Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš

LSDSP vēsture vs. Rūdolfs Lindiņš

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā. Rūdolfs Lindiņš (—) bija Latvijas politiķis.

Līdzības starp LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš

LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš ir 7 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Februāra revolūcija, Krievijas PFSR, Latvieši, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Mazinieku partija, Tautas padome.

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Februāra revolūcija un LSDSP vēsture · Februāra revolūcija un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Krievijas PFSR un LSDSP vēsture · Krievijas PFSR un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

LSDSP vēsture un Latvieši · Latvieši un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

LSDSP vēsture un Latvijas Satversmes sapulce · Latvijas Satversmes sapulce un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

LSDSP vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Mazinieku partija

Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts. Mazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā.

LSDSP vēsture un Mazinieku partija · Mazinieku partija un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

LSDSP vēsture un Tautas padome · Rūdolfs Lindiņš un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš

LSDSP vēsture ir 163 attiecības, bet Rūdolfs Lindiņš ir 18. Tā kā viņi ir kopīgs 7, Jaccard indekss ir 3.87% = 7 / (163 + 18).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »