Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Augusts Vilhelms Hūpels, Džovanni Paolo Kampana, Drohičinas līgums, Gādebuša, Gothards Ketlers, Jānis Stradiņš, Jērkules vaka, Jezuīti, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Kristofs Broce, Kalendāra nemieri Rīgā, Kārlis Eduards Napjerskis, Koknese, Livonijas vietvalži, Mārtiņš Gīze, Minstere, Nikolajs Eke, Oto Velinks, Pašvaldības vadītājs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Doma skola, Rīgas Doms, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Stefans Batorijs, Viļņa, Viļņas Universitāte, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme, 11. janvāris.
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Džovanni Paolo Kampana · Redzēt vairāk »
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »
Gādebuša
Gādebuša ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļrietumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Gādebuša · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jērkules vaka
Jērkules vaka (Terckull wacke) bija viena Krimuldas pilsnovada vakām, kas atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Siguldas novadā.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Jērkules vaka · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Koknese · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Gīze (ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Mārtiņš Gīze · Redzēt vairāk »
Minstere
Minstere ir pilsēta Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Minstere · Redzēt vairāk »
Nikolajs Eke
Nikolajs Eke, arī Niklāvs Eks (1541—1623) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Nikolajs Eke · Redzēt vairāk »
Oto Velinks
Oto Velinks (1649—1708) bija Zviedrijas armijas ģenerālmajors, grāfs. Ingrijas ģenerālgubernators (1698—1703).
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Oto Velinks · Redzēt vairāk »
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
11. janvāris
11.
Jaunums!!: Gothards Velings (sindiks) un 11. janvāris · Redzēt vairāk »
