Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ābels Tasmans

Indekss Ābels Tasmans

Ābels Jansons Tasmans (izrunā:, dzimis 1603. gadā, miris) bija nīderlandiešu jūrasbraucējs un jaunu zemju pētnieks.

21 attiecības: Aoraki, Austrālijas vēsture, Ģeogrāfija, Bernhards Vareniuss, Dienvidsala, Jaunzēlande, Klusais okeāns, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Maurīcija, Tasmana jūra, Tasmanija, Trīkingsa salas, Vanua Levu, Ziemeļsala, 13. decembris, 1603. gads, 1642. gads, 1643. gads, 1659. gads, 24. novembris, 29. februāris.

Aoraki

Aoraki vai Kuka kalns ir virsotne Jaunzēlandes Dienvidalpos, Dienvidsalas un visas Jaunzēlandes augstākā virsotne.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Aoraki · Redzēt vairāk »

Austrālijas vēsture

Austrālijas vēsture ir Austrālijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Austrālijas vēsture · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Bernhards Vareniuss

Bernhards Vareniuss (1622-1650) bija vācu zinātnieks kurš apkopoja jaunās atklātās zināšanas pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Bernhards Vareniuss · Redzēt vairāk »

Dienvidsala

Dienvidsala vai Vaipounamu ir lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Dienvidsala · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »

Maurīcija

Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Maurīcija · Redzēt vairāk »

Tasmana jūra

Tasmana jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Austrāliju un Jaunzēlandi.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Tasmana jūra · Redzēt vairāk »

Tasmanija

Tasmanija ir sala un štats Austrālijas dienvidu piekrastē.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Tasmanija · Redzēt vairāk »

Trīkingsa salas

Trīkingsa salas (— ‘Trīs karaļu salas’) vai Manavatāfi (— ‘elsojošā elpa’) ir Jaunzēlandei piederoša neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Trīkingsa salas · Redzēt vairāk »

Vanua Levu

Vanua Levu, kas agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala, ir otrā lielākā sala Fidži.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Vanua Levu · Redzēt vairāk »

Ziemeļsala

Ziemeļsala vai Ikaamāui ir otra lielākā un visapdzīvotākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un Ziemeļsala · Redzēt vairāk »

13. decembris

13.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 13. decembris · Redzēt vairāk »

1603. gads

1603.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 1603. gads · Redzēt vairāk »

1642. gads

1642.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 1642. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1659. gads

1659.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 1659. gads · Redzēt vairāk »

24. novembris

24.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 24. novembris · Redzēt vairāk »

29. februāris

29.

Jaunums!!: Ābels Tasmans un 29. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Abel Tasman, Abels Tasmans, Abels Tasmāns, Tasman, Tasmans, Tasmāns, Ābels Tasmāns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »