31 attiecības: Aksels Lilijs, Aleksandrs I Romanovs, Anklama, Ščecina, Ēriks Matiass fon Nolkens, Banēri, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Brandenburga-Prūsija, Ernsts Morics Arnts, Eseni, Goleņova, Greifsvalde, Greifsvaldes Universitāte, Grimmene, Gustavs IV Ādolfs, Hāgemeisteri, Hugo Grocijs, Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Juhans Banērs, Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Kaspars Dāvids Frīdrihs, Līveni, Lielais Ziemeļu karš, Mellīni, Nilss Strembergs, Otrais Ziemeļu karš, Police, Staņislavs Leščiņskis, Vismāra, Vrangeļi, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces.
Aksels Lilijs
Aksels Lilijs (1603—1662) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Aksels Lilijs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Anklama
Anklama, oficiāli Hanzas pilsēta Anklama ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Anklama · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Ščecina · Redzēt vairāk »
Ēriks Matiass fon Nolkens
Ēriks Matiass fon Nolkens (1694—1755) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas diplomāts, barons (1747).
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Ēriks Matiass fon Nolkens · Redzēt vairāk »
Banēri
Grāfu Banēru ģerbonis. Juršholmas pils. Banēri (no — "karogs") ir dižciltīga zviedru dzimta.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Banēri · Redzēt vairāk »
Bengts Gabrielsons Uksenšerna
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Ernsts Morics Arnts
Ernsts Morics Arnts (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, pamfletists un rakstnieks.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Ernsts Morics Arnts · Redzēt vairāk »
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Eseni · Redzēt vairāk »
Goleņova
Goleņova ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Ščecinas.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Goleņova · Redzēt vairāk »
Greifsvalde
Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Greifsvalde · Redzēt vairāk »
Greifsvaldes Universitāte
Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Greifsvaldes Universitāte · Redzēt vairāk »
Grimmene
Grimmene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Štrālzundes pie Trēbeles upes.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Grimmene · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hāgemeisteri
Hāgemeisteru dzimtas ģerbonis Hāgemeisteri ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Hāgemeisteri · Redzēt vairāk »
Hugo Grocijs
Hugo Grocijs (vai Hugo de Groot; dzimis, miris) bija nīderlandiešu jurists un filozofs, dramaturgs un dzejnieks, kristietības apoloģēts.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Hugo Grocijs · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Johans Frīdrihs Štefenhāgens · Redzēt vairāk »
Juhans Banērs
Juhans Banērs. Juhans (Jans) Banērs (1596–1641) bija zviedru valstsvīrs, feldmaršals (1634).
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Juhans Banērs · Redzēt vairāk »
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis · Redzēt vairāk »
Kaspars Dāvids Frīdrihs
Kaspars Dāvids Frīdrihs (dzimis, miris) bija vācu romantisma ainavu gleznotājs.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Kaspars Dāvids Frīdrihs · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Līveni · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Mellīni · Redzēt vairāk »
Nilss Strembergs
Nilss Strembergs, arī Nilss Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Nilss Strembergs · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Police
Vācu ķīmiskās rūpnīcas drupas Policē Police ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Odras upes, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Ščecinas.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Police · Redzēt vairāk »
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »
Vismāra
Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Vismāra · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Zviedru Pomerānija un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »