Komunikācija

350 attiecības: Aborts, Aizliegto grāmatu reģistrs, Akcija T4, Alberts Špērs, Alberts Einšteins, Aleksandrs Hanss Bernevics, Alfrēds Rozenbergs, Aloizs Hitlers, Alus pučs, Anatols Litvaks, Anna Franka, Antons Drekslers, Antons fon Arko-Vallijs, Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija, Archer, Atentāts, Atlantropa, Austrieši, Austrijas vēsture, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Ģermānija (nozīmju atdalīšana), Ģula Gembešs, Ķīles kanāls, Ļeņingradas blokāde, Čārlijs Čaplins, Čehijas vēsture, Čehoslovākijas sadalīšanās, Ērihs Fromms, Ērihs Marija Remarks, Ērihs Prībke, Ēriks Kartmens, Ādolfs, Ārieši, Baireitas festivāls, Barbarosa (plāns), Bavārijas Ruprehts, Bāddoberāna, Būhenvaldes koncentrācijas nometne, Bēlica, Bērnijs Sanderss, Benito Musolīni, Berhtesgādenes Alpi, Berlīne, Berlīnes kauja, Bohēmijas un Morāvijas protektorāts, Boriss III, Braunava pie Innas, Brauns, Brāļi Šamiri, Bruno Gancs, ..., Budapešta, Cionistu organizācija "Mizrahi", Dahavas koncentrācijas nometne, Dītrihs Bonhēfers, Džordžs Orvels, Deimons Hills, Deivids Loids Džordžs, Demjanskas katls, Dzīves telpa Austrumos, Dzīvnieku labturība, Dzelzs Gvarde, Eduārs Daladjē, Eižens Finks, Elizabete Bousa-Laiona, Emils Hāha, Erihs fon Manšteins, Ernsts Jingers, Ernsts Kaltenbrunners, Ernsts Rēms, Ernsts Tollers, Ervīns Rommels, Ervins fon Viclēbens, Eva Brauna, Fašisms, Fīrera bunkurs, Fīrers, Fedors fon Boks, Filips Lenards, Folksšturms, Fon Belovi, Francis fon Pāpens, Francs Lehārs, Franss Emils Sillanpē, Frīdrihs Olbrihts, Frics Tots, Fromborka, Gada cilvēks (Time), Gads pirms kara, Gaisa spēku izpalīgi, Garo nažu nakts, Gēli Raubala, Gdaņska, Georgs Gross, Gerds fon Rundštets, Gestapo, Ginters fon Klūge, Ginters Rals, Gleivicas incidents, Glušica, Godvina likums, Gotfrīds Benns, Gregors Štrasers, Gribas triumfs, Gustavs Noske, Hanss Franks, Hanss Hūbe, Hanss Krebss, Hanss Lammerss, Heincs Guderians, Heinrihs Brīnings, Heinrihs Himlers, Helmuts Veidlings, Hennings fon Treskovs, Hermanis Ērharts, Hermanis Fēgeleins, Hermanis Gērings, Hinrihs Šults, Hinrihs Loze, Hitler, Hitlera sveiciens, Hitlerjūgends, Hjalmars Šahts, Horst-Wessel-Lied, Ievainojuma nozīme, Ikskili, Imre Kalmans, Indiana Džonss un Likteņa rats, Indiana Džonss un pēdējais krustakarš, Itālijas iebrukums Albānijā, Itālijas Sociālā Republika, Ivans Iļjins, Ivars Lisners, Jasu-Kišiņevas operācija, Jedlinazdroja, Joahims fon Ribentrops, Johanness Hēsterss, Jozefs Gebelss, Jozefs Tiso, Kaplavas pagasts, Karaspēka grupa "Kurzeme", Kauja par Dņepru, Kauja par Franciju, Kauja par Kaukāzu, Kauja par Maskavu, Kārlis Dēnics, Kārlis Fišers fon Treienfelds, Kārlis fon Oseckis, Kentšina, Klaipēda, Klauss fon Štaufenbergs, Klāra Hitlere, Knuts Hamsuns, Kohele, Kompjeņas pamiers (1940), Kondora leģions, Konstantīns fon Neirats, Korsuņas-Ševčenkovskas operācija, Krievu fašisms, Krimas tilts, Kristians Hansens, Kurskas kauja, Kurts Štūdents, Kurts Ceiclers, Kurts fon Šleihers, Landsbergas cietums, Latviešu leģions, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas Nacionālā komiteja, Latvju raksti Brīvā Latvija, Līķu Pēteris, Lībeka, Lenija Rīfenštāle, Leo Mihelsons, Lielais diktators, Lielā depresija, Lielbornes muiža, Linca, Lotārs Renduličs, Lucs Švērins fon Krozigks, Ludvigs Vitgenšteins, Luijs XIV, Makss Borns, Makss fon Šeibners-Rihters, Makss fon Laue, Makss Planks, Malnavas muiža, Mana cīņa, Marburga, Marija Leiko, Martīns Būbers, Martins Bormanis, Maskavas miera līgums, Melanholija (filma), Miklošs Horti, Minhene, Mstislavs Keldišs, Nacionālsociālisms, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Napoleons II, Nevils Čemberlens, Nirnbergas process, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Nobela prēmiju laureāti, Nomierināšanas politika, Olimpiskās spēles, Olimpisko spēļu boikoti, Operācija "Blau", Oskars Stroks, Ostlande, Oto Štrasers, Oto Ginše, Oto Vehters, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Panteras pozīcija, Panzerkampfwagen I, Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, Pasava, Pauls fon Hindenburgs, Pāzevalka, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Poļi, Prāgas pavasaris, Prezidentālie kabineti, Producenti (1967. gada filma), PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli, Rašisms, Rūdolfs Hess, Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija, Reihsprezidents, Reihsvērs, Reinas demilitarizētā zona, Reinzemes remilitarizācija, Rihards fon Mīzess, Rihards Kūns, Roberts fon Greims, Sakāve, Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm, Schutzstaffel, Septiņpadsmit pavasara mirkļi, Sevastopoles aplenkums (1941—1942), Sigrida Unsete, Simons Dubnovs, Skulte (Skultes pagasts), Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā, Spānijas pilsoņu karš, Staļingradas kauja, Stalag Luft III, Stšižova, Stefans Cveigs: Ardievas Eiropai, Sturmabteilung, Sudetu aneksija, Svebodzice, Taika Vaititi, Taurgovs, Tīrgartena (parks), The Parallax View, Time, Tomašova Mazovecka, Tomass Manns, Totalitārisms, Traudla Junge, Trešais reihs, Trešā reiha karogs (1935—1945), Trusis Džodžo, Tuvcīņas nozīme (apbalvojums), UFA, Ugunskrusts (zīme), Vadims Ulbergs, Valbžiha, Valentīna Freimane, Valters fon Brauhičs, Valters fon Reihenavs, Valters Funks, Valters Nernsts, Vācbaltieši, Vācija, Vācijas armija (1935—1945), Vācijas ķeizars, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas kancleru uzskaitījums, Vācijas vēsture, Vācu krusts, Vīne, Völkischer Beobachter, Vērmahts, Vēsturnieku strīds, Vectēva paradokss, Veimāras Republika, Verners Bergengrīns, Verners fon Blombergs, Verners fon Brauns, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Vihtori Kosola, Vilhelms Burgdorfs, Vilhelms Friks, Vilhelms Gustlofs, Vilhelms Kanariss, Vilhelms Keitels, Vilhelms Pīks, Vilku midzenis, Vladislavs Špīlmans, Volkswagen, Volodimirs Zelenskis, Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne, 1. aprīlis, 1. maijs, 16. janvāris, 18. jūlijs, 18. marts, 1889. gads, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 19. marts, 1920. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde, 1936. gada vasaras olimpiskās spēles, 1936. gada ziemas olimpiskās spēles, 1939. gads, 1939. gads Latvijā, 1940. gads, 1941. gads, 1943. gada sprādziens Doma laukumā, 1943. gads Latvijā, 1944. gads, 1945. gads, 2. augusts, 2. februāris, 20. aprīlis, 20. jūlijs, 22. decembris, 22. maijs, 23. marts, 24. februāris, 25. februāris, 29. jūlijs, 30. aprīlis, 30. janvāris, 30. jūnijs, 31. jūlijs, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 5. marts, 8. novembris. Izvērst indekss (300 vairāk) » « Shrink indekss

Aborts

Abortu likumīgums pasaulē Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana pirms dzemdībām, augļa vai embrija attīstības stadijā esošajam bērnam ejot bojā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Aborts · Redzēt vairāk »

Aizliegto grāmatu reģistrs

''Index Librorum Prohibitorum'', 1564. gada izdevums Paolo Manucio Aizliegto grāmatu reģistrs ir rakstu darbu, publikāciju un grāmatu saraksts, kuras Romas katoļu baznīca aizliedza lasīt, pretējā gadījumā draudot ar izslēgšanu no baznīcas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Aizliegto grāmatu reģistrs · Redzēt vairāk »

Akcija T4

Par "Akciju T4" sauc nacistu no 1939.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Akcija T4 · Redzēt vairāk »

Alberts Špērs

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alberts Špērs · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hanss Bernevics

Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1908—1918), Kurzemes Zemes padomes loceklis (1917—1918).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Aleksandrs Hanss Bernevics · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Aloizs Hitlers

Aloizs Hitlers (vācu: Alois Hitler; dzimis Aloizs Johans Šiklgrubers (Alois Johann Schicklgruber);, miris Lincā) bija Austroungārijas muitas ierēdnis, Ādolfa Hitlera tēvs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Aloizs Hitlers · Redzēt vairāk »

Alus pučs

Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alus pučs · Redzēt vairāk »

Anatols Litvaks

Anatolijs Mihailovičs Litvaks (dzimis, miris), pazīstams kā Anatols Litvaks, bija Ukrainā dzimis amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Anatols Litvaks · Redzēt vairāk »

Anna Franka

Annelīza Marī Franka, plašāk zināma kā Anna Franka (Anne Frank; dzimusi, mirusi 1945. gada marta sākumā), bija ebreju meitene, kura piedzima Frankfurtē pie Mainas, Veimāras Republikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Anna Franka · Redzēt vairāk »

Antons Drekslers

Antons Drekslers (—) Vācu strādnieku partijas (vēlākā NSDAP) dibinātājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Antons Drekslers · Redzēt vairāk »

Antons fon Arko-Vallijs

Antons fon Arko-Vallijs (—) bija vācu monarhists, pazīstams kā Kurta Eisnera, pirmā Bavārijas premjerministra, slepkava.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Antons fon Arko-Vallijs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija

Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija bija galēji labēja, nacionālsociālistiskas ievirzes politiska partija, kas tiecās atdarināt Ādolfa Hitlera vadīto NSDAP.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija · Redzēt vairāk »

Archer

Archer ir ASV animācijas seriāls, kuru kanālam FX izveidoja Ādams Rīds.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Archer · Redzēt vairāk »

Atentāts

Abrahamu Linkolnu 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Atentāts · Redzēt vairāk »

Atlantropa

Atlantropas projekts. Atlantropa ir futūristisks inženiertehnisks vācu arhitekta Hermana Zergela 1920.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Atlantropa · Redzēt vairāk »

Austrieši

Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Austrieši · Redzēt vairāk »

Austrijas vēsture

Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms · Redzēt vairāk »

Ģermānija (nozīmju atdalīšana)

Ģermānija (Germania) var būt.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ģermānija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ģula Gembešs

Jākfas vitēzs Ģula Gembešs (dzimis, miris) bija ungāru labēji konservatīvs politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ģula Gembešs · Redzēt vairāk »

Ķīles kanāls

Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ķīles kanāls · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas blokāde

Frontes līnija 1941. gada 21. septembrī Iedzīvotāji iegūst ūdeni no aviobumbas izrautas bedres Ļeņingradas blokāde bija 872 dienu ilgs Vācijas un Somijas spēku veikts Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) aplenkums Otrā pasaules kara laikā, par kuru galvenokārt bija atbildīga armiju grupa Ziemeļi.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ļeņingradas blokāde · Redzēt vairāk »

Čārlijs Čaplins

Čārlijs Čaplins, pilnajā vārdā Sers Čārlzs Spensers Čaplins (dzimis, miris), bija angļu komēdiju aktieris, kinorežisors, kinoproducents, scenārists un komponists.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Čārlijs Čaplins · Redzēt vairāk »

Čehijas vēsture

Čehu apdzīvotā Austroungārijas daļa pirms Čehoslovākijas valsts dibināšanas (zilā krāsā, 1911). Čehijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Čehijas teritorijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Čehijas vēsture · Redzēt vairāk »

Čehoslovākijas sadalīšanās

Čehoslovākijas sadalīšanās, kas stājās spēkā 1993.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Čehoslovākijas sadalīšanās · Redzēt vairāk »

Ērihs Fromms

Ērihs Fromms (Erich Fromm, dzimis Frankfurtē pie Mainas, miris Lokarno) bija ebreju izcelsmes Vācijas/ASV psihoanalītiķis, filozofs un sociālpsihologs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ērihs Fromms · Redzēt vairāk »

Ērihs Marija Remarks

Ērihs Marija Remarks (īstajā vārdā Ērihs Pauls Remarks (Erich Paul Remark); dzimis, miris) bija vācu 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ērihs Marija Remarks · Redzēt vairāk »

Ērihs Prībke

Ērihs Prībke (dzimis, miris) bija SS hauptšturfīrers (kapteinis) Trešā reiha Drošības policijas (Sicherheitspolizei) dienestā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ērihs Prībke · Redzēt vairāk »

Ēriks Kartmens

Ēriks Kartmens ir viens no animācijas seriāla Dienvidparks galvenajiem varoņiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ēriks Kartmens · Redzēt vairāk »

Ādolfs

Ādolfs var būt.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ādolfs · Redzēt vairāk »

Ārieši

Ārjāvartas teritorija Vēdiskajā periodā (ap 1100-500 p.m.ē.). Ārieši ir seno indoirāņu cilšu un tautu pašnosaukums.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ārieši · Redzēt vairāk »

Baireitas festivāls

Baireitas festivāls ir mūzikas festivāls, kas katru gadu norisinās Vācijas pilsētā Baireitā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Baireitas festivāls · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Bavārijas Ruprehts

Ruprehts Marija Luitpolds Ferdinands (dzimis, miris), zināms kā Bavārijas Ruprehts jeb Bavārijas Roberts, bija pēdējā Bavārijas karalistes karaļa Ludviga III vecākais dēls, Bavārijas troņmantinieks un Vācijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bavārijas Ruprehts · Redzēt vairāk »

Bāddoberāna

Bāddoberāna ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bāddoberāna · Redzēt vairāk »

Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā. Būhenvaldes koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Būhenvaldes koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

Bēlica

Bēlica ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Potsdamas-Mitelmarkas apriņķī, 18 kilometrus uz dienvidiem no Potsdamas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bēlica · Redzēt vairāk »

Bērnijs Sanderss

Bernards "Bērnijs" Sanderss (dzimis) ir amerikāņu politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bērnijs Sanderss · Redzēt vairāk »

Benito Musolīni

Benito Amilkare Andrea Musolīni (dzimis, miris) bija Itālijas premjerministrs un diktators no 1922.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Benito Musolīni · Redzēt vairāk »

Berhtesgādenes Alpi

Berhtesgādenes Alpi ir Ziemeļu Kaļķakmens Alpu daļa ap Berhtesgādenes apdzīvoto vietu Bavārijas galējos dienvidos uz diendiem no Zalcburgas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Berhtesgādenes Alpi · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Berlīne · Redzēt vairāk »

Berlīnes kauja

Berlīnes kauja bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Berlīnes kauja · Redzēt vairāk »

Bohēmijas un Morāvijas protektorāts

Bohēmijas un Morāvijas protektorāts 1942. gadā Bohēmijas un Morāvijas protektorāts bija nacistiskās Vācijas 1939.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bohēmijas un Morāvijas protektorāts · Redzēt vairāk »

Boriss III

Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Boriss III · Redzēt vairāk »

Braunava pie Innas

Braunava pie Innas ir pilsēta Augšaustrijā, Austrijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Braunava pie Innas · Redzēt vairāk »

Brauns

Brauns (sieviešu dzimtē Brauna) ir izplatīts angļu/vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Brauns · Redzēt vairāk »

Brāļi Šamiri

Brāļi Šamiri savā Telavivas studijā (1970. gadi). Brāļi Šamiri (Gabriels Šamirs (1909—1992) un Maksims Šamirs (1910—1990), līdz 1935. gadam Šefteloviči) bija Latvijas ebreju cilmes Izraēlas mākslinieki.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Brāļi Šamiri · Redzēt vairāk »

Bruno Gancs

Bruno Gancs (dzimis Cīrihē, miris Cīrihē) bija šveiciešu aktieris.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Bruno Gancs · Redzēt vairāk »

Budapešta

Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Budapešta · Redzēt vairāk »

Cionistu organizācija "Mizrahi"

Cionistu organizācija "Mizrahi", saīsināti "Mizrahi" (akronīms no vārdiem Merkaz Ruhani — "reliģijas centrs"), bija politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Cionistu organizācija "Mizrahi" · Redzēt vairāk »

Dahavas koncentrācijas nometne

Dahavas koncentrācijas nometne bija pirmā no nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dahavas koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

Dītrihs Bonhēfers

Dītrihs Bonhēfers (dzimis, miris) bija vācu mācītājs, ietekmīgs teologs un Pretošanās kustības dalībnieks nacistu valdīšanas laikā Vācijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dītrihs Bonhēfers · Redzēt vairāk »

Džordžs Orvels

Eriks Arturs Blērs (dzimis, miris), pazīstams kā Džordžs Orvels (George Orwell), bija angļu rakstnieks, žurnālists un kritiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Džordžs Orvels · Redzēt vairāk »

Deimons Hills

Deimons Greiems Devero Hills (dzimis Londonā) ir bijušais sacīkšu braucējs no Lielbritānijas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Deimons Hills · Redzēt vairāk »

Deivids Loids Džordžs

Deivids Loids Džordžs (1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Deivids Loids Džordžs · Redzēt vairāk »

Demjanskas katls

Demjanskas katls bija militārs ielenkums, ko Otrā pasaules kara laikā pret vācu karaspēku īstenoja Sarkanā armija Demjanskas apkārtnē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Demjanskas katls · Redzēt vairāk »

Dzīves telpa Austrumos

Iecerētās Lielvācijas teritorija ar dzīves telpu Austrumos Dzīves telpa Austrumos bija vācu koloniālisma ideja, kas paredzēja vācu un pārējo ģermāņu (Herrenvolk) apdzīvojamo zemju paplašināšanu uz Vidus- un Austrumeiropā dzīvojošo tautu rēķina.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dzīves telpa Austrumos · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku labturība

Dzīvnieku labturība ir pieeja dzīvnieku aizstāvības ētikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dzīvnieku labturība · Redzēt vairāk »

Dzelzs Gvarde

Dzelzs Gvarde, arī Erceņģeļa Mihaila Leģions un Leģions, bija galēji labēja, ultranacionālistiska, antikomunistiska un antisemītiska politiskā kustība un partija Rumānijas Karalistē no 1927.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dzelzs Gvarde · Redzēt vairāk »

Eduārs Daladjē

Eduārs Daladjē (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Eduārs Daladjē · Redzēt vairāk »

Eižens Finks

Eižens Finks (1885—1958) bija fotogrāfs un gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Eižens Finks · Redzēt vairāk »

Elizabete Bousa-Laiona

Elizabete Bousa-Laiona (dzimusi, mirusi) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaliene-konsorte, karaļa Džordža VI sieva (no līdz). Viņa bija arī pēdējā Īrijas karaliene un Indijas imperatore.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Elizabete Bousa-Laiona · Redzēt vairāk »

Emils Hāha

Emils Hāha (dzimis, miris) bija čehu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Emils Hāha · Redzēt vairāk »

Erihs fon Manšteins

Erihs fon Manšteins (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Erihs fon Manšteins · Redzēt vairāk »

Ernsts Jingers

Ernsts Jingers (dzimis, miris) bija konservatīvs vācu rakstnieks, militārists, domātājs un entomologs, viens no konservatīvās revolūcijas teorētiķiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ernsts Jingers · Redzēt vairāk »

Ernsts Kaltenbrunners

Ernsts Kaltenbrunners (dzimis, miris) bija Austrijā dzimis nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ernsts Kaltenbrunners · Redzēt vairāk »

Ernsts Rēms

Ernsts Jūlius Ginters Rēms (—) bija Vācijas impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no NSDAP līderiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ernsts Rēms · Redzēt vairāk »

Ernsts Tollers

Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »

Ervīns Rommels

Ervīns Johanness Eižens Rommels (dzimis, miris), dēvēts arī par "Tuksneša Lapsu" (Wüstenfuchs), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, vērmahta virsnieks, ģenerālfeldmaršals, izcēlās cīņās pret Sabiedrotajiem Āfrikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ervīns Rommels · Redzēt vairāk »

Ervins fon Viclēbens

Jobvilhelms Georgs Erdmanis "Ervins" fon Viclēbens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ervins fon Viclēbens · Redzēt vairāk »

Eva Brauna

Eva Brauna un Hitlers pastaigā, 1942. gadā Eva Anna Paula Brauna (Eva Anna Paula Braun, -), neilgi pirms nāves mainījusi vārdu uz Eva Anna Paula Hitlere (Eva Anna Paula Hitler) bija Trešā reiha vadoņa (fīrera) Ādolfa Hitlera sieva.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Eva Brauna · Redzēt vairāk »

Fašisms

Musolīni laika karogs ar saišķa (''fascio'') attēlu Fašisms bija autoritāra politiskā kustība, kas no 1922.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fašisms · Redzēt vairāk »

Fīrera bunkurs

2,2 metrus bieza aizsargsiena5. Gebelsa guļamistaba 29. Hitlera guļamistaba Fīrera bunkurs bija Berlīnes pazemes telpu kompleksa apzīmējums, kas atradās zem Reihskancelejas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fīrera bunkurs · Redzēt vairāk »

Fīrers

Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers Fīrers (— 'vadonis') bija oficiāls valsts vadītāja tituls Trešajā reihā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fīrers · Redzēt vairāk »

Fedors fon Boks

Fedors fon Boks (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fedors fon Boks · Redzēt vairāk »

Filips Lenards

Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Filips Lenards · Redzēt vairāk »

Folksšturms

granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Folksšturms · Redzēt vairāk »

Fon Belovi

Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fon Belovi · Redzēt vairāk »

Francis fon Pāpens

Francis Jozefs Hermanis Mihaels Maria fon Pāpens cu Kēningens (dzimis, miris) bija vācu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Francis fon Pāpens · Redzēt vairāk »

Francs Lehārs

Francs Lehārs (dzimis, miris) bija Austroungārijas komponists un diriģents.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Francs Lehārs · Redzēt vairāk »

Franss Emils Sillanpē

Franss Emils Sillanpē (dzimis, miris) bija somu rakstnieks, kurš saņēma Nobela prēmiju literatūrā 1939.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Franss Emils Sillanpē · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Olbrihts

Frīdrihs Olbrihts (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, 20. jūlija puča dalībnieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Frīdrihs Olbrihts · Redzēt vairāk »

Frics Tots

Frics Tots (—) bija vācu inženieris un valstsvīrs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Frics Tots · Redzēt vairāk »

Fromborka

Fromborka ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Braņevo Vislas lagūnas krastā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fromborka · Redzēt vairāk »

Gada cilvēks (Time)

"Time" Gada cilvēks Čārlzs Lindbergs (1927) Gada cilvēks ir Amerikas Savienoto Valstu ziņu žurnāla un tīmekļa vietnes "Time" ikgadējais izdevums, kurā attēlots un aprakstīts cilvēks, grupa, ideja vai objekts, kas "vai nu uz labu vai sliktu...

