Satura rādītājs
33 attiecības: Alberta iela (Rīga), Aleksandrs Vanags (arhitekts), Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhitektūra, Augusts Malvess, Ķeniņu ģimnāzija, Berga bazārs, Eižens Laube, Ernests Pole, Hotel Janne, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Janis Rozentāls, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Stradiņš, Jūgendstils, Latvieši, Latvijas Televīzija, Liepājas iela (Rīga), Mazsalacas pagasts, Nacionālais romantisms, Pēkšēna iela, Pirmais pasaules karš, Rūdolfs Blaumanis, Rīga, Rīgas dome, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Politehniskā augstskola, Selonija, Valmieras apriņķis, Vācija, Vidzemes guberņa, Vidzemes priekšpilsēta, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome.
- Jūgendstila arhitekti
Alberta iela (Rīga)
Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā).
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Alberta iela (Rīga)
Aleksandrs Vanags (arhitekts)
Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Aleksandrs Vanags (arhitekts)
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Apvienotā Baltijas hercogiste
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Arhitektūra
Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Augusts Malvess
Ķeniņu ģimnāzija
Ķeniņu ģimnāzijas ēka 20. gadsimta sākumā. Ķeniņu ģimnāzija bija 1905. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta nacionālā romantisma stilā celta Rīgas skola, kurā sākotnēji bija iekārtota Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķeniņa reālskola (1907—1912), pēc Pirmā pasaules kara arī citas izglītības iestādes.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Ķeniņu ģimnāzija
Berga bazārs
Berga bazārs ir ēku ansamblis Rīgā, Latvijā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Berga bazārs
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Ernests Pole
Hotel Janne
''Hotel Janne'' izkārtne un ieeja, 2018. gada augusts Hotel Janne ir viesnīca, kas atrodas Rīgā, Āgenskalnā, pretī Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un netālu no vēsturiskā Āgenskalna tirgus.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Hotel Janne
IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Janis Rozentāls
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Jānis Stradiņš
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Jūgendstils
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Latvieši
Latvijas Televīzija
Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Latvijas Televīzija
Liepājas iela (Rīga)
Liepājas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalna un Bieriņu apkaimēs.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Liepājas iela (Rīga)
Mazsalacas pagasts
Mazsalacas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mazsalacas pagasts
Nacionālais romantisms
Tautiskais jeb nacionālais romantisms ir stila novirziens Latvijā, ar folkloras tēliem atklāta laimīga tautas dzīve senatnē un tās slavinājums.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Nacionālais romantisms
Pēkšēna iela
Pēkšēna iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Pēkšēna iela
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Pirmais pasaules karš
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rūdolfs Blaumanis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīga
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas dome
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Politehniskā augstskola
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Selonija
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Valmieras apriņķis
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vācija
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vidzemes guberņa
Vidzemes priekšpilsēta
Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vidzemes priekšpilsēta
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Skatīt arī
Jūgendstila arhitekti
- Aleksandrs Vanags (arhitekts)
- Alfrēds Ašenkampfs
- Alfrēds Hajošs
- Augusts Malvess
- Bernhards Bīlenšteins
- Eižens Laube
- Ektors Gimārs
- Eliels Sārinens
- Erihs Mendelsons
- Francis fon Štuks
- Gerhards fon Tīzenhauzens
- Heinrihs Šēls
- Jože Plečniks
- Jānis Alksnis
- Konstantīns Pēkšēns
- Lekorbizjē
- Lūiss Salivans
- Mihails Eizenšteins
- Mārtiņš Nukša
- Pauls Mandelštams
- Rūdolfs Heinrihs Cirkvics
- Viktors Ortā
- Vilhelms Bokslafs
- Ādolfs Loss
- Čārlzs Renī Makintošs
Zināms kā Pēkšēns.