Satura rādītājs
86 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Anete Bērtule, Apgaismības laikmets, Ararats, Armīns fon Gerkāns, Augusts Albanuss, Ģirts Jakovļevs, Žurnālists, Baltijas pārkrievošana, Bruno Rubess, Dāvids Hieronīms Grindelis, Edgars Vimba, Einars Repše, Emilis Melngailis, Eriks Ādamsons, Francis Balodis, Frīdrihs Parots, Garlībs Merķelis, Georgs Mancelis, Gunārs Birkerts, Gustavs II Ādolfs, Haralds Mednis, Harijs Liepiņš, Heidelberga, Heinrihs fon Štorhs, Heinrihs Johans fon Jannavs, Hermanis Samsons, Indulis Emsis, Ivars Godmanis, Jānis Endzelīns, Jānis Lapiņš, Jānis Stiprais, Johans Daniels Felsko, Johans Gotfrīds Herders, Johans Gothelfs Lindners, Johans Rīvijs (skolotājs), Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Kamēr..., Kaspars Gerhards, Katrīna II Lielā, Kārlis Šadurskis, Kārlis Čerāns, Kārlis Filips Mihaels Snells, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Kārlis Hūns, Kārlis XI, Latvija, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas skolu reitings, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, ... Izvērst indekss (36 vairāk) »
- Skolas Latvijā
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Alberts fon Bukshēvdens
Anete Bērtule
Anete Bērtule (dzimusi 1991. gada 24. jūnijā) ir Latvijas žurnāliste un televīzijas raidījumu vadītāja.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Anete Bērtule
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Apgaismības laikmets
Ararats
Ararats, arī Agridags (— ‘Sāpes kalns’) vai Masiss ir augstākais reljefa punkts Turcijā un sasniedz 5165 m virs jūras līmeņa.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Ararats
Armīns fon Gerkāns
Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Armīns fon Gerkāns
Augusts Albanuss
Johans Augusts Lēberehts Albanuss (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Vidzemes garīdznieks, pedagogs un cenzors.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Augusts Albanuss
Ģirts Jakovļevs
Ģirts Jakovļevs (dzimis Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktieris.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Ģirts Jakovļevs
Žurnālists
Tarju Halonenu Žurnālists (angļu: journalist) ir fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas žurnālistikas jomā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Žurnālists
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Baltijas pārkrievošana
Bruno Rubess
Bruno Rubess (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu uzņēmējs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Bruno Rubess
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Dāvids Hieronīms Grindelis
Edgars Vimba
Edgars Vimba (1930) ir latviešu biologs, augstskolas pasniedzējs, Latvijas Universitātes docents, Bioloģijas fakultātes dekāns (1970—1974), mikologs, Latvijas vaskulāro augu floras un dabas aizsardzības speciālists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Edgars Vimba
Einars Repše
Einars Repše (dzimis Jelgavā) ir latviešu fiziķis, finansists un politiķis, izveidojis partiju "Jaunais laiks" (šobrīd iekļāvusies partijā "Vienotība", izstājies 2013. gadā) un partiju "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanas kongresā 2013.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Einars Repše
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Emilis Melngailis
Eriks Ādamsons
Eriks Ādamsons (dzimis, miris) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Eriks Ādamsons
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Francis Balodis
Frīdrihs Parots
Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Frīdrihs Parots
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Garlībs Merķelis
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Georgs Mancelis
Gunārs Birkerts
Gunārs Gunivaldis Birkerts (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu izcelsmes ASV arhitekts.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Gunārs Birkerts
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Gustavs II Ādolfs
Haralds Mednis
Haralds Mednis (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Haralds Mednis
Harijs Liepiņš
Harijs Liepiņš (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Harijs Liepiņš
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Heidelberga
Heinrihs fon Štorhs
Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Heinrihs fon Štorhs
Heinrihs Johans fon Jannavs
Laiuses baznīca. Heinrihs Johans fon Jannavs (1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Heinrihs Johans fon Jannavs
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Hermanis Samsons
Indulis Emsis
Indulis Emsis (dzimis Salacgrīvā) ir latviešu biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2004), ministrs, Saeimas deputāts.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Indulis Emsis
Ivars Godmanis
Ivars Godmanis (dzimis, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Ivars Godmanis
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Jānis Endzelīns
Jānis Lapiņš
Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Jānis Lapiņš
Jānis Stiprais
Jānis Stiprais (1870-1946) bija latviešu skolotājs, žurnālists un tautsaimnieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Jānis Stiprais
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Johans Daniels Felsko
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Johans Gotfrīds Herders
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Johans Gothelfs Lindners
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Johans Rīvijs (skolotājs)
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Kamēr...
