Komunikācija

501 attiecības: A tipa gripas vīruss, Abinieki, ACC, Aita, Aklā zarna, Akmeņkuitalu dzimta, Aknas, Akrobātērglis, Amazones lamantīns, Amūras ezis, Amūras tīģeris, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas grifi, Amerikas melnais grifs, Amerikas placentāļi, Amilāze, Amilnitrīts, Amnioti, Andu kondors, Antarktīda, Aphodiinae, Apodziņš, Apvienotā somaiņu infraklase, Asinsrites orgānu sistēma, Aste, Astes spura, Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata, Atlantijas siļķe, Augstās krūmmellenes, Augu aizsardzība, Augu sekundārais metabolisms, Ausainā pūce, Ausainās pūces, Ausroņi, Austrālijas ehidna, Austrumu pelēkais ķengurs, Azerbaidžāna, Šakālis, Šistosomatoze, Ūdenszalkši, Ūdri, Ūpis, Ūsas, Īsausu zorro, Īsspalvainais ūdrs, Īstās pūces, Ķīķi, Ķīķis, Ķīnas čakste, Ķirzakas, ..., Žokļaiņi, Žultspūslis, Čakstes, Čūskas, Čūskērgļi, Čūskērgļu apakšdzimta, Čūskērglis, Ērgļi (putni), Ādlidoņi, Āfrikas kukaiņēdāji, Āfrikas lamantīns, Āfrikas nagaiņi, Āfrikas placentāļi, Āfrikas savannas zilonis, Āpsis, Āzijas zilonis, Baikāls, Baltais grifs, Baltā pūce, Baltgalvas grifs, Baltijas pogainais ronis, Baltkrūtainais ezis, Baltvalis, Batērsta sala (Austrālija), Berlīnes Zooloģiskais dārzs, Bezmugurkaulnieki, Bikšainais klijāns, Bikšainie apogi, Bioloģijas muzejs, Blusu kārta, Bonobo, Brūnkrūtainais ezis, Briļļainais lācis, Bruņneši, Bufotenīns, Burkholderia pseudomallei, C vitamīns, Cūkdelfīns, Cūkdelfīnu dzimta, Ceļotājpūcīte, Centrālamerikas tapirs, Cikāžu dzimta, Cilmes šūna, Cilvēks, Ciršļu dzimta, Ciršļveidīgie, Daglā vārna, Damani, Darvina zorro, Daudzlapu lupīna, Dārza susuris, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Dēles, Degunradži, Deguns, Delfīni, Delfīnu dzimta, Delfīnu virsdzimta, Diždunduri, Dienvidu upesūdrs, Dienvidu ziloņronis, Divpadsmitpirkstu zarna, Dollija, Drils, Dumbrcālis, Dunduri, Dzīvnieki, Dzīvnieku labturība, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Dzērve, Dzērvju dzimta, Dzemdētājzīdītāji, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Dzimums, Eži, Ežu dzimta, Egreta, Eirāzijas bebrs, Eiropas kurmis, Embrijs, Eocēns, Euarhonti, Fazāns, Finvalis, Fizioloģija, Floridas alu lācis, Folklendu vilks, Gaļēdāji, Gangas gaviāls, Garlūpu lācis, Gļotas, Gibonu dzimta, Grauzēji, Grauzējveidīgie, Grūtniecības periods, Grieze, Gripa, Groteilanta, Haizivis, Hījumā, Hiēnu dzimta, Hinokitiols, Hirakodontīdi, Hoānas, Igaunija, Igaunijas Dabas muzejs, Ilknis, Imidakloprīds, Imperatora tamarīns, Indija, Indijas mazais ērglis, Indijas pāvs, Indonēzija, Interfāze, Iztēle, Jaguarunds, Jaguārs, Jaks, Japāna, Jarena, Jaungvineja, Jaunzēlandes papagaiļi, Javas degunradzis, Jānis Eglons, Jūras ērglis, Jūras leopards, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrascūciņa, Jūrasgovju dzimta, Jūrasgovs, Jūraszirdziņi, Joslvaļu dzimta, Jura (periods), Kaķis, Kaķu dzimta, Kaķveidīgie, Kaļiņingradas zoodārzs, Kažokāda, Kaiju apakšdzimta, Kainozojs, Kajaks, Kalāns, Kalcitonīns, Kalifornijas kondors, Kalifornijas trusis, Kalitriksu dzimta, Kamerūna, Kamieļi, Kanādas bebrs, Kapsaicīns, Karalienes Modas Zeme, Karaliskais ērglis, Karaliskais pingvīns, Karbamīds, Karpa, Kaspijas ronis, Kaza, Kazeīns, Kāšgalvjtārpi, Kāmju dzimta, Kāpas lapsa, Kea, Klijas, Klitors, Kloākaiņi, Koala, Kožodiņu dzimta, Koijots, Kolobi, Komodo varāns, Komposta degunradžvabole, Koronavīrusu dzimta, Kosumelas jenots, Kotiks, Krabjēdājroņu cilts, Krauklis, Krūškurvis, Krūts, Krīts (periods), Krūts vēzis, Krokodilu kārta, Kukaiņēdāji, Kurmju dzimta, Lamantīni, Lapišas mežs, Latvija, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, Latvijas Sarkanā grāmata, Laurāzijas placentāļi, Lauva, Lavanila, Lāču dzimta, Līdakas, Leišmanioze, Lielais baltais gārnis, Lielais piekūns, Lielais trušbandikuts, Lielā baltā haizivs, Lielā gaura, Lielā panda, Lietenes, Lietus mežs, Ligzda, Liju apakšdzimta, Limfātiskā sistēma, Liofilizācija, Lutzomyia, Maksts, Malajas degunragputns, Malajas lācis, Malēzija, Mandrils, Mangustu dzimta, Mantijas paviāns, Manuls, Maskarēnu salas, Mati, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pūce, Maurīcijas piekūns, Maurīcijas savvaļas fonds, Mazais susuris, Mazā ausainā pūcīte, Mazās pūcītes, Mājas čurkste, Mājas zirgs, Mājlops, Mēleņi, Mēslumušas, Meža cūka, Meža sicista, Medības, Medību piekūns, Meina, Melnais grifs, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnās dzilnas, Melnās upes aizas nacionālais parks, Melnkāju sesks, Melnmuguras šakālis, Melvila sala (Austrālija), Mezozojs, Miegs, Milzu upjucirslis, Molīna cūkšņukura skunkss, Muguras spura, Mugurkaulnieki, Muradimas ieleja, Muskusvērsis, Naba, Nambats, Narvaļu dzimta, Narvalis, Nīlzirgs, Nefrīdijs, Nemunas delta, Neogēns, Neognati, Neotropikas harpija, Nepārnadži, Ocelots, Okapi, Oksitocīns, Ola, Oligocēns, Olvads, Ondatra, Oogoniji, Orhejas nacionālais parks, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Paleogēns, Palmu dzimta, Parasfenoīds, Parastais jenots, Parastais tenreks, Parastā maina, Parastā odze, Parastā pūkpīle, Parazītiskie augi, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pārnadži, Pārpildītais šķirsts, Pīļknābis, Pīļknābju apakškārta, Pērļvista, Peļu dzimta, Peļu virsdzimta, Peļveidīgie, Pelēkais ronis, Pelēkā žurka, Pelēkā vāvere, Peles, Perma-triasa izmiršana, Perms, Peskoveģetārisms, Piekūnu dzimta, Piena dziedzeris, Piens, Pingvīnu dzimta, Pirmpiens, Pirmprimātu placentāļi, Placentāļi, Placentofāgija, Planktons, Plankumainā hiēna, Plaušas, Plātņvaļi, Plīvurpūce, Plēsīgie somaiņi, Plēsēji, Plutonija, Pogainais ronis, Polārais valis, Polārais vilks, Polārlapsa, Posmkāji, Posumi, Priekšdziedzeris, Primāti, Primāts, Pseudomonas aeruginosa, Puma, Pundurērglis, Pundurlamantīns, Pundurnīlzirgs, Purva bruņurupuču dzimta, Purva pūce, Purva piekūns, Putni, Q drudzis, Raibais fazāns, Raibvaržu dzimta, Raunas Staburags, Rāpuļi, Resnā zarna, Riests, Rožu purvs (dabas liegums), Rotaļlieta, Rudais ķengurs, Rudais gārnis, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Salu lapsa, Sarkanā grāmata, Sausdeguna pērtiķi, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Savvaļas aita, Savvaļas kaza, Saziņa, Sēklinieku maisiņš, Sekretārputns, Serbijas egle, Sikspārņi, Siltasiņu dzīvnieks, Sirēnas (zīdītāji), Skelets, Skrējējlāči, Skudrlāči, Skujkoku lielais koksngrauzis, Slīteres nacionālais parks, Sliņķi, Smadzeņu kapsula, Smilšu lapsa, Snuķaiņi, Somaiņi, Somālijas žirafe, Spīļastes, Stārķu dzimta, Stellera jūrasgovs, Stepes ērglis, Strupvaboļu dzimta, Suns, Surikats, Svalbāra, Svītrainais šakālis, Sviedri, Syzygium guehoi, Tabuns, Taksidermija, Tallinas Zooloģiskais dārzs, Tasmanijas velns, Teiču dabas rezervāts, Tenreku dzimta, Termīti, Tivi salas, Tomora nacionālais parks, Trakumsērga, Triass, Truši, Trusis, Turkanas ezers, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gabonā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kamerūnā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kotdivuārā, Upes zīriņš, Vaļi, Vaļu medības, Vaļveidīgie, Vaboles, Vapiti, Vazopresīns, Vārnu dzimta, Vecās pasaules peles, Vedela ronis, Vestindijas lamantīns, Vidējais ērglis, Vidussmadzenes, Vienkupra kamielis, Vilna, Vistu vanags, Vombats, Vulva, VX, Zaķi, Zaķu dzimta, Zaķveidīgie, Zaļā žagata, Zaļās žagatas, Zaļās dzilnas, Zeme, Zemes vēsture, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zemesvilks, Zemienes svītrainais tenreks, Ziemeļbriedis, Ziemeļu žirafe, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu placentāļi, Zilais valis (nozīmju atdalīšana), Ziloņi, Ziloņu dzimta, Zimbabve, Zivju gārnis, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenvalis, Zobi, Zobvaļi, Zvīņnešu dzimta, Zvirbuļu vanags, 1996. gads, 5. jūlijs. Izvērst indekss (451 vairāk) » « Shrink indekss

A tipa gripas vīruss

Elektronmikroskopa mikrogrāfija, kurā ir redzams A tipa gripas vīruss A tipa gripas vīruss jeb A gripas vīruss ir patogēns, kas izraisa gripu putniem un dažiem zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un A tipa gripas vīruss · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Zīdītāji un Abinieki · Redzēt vairāk »

ACC

ACC Priekšējā cingulārā garoza - jeb ACC ir smadzeņu centrs valrieksta lielumā, kurš atrodas pieres daivas krokā un dēļ tā cilvēks spēj apmuļkot smadzenes un nodrošināt izdzīvošanu ekstremālos apstākļos.

Jaunums!!: Zīdītāji un ACC · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Aita · Redzēt vairāk »

Aklā zarna

Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar sarkanu). Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (' iliac fossa') apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi).

Jaunums!!: Zīdītāji un Aklā zarna · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalu dzimta

Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Aknas · Redzēt vairāk »

Akrobātērglis

Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopams Āfrikā un nelielā teritorijā Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Akrobātērglis · Redzēt vairāk »

Amazones lamantīns

Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amūras tīģeris

Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Amerikas grifi

Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais grifs

Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »

Amerikas placentāļi

Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Amerikas placentāļi · Redzēt vairāk »

Amilāze

Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amilāze · Redzēt vairāk »

Amilnitrīts

Amilnitrīts ir ķīmiska viela ar formulu C5H11ONO.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amilnitrīts · Redzēt vairāk »

Amnioti

Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.

Jaunums!!: Zīdītāji un Amnioti · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Aphodiinae

Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Aphodiinae · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Apvienotā somaiņu infraklase

Apvienotā somaiņu infraklase (Metatheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Apvienotā somaiņu infraklase · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Aste · Redzēt vairāk »

Astes spura

Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.

Jaunums!!: Zīdītāji un Astes spura · Redzēt vairāk »

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata ir oficiāls dokuments, kas satur datu kopumu par reto un esošo uz iznīkšanas robeža dzīvnieku un savvaļā augušos augu un sēņu sugu (pasugu, populāciju), kas sastopami Astrahaņas apgabala teritorijā, stāvokli, izplatību un aizsardzības pasākumiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Zīdītāji un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Augstās krūmmellenes

Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »

Augu sekundārais metabolisms

Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Ausainās pūces

Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Zīdītāji un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Šakālis

Par šakāļiem tiek sauktas trīs suņu dzimtas (Canidae) sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Šakālis · Redzēt vairāk »

Šistosomatoze

Šistosomu cerkāriju izraisīts dermatīts uz apakšstilbiem Šistosomatoze (arī šistosomoze, šistosomiāze vai bilharcioze) ir šistosomu (Schistosoma) - asinīs mītošu parazītisku sūcējtārpu jeb trematožu - izraisīta helmintoze.

Jaunums!!: Zīdītāji un Šistosomatoze · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkši

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ūpis · Redzēt vairāk »

Ūsas

Panajots Hitovs, bulgāru haiduks un revolucionārs Ūsas ir sejas apmatojums, kas aug uz cilvēka virslūpas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ūsas · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Zīdītāji un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īstās pūces

Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Īstās pūces · Redzēt vairāk »

Ķīķi

Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ķīķi · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīnas čakste

Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »

Ķirzakas

Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ķirzakas · Redzēt vairāk »

Žokļaiņi

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.

Jaunums!!: Zīdītāji un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »

Žultspūslis

Žultspūslis (paskaidrojumi vācu un latīņu valodā) Žultspūslis ir gremošanas sistēmas orgāns, kurā uzkrājas žults un kas nodrošina tauku noārdīšanu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Žultspūslis · Redzēt vairāk »

Čakstes

Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Čakstes · Redzēt vairāk »

Čūskas

Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Čūskas · Redzēt vairāk »

Čūskērgļi

Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Čūskērgļi · Redzēt vairāk »

Čūskērgļu apakšdzimta

Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Čūskērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Ādlidoņi

Ādlidoņi (Dermoptera) ir zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ādlidoņi · Redzēt vairāk »

Āfrikas kukaiņēdāji

Āfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Āfrikas kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Āfrikas lamantīns

Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »

Āfrikas nagaiņi

Āfrikas nagaiņi (Paenungulata) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Āfrikas nagaiņi · Redzēt vairāk »

Āfrikas placentāļi

Āfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Āfrikas placentāļi · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Zīdītāji un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Zīdītāji un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas zilonis

Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).

Jaunums!!: Zīdītāji un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »

Baikāls

Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Baikāls · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltijas pogainais ronis

Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Batērsta sala (Austrālija)

Batērsta sala vai Nuju ir sala Austrālijas ziemeļos, Tivi salu grupas otra lielākā sala.

Jaunums!!: Zīdītāji un Batērsta sala (Austrālija) · Redzēt vairāk »

Berlīnes Zooloģiskais dārzs

Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies un pazīstamākais zooloģiskais dārzs Vācijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Berlīnes Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Zīdītāji un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bikšainais klijāns

Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »

Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »

Bioloģijas muzejs

Diorāma. Bioloģijas muzejs Stokholmā ir pirmais šāda tipa muzejs pasaulē, kas atrodas Jūrgordenā Lejonsletenas apkārtnē.

Jaunums!!: Zīdītāji un Bioloģijas muzejs · Redzēt vairāk »

Blusu kārta

Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).

Jaunums!!: Zīdītāji un Blusu kārta · Redzēt vairāk »

Bonobo

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Bonobo · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Zīdītāji un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Bruņneši

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Bruņneši · Redzēt vairāk »

Bufotenīns

Bufotenīns (5-hidroksi-dimetiltriptamīns (5-HO-DMT jeb 5-OH-DMT)) ir triptamīnu grupas viela, alkaloīds, kas ir atrodams dažu sugu krupju ādā, sēnēs, augstāk attīstītākos augos un zīdītājos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Bufotenīns · Redzēt vairāk »

Burkholderia pseudomallei

Burkholderia pseudomallei ir gramnegatīva aeroba kustīga baktērija.

Jaunums!!: Zīdītāji un Burkholderia pseudomallei · Redzēt vairāk »

C vitamīns

L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Zīdītāji un C vitamīns · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīnu dzimta

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zīdītāji un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cilmes šūna

Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Cilmes šūna · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Zīdītāji un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ciršļveidīgie

Ciršļveidīgie (Soricomorpha) ir Laurāzijas placentāļu virskārtas (Laurasiatheria) zīdītāju kārta, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu aizvēsturisku dzimtu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ciršļveidīgie · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Damani

Damani (Hyracoidea) ir zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Damani · Redzēt vairāk »

Darvina zorro

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Darvina zorro · Redzēt vairāk »

Daudzlapu lupīna

Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Daudzlapu lupīna · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Zīdītāji un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Dēles

Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).

