Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Almāles muiža, Igaunijas bruņniecība, Kurzemes bruņniecība, Lucavsala, Lucavsalas muiža, Poltavas kauja, Reģu muiža, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Vērmaņi, Zviedru Igaunija.
Almāles muiža
Almāles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Kuldīgas novada Alsungas pagasta Almāles ciemā, vēsturiskajā Suitu novadā.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Almāles muiža · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Lucavsala
Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Lucavsala · Redzēt vairāk »
Lucavsalas muiža
Lucavmuiža ar nocietinājumiem Lielā Ziemeļu kara Daugavas kaujas laikā (1701). Lucavsalas muiža Rīgas kartē (1930). Lucavsalas muiža jeb Lucavmuiža bija privātā muižiņa Lucavsalā, Akmeņsalas draudzes novadā.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Lucavsalas muiža · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Reģu muiža
Reģu muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Kuldīgas novada Alsungas pagasta Reģu ciemā, vēsturiskajā suitu novadā.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Reģu muiža · Redzēt vairāk »
Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs
Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »
Vērmaņi
Annas Vērmanes piemineklis viņas vārdā nosauktajā dārzā Rīgā. Viņas dēls Johans Kristofs Vērmanis 1829. gadā lika uzcelt pieminekli vietā, kur kādreiz atradās Vērmanes dārza mājiņa. Vērmaņi ir vācbaltiešu tirgotāju un rūpnieku dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Vērmaņi · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Šlipenbahi un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
