Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Absolūti melns ķermenis, Absorbcijas spektrs, Acetilēns, Alva, Antimons, Argons, Arsēns, Ūdeņradis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Bismuts, Džons Heršels, Dislāpekļa oksīds, Dmitrijs Mendeļejevs, Dzelzs, Elektronstaru lampa, Emisija, Grafīts, Gustavs Roberts Kirhofs, Hidrīdi, Hroms, Impulsa moments, Jonizācijas potenciāls, Kalcijs, Kālijs, Kristāls, Kvarcs, Lantanīdi, Lāzers, Litijs, Lokizlāde, Magnijs, Molekula, Nātrijs, Neons, Niķelis, Plazma, Rentgenstari, Roberts Bunzens, Saule, Selēns, Skābeklis, Spektroskopija, Spins, Titāns, Ultravioletais starojums, Vakuums, Varš, Viljams Remzijs, Viljams Volastons, ..., Zēmaņa efekts. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Absolūti melns ķermenis
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »
Absorbcijas spektrs
Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Absorbcijas spektrs · Redzēt vairāk »
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Acetilēns · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Alva · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Antimons · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Argons · Redzēt vairāk »
Arsēns
Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Arsēns · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Bismuts · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektronstaru lampa
Elektronstaru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz viena vai vairāku elektronu kūļu (staru) formēšanu,kā arī intensitātes un novietojuma vadīšanu.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Elektronstaru lampa · Redzēt vairāk »
Emisija
Emisija ( — 'izlaišana') var būt.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Emisija · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Grafīts · Redzēt vairāk »
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Hroms · Redzēt vairāk »
Impulsa moments
Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Impulsa moments · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Lantanīdi · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Lāzers · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Litijs · Redzēt vairāk »
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Lokizlāde · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Magnijs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Molekula · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Neons · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Niķelis · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Plazma · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Roberts Bunzens
Roberts Vilhelms Eberhards Bunzens (dzimis miris) bija vācu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Roberts Bunzens · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Saule · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Selēns · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Spins · Redzēt vairāk »
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Titāns · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Vakuums · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Varš · Redzēt vairāk »
Viljams Remzijs
Viljams Remzijs (dzimis, miris) bija skotu ķīmiķis.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Viljams Remzijs · Redzēt vairāk »
Viljams Volastons
Viljams Volestons. Autors — Džons Džeksons Viljams Haids Volestons (William Hyde Wollaston, dzimis, Īstderemā, miris, Londonā) bija angļu ķīmiķis.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Viljams Volastons · Redzēt vairāk »
Zēmaņa efekts
Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts. Spektrālās līnijas tika iegūtas, izmantojot Fabri – Pero interferometru. Zēmaņa efekts (nosaukts nīderlandiešu fiziķa Pītera Zēmaņa vārdā) ir spektrālās līnijas sašķelšanās vairākās komponentēs statiska ārējā magnētiskā lauka klātbūtnē.
Jaunums!!: Atomu spektroskopija un Zēmaņa efekts · Redzēt vairāk »