Jaunums!!: Zīdītāji un Dēles · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Zīdītāji un Degunradži · Redzēt vairāk »

Deguns

Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Deguns · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Zīdītāji un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zīdītāji un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Delfīnu virsdzimta

Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju virsdzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zīdītāji un Delfīnu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Diždunduri

Diždunduri (Tabanus) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Diždunduri · Redzēt vairāk »

Dienvidu upesūdrs

Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zīdītāji un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »

Dienvidu ziloņronis

Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Divpadsmitpirkstu zarna

Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.

Jaunums!!: Zīdītāji un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »

Dollija

Dollija (—) bija aita, pasaulē pirmais klonētais zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dollija · Redzēt vairāk »

Drils

Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Zīdītāji un Drils · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku labturība

Dzīvnieku labturība ir pieeja dzīvnieku aizstāvības ētikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzīvnieku labturība · Redzēt vairāk »

Dzīvniekutis

Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzemdētājzīdītāji

Dzemdētājzīdītāji (Theria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) apakšklasēm, kas apvieno somaiņus un placentāļus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzemdētājzīdītāji · Redzēt vairāk »

Dzilnu apakšdzimta

Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzimums

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Dzimums · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Eži · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Egreta

Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Egreta · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Zīdītāji un Embrijs · Redzēt vairāk »

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Jaunums!!: Zīdītāji un Eocēns · Redzēt vairāk »

Euarhonti

Euarhonti (Euarchonta) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 4 kārtas un kas kopīgi ar grauzējveidīgajiem (Glires) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).

Jaunums!!: Zīdītāji un Euarhonti · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Fazāns · Redzēt vairāk »

Finvalis

Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Finvalis · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Floridas alu lācis

Floridas alu lācis ir izmiris lāču dzimtas (Ursidae) pleistocēna zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Floridas alu lācis · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gangas gaviāls

Gangas gaviāls ir vienīgais saglabājies gaviālu ģints un gaviālu dzimtas pārstāvis.

Jaunums!!: Zīdītāji un Gangas gaviāls · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Gļotas

Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Gļotas · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Grauzējveidīgie

Grauzējveidīgie (Glires) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 2 kārtas un kas kopīgi ar euarhontiem (Euarchonta) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).

Jaunums!!: Zīdītāji un Grauzējveidīgie · Redzēt vairāk »

Grūtniecības periods

Grūtniecības periods ir laika intervāls, kurā zīdītāji iznēsā embriju.

Jaunums!!: Zīdītāji un Grūtniecības periods · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Grieze · Redzēt vairāk »

Gripa

Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai putni un zīdītāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Gripa · Redzēt vairāk »

Groteilanta

Groteilanta (— ‘Lielā sala’) vai Ajankidarba (— ‘sala’) ir sala Austrālijas ziemeļos, Karpentārija līcī.

Jaunums!!: Zīdītāji un Groteilanta · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Haizivis · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Zīdītāji un Hījumā · Redzēt vairāk »

Hiēnu dzimta

Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »

Hinokitiols

Hinokitiols (β-thujaplicin) ir naturāls monoterpenoīds, kas atrodams ciprešu dzimtas koku mizā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Hinokitiols · Redzēt vairāk »

Hirakodontīdi

Hirakodontīdi (Hyracodontidae) ir izmirušu degunradžveidīgo dzīvnieku dzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Hirakodontīdi · Redzēt vairāk »

Hoānas

Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.

Jaunums!!: Zīdītāji un Hoānas · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Zīdītāji un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Ilknis

Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ilknis · Redzēt vairāk »

Imidakloprīds

Imidakloprīda struktūrformula Imidakloprīds ir sistēmisks insekticīds, kas darbojas kā kukaiņu neirotoksīns un pieder neonikotinoīdu ķīmiskai klasei.

Jaunums!!: Zīdītāji un Imidakloprīds · Redzēt vairāk »

Imperatora tamarīns

Imperatora tamarīns ir viens no kalitriksu dzimtas pārstāvjiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Imperatora tamarīns · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Indija · Redzēt vairāk »

Indijas mazais ērglis

Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Zīdītāji un Indijas mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Zīdītāji un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Zīdītāji un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Interfāze

Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Interfāze · Redzēt vairāk »

Iztēle

Psihe no aizpasaules Iztēle ir prāta īpašība, ar kuras palīdzību ir iespējams uz pieņēmumu pamata radīt apstākļus, kuri ļautu atrisināt vienu vai otru iztēles īpašnieka ieceres realizēšanās iespēju, līdz ar ko iztēli var apskatīt kā indivīda spēju modelēt kādu iedomātu vai eksistējošu problēmu, lai tās atrisinājumu izmantotu sev vēlamos nolūkos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Iztēle · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jaks · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Japāna · Redzēt vairāk »

Jarena

Jarena ir apgabals un vēlēšanu apgabals Nauru Republikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jarena · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes papagaiļi

Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Jānis Eglons

Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūras leopards

Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūras leopards · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņa

Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūrascūciņa · Redzēt vairāk »

Jūrasgovju dzimta

Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasgovs

Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Joslvaļu dzimta

Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķveidīgie

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kažokāda

Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kažokāda · Redzēt vairāk »

Kaiju apakšdzimta

Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalcitonīns

Kalcitonīns ir peptīdhormons, ko sekretē vairogdziedzera parafolikulārās jeb C šūnas, un tas samazina kalcija līmeni asinīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kalcitonīns · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kalifornijas trusis

Kalifornijas trusis (Sylvilagus bachmani) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder pie baltastes trušu ģints (Sylvilagus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kalifornijas trusis · Redzēt vairāk »

Kalitriksu dzimta

Kalitriksu dzimta (Callitrichidae) ir primātu dzimta, kas pieder Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kalitriksu dzimta · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kapsaicīns

Kapsaicīns (CH3)2CHCH.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kapsaicīns · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Zīdītāji un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais pingvīns

Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Zīdītāji un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »

Karbamīds

Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.

Jaunums!!: Zīdītāji un Karbamīds · Redzēt vairāk »

Karpa

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.

Jaunums!!: Zīdītāji un Karpa · Redzēt vairāk »

Kaspijas ronis

Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kaza · Redzēt vairāk »

Kazeīns

Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no  — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kazeīns · Redzēt vairāk »

Kāšgalvjtārpi

Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Kāpas lapsa

Kāpas lapsa jeb Kāpzemes lapsa (Vulpes chama) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kāpas lapsa · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kea · Redzēt vairāk »

Klijas

Klijas jeb klījas (Milvus) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Klijas · Redzēt vairāk »

Klitors

Klitors Klitors jeb kuteklis ir nepāra dzimumorgāns, kas piemīt tikai sieviešu dzimuma zīdītājiem. Cilvēkiem klitors atrodas savienojumā starp mazajām kaunuma lūpām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Klitors · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Koala

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Koala · Redzēt vairāk »

Kožodiņu dzimta

Kožodiņu dzimta (Psychodidae) ir divspārņu dzimta, kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kožodiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Koijots · Redzēt vairāk »

Kolobi

Kolobi (Colobus), arī melnbaltie kolobi, gverecas ir mērkaķu dzimtas zīdītāji, kas apdzīvo plašus Āfrikas apgabalus. Ģints apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kolobi · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Koronavīrusu dzimta

Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae — 'vainagvīrusi') ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Koronavīrusu dzimta · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kotiks · Redzēt vairāk »

Krabjēdājroņu cilts

Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Zīdītāji un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krūškurvis

Istabas mušas krūškurvis attēlā ir iekrāsots dzeltenā krāsā, sekcija II Krūškurvis jeb torakss, dažreiz vienkārši krūtis, ir cilvēku un citu dzīvnieku ķermeņa daļa starp galvu un vēderu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krūškurvis · Redzēt vairāk »

Krūts

Grūtnieces krūtis tuvplānā Krūts (daudzskaitlī — Mammae) ir zīdītāju ķermeņu daļa, kuras galvenā bioloģiskā funkcija ir piena sekrēcija (laktācija) un zīdaiņu nodrošināšana ar barību.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krūts · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krūts vēzis

Mamogramma — normāla krūts (pa kreisi) un krūts ar vēzi (pa labi) Krūts vēzis ir slimība, kad vēzis attīstās no krūti veidojošajiem audiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krūts vēzis · Redzēt vairāk »

Krokodilu kārta

Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Zīdītāji un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Zīdītāji un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lapišas mežs

Lapišas mežs ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Rumānijas ziemeļrietumos, kas atbilst IUCN IV kategorijai (apsaimniekotam dabas liegumam) un atrodas Selažas žudeca rietumos Nušfalevas komūnā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lapišas mežs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, pilnā nosaukumā Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu ir Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr.396, kas izdoti Rīgā 2000.

Jaunums!!: Zīdītāji un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Laurāzijas placentāļi

Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Zīdītāji un Lauva · Redzēt vairāk »

Lavanila

Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lavanila · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Zīdītāji un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Līdakas · Redzēt vairāk »

Leišmanioze

Leišmanioze ir infekcijas slimība, kuru ierosina leišmaniju vienšūņi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Leišmanioze · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielais trušbandikuts

Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lietenes

Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lietenes · Redzēt vairāk »

Lietus mežs

Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lietus mežs · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ligzda · Redzēt vairāk »

Liju apakšdzimta

Liju apakšdzimta (Circinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu apakšdzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Liju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Limfātiskā sistēma

Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »

Liofilizācija

Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Liofilizācija · Redzēt vairāk »

Lutzomyia

Lutzomyia ir kožodiņu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 400 sugu un tā ir lielākā pēc sugu skaita ģints Phlebotominae apakšdzimtā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Lutzomyia · Redzēt vairāk »

Maksts

Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maksts · Redzēt vairāk »

Malajas degunragputns

Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) ir liela auguma degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) putnu suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Malajas degunragputns · Redzēt vairāk »

Malajas lācis

Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).

Jaunums!!: Zīdītāji un Malajas lācis · Redzēt vairāk »

Malēzija

Malēzija Malēzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu pārejas zonu starp Indomalajas un Austrālāzijas bioģeogrāfiskajiem reģioniem un tas tika noteikts kā floristikas apgabals, kurā ietilpst Malakas pussala, Indonēzija, Filipīnas un Jaungvineja.

Jaunums!!: Zīdītāji un Malēzija · Redzēt vairāk »

Mandrils

Mandrils (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Zīdītāji un Mandrils · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Mantijas paviāns

Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas dzīvo lielos ģimeņu baros Āfrikas ziemeļaustrumos un Arābijas pussalas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mantijas paviāns · Redzēt vairāk »

Manuls

Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.

Jaunums!!: Zīdītāji un Manuls · Redzēt vairāk »

Maskarēnu salas

Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mati · Redzēt vairāk »

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas pūce

Maurīcijas pūce (Mascarenotus sauzieri) ir izmirusi Maskarēna pūču suga, kas apdzīvoja Maurīcijas salu Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maurīcijas pūce · Redzēt vairāk »

Maurīcijas piekūns

Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »

Maurīcijas savvaļas fonds

Maurīcijas savvaļas fonda simbols Maurīcijas piekūns Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas savvaļas fonds (angl. Mauritian Wildlife Foundation, MWF) ir nevalstiska, bezpeļņas organizācija, kas vērsta uz endēmās floras un faunas saglabāšanu Maurīcijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Maurīcijas savvaļas fonds · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazās pūcītes

Mazās pūcītes, mazo pūcīšu ģints (Otus) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Mazās pūcītes · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Mājlops

Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mājlops · Redzēt vairāk »

Mēleņi

Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mēleņi · Redzēt vairāk »

Mēslumušas

Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Mēslumušas · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Zīdītāji un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Medības

Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).