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gada cilvēks (Time) · Redzēt vairāk »

Gads pirms kara

"Gads pirms kara" ir 2021.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gads pirms kara · Redzēt vairāk »

Gaisa spēku izpalīgi

Gaisa spēku izpalīgi bija Vācijas un tās okupēto teritoriju skolas vecuma jaunieši, kuri tika iesaukti pretgaisa aizsardzības vienībās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gaisa spēku izpalīgi · Redzēt vairāk »

Garo nažu nakts

Garo nažu nakts, arī Operācija Kolibri (Unternehmen Kolibri), bija Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma ārpustiesas slepkavību sērija, kas notika no līdz 2. jūlijam.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Garo nažu nakts · Redzēt vairāk »

Gēli Raubala

Gēli Raubala (Angelika Maria "Geli" Raubal; dzimusi, mirusi) bija otrais Leo Raubala un Ādolfa Hitlera pusmāsas Andželas Raubalas bērns un vecākā meita.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gēli Raubala · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Georgs Gross

Georgs Gross, dzimis kā Georgs Ērenfrīds Gross, miris) bija vācu/ASV mākslinieks. Berlīnes dadaisma un Jaunās lietišķības pārstāvis Veimāras Republikas laikā. Īpaši pazīstams ar saviem karikatūras tipa darbiem par Berlīnes dzīvi XX gadsimta divdesmitajos gados. 1933. gadā emigrēja uz ASV. Pēc kara atgriezās Vācijā. Dzimis Berlīnē, bet bērnības dienas pavadīja Štolpā. Mācījās Drēzdenes Mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Dresden). Karoja Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā piedalījās Spartaka līgas sacelšanās, tajā pašā gadā iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā. 1921. gadā Gross tika apsūdzēts armijas nomelnošanā, sodīts ar naudassodu un viņa darbu ciklu Gott mit uns iznīcināšanu. 1922. gadā izstājās no Komunistiskās partijas, pēc tam, kad bija ieradies PSRS un saticis Trocki un Ļeņinu. Būdams radikāli noskaņots pret nacismu, īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas devās uz ASV, bet viņa mākslu nacisti atzina par deģeneratīvu. 1938. gadā Gross kļuva par ASV pilsoni. ASV Gross pasniedza Ņujorkas Mākslas studentu līgā (Art Students League of New York), un krasi mainīja radošo rokrakstu. Būdams ASV pilsonis, Gross tomēr atgriezās Berlinē. Gross, pazīstams bohēmists un dzīves baudītājs, mira 1959. gadā dzērumā sasizdamies pie savas mājas durvīm.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Georgs Gross · Redzēt vairāk »

Gerds fon Rundštets

Kārlis Rūdolfs Gerds fon Rundštets (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gerds fon Rundštets · Redzēt vairāk »

Gestapo

Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gestapo · Redzēt vairāk »

Ginters fon Klūge

Ginters Ādolfs Ferdinands "Hanss" fon Klūge (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ginters fon Klūge · Redzēt vairāk »

Ginters Rals

Ginters Rals (—) bija vērmahta, bet pēc Otrā Pasaules kara - bundesvēra, aviācijas ass.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ginters Rals · Redzēt vairāk »

Gleivicas incidents

Gleivicas radiotornis mūsdienās ir augstākā koka celtne Eiropā Gleivicas incidents bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gleivicas incidents · Redzēt vairāk »

Glušica

Glušica (vēsturiski arī Vistegīsdorfa) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Valbžihas Soves kalnos (Góry Sowie).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Glušica · Redzēt vairāk »

Godvina likums

Likuma autors Maiks Godvins Godvina likums (arī Godvina likums par nacistu analoģiju) ir interneta mēms, kas apgalvo, ja tiešsaistes diskusija (neatkarīgi no tēmas vai darbības apjoma) turpinās pietiekami ilgi, agrāk vai vēlāk kāds tajā salīdzinās kādu vai kaut ko ar Hitleru un nacismu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Godvina likums · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Benns

Gotfrīds Benns (dzimis Mansfeldā, Brandenburgā, miris Berlīnē) bija esejists un vācu ekspresionisma dzejnieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gotfrīds Benns · Redzēt vairāk »

Gregors Štrasers

Gregors Štrasers (—) bija viens no vadošajiem NSDAP biedriem Veimāras Republikas laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gregors Štrasers · Redzēt vairāk »

Gribas triumfs

Filmposter. "Gribas triumfs" ir propagandiska dokumentālā filma par Vācijas atgriešanos lielvalsts statusā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gribas triumfs · Redzēt vairāk »

Gustavs Noske

Gustavs Noske (—) bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Gustavs Noske · Redzēt vairāk »

Hanss Franks

Hanss Mihaels Franks (Hans Michael Frank, —) bija vācu jurists, nacistiskās Vācijas augsta amatpersona.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hanss Franks · Redzēt vairāk »

Hanss Hūbe

Hanss Valentīns Hūbe ( —) bija vācu virsnieks, no 1944.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hanss Hūbe · Redzēt vairāk »

Hanss Krebss

Hanss Krebss (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hanss Krebss · Redzēt vairāk »

Hanss Lammerss

Hanss Heindrihs Lammerss (dzimis, miris) bija vācu jurists un ietekmīgs Trešā reiha valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hanss Lammerss · Redzēt vairāk »

Heincs Guderians

Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »

Heinrihs Brīnings

Heinrihs Brīnings (vācu -; dzimis, miris) bija Veimāras Republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Heinrihs Brīnings · Redzēt vairāk »

Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »

Helmuts Veidlings

Helmuts Oto Ludvigs Veidlings (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, pazīstams kā pēdējais Berlīnes garnizona komandieris Otrā pasaules kara pēdējās dienās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Helmuts Veidlings · Redzēt vairāk »

Hennings fon Treskovs

Hermanis Hennings Kārlis Roberts fon Treskovs (dzimis, miris) bija vērmahta ģenerālmajors, viens no vācu pretošanās kustības pret Hitleru līderiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hennings fon Treskovs · Redzēt vairāk »

Hermanis Ērharts

Kapa puča laikā 1920. gada martā. Hermanis Ērharts (—) bija vācu virsnieks un nacionālists, brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt komandieris no 1918.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hermanis Ērharts · Redzēt vairāk »

Hermanis Fēgeleins

Hanss Georgs Oto Hermanis Fēgeleins (dzimis, miris) bija SS grupenfīrers.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hermanis Fēgeleins · Redzēt vairāk »

Hermanis Gērings

Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »

Hinrihs Šults

Hinrihs Šults (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hinrihs Šults · Redzēt vairāk »

Hinrihs Loze

Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hinrihs Loze · Redzēt vairāk »

Hitler

Hitler var būt.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hitler · Redzēt vairāk »

Hitlera sveiciens

Hitlera sveiciens Hitlera sveiciens jeb vācu sveiciens bija nacionālsociālistu un pēc viņu nākšanas pie varas visa Trešā reiha sveiciena žests.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hitlera sveiciens · Redzēt vairāk »

Hitlerjūgends

''Hitlerjugend'' biedri Hitlerjūgends (latviski — 'Hitlera jaunatne', saīsināti HJ) bija paramilitāra NSDAP jaunatnes organizācija zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hitlerjūgends · Redzēt vairāk »

