Johans Bernhards Fišers un Johans Fišers

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Johans Bernhards Fišers un Johans Fišers

Johans Bernhards Fišers vs. Johans Fišers

Johana Bernharda Fišera muižiņas (''Fischershof'') attēls no J.K.Broces kolekcijas (1796). Johans Bernhards Fišers (1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā Purvciema teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu. Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Anna I un Johans Bernhards Fišers · Anna I un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Ivans VI Romanovs un Johans Bernhards Fišers · Ivans VI Romanovs un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Jakobs Benjamins Fišers

Grāmatas ''Versuch einer Naturgeschichte von Livland'' pirmizdevuma titullapa (1778) Jakobs Benjamins Fišers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu aptiekārs, grāmatvedis, kolekcionārs un pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland'" (1778, atkārtots izdevums 1791).

Jakobs Benjamins Fišers un Johans Bernhards Fišers · Jakobs Benjamins Fišers un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Johans Bernhards Fišers un Krievijas Impērija · Johans Fišers un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Johans Bernhards Fišers un Lībeka · Johans Fišers un Lībeka · Redzēt vairāk »

Purvciems (Rīga)

2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.

Johans Bernhards Fišers un Purvciems (Rīga) · Johans Fišers un Purvciems (Rīga) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Johans Bernhards Fišers un Rīga · Johans Fišers un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Johans Bernhards Fišers un Rīgas licejs · Johans Fišers un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Vidzemes superintendents

Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.

Johans Bernhards Fišers un Vidzemes superintendents · Johans Fišers un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Johans Bernhards Fišers un Zviedru Vidzeme · Johans Fišers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »