Satura rādītājs
16 attiecības: Durbes muiža, Grothusi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas ceļu muzejs, Latvijas pilis, Mēdemi, Milzkalne, Rekes, Smārdes pagasts, Tukuma apriņķa muižu nosaukumi, Tukuma draudzes novads, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā, 1605. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā.
Durbes muiža
Durbes muižas parks ar strūklaku 19. gadsimtā Durbes muižas kungu māja pirms Otrā pasaules kara Durbes muižas kungu māja 2013. gadā Durbes muižas kungu māja jeb Durbes pils atrodas Slocenes upes ielejas dienvidu malā, Tukuma pilsētas teritorijā Mazā Parka ielā 7.
Skatīt Šlokenbekas pils un Durbes muiža
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Šlokenbekas pils un Grothusi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Šlokenbekas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latvijas ceļu muzejs
Muzeja eksponāti — ceļa zīmes Latvijas ceļu muzejs ir muzejs Milzkalnē, Smārdes pagastā.
Skatīt Šlokenbekas pils un Latvijas ceļu muzejs
Latvijas pilis
Rīgas pils Bauskas pils Cēsu viduslaiku pils Lielstraupes pils Turaidas pils Kokneses pils Šajā uzskaitījumā apkopotas Latvijas viduslaiku pilis.
Skatīt Šlokenbekas pils un Latvijas pilis
Mēdemi
Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.
Skatīt Šlokenbekas pils un Mēdemi
Milzkalne
Milzkalne (agrāk Šlokenbeka) ir ciems Tukuma novada Smārdes pagastā.
Skatīt Šlokenbekas pils un Milzkalne
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Skatīt Šlokenbekas pils un Rekes
Smārdes pagasts
Smārdes pagasts ir Tukuma novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos.
Skatīt Šlokenbekas pils un Smārdes pagasts
Tukuma apriņķa muižu nosaukumi
Tukuma apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Jaunpils muižas pils (''Schloß Neuenburg'', 19.gs.). Tukuma apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Tukuma apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Skatīt Šlokenbekas pils un Tukuma apriņķa muižu nosaukumi
Tukuma draudzes novads
Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Šlokenbekas pils un Tukuma draudzes novads
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā.
Skatīt Šlokenbekas pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā
1605. gads Latvijā
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.
Skatīt Šlokenbekas pils un 1605. gads Latvijā
1610. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.
Skatīt Šlokenbekas pils un 1610. gads Latvijā
1622. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1622.
Skatīt Šlokenbekas pils un 1622. gads Latvijā
1688. gads Latvijā
Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.
Skatīt Šlokenbekas pils un 1688. gads Latvijā
Zināms kā Šlokenbekas muiža, Šlokenbekas nocietinātā muiža.