Hjalmars Šahts

Horass Grīlijs Hjalmars Šahts (dzimis, miris) bija vācu ekonomists, baņķieris un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Hjalmars Šahts · Redzēt vairāk »

Horst-Wessel-Lied

Horsts Vesels Horst-Wessel-Lied, zināma arī kā Die Fahne hoch, ir 1929.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Horst-Wessel-Lied · Redzēt vairāk »

Ievainojuma nozīme

Ievainojuma nozīme bija Vācijas Impērijas, Veimāras Republikas un vēlāk Trešā reiha apbalvojums, ko piešķīra ievainojumus vai apsaldējumus guvušām militārpersonām, kā arī Sabiedroto uzlidojumos pēc 1943.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ievainojuma nozīme · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ikskili · Redzēt vairāk »

Imre Kalmans

Imre Kalmans (dzimis, miris) bija ungāru operešu komponists, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Vīnes operetes attīstībā 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Imre Kalmans · Redzēt vairāk »

Indiana Džonss un Likteņa rats

"Indiana Džonss un Likteņa rats" ir 2023.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Indiana Džonss un Likteņa rats · Redzēt vairāk »

Indiana Džonss un pēdējais krustakarš

"Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" ir 1989.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Indiana Džonss un pēdējais krustakarš · Redzēt vairāk »

Itālijas iebrukums Albānijā

Albānija un Balkāni itāļu un vācu okupācijas laikā Itālijas iebrukums Albānijā bija fašistiskās Itālijas veikta Albānijas karalistes iekarošanas operācija no 1939.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Itālijas iebrukums Albānijā · Redzēt vairāk »

Itālijas Sociālā Republika

Republikas teritorijas izmaiņas kara darbības laikā Itālijas Sociālā Republika bija nacistiskās Vācijas pakļautībā izveidota fašistiska marionešu valsts Itālijas ziemeļu un centrālajos rajonos, kas pastāvēja Otrā pasaules kara laikā no 1943.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Itālijas Sociālā Republika · Redzēt vairāk »

Ivans Iļjins

Ivans Iļjins Ivans Iļjins (1883–1954) bija krievu filozofs un publicists.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ivans Iļjins · Redzēt vairāk »

Ivars Lisners

Ivars Artūrs Nikolajs Lisners (1909-1967) bija Līvānos dzimis vācu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ivars Lisners · Redzēt vairāk »

Jasu-Kišiņevas operācija

Jasu-Kišiņevas operācija bija Sarkanās armijas Otrās un Trešās Ukrainas frontes veikta stratēģiska operācija Otrā pasaules kara Austrumu frontē no 1944.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Jasu-Kišiņevas operācija · Redzēt vairāk »

Jedlinazdroja

Jedlinazdruja (vēsturiski arī Bādšarlotenbrunna - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Valbžihas, Soves kalnos (Góry Sowie). Netālu no pilsētas Otrā pasaules kara laikā tika sākti darbi, lai izbūvētu vienu no Hitlera komandpunktiem (Anlage Riese). Darbi netika pabeigti. Mūsdienās tūristi var apmeklēt kalnos izcirstos tuneļus. Līdz 1945. gadam pilsēta ietilpa Vācijā, kad, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti. Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes pilsētas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Jedlinazdroja · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »

Johanness Hēsterss

Johanness Hēsterss (Johannes Heesters; īstajā vārdā Johans Mariuss Nikolass Hēsterss, pazīstams arī ar skatuves iesauku Jopī, dzimis Amersfortā, miris Štarnbergā) bija nīderlandiešu izcelsmes vācu aktieris un dziedātājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Johanness Hēsterss · Redzēt vairāk »

Jozefs Gebelss

Pauls Jozefs Gebelss (dzimis, miris) bija vācu politiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Jozefs Gebelss · Redzēt vairāk »

Jozefs Tiso

Jozefs Tiso (dzimis, miris) bija slovāku katoļu mācītājs un politiķis, t. s. Pirmās Slovākijas republikas (1939-1945) autoritārs vadītājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Jozefs Tiso · Redzēt vairāk »

Kaplavas pagasts

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kaplavas pagasts · Redzēt vairāk »

Karaspēka grupa "Kurzeme"

1945. gadā Kurzemē izdota pastmarka Karaspēka grupa "Kurzeme" jeb Armiju grupa "Kurzeme" bija armiju grupa Vācija armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā, kas cīnījās Kurzemes cietoksnī.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Karaspēka grupa "Kurzeme" · Redzēt vairāk »

Kauja par Dņepru

Padomju karavīri šķērso Dņepras upi uz improvizētiem plostiem. Kauja par Dņepru jeb Dņepras stratēģiskā ofensīva bija militāra kampaņa, kas norisinājās Otrā pasaules kara Austrumu frontē starp Padomju Savienības un Vācijas bruņotajām pusēm.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kauja par Dņepru · Redzēt vairāk »

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »

Kauja par Kaukāzu

Kauja par Kaukāzu ir nosaukums vairākām militārajām operācijām, kas Otrā pasaules kara Austrumu frontē norisinājās starp nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības bruņotajām pusēm Kaukāza reģionā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kauja par Kaukāzu · Redzēt vairāk »

Kauja par Maskavu

Kauja par Maskavu ir padomju vēsturnieku dots nosaukums stratēģiski svarīgai cīņai, kas notika 600 km lielā sektorā Otrā pasaules kara Austrumu frontē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kauja par Maskavu · Redzēt vairāk »

Kārlis Dēnics

Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »

Kārlis Fišers fon Treienfelds

Kārlis Fišers fon Treienfelds Ieroču SS uniformā. Teodors Frīdrihs Kārlis fon Fišers-Treienfelds (1885—1946) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kārlis Fišers fon Treienfelds · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Oseckis

Kārlis fon Oseckis (dzimis, miris) bija vācu žurnālists un pacifists.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kārlis fon Oseckis · Redzēt vairāk »

Kentšina

Kentšina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Gižicko.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kentšina · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klauss fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (dzimis, miris) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Klauss fon Štaufenbergs · Redzēt vairāk »

Klāra Hitlere

Klāra Hitlere (dzimusi Pelcla (Pölzl), mirusi) bija Ādolfa Hitlera māte.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Klāra Hitlere · Redzēt vairāk »

Knuts Hamsuns

Knuts Hamsuns, īstajā vārdā Knuts Pedersens (Knut Hamsun, Knud Pedersen, dzimis 1859. gada 4. augustā, miris 1952. gada 19. februārī), bija norvēģu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1920).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Knuts Hamsuns · Redzēt vairāk »

Kohele

Kohele (vācu: Gemeinde Kochel am See) ir Koheles pašvaldības administratīvā vienība Augšbavārijas apriņķī Bādtelcā-Volfratshauzenē, Vācijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kohele · Redzēt vairāk »

Kompjeņas pamiers (1940)

Ferdinanda Foša statuju pirms sarunu uzsākšanas par pamieru Kompjeņā, Francijā, 1940. gada 21. jūnijā Kompjeņas pamiers tika parakstīts 1940.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kompjeņas pamiers (1940) · Redzēt vairāk »

Kondora leģions

Kondora leģions bija no vācu brīvprātīgajiem veidots militārais formējums, kas no 1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kondora leģions · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon Neirats

Konstantīns brīvkungs fon Neirats (dzimis, miris) bija Vācijas ārlietu ministrs no 1932.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Konstantīns fon Neirats · Redzēt vairāk »

Korsuņas-Ševčenkovskas operācija

Korsuņas-Ševčenkovskas operācija jeb Čerkasu katla kaujas bija Sarkanās armijas Pirmās un Otrās Ukrainas frontes veikta operācija Otrā pasaules kara Austrumu frontē no 1944.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Korsuņas-Ševčenkovskas operācija · Redzēt vairāk »

Krievu fašisms

Krievijas karogs, ko izmantoja krievu fašisti Krievu fašisms (krievu: русский фашизм) bija 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Krievu fašisms · Redzēt vairāk »

Krimas tilts

Krimas tilts jeb tilts pāri Kerčas šaurumam ir apmēram 19 kilometrus garš automobiļu un dzelzceļa satiksmes pārvads, kas savieno Krievijas Federācijas Tamaņas pussalu ar Ukrainas Kerčas pussalu netālu no Kerčas pilsētas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Krimas tilts · Redzēt vairāk »

Kristians Hansens

Kristians Hansens (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kristians Hansens · Redzēt vairāk »

Kurskas kauja

Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kurskas kauja · Redzēt vairāk »

Kurts Štūdents

Kurts Arturs Benno Štūdents (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālpulkvedis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kurts Štūdents · Redzēt vairāk »

Kurts Ceiclers

Kurts Ceiclers (—) bija vācu virsnieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kurts Ceiclers · Redzēt vairāk »

Kurts fon Šleihers

Kurts Ferdinands Frīdrihs Hermanis fon Šleihers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kurts fon Šleihers · Redzēt vairāk »

Landsbergas cietums

Landsbergas cietums ir labošanas iestāde Landsbergā pie Lehas, Bavārijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Landsbergas cietums · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Latvijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā komiteja

Latvijas Nacionālās komitejas pasludināšana Liepājā 1945. gada 19. martā. Latvijas Nacionālā komiteja bija Otrā pasaules kara beigās 1945.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Latvijas Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »

Latvju raksti Brīvā Latvija

Latvju raksti Brīvā Latvija (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - Vēstījums) bija Gustava Celmiņa izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Latvju raksti Brīvā Latvija · Redzēt vairāk »

Līķu Pēteris

"Līķu Pēteris" 1982.gadā izdots Kurta Vonnegūta romāns.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Līķu Pēteris · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lenija Rīfenštāle

Lenija Rīfenštāle, pilnā vārdā Helēna Berta Amālija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, Helene Bertha Amalie Riefenstahl, dzimusi, mirusi), bija vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, populārākā propagandas filmu kinorežisore Trešajā reihā, apgrozījusies augstākajās valsts elites aprindās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lenija Rīfenštāle · Redzēt vairāk »

Leo Mihelsons

Leo Mihelsons ( —) bija Latvijas ebreju izcelsmes ASV gleznotājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Leo Mihelsons · Redzēt vairāk »

Lielais diktators

"Lielais diktators" ir 1940.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lielais diktators · Redzēt vairāk »

Lielā depresija

''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lielā depresija · Redzēt vairāk »

Lielbornes muiža

Lielbornes muižas kungu māja Daugavas stāvkrastā (V.Štafenhāgens, 1866). Mūsdienās saglabājusies vecā daļa (pa kreisi) Lielbornes muižas kungu māja atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lielbornes muiža · Redzēt vairāk »

Linca

Linca ir pilsēta Austrijas ziemeļos pie Donavas upes, 30 kilometrus no Čehijas robežas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Linca · Redzēt vairāk »

Lotārs Renduličs

Lotārs Renduličs (dzimis, miris) bija horvātu izcelsmes Austroungārijas, Austrijas un Trešā reiha virsnieks, ģenerālpulkvedis Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lotārs Renduličs · Redzēt vairāk »

Lucs Švērins fon Krozigks

Grāfs Joahans Ludvigs "Lucs" Švērins fon Krozigks (dzimis, miris) bija Vācijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lucs Švērins fon Krozigks · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (dzimis, miris) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ludvigs Vitgenšteins · Redzēt vairāk »

Luijs XIV

Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Luijs XIV · Redzēt vairāk »

Makss Borns

Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Makss Borns · Redzēt vairāk »

Makss fon Šeibners-Rihters

Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Makss fon Šeibners-Rihters · Redzēt vairāk »

Makss fon Laue

Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Malnavas muiža · Redzēt vairāk »

Mana cīņa

"Mana cīņa" ir bijušā Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera sarakstīta grāmata, kurā autobiogrāfiski elementi tiek kombinēti ar nacisma ideoloģiju.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Mana cīņa · Redzēt vairāk »

Marburga

Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Marburga · Redzēt vairāk »

Marija Leiko

Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas. Marija Leiko (dzimusi, mirusi) bija latviešu teātra un mēmā kino aktrise.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Marija Leiko · Redzēt vairāk »

Martīns Būbers

Martīns Būbers (dzimis, miris) bija Austrijā dzimis ebreju filozofs, kurš rakstīja vāciski.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Martīns Būbers · Redzēt vairāk »

Martins Bormanis

Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »

Maskavas miera līgums

PSRS anektētās Somijas teritorijas (1940). PSRS anektētā Vīpuri lēnes daļa (1940). Maskavas miera līgums ir līgums, kas tika parakstīts 1940.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Maskavas miera līgums · Redzēt vairāk »

Melanholija (filma)

"Melanholija" ir 2011.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Melanholija (filma) · Redzēt vairāk »

Miklošs Horti

Naģbāņas vitēzs Miklošs Horti (dzimis, miris) bija Austroungārijas admirālis, Ungārijas reģents no 1920.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Miklošs Horti · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Minhene · Redzēt vairāk »

Mstislavs Keldišs

Mstislavs Keldišs (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes padomju matemātiķis, datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Mstislavs Keldišs · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Napoleons II

Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts, biežāk pazīstams kā Napoleons II (dzimis, miris), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Napoleons II · Redzēt vairāk »

Nevils Čemberlens

Artūrs Nevils Čemberlens (dzimis Birmingemā, miris Hekfīldā) bija britu politiķis no Lielbritānijas Konservatīvo partijas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nevils Čemberlens · Redzēt vairāk »

Nirnbergas process

Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nirnbergas process · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmiju laureāti

Vilhelma Rentgena diploms Nobela prēmiju laureāti ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām. Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē, literatūrā vai nozīmīgu ieguldījumu miera veicināšanā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nobela prēmiju laureāti · Redzēt vairāk »

Nomierināšanas politika

Ādolfu Hitleru, 1938.9.24. Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nomierināšanas politika · Redzēt vairāk »

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Olimpisko spēļu boikoti

Olimpisko spēļu boikoti notiek, kad valstis, kurām ir tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, atsakās to darīt politisku iemeslu dēļ, piemēram, protestējot pret rīkotājvalsts politiku.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Olimpisko spēļu boikoti · Redzēt vairāk »

Operācija "Blau"

Operācija "Blau" jeb "Blau" plāns (Fall Blau), sākotnēji pazīstama kā operācija "Siegfried", bija 1942.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Operācija "Blau" · Redzēt vairāk »

Oskars Stroks

Oskars Stroks (dzimis Daugavpilī, miris Rīgā) bija Latvijas komponists un pianists.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Oskars Stroks · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no  — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ostlande · Redzēt vairāk »

Oto Štrasers

Oto Štrasers (—) bija vācu politiķis, kas NSDAP pārstāvēja kreiso spārnu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Oto Štrasers · Redzēt vairāk »

Oto Ginše

Oto Ginše (dzimis, miris) bija SS virsnieks, šturmbanfīrers.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Oto Ginše · Redzēt vairāk »

Oto Vehters

Oto Gustavs fon Vehters (dzimis, miris), reizēm zināms arī kā Oto Vahters bija advokāts un augsta SS un Nacistiskās Vācijas partijas amatpersona.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Oto Vehters · Redzēt vairāk »

Oto-Heinrihs Drehslers

Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Panteras pozīcija

Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944. gada vasarā (operācija "Bagrations") Panteras pozīcija jeb Panteras līnija (Panther-Linie), dēvēta arī par "Austrumu valni" (Ostwall), bija daļa no 500 kilometrus garās Vērmahta aizsardzības līnijas, kas stiepās no Somu līča līdz Melnajai jūrai.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Panteras pozīcija · Redzēt vairāk »

