Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Ala, Aleksis Dreimanis, Anna Seile, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Ķūķu klintis, Ērgļu klintis, Āmurs, Biosfēra, Dabaszinātņu bibliotēka, Divvākčauļi, Eiropa, Elga Marka-Kurika, Ernsts Krauss, Evolūcijas teorija, Fācija, Gaujas leja (glezna), Gaujas stāvie krasti, Holocēna kalendārs, Iežu tekstūra, Igaunijas Dabas muzejs, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Klints, Kobia, Kontinentālā nogāze, Korkule, Ksants (vēsturnieks), Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Lerna, Makellums, Makrofīti, Mars Science Laboratory, Nanobaktērijas, Nikolajs Delle, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Perseverance, Pseidooolīti, Rūdolfs Šteiners, Sikspārņu alas, Terciārs, Tetisa okeāns, Tuneļa tubings, Vanagu iezis, Viktors Grāvītis, Visvaldis Kuršs, Vitālijs Sorokins, Zeme, Zemes nogruvums, ..., Zinātņu doktors (Krievija). Izvērst indekss (1 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ala · Redzēt vairāk »
Aleksis Dreimanis
Aleksis Dreimanis (dzimis, miris) bija Kanādas latviešu ģeologs.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Aleksis Dreimanis · Redzēt vairāk »
Anna Seile
Anna Seile (dzimusi Mežotnes pagastā, mirusi) bija latviešu vides zinātniece, ģeoloģe un politiķe, bijusi vairāku partiju biedre (visilgāk "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", pēdējā "Vienotība").
Jaunums!!: Ģeoloģija un Anna Seile · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Ērgļu klintis
Ērgļu klintis 2018. gadā Ērgļu klintis 2014. gadā Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ērgļu klintis · Redzēt vairāk »
Āmurs
Āmurs Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Āmurs · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Dabaszinātņu bibliotēka
“Atomi, enerģija un Kirī fenomens”https://www.biblioteka.lu.lv/zinas/t/49366/ Dabaszinātņu bibliotēka ir viena no 8 Latvijas Universitātes Bibliotēkas nozares bibliotēkām.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Dabaszinātņu bibliotēka · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Elga Marka-Kurika
Elga Marka-Kurika (līdz 1964. gadam Elga Marka) (1928—2016) bija igauņu ģeoloģe un paleontoloģe.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Elga Marka-Kurika · Redzēt vairāk »
Ernsts Krauss
Ernsts Krauss (Ernst Kraus, 1889—1970) bija vācu ģeologs, Latvijas Universitātes profesors (1924—1935).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ernsts Krauss · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Fācija · Redzēt vairāk »
Gaujas leja (glezna)
"Gaujas leja" ir 1891.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Gaujas leja (glezna) · Redzēt vairāk »
Gaujas stāvie krasti
Gaujas stāvie krasti 2015. gadā Gaujas stāvie krasti (bieži saukti arī par Valmieras stāvajiem krastiem) ir vairākus simtus metrus garš 10-15 metrus augsts krasta atsegums Valmierā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Gaujas stāvie krasti · Redzēt vairāk »
Holocēna kalendārs
Holocēna kalendārs ir populārs nosaukums Holocēna jeb Cilvēku ērai — gadu numerācijas sistēma tuva gadu astronomiskajam pierakstam, vienīgi tai tiek pieskaitīti 10 000, izvietojot savu pirmo gadu kā Cilvēku ēras jeb cilvēces civilizācijas sākumu, vienkāršojot holocēna epohas (pēc ledus laikmeta) skaitīšanu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Holocēna kalendārs · Redzēt vairāk »
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Iežu tekstūra · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir AS Conexus Baltic Grid piederoša struktūrvienība.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Inčukalna pazemes gāzes krātuve · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Klints · Redzēt vairāk »
Kobia
Kobia, kura zināma arī kā Tombia vai Buddas sala, ir sala Fidži, viena no salām Ringolda salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Kobia · Redzēt vairāk »
Kontinentālā nogāze
Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Kontinentālā nogāze · Redzēt vairāk »
Korkule
Korkule, arī Korkules grāvis, Korkuļupe, Liepjāņu pazemes upe ir neliela upīte ar smilšainu gultni Aizkraukles novada, Sērenes pagagasta Lauces labajā krastā, 500 metrus uz dienvidiem no Liepjāņiem.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Korkule · Redzēt vairāk »
Ksants (vēsturnieks)
Līdijas Ksants bija grieķu vēsturnieks-logogrāfs un Līdijas pilsonis, kurš 5.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ksants (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais dabas muzejs
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
LU Dabas māja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lerna
Lerna (gr. Λέρνη) ir klasiskās Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas pazīstams ar saviem avotiem (Strabons rakstīja, ka Lernas avoti bija ārstnieciski) un seno ezeru netālu no Peloponēsas austrumu piekrastes uz dienvidiem no Argosas.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Lerna · Redzēt vairāk »
Makellums
Pompeju makelluma paliekas. Pompeju makelluma plāns. Makellums ir seno romiešu pārtikas tirgus vēsturiskais nosaukums, kura teritorijā bieži vien atrodas templis vai edikula ar reliģiska satura skulpturālu kompozīciju.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Makellums · Redzēt vairāk »
Makrofīti
Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Makrofīti · Redzēt vairāk »
Mars Science Laboratory
Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »
Nanobaktērijas
Nanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Nanobaktērijas · Redzēt vairāk »
Nikolajs Delle
Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Nikolajs Delle · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Perseverance
Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Perseverance · Redzēt vairāk »
Pseidooolīti
Pseidooolīti ir ģeoloģisks termins, ar ko vieni autori var apzīmēt dažādas izcelsmes oolītveidīgus veidojumus bez koncentriski čaulainas struktūras, bet citi sedimentācijas procesā nogludinātus lodveidīgus karbonātisku iežu gabalus, kas atrodas citu iežu sastāvā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Pseidooolīti · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Šteiners
Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners (Rudolf Joseph Lorenz Steiner, dzimis 1861. gada 25. vai 27. februārī, miris) bija vācu publicists, antroposofijas mācības izveidotājs, Teozofijas biedrības vācu sekcijas ģenerālsekretārs (1902—1913).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Rūdolfs Šteiners · Redzēt vairāk »
Sikspārņu alas
Sikspārņu alas (arī Zābaku alas) ir mākslīgi veidotas alas Kazu gravas apkārtnē.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Sikspārņu alas · Redzēt vairāk »
Terciārs
Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Terciārs · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Tuneļa tubings
Tubings Tuneļa tubings (no angļu valodass — kubls, baļļa) ir mūsdienīgs caurules tipa tuneļa sienu montāžas segments.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Tuneļa tubings · Redzēt vairāk »
Vanagu iezis
Zvārtes iezim Vanagu iezis (arī Roču iezis, Egļu krauja) ir aptuveni 250 m plats divpakāpju smilšakmens iezis Amatas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Vanagu iezis · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Visvaldis Kuršs
Visvaldis Kuršs (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs, habilitētais ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Valsts emeritētais zinātnieks.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Visvaldis Kuršs · Redzēt vairāk »
Vitālijs Sorokins
Vitālijs Sorokins bija Latvijas ģeologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1972), ģeoloģijas zinātņu doktors (1993), Latvijas Universitātes vies-asociētais profesors.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Vitālijs Sorokins · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes nogruvums
datorgrafisks attēlojums Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemes nogruvums · Redzēt vairāk »
Zinātņu doktors (Krievija)
Zinātņu doktors bija augstākais akadēmiskais grāds Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un ir augstākais akadēmiskais grāds Krievijā, kā arī dažās NVS un bijušā Austrumu bloka valstīs.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zinātņu doktors (Krievija) · Redzēt vairāk »
