Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Antante, Autoceļš A7 (Latvija), Ķekava, Bauska, Daugava, Daugavpils, Frīdrihs Briedis, Jānis Francis, Jānis Liepiņš, Jānis Menska, Kauja pie Sommas, Krievijas Impērija, Latviešu strēlnieki, Līgotņu Jēkabs, Narača ezers, Pēteris Dardzāns, Pēteris Kubiļiūns, Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Rūdolfs Bangerskis, Skaistkalne, Teodors Pīrāgs, Vācija, Verdenas kauja, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 12. armija (Krievijas Impērija), 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks.
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Antante · Redzēt vairāk »
Autoceļš A7 (Latvija)
| | A7 autoceļš Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Bausku un tālāk ar Latvijas-Lietuvas robežu, daļa no Via Baltica.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Autoceļš A7 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Ķekava · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Bauska · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Briedis
Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »
Jānis Francis
Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Jānis Francis · Redzēt vairāk »
Jānis Liepiņš
Jānis Liepiņš var būt.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Jānis Liepiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Menska
Jānis Menska, 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona 4.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Jānis Menska · Redzēt vairāk »
Kauja pie Sommas
Nopostītā apkārtne Sommas kauju laikā Kauja pie Sommas bija 1916.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Kauja pie Sommas · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Līgotņu Jēkabs
Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Narača ezers
Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Narača ezers · Redzēt vairāk »
Pēteris Dardzāns
Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Pēteris Dardzāns · Redzēt vairāk »
Pēteris Kubiļiūns
Pēteris Kubiļiūns (* — †) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Pēteris Kubiļiūns · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Teodors Pīrāgs
Teodors Pīrāgs (1893-1916) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Teodors Pīrāgs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Vācija · Redzēt vairāk »
Verdenas kauja
Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.
Jaunums!!: Ķekavas kaujas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1916. gada Ķekavas kaujas, Kaujas pie Ķekavas (1916), Ķekavas kaujas (1916).