Jauniešu koris Kamēr... ir 1990.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kamēr...
Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards (dzimis Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kaspars Gerhards
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Katrīna II Lielā
Kārlis Šadurskis
Kārlis Šadurskis (dzimis Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesors un politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis Šadurskis
Kārlis Čerāns
Kārlis Čerāns (dzimis 1965. gada 21. decembrī) ir latviešu datorzinātnieks, augstskolas pasniedzējs un bijušais politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis Čerāns
Kārlis Filips Mihaels Snells
Kārlis Filips Mihaels Snells (1753–1806) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis Filips Mihaels Snells
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Hūns
Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis Hūns
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Kārlis XI
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvija
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas skolu reitings
Latvijas skolu reitings ir Latvijas skolu sarindošana pēc dažādiem izglītības kvalitātes kritērijiem.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvijas skolu reitings
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Televīzija
Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvijas Televīzija
Latvijas Valsts arhīvs
Latvijas Valsts arhīvs (abreviatūra LVA) ir Latvijas valsts arhīvu sistēmā ietilpstoša, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai padota iestāde.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Latvijas Valsts arhīvs
Leonīds Breikšs
Leonīds Breikšs (1908—1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Leonīds Breikšs
Leons Paegle
Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Leons Paegle
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Livonijas bīskapija
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Luterisms
Māris Gailis
Māris Gailis (dzimis Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Māris Gailis
Māris Purgailis
Māris Purgailis (dzimis, Rīgā, miris) bija latviešu ekonomists un politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Māris Purgailis
Mārtiņš Pļaviņš
Mārtiņš Pļaviņš (dzimis Rīgā) ir latviešu pludmales volejbolists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Mārtiņš Pļaviņš
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Nobela prēmija
Oļģerts Kroders
Oļģerts Kroders (—) bija latviešu teātra režisors, aktieris, skatuves mākslas pedagogs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Oļģerts Kroders
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Otrais Ziemeļu karš
Pauls Mincs
Pauls Mincs (1868—1941) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs (1920—1921), LU profesors.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Pauls Mincs
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Pēteris Stučka
Raiņa bulvāris (Rīga)
Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Raiņa bulvāris (Rīga)
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rainis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīga
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas apriņķis
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Doma skola
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas dome
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas domkapituls
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Doms
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas licejs
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Senā Roma
Starptautiskais bakalaurāts
Starptautiskā bakalaurāta logo Starptautiskā Bakalaurāta organizācija ir nevalstiska organizācija ar konsultatīvo statusu UNESCO un Eiropas Padomē.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Starptautiskais bakalaurāts
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Tartu Universitāte
Tomass Dukurs
Tomass Dukurs (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu skeletonists.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Tomass Dukurs
Toms Kreicbergs
Toms Kreicbergs (dzimis Rīgā) ir latviešu rakstnieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Toms Kreicbergs
Uldis Cērps
Uldis Cērps (dzimis) ir latviešu finanšu darbinieks.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Uldis Cērps
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Vidzemes guberņa
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Vilhelms Ostvalds
Vilkacis
Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Vilkacis
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Zviedru Vidzeme
Skatīt arī
Skolas Latvijā
- Emīla Dārziņa mūzikas skola
- Jauno ģeogrāfu skola
- Jaunogres vidusskola
- Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
- Liepājas Nikolaja ģimnāzija
- Rīgas 13. vidusskola
- Rīgas Doma kora skola
- Rīgas Franču licejs
- Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
- Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
- Saldus mākslas skola
- Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Zināms kā I Rīgas valsts ģimnāzija, R1g, RV1.Ģ., RV1G, RV1Ģ, Rīgas 1. Valsts ģimnāzija, Rīgas 1. pilsētas ģimnāzija, Rīgas 1. vidusskola, Rīgas 1. ģimnāzija, Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, Rīgas klasiskā ģimnāzija (1894—1895), Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, Rīgas pilsētas ģimnāzija, Rīgas reālģimnāzija.