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
1160. gads
1160.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 1160. gads · Redzēt vairāk »
13. janvāra iela
13.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 13. janvāra iela · Redzēt vairāk »
1364. gads
1364.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 1364. gads · Redzēt vairāk »
1465. gads
1465.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 1465. gads · Redzēt vairāk »
1592. gads
1592.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 1592. gads · Redzēt vairāk »
1656. gads Latvijā
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
7. gadsimts
7.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 7. gadsimts · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Zviedrijas valdnieku uzskaitījums un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zviedrijas karalis, Zviedrijas karaļi, Zviedrijas karaļu uzskaitījums, Zviedrijas monarhu uzskaitījums, Zviedrijas valdniece, Zviedrijas valdnieces, Zviedrijas valdnieki, Zviedrijas valdnieks, Zviedrijas ķēninieņe, Zviedrijas ķēniņi, Zviedrijas ķēniņiene, Zviedrijas ķēniņš, Zviedru karalis, Zviedru ķēniņi.
