Satura rādītājs
80 attiecības: Aitas, Amerikas bizons, Aste, Augi, Augstums virs jūras līmeņa, Ķīna, Āzija, Baltā krāsa, Beringa šaurums, Bizoni, Brūnais lācis, Brūnā krāsa, Butāna, Cilvēki, Cjinhai, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Gaļa, Gaiss, Gaurs, Grīšļi, Himalaji, Indija, Jūnijs, Kalns, Kazahstāna, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Klimats, Krūms, Krievija, Krusa, Ladākha, Lakstaugs, Lapu sūnas, Latviešu valoda, Lūpas, Lopkopība, M, Mājas zirgs, Mājlops, Mātīte, Mēle, Medicīna, Melnā krāsa, Mongolija, Mute, Nepāla, Pārnadži, ... Izvērst indekss (30 vairāk) »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Skatīt Jaks un Aitas
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Skatīt Jaks un Amerikas bizons
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Jaks un Aste
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Jaks un Augi
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Jaks un Augstums virs jūras līmeņa
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Jaks un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Jaks un Āzija
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Skatīt Jaks un Baltā krāsa
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Skatīt Jaks un Beringa šaurums
Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).
Skatīt Jaks un Bizoni
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Jaks un Brūnais lācis
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Jaks un Brūnā krāsa
Butāna
Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras.
Skatīt Jaks un Butāna
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Skatīt Jaks un Cilvēki
Cjinhai
Cjinhai province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.
Skatīt Jaks un Cjinhai
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Jaks un Dezoksiribonukleīnskābe
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Jaks un Dzīvnieki
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Skatīt Jaks un Gaļa
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Jaks un Gaiss
Gaurs
Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.
Skatīt Jaks un Gaurs
Grīšļi
Grīšļi ir apjomīga ģints grīšļu dzimtā.
Skatīt Jaks un Grīšļi
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Skatīt Jaks un Himalaji
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Jaks un Indija
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Jaks un Jūnijs
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Jaks un Kalns
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Jaks un Kazahstāna
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Jaks un Kāja
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Jaks un Kārlis Linnejs
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Jaks un Kilograms
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Jaks un Klimats
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Jaks un Krūms
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Jaks un Krievija
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Skatīt Jaks un Krusa
Ladākha
Ladākhas atrašanas vieta Indijas ziemeļos ir iezīmēta sarkanā krāsā Ladākha ir Indijas savienības teritorija tās ziemeļos, Himalaju rietumu daļā.
Skatīt Jaks un Ladākha
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Jaks un Lakstaugs
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Jaks un Lapu sūnas
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Jaks un Latviešu valoda
Lūpas
Lūpas Lūpas ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns.
Skatīt Jaks un Lūpas
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Skatīt Jaks un Lopkopība
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Skatīt Jaks un M
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Jaks un Mājas zirgs
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Skatīt Jaks un Mājlops
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Jaks un Mātīte
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Skatīt Jaks un Mēle
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Skatīt Jaks un Medicīna
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Skatīt Jaks un Melnā krāsa
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Jaks un Mongolija
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Jaks un Mute
Nepāla
Nepāla, oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika.
Skatīt Jaks un Nepāla
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Skatīt Jaks un Pārnadži
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Jaks un Piens
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Skatīt Jaks un Plaušas
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Skatīt Jaks un Riests
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Jaks un Septembris
Siņdzjana
Siņdzjana (Xīnjiāng) vai Šindžana (Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū;, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.
Skatīt Jaks un Siņdzjana
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Jaks un Sibīrija
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Skatīt Jaks un Siers
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Skatīt Jaks un Sirds
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Jaks un Skābeklis
Sniega leopards
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).
Skatīt Jaks un Sniega leopards
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Jaks un Sniegs
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Jaks un Stepe
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Skatīt Jaks un Sviedri
Sviests
Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.
Skatīt Jaks un Sviests
Tēja
Zaļā tēja Tēja ir dzēriens, ko pagatavo ar karstu ūdeni, aplejot tējas koka (Camellia sinensis) daļas un ļaujot tām dažas minūtes ievilkties.
Skatīt Jaks un Tēja
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Jaks un Tēviņš
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Jaks un Temperatūra
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Skatīt Jaks un Tibeta
Tibetas kalniene
Tibetas kalniene (bod sa mtho), arī Tibetas plakankalne un Cjindzanas kalniene ir plaša plakankalne Centrālāzijā un Austrumāzijā, kas aptver lielāko daļu Tibetas autonomā reģiona, daļu no Ķīnas Cjinhai provinces, kā arī Ladākhu (Indijas savienības teritoriju) un Indijas štata Himāčalas Pradēšas ziemeļus.
Skatīt Jaks un Tibetas kalniene
Tibetiešu valoda
Tibetiešu valoda ir valodu un dialektu kopums, kurā runā galvenokārt tibetieši, kas apdzīvo plašu areālu Centrālāzijas austrumos, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.
Skatīt Jaks un Tibetiešu valoda
Tuksnesis
border.
Skatīt Jaks un Tuksnesis
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Skatīt Jaks un Tundra
Vērši
Vērši, vēršu ģints (Bos) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Skatīt Jaks un Vērši
Vēršu cilts
Vēršu cilts (Bovini) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) vēršu apakšdzimtas (Bovinae) ciltīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Skatīt Jaks un Vēršu cilts
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Skatīt Jaks un Vilna
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Jaks un Zīdītāji
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Jaks un Ziemeļamerika
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Jaks un Zobi
1766. gads
1766.
Skatīt Jaks un 1766. gads
18. gadsimts
18.
Skatīt Jaks un 18. gadsimts
Zināms kā Bos grunniens, Bos mutus, Jaki, Poephagus, Poephagus grunniens.