Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Alberts Grīns, Arvīds Sodums, Ārlavas draudzes novads, Ārlavas iela, Ārlavas pagasts, Dobele, Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Jūliuss Jēnihs, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers, Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi, Maksimiliāns Glāzenaps, Mazroja, Miera Kursa, Piltenes apgabals, Roņu sala, Talsu apriņķa muižu nosaukumi, Talsu novada ciemu uzskaitījums, Talsu novads (2009—2021), Vanema, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos, 1870. gada dziesmu diena Dobelē.
Alberts Grīns
Frīdrihs Vilhelms Alberts Grīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Ārlava un Alberts Grīns · Redzēt vairāk »
Arvīds Sodums
Arvīds Sodums (–) bija Austrālijā dzīvojošs latviešu grafiķis, grāmatu ilustrators un zīmētājs, televīzijas dizainers, dekoratīvo mākslas audumu metu autors, lietišķās mākslas izdevumu un izstāžu iekārtotājs.
Jaunums!!: Ārlava un Arvīds Sodums · Redzēt vairāk »
Ārlavas draudzes novads
Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Ārlava un Ārlavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ārlavas iela
Ārlavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņos.
Jaunums!!: Ārlava un Ārlavas iela · Redzēt vairāk »
Ārlavas pagasts
Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Ārlava un Ārlavas pagasts · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ārlava un Dobele · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Gustavs Mačevskis
Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Ārlava un Frīdrihs Gustavs Mačevskis · Redzēt vairāk »
Jūliuss Jēnihs
Jūliuss Jēnihs (Jehnich, dzimis 1871., miris 1945.) bija Latvijas vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Ārlava un Jūliuss Jēnihs · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.
Jaunums!!: Ārlava un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers · Redzēt vairāk »
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (dzimis, miris bija vācbaltiešu mācītājs, skolotājs un šahists.
Jaunums!!: Ārlava un Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers · Redzēt vairāk »
Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Ārlava un Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns Glāzenaps
Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.
Jaunums!!: Ārlava un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »
Mazroja
Mazroja, arī Mazupīte, ir Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā.
Jaunums!!: Ārlava un Mazroja · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Ārlava un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Ārlava un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Ārlava un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Talsu apriņķa muižu nosaukumi
Talsu apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Lielvirbu muižas kungu māja (20.gs. sākums). Talsu apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Talsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Ārlava un Talsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Talsu novada ciemu uzskaitījums
Talsu novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Talsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Jaunums!!: Ārlava un Talsu novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Ārlava un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Ārlava un Vanema · Redzēt vairāk »
1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos
Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.
Jaunums!!: Ārlava un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »
1870. gada dziesmu diena Dobelē
Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.
Jaunums!!: Ārlava un 1870. gada dziesmu diena Dobelē · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Arevale, Arowelle, Arwal, Arwalen, Arwallenn, Erwahlen, Erwalen.