Jaunums!!: Zīdītāji un Medības · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Meina

Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Meina · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melnās upes aizas nacionālais parks

Melnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnās upes aizas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Melnkāju sesks

Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Melvila sala (Austrālija)

Melvila sala vai Jermalnera ir sala Austrālijas ziemeļos, Tivi salu grupas lielākā un Austrālijas otra lielākā sala.

Jaunums!!: Zīdītāji un Melvila sala (Austrālija) · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mezozojs · Redzēt vairāk »

Miegs

Suns miega stāvoklī ar kaķi nomodā, vācu mākslinieka Artura Heiera gleznojums, 1931. gads. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.

Jaunums!!: Zīdītāji un Miegs · Redzēt vairāk »

Milzu upjucirslis

Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Milzu upjucirslis · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zīdītāji un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Muguras spura

Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Muguras spura · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Zīdītāji un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Muradimas ieleja

Muradimas ieleja ir dabas parks dienvidu Urālos, Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikas dienviddaļā Kugarču un Zilairas rajonu teritorijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Muradimas ieleja · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Zīdītāji un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Naba

Cilvēka naba Naba ir vēdera vidusdaļā esošs rētveida padziļinājums, kas ir izveidojies pēc nabas saites pārgriešanas, kad jaundzimušais tiek atdalīts no mātes organisma.

Jaunums!!: Zīdītāji un Naba · Redzēt vairāk »

Nambats

Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).

Jaunums!!: Zīdītāji un Nambats · Redzēt vairāk »

Narvaļu dzimta

Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zīdītāji un Narvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Zīdītāji un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nefrīdijs

Nefrīdijs ir kanāliņš, pa kuru no organisma tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti, retāk arī dzimumprodukti.

Jaunums!!: Zīdītāji un Nefrīdijs · Redzēt vairāk »

Nemunas delta

Nemunas delta ir Nemunas upes ieteka (delta) Baltijas jūras Kuršu jomā Lietuvā pie tās robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Nemunas delta · Redzēt vairāk »

Neogēns

Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.

Jaunums!!: Zīdītāji un Neogēns · Redzēt vairāk »

Neognati

Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Neognati · Redzēt vairāk »

Neotropikas harpija

Neotropikas harpija jeb vienkārši harpija, arī harpijērglis (Harpia harpyja) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, un tā ir vienīgā suga harpiju ģintī (Harpia).

Jaunums!!: Zīdītāji un Neotropikas harpija · Redzēt vairāk »

Nepārnadži

Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts.

Jaunums!!: Zīdītāji un Nepārnadži · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ocelots · Redzēt vairāk »

Okapi

Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).

Jaunums!!: Zīdītāji un Okapi · Redzēt vairāk »

Oksitocīns

Oksitocīna molekulas modelis Oksitocīns ir zīdītāju peptīdhormons, kam ir nozīme intimitātē, vairošanās procesos, dzemdībās un sociālo attiecību veidošanā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Oksitocīns · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ola · Redzēt vairāk »

Oligocēns

Oligocēns ( — "neliels" +  — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.

Jaunums!!: Zīdītāji un Oligocēns · Redzēt vairāk »

Olvads

Sievietes reproduktīvās sistēmas shēma Olvads ir sieviešu dzimuma zīdītāju cauruļveida dzimumorgāns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Olvads · Redzēt vairāk »

Ondatra

Ondatra jeb bizamžurka (Ondatra zibethicus) ir vienīgā ondatru ģints suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ondatra · Redzēt vairāk »

Oogoniji

Oogoniji ir primārās dzimumšūnas, kas ovoģenēzes vairošanās periodā vairākkārt dalās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Oogoniji · Redzēt vairāk »

Orhejas nacionālais parks

Orhejas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas atrodas Moldovas centrālajā daļā, Orhejas pilsētas apkārtnē 40—50 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kišiņevas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Orhejas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Paleogēns

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).

Jaunums!!: Zīdītāji un Paleogēns · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Zīdītāji un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Parasfenoīds

dipnoju parasfenoīdi Parasfenoīds ir segkauls daudzu mugurkaulnieku galvaskausos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Parasfenoīds · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zīdītāji un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais tenreks

Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parazītiskie augi

Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Zīdītāji un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pārpildītais šķirsts

"Pārpildītais šķirsts" (The Overloaded Ark) ir dabaspētnieka Džeralda Darela pirmā sarakstītā grāmata, kas izdota 1953.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pārpildītais šķirsts · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pīļknābju apakškārta

Pīļknābju apakškārta (Platypoda) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) apakškārtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pīļknābju apakškārta · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Zīdītāji un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Peļu dzimta

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »

Peļu virsdzimta

Peļu virsdzimta (Muroidea) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) virsdzimtām, kas pieder peļveidīgo apakškārtai (Myomorpha).

Jaunums!!: Zīdītāji un Peļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Peļveidīgie

Peļveidīgie (Myomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām, kas apvieno peles, žurkas, kāmjus, lemingus un strupastes.

Jaunums!!: Zīdītāji un Peļveidīgie · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Peles · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Zīdītāji un Perms · Redzēt vairāk »

Peskoveģetārisms

Japāņu suši; daudzas kultūras piedāvā peskoveģetāriešiem draudzīgu virtuvi Peskoveģetārisms ir uzturs, kas ietver zivis un citus jūras produktus, bet ne citu dzīvnieku gaļu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Peskoveģetārisms · Redzēt vairāk »

Piekūnu dzimta

Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »

Piena dziedzeris

Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Piena dziedzeris · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Zīdītāji un Piens · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pirmpiens

Mazulis meklējot tesmeni Pirmpiens ir šķidra rakstura viela, kuru ir spējīgas izdalīt zīdītāju mātītes vai sievietes, lai nodrošinātu savas atvases veiksmīgāku pielāgošanos apkārtējai videi, kad atvases ķermenis ir atstājis mātes ķermeni.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pirmpiens · Redzēt vairāk »

Pirmprimātu placentāļi

Pirmprimātu placentāļi, pirmprimātu placentāļu virskārta (Euarchontoglires) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) visrkārtām, kas apvieno 5 kārtas un kuras tiek iedalītas divās lielās grupas: grauzējveidīgajos (Glires) un euarhontos (Euarchonta).

Jaunums!!: Zīdītāji un Pirmprimātu placentāļi · Redzēt vairāk »

Placentāļi

Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Placentāļi · Redzēt vairāk »

Placentofāgija

Placentofāgija (no 'placenta' un grieķu φαγειν, ēst) ir darbība, kad zīdītāji apēd sava pēcnācēja placentu pēc dzemdībām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Placentofāgija · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Zīdītāji un Planktons · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Zīdītāji un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plaušas

Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Plaušas · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēsīgie somaiņi

Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Plutonija

"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Plutonija · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Zīdītāji un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Polārais valis

Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.

Jaunums!!: Zīdītāji un Polārais valis · Redzēt vairāk »

Polārais vilks

Polārais vilks (Canis lupus tundrorum jeb Canis lupus arctos) ir pelēko vilku (Canis lupus) pasuga.

Jaunums!!: Zīdītāji un Polārais vilks · Redzēt vairāk »

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Polārlapsa · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.

Jaunums!!: Zīdītāji un Posumi · Redzēt vairāk »

Priekšdziedzeris

Vīriešu dzimumorgāna iekšējā uzbūve Priekšdziedzeris jeb prostata ir nepāra vīrišķais reproduktīvās sistēmas dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, un ir vairumam zīdītāju.

Jaunums!!: Zīdītāji un Priekšdziedzeris · Redzēt vairāk »

Primāti

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Primāti · Redzēt vairāk »

Primāts

Primāts var būt.

Jaunums!!: Zīdītāji un Primāts · Redzēt vairāk »

Pseudomonas aeruginosa

Pseudomonas aeruginosa ir gramnegatīva obligāti aeroba kustīga baktērija.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pseudomonas aeruginosa · Redzēt vairāk »

Puma

Puma (Puma concolor) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie pumu ģints (Puma).

Jaunums!!: Zīdītāji un Puma · Redzēt vairāk »

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pundurērglis · Redzēt vairāk »

Pundurlamantīns

Pundurlamantīns (Trichechus pygmaeus) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Pundurlamantīns · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupuču dzimta

Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Purva bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Zīdītāji un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Putni · Redzēt vairāk »

Q drudzis

Q drudzis (arī Kū drudzis) ir infekcijas slimība, kuru izraisa Coxiella burnetii baktērijas, kas spēj inficēt cilvēku un citus zīdītājus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Q drudzis · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibvaržu dzimta

Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas. Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.

Jaunums!!: Zīdītāji un Raibvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Raunas Staburags

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Smiltenes novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.

Jaunums!!: Zīdītāji un Raunas Staburags · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Zīdītāji un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Resnā zarna

Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.

Jaunums!!: Zīdītāji un Resnā zarna · Redzēt vairāk »

Riests

Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Riests · Redzēt vairāk »

Rožu purvs (dabas liegums)

Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata.

Jaunums!!: Zīdītāji un Rožu purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Rotaļlieta

Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Rotaļlieta · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudais gārnis

Rudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Rudais gārnis · Redzēt vairāk »

Sajānu-Šušenskas rezervāts

Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Zīdītāji un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Sarkanā grāmata

Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Sausdeguna pērtiķi

Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Sausdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Savvaļas aita

Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Savvaļas aita · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Saziņa

ārpuszemes dzīvību Saziņa vai saskarsme, arī sakari un komunikācija ( — 'dalīties'), ir informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Saziņa · Redzēt vairāk »

Sēklinieku maisiņš

Sēklinieku maisiņa diagramma Sēklinieku maisiņš ir ādas un muskuļaudu veidojums, kurā atrodas vairākuma zīdītāju tēviņu vīrišķie dzimumdziedzeri — sēklinieki.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sēklinieku maisiņš · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Serbijas egle

Serbijas egle ir vienmāju priežu dzimtas mūžzaļš skujkoks.

Jaunums!!: Zīdītāji un Serbijas egle · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Siltasiņu dzīvnieks

Siltumattēls ar aukstasiņu dzīvnieku (čūsku), kas apēd siltasiņu dzīvnieku (peli). Siltasiņu dzīvnieki jeb homotermi (no (homo-) — 'tāds pats, līdzīgs' un θερμός (thermós) — 'silts, karsts') ir tādi dzīvnieki, kas, izmantojot vielmaiņas enerģiju, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru un tā nav pilnībā atkarīga no ārējās vides temperatūras, kā tas ir aukstasiņu dzīvniekiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Siltasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Zīdītāji un Skelets · Redzēt vairāk »

Skrējējlāči

Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Skrējējlāči · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skujkoku lielais koksngrauzis

Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Slīteres nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Sliņķi

Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sliņķi · Redzēt vairāk »

Smadzeņu kapsula

Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »

Smilšu lapsa

Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »

Snuķaiņi

Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Snuķaiņi · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Somālijas žirafe