Panzerkampfwagen I

Panzerkampfwagen I (PzKpfw I, no) ir vācu vieglais tanks, kas tika ražots 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Panzerkampfwagen I · Redzēt vairāk »

Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību

„Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību” ir Vladimira Putina aptuveni 5000 vārdus gara eseja, ko 2021.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību · Redzēt vairāk »

Pasava

Pasava ir pilsētas Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijas federālajā zemē pie Vācijas robežas ar Austriju.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pasava · Redzēt vairāk »

Pauls fon Hindenburgs

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pauls fon Hindenburgs · Redzēt vairāk »

Pāzevalka

Pāzevalka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Ščecinas pie Ikeras upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pāzevalka · Redzēt vairāk »

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Poļi · Redzēt vairāk »

Prāgas pavasaris

Čehu protestētāji pie degoša padomju tanka Prāgā Iebrukušo tanku kolonna Atbalsta sauklis "''Par jūsu un mūsu brīvību''", kas parādījās atbalsta mītiņa laikā Maskavā Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Prāgas pavasaris · Redzēt vairāk »

Prezidentālie kabineti

Prezidentālie kabineti - politiskās pārvaldes forma Veimāras Republikā Vācijā laika posmā no 1930.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Prezidentālie kabineti · Redzēt vairāk »

Producenti (1967. gada filma)

"Producenti" ir 1967.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Producenti (1967. gada filma) · Redzēt vairāk »

PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli

PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta līguma slepenā papildprotokola vācu versija. PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenajos papildprotokolos 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli bija slepenas papildus vienošanās starp Padomju Savienības un Vācijas valdībām par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par Polijas un četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju, kā arī Rumānijas teritorijas samazināšanu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli · Redzēt vairāk »

Rašisms

Vladimira Putina politikas atbalsta simbolu, bet tā pretinieku vidū iesaukta par zvastiku. Rašisms (krievu un, hibrīdvārds no  — 'Krievija' un fašisma) jeb Krievijas fašisms ir termins, ko daudzi pētnieki, politiķi un žurnālisti lieto, lai apzīmētu ideoloģiju, sociālo praksi un politisko režīmu Krievijā pēc PSRS sabrukuma.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Rašisms · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Hess

Rūdolfs Valters Rihards Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrijas ēka 1936. gadā Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija bija ministrija, kura Trešajā reihā nodarbojās ar nacionālsociālistiskas ideoloģijas propagandēšanu un reizē atbildēja par kultūru, mākslu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija · Redzēt vairāk »

Reihsprezidents

Reihsprezidents (vācu: Reichspräsident) bija valsts vadītājs Veimāras Republikā un Trešajā reihā no 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Reihsprezidents · Redzēt vairāk »

Reihsvērs

Reihsvēra karogs (1921—1935) Reihsvērs ( — 'impērijas aizsardzība') bija Vācijas bruņotie spēki no 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Reihsvērs · Redzēt vairāk »

Reinas demilitarizētā zona

Reinas demilitarizētā zona 1923. gadā Reinas demilitarizētā zona bija Veimāras un nacistiskās Vācijas teritorija Reinas kreisajā krastā, kā arī 50 km plata josla tās labajā krastā, kas tika izveidota ar Versaļas līgumu 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Reinas demilitarizētā zona · Redzēt vairāk »

Reinzemes remilitarizācija

Situācija Vācijā pēc Versaļas līguma. Reinzemes remilitarizācija norisinājās 1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Reinzemes remilitarizācija · Redzēt vairāk »

Rihards fon Mīzess

Rihards fon Mīzess (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu/vācu/amerikāņu matemātiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Rihards fon Mīzess · Redzēt vairāk »

Rihards Kūns

Richard Kuhn Rihards Johans Kūns (* 1900. gada 3. decembrī, Vīnē — † 1967. gada 1. augustā, Heidelbergā) - austriešu / vācu bioķīmiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Rihards Kūns · Redzēt vairāk »

Roberts fon Greims

Roberts Riters fon Greims (vācu: Robert Ritter von Greim, 1892-1945) bija vācu ģenerālis, feldmaršals un iznīcinātāju pilots.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Roberts fon Greims · Redzēt vairāk »

Sakāve

"Sakāve" ir 2004.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sakāve · Redzēt vairāk »

Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm

Joahimu fon Ribentropu Berlīnē 1940. gada 12. novembrī Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma 1940. gada 14. novembrī PSRS kā "pro-ass valsts" (sārtā krāsā) Otrā pasaules kara sākumā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm notika Otrā pasaules kara laikā periodā starp Trīspusējā pakta parakstīšanu starp trīs Ass valstīm (Vāciju, Itāliju un Japānu) 1940.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm · Redzēt vairāk »

Schutzstaffel

Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »

Septiņpadsmit pavasara mirkļi

"Septiņpadsmit pavasara mirkļi" ir 1973.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Septiņpadsmit pavasara mirkļi · Redzēt vairāk »

Sevastopoles aplenkums (1941—1942)

Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Redzēt vairāk »

Sigrida Unsete

Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sigrida Unsete · Redzēt vairāk »

Simons Dubnovs

Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Simons Dubnovs · Redzēt vairāk »

Skulte (Skultes pagasts)

Skulte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Skultes pagastā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Skulte (Skultes pagasts) · Redzēt vairāk »

Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā

Nacistu propagandas plakāts Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā — jaunākajos laikos pirmā smēķēšanas ierobežošanas valsts politika, kas tika īstenota Trešajā reihā līdz 1945.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā · Redzēt vairāk »

Spānijas pilsoņu karš

Spānijas pilsoņu karš ilga no 1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Spānijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Staļingradas kauja

Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »

Stalag Luft III

Stalag Luft III bija gaisa karaspēku karagūstekņu nometne Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Stalag Luft III · Redzēt vairāk »

Stšižova

Stšižova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidrietumiem no Žešovas pie Vislokas upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Stšižova · Redzēt vairāk »

Stefans Cveigs: Ardievas Eiropai

Stefans Cveigs: Ardievas Eiropai ir 2016.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Stefans Cveigs: Ardievas Eiropai · Redzēt vairāk »

Sturmabteilung

SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »

Sudetu aneksija

Homutovā 1938. gada 9. oktobrī Sudetu vācieši aizkrāso Šumperkas ceļa zīmi 1938. gada oktobrī Sudetu vācieši iznīcina Čehoslovākijas robežzīmi Vērmahtu. Prāgā 1938. gada oktobrī Sudetu aneksija (un — 'Sudetu krīze') bija Čehoslovākijas Sudetu apgabala pievienošana nacistiskajai Vācijai, ko tā no 1938.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sudetu aneksija · Redzēt vairāk »

Svebodzice

Svebodzice (vēsturiski arī Freiburga Silēzijā), ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Svidņicas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Svebodzice · Redzēt vairāk »

Taika Vaititi

Taika Vaititi (dzimis), dzimis kā Taika Deivids Koens (Taika David Cohen), ir Jaunzēlandes kinorežisors, kinoproducents, scenārists, aktieris un komiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Taika Vaititi · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Taurgovs · Redzēt vairāk »

Tīrgartena (parks)

Tīrgartena (oficiālais vācu nosaukums: Großer Tiergarten (Lielais zvēru dārzs)) ir Berlīnes populārākais iekšpilsētas parks, kas pilnībā atrodas tāda paša nosaukuma rajonā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Tīrgartena (parks) · Redzēt vairāk »

The Parallax View

The Parallax View ir 1974.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un The Parallax View · Redzēt vairāk »

Time

"TIME" ir amerikāņu iknedēļas žurnāls, kura galvenā mītne atrodas Ņujorkā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Time · Redzēt vairāk »

Tomašova Mazovecka

Tomašova Mazovecka ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistē pie Pilicas upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Tomašova Mazovecka · Redzēt vairāk »

Tomass Manns

Tomass Manns (Thomas Mann; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks — prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1929).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Tomass Manns · Redzēt vairāk »

Totalitārisms

Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Totalitārisms · Redzēt vairāk »

Traudla Junge

Ģertraude "Traudla" Junge (dzimusi Humpsa (Humps), mirusi) no 1942.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Traudla Junge · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Trešā reiha karogs (1935—1945)

Trešā reiha karogs (vācu: die Hakenkreuzflagge) bija Trešā reiha valsts simbols.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Trešā reiha karogs (1935—1945) · Redzēt vairāk »

Trusis Džodžo

"Trusis Džodžo" ir 2019.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Trusis Džodžo · Redzēt vairāk »

Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)

Bruņinieka krusts. Tuvcīņas nozīme ( — 'tuvcīņas sprādze') bija Trešā reiha apbalvojums Vērmahta sauszemes spēkos Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Tuvcīņas nozīme (apbalvojums) · Redzēt vairāk »

UFA

Ādolfs Hitlers un Jozefs Gebelss, apmeklējot UFA filmēšanas laukumu UFA, jeb UFA Film & TV Produktion GmbH, agrāk Universum Film AG, ir viena no senākajām Vācijas kinokompānijām.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un UFA · Redzēt vairāk »

Ugunskrusts (zīme)

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »

Vadims Ulbergs

Vadims Ulbergs ( —) bija latviešu futbolists, treneris un futbola funkcionārs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vadims Ulbergs · Redzēt vairāk »

Valbžiha

Valbžiha (vēsturiski arī Valdenburga) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē netālu no Čehijas robežas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valbžiha · Redzēt vairāk »

Valentīna Freimane

Valentīna Freimane (dzimusi Rīgā, mirusi) bija Latvijas ebreju izcelsmes teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valentīna Freimane · Redzēt vairāk »

Valters fon Brauhičs

Valters Henrihs Alfrēds Hermanis fon Brauhičs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valters fon Brauhičs · Redzēt vairāk »

Valters fon Reihenavs

Valters fon Reihenavs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valters fon Reihenavs · Redzēt vairāk »

Valters Funks

Valters Funks (dzimis, miris) bija vācu žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valters Funks · Redzēt vairāk »

Valters Nernsts

Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas armija (1935—1945)

Vācu armija bija Vērmahta, nacistiskās Vācijas regulāro bruņoto spēku, sauszemes spēku sastāvdaļa no 1935.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas armija (1935—1945) · Redzēt vairāk »

Vācijas ķeizars

Vācijas Impērijas lielais ģerbonis. Vācu ķeizars jeb Vācijas imperators bija Vācijas Impērijas valdnieku tituls no Vācijas Impērijas nodibināšanas 1871.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas ķeizars · Redzēt vairāk »

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »

Vācijas kancleru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Vācijas kancleri, kopš 1867.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas kancleru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Vācu krusts

Vācu krusts (zeltā) Vācu krusts bija Trešā reiha militārais ordenis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācu krusts · Redzēt vairāk »

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vīne · Redzēt vairāk »

Völkischer Beobachter

Völkischer Beobachter bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas oficiālais laikraksts no 1920.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Völkischer Beobachter · Redzēt vairāk »

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vērmahts · Redzēt vairāk »

Vēsturnieku strīds

Vēsturnieku strīds ir jēdziens historiogrāfijā, zinātniskās diskusijas vācu vēsturnieku starpā, kas aizsākās 1986.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vēsturnieku strīds · Redzēt vairāk »

Vectēva paradokss

Vectēva paradokss ir ar ceļošanu laikā saistīts paradokss, kad, mainot pagātni, rodas neatbilstības.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vectēva paradokss · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Verners Bergengrīns

Verners Maksis Oskars Pauls Bergengrīns (1892—1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Verners Bergengrīns · Redzēt vairāk »

Verners fon Blombergs

Verners fon Blombergs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Verners fon Blombergs · Redzēt vairāk »

Verners fon Brauns

Dr.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Verners fon Brauns · Redzēt vairāk »

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »

Vihtori Kosola

Vihtori Kosola Vihtori Kosola (somu: Vihtori Kosola; dzimis 1884. gada 10. jūlijā, miris 1936. gada 14. decembrī, Lapuā, Somija) bija somu politiķis, Lapua kustības dibinātājs un vadītājs, vēlāk Patriotiskās tautas kustības priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vihtori Kosola · Redzēt vairāk »

Vilhelms Burgdorfs

Vilhelms Emanuels Burgdorfs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Burgdorfs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Friks

Vilhelms Friks (dzimis, miris) bija vācu jurists, policists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Friks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gustlofs

Vilhelms Gustlofs (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis šveiciešu nacists.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Gustlofs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kanariss

Vilhelms Francis Kanariss (dzimis, miris) bija Vācijas virsnieks, admirālis, Abvēra (Vācijas militārās izlūkošanas dienesta) vadītājs no 1935.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Kanariss · Redzēt vairāk »

Vilhelms Keitels

Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Keitels · Redzēt vairāk »

Vilhelms Pīks

Frīdrihs Vilhelms Reinholds Pīks (dzimis, miris) bija VDR valsts darbinieks.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Pīks · Redzēt vairāk »

Vilku midzenis

"Vilku midzenis" bija Ādolfa Hitlera Austrumu frontes militārais vadības centrs Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilku midzenis · Redzēt vairāk »

Vladislavs Špīlmans

Vladislavs Špīlmans (dzimis, miris) bija Polijas ebreju pianists, komponists un memuāru autors.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vladislavs Špīlmans · Redzēt vairāk »

Volkswagen

Volkswagen (abreviatūra — VW) ir Volkswagen Group piederoša automobiļu marka.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Volkswagen · Redzēt vairāk »

Volodimirs Zelenskis

Volodimirs Zelenskis (dzimis) ir Ukrainas sestais prezidents.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Volodimirs Zelenskis · Redzēt vairāk »

Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne

Ieslodzītie Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne bija nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometne Orānienburgā, uz ziemeļiem no Berlīnes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

1. aprīlis

1.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »

1. maijs

1.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1. maijs · Redzēt vairāk »

16. janvāris

16.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 16. janvāris · Redzēt vairāk »

18. jūlijs

18.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 18. jūlijs · Redzēt vairāk »

18. marts

18.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 18. marts · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1889. gads · Redzēt vairāk »

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)

19.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »

19. marts

19.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 19. marts · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde

Vācu muzeja "Satiksmes centrs" bija sacensību vieta 1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde · Redzēt vairāk »

1936. gada vasaras olimpiskās spēles

1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1936. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1936. gada ziemas olimpiskās spēles

Olimpisko spēļu atklāšana (pie mikrofona Ādolfs Hitlers)1936.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1936. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1939. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gada sprādziens Doma laukumā

Protesta sapulce Rīgas Doma laukumā 1943. gada 13. novembrī. Sprādziens Doma laukumā bija bumbas sprādziens 1943.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1943. gada sprādziens Doma laukumā · Redzēt vairāk »

1943. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1945. gads · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 2. augusts · Redzēt vairāk »

2. februāris

2.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 2. februāris · Redzēt vairāk »

20. aprīlis

20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 20. aprīlis · Redzēt vairāk »

20. jūlijs

20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 20. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. decembris

22.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 22. decembris · Redzēt vairāk »

22. maijs

22.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 22. maijs · Redzēt vairāk »

23. marts

23.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 23. marts · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 24. februāris · Redzēt vairāk »

25. februāris

25.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 25. februāris · Redzēt vairāk »

29. jūlijs

29.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 29. jūlijs · Redzēt vairāk »

30. aprīlis

30.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »

30. janvāris

30.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 30. janvāris · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

31. jūlijs

31.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 31. jūlijs · Redzēt vairāk »

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 5. marts · Redzēt vairāk »

8. novembris

8.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 8. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Adolf Hitler, Hitlers, Ā.Hitlers, Ādolfs Šiklgrūbers.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā