Satura rādītājs
31 attiecības: Austrumu Pareizticīgā baznīca, Čerņihivas kņazi, Bizantijas imperatoru uzskaitījums, Jaroslavļa, Kazaņas haniste, Kazimirs IV Jagellons, Konstantinopole, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš, Latgale, Lībeka, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas—Maskavijas kari, Livonija, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Maskava, Maskavas kremlis, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Novgorodas-Severskas kņazi, Rostova, Rurika dinastija, Staroduba, Tērbatas bīskapija, Tveras kņazi, Vasilijs II Tumšais, Vasilijs III, Veļikijnovgoroda, Vjatka (zeme), Zelta Ordas hanu uzskaitījums.
- 1440. gadā dzimušie
- 1505. gadā mirušie
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Ivans III un Austrumu Pareizticīgā baznīca
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Ivans III un Čerņihivas kņazi
Bizantijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatoru uzskaitījums no 324.
Skatīt Ivans III un Bizantijas imperatoru uzskaitījums
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Skatīt Ivans III un Jaroslavļa
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Skatīt Ivans III un Kazaņas haniste
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Ivans III un Kazimirs IV Jagellons
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Ivans III un Konstantinopole
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Ivans III un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš (1500—1503) bija karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas konfederāciju no otras puses.
Skatīt Ivans III un Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Ivans III un Latgale
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Ivans III un Lībeka
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Ivans III un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas—Maskavijas kari
Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.
Skatīt Ivans III un Lietuvas—Maskavijas kari
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Ivans III un Livonija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Ivans III un Livonijas ordenis
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Ivans III un Livonijas—Maskavijas kari
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Ivans III un Maskava
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Skatīt Ivans III un Maskavas kremlis
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Skatīt Ivans III un Maskavas lielkņazi
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Ivans III un Maskavija
Novgorodas-Severskas kņazi
Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts). Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā. Novgorodas-Severskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Novgorodas-Severskas valdnieki tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācija teritorijā.
Skatīt Ivans III un Novgorodas-Severskas kņazi
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Skatīt Ivans III un Rostova
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Ivans III un Rurika dinastija
Staroduba
Staroduba ir pilsēta Brjanskas apgabala dienvidrietumos Krievijā, Starodubas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Ivans III un Staroduba
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Ivans III un Tērbatas bīskapija
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Skatīt Ivans III un Tveras kņazi
Vasilijs II Tumšais
Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.
Skatīt Ivans III un Vasilijs II Tumšais
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Skatīt Ivans III un Vasilijs III
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Ivans III un Veļikijnovgoroda
Vjatka (zeme)
Vjatkas zīmogs. Vjatkas zeme bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā.
Skatīt Ivans III un Vjatka (zeme)
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Ivans III un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Skatīt arī
1440. gadā dzimušie
- Ivans III
- Ladislavs Postums
1505. gadā mirušie
- Ivans III
Zināms kā Ivans III Vasiļjevičs, Ivans III Vasiļjevičs (Lielais), Ivans Lielais, Joans III, Joans III Vasiļjevičs.