Somālijas žirafe (Giraffa reticulata) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Somālijas žirafe · Redzēt vairāk »

Spīļastes

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Zīdītāji un Spīļastes · Redzēt vairāk »

Stārķu dzimta

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Stārķu dzimta · Redzēt vairāk »

Stellera jūrasgovs

Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Zīdītāji un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »

Strupvaboļu dzimta

Strupvaboļu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Strupvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Suns · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Zīdītāji un Surikats · Redzēt vairāk »

Svalbāra

Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Svalbāra · Redzēt vairāk »

Svītrainais šakālis

Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »

Sviedri

Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Sviedri · Redzēt vairāk »

Syzygium guehoi

Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Zīdītāji un Syzygium guehoi · Redzēt vairāk »

Tabuns

Tabuns jeb GA ir ļoti indīga ķīmiska viela.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tabuns · Redzēt vairāk »

Taksidermija

Izbāzti dzīvnieki Taksidermija (no, táxis — ‘sakārtojums’,, dérma — ‘āda’) ir amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku — galvenokārt zīdītāju un putnu — izbāžņu izgatavošanu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Taksidermija · Redzēt vairāk »

Tallinas Zooloģiskais dārzs

Tallinas Zooloģiskais dārzs ir zooloģiskais dārzs Tallinā, Igaunijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tallinas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Tenreku dzimta

Tenreku dzimta (Tenrecidae) ir Āfrikas kukaiņēdāju virskārtas tenrekveidīgie zīdītāji. Tie mīt dažādās ekoloģiskās nišās Madagaskarā un Āfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tenreku dzimta · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Termīti · Redzēt vairāk »

Tivi salas

Tivi salas vai Ratuati Irara (vai Ratuwati Yinjara — ‘Divas salas’) ir salu grupa Austrālijas ziemeļos.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tivi salas · Redzēt vairāk »

Tomora nacionālais parks

Tomora nacionālais parks ir nacionālais parks Albānijas dienvidos.Tas dibināts 1956.

Jaunums!!: Zīdītāji un Tomora nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Trakumsērga

Ar trakumsērgu inficējies suns, 1963. gads Trakumsērga ir visu zīdītāju dzīvnieku sugu tai skaitā arī cilvēku infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Trakumsērga · Redzēt vairāk »

Triass

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Triass · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Truši · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Trusis · Redzēt vairāk »

Turkanas ezers

Turkanas ezers, agrāk saukts arī Rūdolfa ezers, ir liels sālsezers Kenijā, pati ziemeļu daļa atrodas Etiopijā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Turkanas ezers · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā

Sarakstā apkopotas tās vietas Šrilankā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē

Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Botsvānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gabonā

Sarakstā apkopotas tās vietas Gabonā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gabonā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kamerūnā

Sarakstā apkopotas tās vietas Kamerūnā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kamerūnā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Kenijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā

Sarakstā apkopotas tās vietas Kongo DR, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kotdivuārā

Sarakstā apkopotas tās vietas Kotdivuārā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Zīdītāji un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kotdivuārā · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļu medības

Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vaļu medības · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Zīdītāji un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vazopresīns

Vazopresīns jeb antidiurētiskais hormons (ADH) ir peptīdu hormons, kas atrodams lielākajai daļai zīdītāju.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vazopresīns · Redzēt vairāk »

Vārnu dzimta

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).

Jaunums!!: Zīdītāji un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Vecās pasaules peles

Vecās pasaules peles (Murinae) ir peļu dzimtas (Muridae) apakšdzimta, kas apvieno vairāk kā 560 sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vecās pasaules peles · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Vestindijas lamantīns

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Zīdītāji un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vidussmadzenes

Vidussmadzenes ir smadzeņu stumbra daļa, zīdītājiem šī daļa ir neliela.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vidussmadzenes · Redzēt vairāk »

Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »

Vilna

Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vilna · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Vombats

Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vombats · Redzēt vairāk »

Vulva

Vulvas izskats dažādām sievietēm var būt nedaudz atšķirīgs. Vulva ir sievietes ārējā jeb redzamā dzimumorgānu daļa.

Jaunums!!: Zīdītāji un Vulva · Redzēt vairāk »

VX

VX ir ļoti indīga ķīmiska viela.

Jaunums!!: Zīdītāji un VX · Redzēt vairāk »

Zaķi

Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaķi · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaķveidīgie

Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļās žagatas

Zaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaļās žagatas · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes vēsture

Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Zemesvilks

Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).

Jaunums!!: Zīdītāji un Zemesvilks · Redzēt vairāk »

Zemienes svītrainais tenreks

Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentes semispinosus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas apdzīvo Madagaskaru.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zemienes svītrainais tenreks · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu žirafe

Ziemeļu žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziemeļu žirafe · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu placentāļi

Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »

Zilais valis (nozīmju atdalīšana)

Zilais valis var būt.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zilais valis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ziloņi

Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziloņi · Redzēt vairāk »

Ziloņu dzimta

Ziloņu dzimta (Elephantidae) ir snuķaiņu kārtas (Proboscidea) zīdītāju dzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis — Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas), un vairākas izmirušas ģintis.

Jaunums!!: Zīdītāji un Ziloņu dzimta · Redzēt vairāk »

Zimbabve

Zimbabves Republika ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zimbabve · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Zīdītāji un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zobi · Redzēt vairāk »

Zobvaļi

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zobvaļi · Redzēt vairāk »

Zvīņnešu dzimta

Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.

Jaunums!!: Zīdītāji un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Zīdītāji un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: Zīdītāji un 1996. gads · Redzēt vairāk »

5. jūlijs

5.

Jaunums!!: Zīdītāji un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mammalia, Zīdītājs, Zīdītāju klase.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā