Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Aiviekste, Altmarkas pamiers, Ārlavas baznīca, Baltijas jūra, Bauskas pils, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Daugava, Dievs, Frīdrihs Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Hercogs, Inflantijas vaivadija, Jans III Sobeskis, Karalis, Kņazs, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Liepāja, Lietuva, Livonija, Luterisms, Malborka, Mazā ģilde (Rīga), Mācītājs, Muita, Nabes pils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pededze, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Rīgas Doms, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Straupe, Ventspils, Vidzeme, Zemgale, Zibens, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 14. augusts, 1629. gads, 1696. gads, 17. augusts, ..., 24. jūlijs, 25. septembris. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »
Ārlavas baznīca
Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca Talsu novada Ārlavas pagasta ziemeļos, uz dienvidrietumiem no Popervāles.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Ārlavas baznīca · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Dievs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Hercogs · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Luterisms · Redzēt vairāk »
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Malborka · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mācītājs
Mācītājs ir baznīcas kalpotājs, kas ir pilnvarots vadīt dievkalpojumus, kā arī citas svētdarbības, kā kristības, laulības un bēres.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Mācītājs · Redzēt vairāk »
Muita
Piedrujas muitas punkts 1934. gadā. Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Muita · Redzēt vairāk »
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Nabes pils · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Pededze · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Straupe · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Zibens · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
14. augusts
14.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 14. augusts · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 1696. gads · Redzēt vairāk »
17. augusts
17.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 17. augusts · Redzēt vairāk »
24. jūlijs
24.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 24. jūlijs · Redzēt vairāk »
25. septembris
25.
Jaunums!!: 1629. gads Latvijā un 25. septembris · Redzēt vairāk »
