Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Austrumu skābardis, Ūdensrožu dzimta, Daugava, Divdaivu ginks, Hektārs, Kārlis Zemdega, Latvijas PSR, Ogre, Ozoli, Pārogre, Pirmais pasaules karš, Priedes, Raimonds Cinovskis, Reljefs, Sarkanais ozols, Skābarži, Valrieksts, Vācija.
Austrumu skābardis
Austrumu skābardis ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Špakovska parks un Austrumu skābardis · Redzēt vairāk »
Ūdensrožu dzimta
Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.
Jaunums!!: Špakovska parks un Ūdensrožu dzimta · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Špakovska parks un Daugava · Redzēt vairāk »
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Jaunums!!: Špakovska parks un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Špakovska parks un Hektārs · Redzēt vairāk »
Kārlis Zemdega
Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis Cīravas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu tēlnieks.
Jaunums!!: Špakovska parks un Kārlis Zemdega · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Špakovska parks un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Špakovska parks un Ogre · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Špakovska parks un Ozoli · Redzēt vairāk »
Pārogre
Pārogre ir teritorija Ogres pilsētas dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Špakovska parks un Pārogre · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Špakovska parks un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Špakovska parks un Priedes · Redzēt vairāk »
Raimonds Cinovskis
Raimonds Cinovskis (1930—1998) bija latviešu botāniķis, dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras laboratorijas izveidotājs un vadītājs (1985—1998).
Jaunums!!: Špakovska parks un Raimonds Cinovskis · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Špakovska parks un Reljefs · Redzēt vairāk »
Sarkanais ozols
Sarkanais ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks ar olveida vai ieapaļu vainagu.
Jaunums!!: Špakovska parks un Sarkanais ozols · Redzēt vairāk »
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Špakovska parks un Skābarži · Redzēt vairāk »
Valrieksts
Grieķijas valrieksta augļi Valrieksti ir dažādu riekstkoku ģints koku augļi — rieksti (pēc morfoloģiskā iedalījuma — kauleņi), kuru sastāvā ir daudz kaloriju un kas ir lielisks E vitamīna, kā arī B vitamīna avots.
Jaunums!!: Špakovska parks un Valrieksts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Špakovska parks un Vācija · Redzēt vairāk »
