Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Altāris, Aulejas baznīca, Auzas, Žečpospolita, Bārta, Bībele, Burtnieki, Ernsts Gliks, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Georgs Mancelis, Gramatika, Heinrihs Ādolfijs, Inflantijas vaivadija, Ivans VI Romanovs, Jans III Sobeskis, Jaunā Derība, Jānis Langijs, Jānis Straubergs, Johans Bernhards Fišers, Johans Fišers, Karaļauči, Karalis, Kārlis XI, Kņazs, Krakova, Krievijas Impērija, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvieši, Latgale, Latvija, Liepas muiža, Liepas pagasts, Lietuva, Marts, Mālpils, Mieži, Nīca, Pasts, Piltenes apgabals, Polija, Purvciems (Rīga), Rēzekne, Rēzeknes katedrāle, Reiterna nams, Rudzi, Ruperts Bindenšū, Sanktpēterburga, Sigulda, Subates luterāņu baznīca, ..., Trikāta, Trikātas luterāņu baznīca, Vidzeme, Vidzemes superintendents, Zemgale, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 15. janvāris, 1685. gads, 1772. gads, 20. februāris, 25. februāris, 28. jūlijs. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Altāris · Redzēt vairāk »
Aulejas baznīca
Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Aulejas baznīca · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Auzas · Redzēt vairāk »
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Žečpospolita · Redzēt vairāk »
Bārta
Bārta ir ciems Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Bārta · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Bībele · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gramatika
Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Gramatika · Redzēt vairāk »
Heinrihs Ādolfijs
Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Heinrihs Ādolfijs · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Jaunā Derība · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Johans Bernhards Fišers
Johana Bernharda Fišera muižiņas (''Fischershof'') attēls no J.K.Broces kolekcijas (1796). Johans Bernhards Fišers (1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā Purvciema teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Johans Bernhards Fišers · Redzēt vairāk »
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Johans Fišers · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Kvieši · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Liepas muiža · Redzēt vairāk »
Liepas pagasts
Liepas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Liepas pagasts · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Marts · Redzēt vairāk »
Mālpils
Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Mālpils · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Mieži · Redzēt vairāk »
Nīca
Nīca ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Nīca · Redzēt vairāk »
Pasts
Pastkastu veidi. Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Pasts · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Purvciems (Rīga)
2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Purvciems (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rēzeknes katedrāle
Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes katedrāle.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Rēzeknes katedrāle · Redzēt vairāk »
Reiterna nams
Reiterna nams ir ēka Mārstaļu ielā 2/4, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Reiterna nams · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Rudzi · Redzēt vairāk »
Ruperts Bindenšū
Ruperts Bindenšū (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem Rīgas baroka arhitektiem un spoža personība Rīgas mākslas dzīvē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Ruperts Bindenšū · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Sigulda · Redzēt vairāk »
Subates luterāņu baznīca
Subates Pestītāja evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kura atrodas Augšdaugavas novada Subatē.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Subates luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Trikāta · Redzēt vairāk »
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
15. janvāris
15.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 15. janvāris · Redzēt vairāk »
1685. gads
1685.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 1685. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 1772. gads · Redzēt vairāk »
20. februāris
20.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 20. februāris · Redzēt vairāk »
25. februāris
25.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 25. februāris · Redzēt vairāk »
28. jūlijs
28.
Jaunums!!: 1685. gads Latvijā un 28. jūlijs · Redzēt vairāk »
